Первый грузовой экспресс-поезд Рига-Минск

Asiņainā konkurence: Latvija atkarojusi Lietuvai daļu baltkrievu kravu

99
(atjaunots 11:21 22.03.2019)
Baltkrievu kravu nosūtītāji arvien biežāk dod priekšroku Latvijas virzienam taupības apsvērumu dēļ – vienotais tarifs kravas ceļā no dzelzceļa līdz ostai nodrošina ekonomiju.

RĪGA, 22. marts – Sputnik. Konkurenci tranzīta jomā šodien var saukt par asiņainu, un Latvijai izdevies atkarot no Lietuvas daļu baltkrievu kravu, paziņoja Latvijas Dzelzceļa (LDz) valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš, vēsta Baltic Сourse.

Viņš konstatēja, ka pērn tranzītkravu apjoms no Baltkrievijas palielinājies par 10%, baltkrievu kravu īpatsvars šobrīd sastāda 27% no kopējā apjoma.

Bērziņš atzīmēja, ka galvenais kravu īpašniekiem ir, lai krava ātrāk un vienkāršāk tiktu nogādāta no rūpnīcas līdz galamērķim.

"Ja mēs to visu varam nodrošināt uz skaidriem noteikumiem, tad tā ir pieeja, kura darbojas. Arī izmaksas tiek rēķinātas kopā visā transporta koridorā, nevis atsevišķi par dzelzceļa pakalpojumiem. Mēs, sadarbojoties ar Baltkrieviju, kravu īpašniekam esam ieguvuši diezgan lielu ekonomiju, un kā mēs redzam, tad arvien vairāk savas kravas izvēlas sūtīt caur Latviju, nevis caur Klaipēdu Lietuvā," – paziņoja Bērziņš.

Viņš atzīmēja, ka koridora konkurētspēju nodrošina kopējs darbs. Ja kāds no koridora posmiem ir pārāk dārgs vai neefektīvs, kopīgā mozaīka izjūk, un lielākā daļa kravu aiziet uz citiem koridoriem. "Konkurenci nozarē es pašlaik pat sauktu par asiņaini konkurējošu," – paskaidroja Bērziņš.

Tai pat laikā, viņš piebilda, jābūt arī sadarbības iespējām. "Ar to pašu Lietuvu mēs esam konkurenti, bet vienlaikus ir daudzas lietas, kurās mēs varam sadarboties, jo kravu apjoms reģionā ir pietiekams. Piemēram, Ķīnai ir pilnīgi vienalga, vai viņu kravas virzās caur Lietuvu, vai caur Latviju, jo viņiem šis posms ceļā ir pārāk mazs. Tādēļ dažkārt ir svarīgāk iet ar kopīgu Baltijas piedāvājumu. Es domāju, ka uz šādu sadarbību mēs arī iesim," - noslēgumā piezīmēja Bērziņš.

Latvijas un Baltkrievijas attiecības pēdējā laikā ir ievērojami uzlabojušās, puses pauž savstarpēju interesi ekonomisko sakaru attīstībā. Izņemot savstarpēju tirdzniecību, Latviju īpaši interesē kravu tranzīts, savukārt Baltkrieviju – iespējamā sadarbība enerģētikā pēc BelAES palaišanas.

Pērnā gada februārī Minsku apmeklēja Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis, kurš apsprieda ar Baltkrievijas premjerministru Andreju Kobjakovu tranzītu un tūrismu, kā arī parakstīja vairākus starpvaldību līgumus, tostarp vienošanos par operatīvu informēšanu par kodolavārijām, informācijas apmaiņu un sadarbību kodoldrošības un radiācijas aizsardzības nozarē.

Septembrī Baltkrievija iecēla jaunu vēstnieku Latvijā – šo posteni ieņēma Vasīlijs Markovičs. Lukašenko, norīkojot diplomātiskās misijas vadītāju, atzīmēja lielu potenciālu sadarbības attīstībā ar Rīgu.

"Jūs saprotat, ka mums nav piekļuves jūrai, un ja Lietuva nevēlas ar mums sadarboties, tad jāpievēršas Latvijai. Jāpanāk, lai šī republika gūtu gandarījumu par sadarbību ar Baltkrieviju. Mēs esam kārtīgi cilvēki, ar pienākuma izjūtu, viņi to zina. Un viņi būs mums pretimnākoši daudzos jautājumos, kurus mēs viņiem piedāvāsim, viņiem būs noteikts un ievērojams efekts," – paziņoja Baltkrievijas prezidents.

Pēc ekspertu domām, šodien Latvijai ir iespējas vienoties ar Baltkrievijas varasiestādēm par stratēģisko tirdzniecības un ekonomisko partnerību, par kuras pamatu jākļūst enerģētikas dialogam. Elektroenerģijas piegādes Latvijai no būvētās BelAES (pret kuru aktīvi uzstājas Lietuva) var atgriezt arī kālija tranzītu cauri Latvijas ostām.

