Первый грузовой экспресс-поезд Рига-Минск

Asiņainā konkurence: Latvija atkarojusi Lietuvai daļu baltkrievu kravu

104
(atjaunots 11:21 22.03.2019)
Baltkrievu kravu nosūtītāji arvien biežāk dod priekšroku Latvijas virzienam taupības apsvērumu dēļ – vienotais tarifs kravas ceļā no dzelzceļa līdz ostai nodrošina ekonomiju.

RĪGA, 22. marts – Sputnik. Konkurenci tranzīta jomā šodien var saukt par asiņainu, un Latvijai izdevies atkarot no Lietuvas daļu baltkrievu kravu, paziņoja Latvijas Dzelzceļa (LDz) valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš, vēsta Baltic Сourse.

Viņš konstatēja, ka pērn tranzītkravu apjoms no Baltkrievijas palielinājies par 10%, baltkrievu kravu īpatsvars šobrīd sastāda 27% no kopējā apjoma.

Bērziņš atzīmēja, ka galvenais kravu īpašniekiem ir, lai krava ātrāk un vienkāršāk tiktu nogādāta no rūpnīcas līdz galamērķim.

"Ja mēs to visu varam nodrošināt uz skaidriem noteikumiem, tad tā ir pieeja, kura darbojas. Arī izmaksas tiek rēķinātas kopā visā transporta koridorā, nevis atsevišķi par dzelzceļa pakalpojumiem. Mēs, sadarbojoties ar Baltkrieviju, kravu īpašniekam esam ieguvuši diezgan lielu ekonomiju, un kā mēs redzam, tad arvien vairāk savas kravas izvēlas sūtīt caur Latviju, nevis caur Klaipēdu Lietuvā," – paziņoja Bērziņš.

Viņš atzīmēja, ka koridora konkurētspēju nodrošina kopējs darbs. Ja kāds no koridora posmiem ir pārāk dārgs vai neefektīvs, kopīgā mozaīka izjūk, un lielākā daļa kravu aiziet uz citiem koridoriem. "Konkurenci nozarē es pašlaik pat sauktu par asiņaini konkurējošu," – paskaidroja Bērziņš.

Tai pat laikā, viņš piebilda, jābūt arī sadarbības iespējām. "Ar to pašu Lietuvu mēs esam konkurenti, bet vienlaikus ir daudzas lietas, kurās mēs varam sadarboties, jo kravu apjoms reģionā ir pietiekams. Piemēram, Ķīnai ir pilnīgi vienalga, vai viņu kravas virzās caur Lietuvu, vai caur Latviju, jo viņiem šis posms ceļā ir pārāk mazs. Tādēļ dažkārt ir svarīgāk iet ar kopīgu Baltijas piedāvājumu. Es domāju, ka uz šādu sadarbību mēs arī iesim," - noslēgumā piezīmēja Bērziņš.

Latvijas un Baltkrievijas attiecības pēdējā laikā ir ievērojami uzlabojušās, puses pauž savstarpēju interesi ekonomisko sakaru attīstībā. Izņemot savstarpēju tirdzniecību, Latviju īpaši interesē kravu tranzīts, savukārt Baltkrieviju – iespējamā sadarbība enerģētikā pēc BelAES palaišanas.

Pērnā gada februārī Minsku apmeklēja Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis, kurš apsprieda ar Baltkrievijas premjerministru Andreju Kobjakovu tranzītu un tūrismu, kā arī parakstīja vairākus starpvaldību līgumus, tostarp vienošanos par operatīvu informēšanu par kodolavārijām, informācijas apmaiņu un sadarbību kodoldrošības un radiācijas aizsardzības nozarē.

Septembrī Baltkrievija iecēla jaunu vēstnieku Latvijā – šo posteni ieņēma Vasīlijs Markovičs. Lukašenko, norīkojot diplomātiskās misijas vadītāju, atzīmēja lielu potenciālu sadarbības attīstībā ar Rīgu.

"Jūs saprotat, ka mums nav piekļuves jūrai, un ja Lietuva nevēlas ar mums sadarboties, tad jāpievēršas Latvijai. Jāpanāk, lai šī republika gūtu gandarījumu par sadarbību ar Baltkrieviju. Mēs esam kārtīgi cilvēki, ar pienākuma izjūtu, viņi to zina. Un viņi būs mums pretimnākoši daudzos jautājumos, kurus mēs viņiem piedāvāsim, viņiem būs noteikts un ievērojams efekts," – paziņoja Baltkrievijas prezidents.

Pēc ekspertu domām, šodien Latvijai ir iespējas vienoties ar Baltkrievijas varasiestādēm par stratēģisko tirdzniecības un ekonomisko partnerību, par kuras pamatu jākļūst enerģētikas dialogam. Elektroenerģijas piegādes Latvijai no būvētās BelAES (pret kuru aktīvi uzstājas Lietuva) var atgriezt arī kālija tranzītu cauri Latvijas ostām.

Šobrīd Baltkrievija izmanto Latvijas ostas galvenokārt naftas produktu iekraušanai – Latvijā tiek iekrauti 64% tumšo naftas produktu un vairāk nekā 80% gaišo naftas produktu. Savukārt Lietuvas ostu Klaipēdā Baltkrievija izvēlas lielākoties minerālvielu iekraušanai – izdevīgāku tarifu dēļ.

104
Pēc temata
Krievijas un Baltkrievijas eksports turpina "barot" Latviju
Gasparjans: Lietuva apvainojusies uz Baltkrieviju Ignalinas AES dēļ
Glābjam tranzītu: Latvija cer uz degvielu no Baltkrievijas
Rīga

"No mums plēš lielas summas": Bolt un Wolt izputina ēdināšanas uzņēmumus Rīgā

8
(atjaunots 09:09 26.11.2020)
Restorānu īpašnieki sit trauksmes zvanu – nepilna sabiedriskās ēdināšanas iestāžu slēgšana ārkārtējās situācijas laikā neglābj no izputēšanas. Lielu daļu apgrozījuma "noplēš" ēdiena piegādes kompānijas.

RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Ārkārtējās situācijas režīms Latvijā, kura dēļ kafejnīcas un restorāni nedrīkst pieņemt apmeklētājus, stipri cērt ienākumus, neraugoties uz to, ka ēdināšanas iestādēm ir tiesības pārdot ēdienu līdzņemšanai. Tikmēr piegādes