Šobrīd Baltkrievija izmanto Latvijas ostas galvenokārt naftas produktu iekraušanai – Latvijā tiek iekrauti 64% tumšo naftas produktu un vairāk nekā 80% gaišo naftas produktu. Savukārt Lietuvas ostu Klaipēdā Baltkrievija izvēlas lielākoties minerālvielu iekraušanai – izdevīgāku tarifu dēļ.

99
Pēc temata
Krievijas un Baltkrievijas eksports turpina "barot" Latviju
Gasparjans: Lietuva apvainojusies uz Baltkrieviju Ignalinas AES dēļ
Glābjam tranzītu: Latvija cer uz degvielu no Baltkrievijas
Anatolijs Bažans

Gada laikā Latvija zaudējusi pusi kravu: Krievija deva padomu, glābt tranzītu

10
(atjaunots 17:39 04.06.2020)
Pirmā ceturkšņa katastrofālie rezultāti kravu pārvadājumu jomā Latvijā: ko vēl var paspēt veikt, lai glabtu tranzīta nozari.

RĪGA, 4. jūnijs – Sputnik. Dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms 2020. gada pirmajā ceturksnī valstī sasniedza 5,983 milj. tonnu – par 48,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Naftas produktu transportēšanas apjoms pa maģistrālajiem cauruļvadiem sarucis par 44,6% - līdz 529 tūkstošiem tonnu, vēsta Ventasbalss.lv, atsaucoties uz Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Ja valsts tranzīta nozare nesaņems investīcijas, to gaida ne īpaši patīkamas perspektīvas, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja ekonomikas zinātņu doktors, Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūta Ekomikas pētījumu nodaļas vadītājs Anatolijs Bažans.

"Perspektīvas nav īpaši spīdošas, ja netiks ieguldītas pietiekamas investīcijas. Kas pašreizējos apstākļos investēs Latvijā? Iespējams, Ķīna ieinteresēsies, ja, protams, Baltijas valsts valdība izšķirsies par tādu sadarbību," paskaidroja Bažans.

Pēc viņa domām, Ķīna kopumā ir ieinteresēta izvietot savus uzņēmumus Eiropā, tāpēc liela investīciju plūsma no Pekinas puses ir iespējama, tomēr tikai pēc pandēmijas beigām.

Ja nu Latvija sakārtos attiecības ar Krieviju, tās ostas atkal kļūs par budžeta ienākumu avotu, atzīmēja ekonomists.
"Jau padomju laikā Latvijas ostas bija svarīgs pārkraušanas punkts kravu piegādei uz dažādiem reģioniem ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē. Patlaban to nozīme ir kritusies, kravu plūsmas iet garām – caur ostām Krievijas ostām Baltijā. Ostas atkal kļūs par ienākumu avotu Latvijai, ja tā sakārtos attiecības ar Krieviju," teica Bažans.

Eksperts uzsvēra, ka valstu sakaru noregulēšana lielākā mērā ir atkarīgka no Latvijas valdības politikas – Krievija ir gatava sadarboties ar noteikumu, ja tiks normalizētas divpusējās attiecības un uzlabosies iekšējais politiskais klimats Latvijā.

Pērn dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā samazinājās par 15,8% salīdzinājumā ar 2018. gadu. Šogad Latvijas dzelzceļa ienākumi nesedz izdevumus, uzņēmums pieprasījis dotāciju no Latvijas budžeta 25 miljonu eiro apmērā. Līdz gada beigām uzņēmums atlaidīs 1,5 tūkst. darbinieku – apmēram ceturto daļu štata.

Lielākās ostas 2020. gada pirmajā ceturksnī demonstrē negatīvu kravu apgrozījuma dinamiku. Rīgas osta samazinājusi pārkraušanu līdz 8,23 milj. tonnu – par 25,2% mazāk nekā gadu iepriekš. Ventspils ostā lejupslīde sasniegusi 41% - līdz 4,75 milj. tonnu, bet Liepājas ostā kravu pārkraušana kritusies par 22,7% - līdz 2,17 milj. tonnu.

За год Латвия потеряла половину транзита: Бажан указал пути спасения
10
Tagi:
Kravu pārvadājumi, tranzīts, Latvija, Krievija
Pēc temata
Kravu tranzīts caur Latviju krities vairāk nekā divkārt – un tās vēl nav krīzes beigas
Ideoloģiski nepareiza nozare: Latvija iznīcina tranzītu krievu dēļ
Linkaits pastāstīja par Latvijas jauno ostu pārvaldes modeli: varasiestādes tās piesavinās
Latvijai no krīzes jāizkļūst saviem spēkiem: eksperts iesaka atteikties no ilūzijām par ES
Pludmale

Kādas pludmales Latvijā saņēmušas tiesības pacelt "Zilo karogu"

3
(atjaunots 17:25 04.06.2020)
Līdz 6. jūnijam "Zilais karogs" pacelsies 14 vietās Latvijā. Starp tām nav nevienas Jūrmalas pludmales – pārlieku dārgs prieks.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. "Zilā karoga" programmā, kas apstiprina pludmaļu atbilstību virknei starptautisko standartu, 2020.gadā Latvijā ekoloģiskās kvalitātes sertifikātu saņēmušas 14 peldvietas, vēsta Rus.lsm.lv.

To vidū ir Liepājas pilsētas Dienvidrietumu peldvieta, Liepājas pilsētas peldvieta pie stadiona, Liepājas pilsētas Beberliņu peldvieta, Rīgas pilsētas Vakarbuļļu peldvieta, Rīgas pilsētas Vecāķu peldvieta, Daugavpils pilsētas peldvieta "Stropu vilnis", Daugavpils pilsētas Stropu ezera peldvieta, Ventspils pilsētas pludmale, Jēkabpils pilsētas Radžu ūdenskrātuves peldvieta, Engures novada kempinga "Abragciems" peldvieta, Kuldīgas novada Mārtiņsalas peldvieta, Limbažu novada Lielezera peldvieta, Saulkrastu novada Centra peldvieta, kā arī jahtu ostā Liepājā "Liepāja Marina".

Jūrmalas šajā sarakstā nav. Iepriekš jau vēstīts, ka 2020. gadā Jūrmalas dome varētu atteikties no programmas "Zilais karogs", jo pieaugusi tās dalības maksa. Iepriekš tā sastādīja 200 eiro par pludmali gadā, bet no 2020. gada pieaugusi līdz 1000 eiro.

Iepriekš Jūrmalā bija 8 pludmales, kas pacēla "Zilo karogu", tātad kūrortpilsētai būtu nācies sameklēt 8 tūkstošus eiro, lai piedalītos programmā.

Sertifikāts "Zilais karogs" apliecina, ka pludmale atbilst visiem 33 kritērijiem, kas vērtē ūdens kvalitāti, ekoloģisko pārvaldi, informēšanu un izglītošano apkārtējās vides jautājumos, kā arī labiekārtošanu un apkalpošanas sfēru.

2019. gadā sertifikātu "Zilais karogs" Latvijā saņēma 21 pludmale un divas jahtu ostas. Visā pasaulē to izpelnījušās 4560 vietas 45 valstīs.

3
Tagi:
Jūrmala, Latvija
Pēc temata
Latvijā palielinājies "Zilā karoga" pludmaļu skaits
Latvijas pludmalēs paceļas "Zilie karogi"
Turcijas pludmalēs aizliegs smēķēt cigaretes un ūdenspīpes
MiG-29SMT

Sīrija saņēmusi Krievijas iznīcinātāju MiG-29 otro partiju

0
(atjaunots 17:44 04.06.2020)
MiG-29 ir ceturtās paaudzes iznīcinātājs, paredzēts darbam pret visu tipu gaisa mērķiem vienkāršos un sarežģītos laikapstākļos, kā arī virszemes mērķu likvidācijai.

RĪGA, 4. jūnijs - Sputnik. Sīrijas armija saņēmusi no Krievijas pilnveidoto iznīcinātāju MiG-29 otro partiju, vēsta Krievjas vēstniecība Sīrijā savā lapā Twitter.

Lidmašīnas nodotas Sīrijai abu valstu militāri tehniskās sadarbības ietvaros, informēja diplomātiskā misija.

Diplomāti precizeja, ka Tuvo Austrumu valsts piloti jau sākuši lidojumus ar šiem iznīcinatājiem.

Laikā, kad Sīrijā sākās militārais konflikts, valsts Gaisa spēku bruņojumā bija vairāki desmiti MiG-29, to piegādes turpinājās kopš 80. gadu sāuma. Bez tam Krievijas Gaisa Kosmiskie spēki izmantoja vairākus MiG-29SMT operācijā pret teroristiem Arābu republikā.

MiG-29 ir ceturtās paaudzes iznīcinātājs. Tas paredzēts visu tipu gaisa mērķu likvidācijai ar vadāmo raķešu un borta lielgabala palīdzību vienkāršos un sarežģītos laikapstākļos, brīvā telpā un zemes fonā, arī traucējumu apstākļos, kā arī virszemes mērķu likvidācijai ar nevadāmiem lādiņiem vizuālas redzamības apstākļos.

MiG-29 pirmo reizi pacēlās gaisā 1977. gadā. Piecus gadus vēlāk to saņēma Bruņotie spēki, zināmu laiku tas bija Krievijas Gaisa kara spēku galvenais iznīcinātājs. Patlaban lielākā daļa šo lidmašīnu GKS aizvietota pret jaunāka tipa mašīnām.

0
Tagi:
Sīrija, Krievija
Pēc temata
Nevajag kļūt nekaunīgiem: Krievijas Su-35 sastapušas ASV spiegu pēc visiem noteikumiem
Krievijas GKS iznīcinātāji un trieciennieki sacensībās "Aviadarts"
MiG-31 maksimālā ātrumā un augstumā: pārtveršana stratosfērā
Kādiem nolūkiem Krievijai tālā darbības rādiusa raķešu bumbvedēji Tu-22M3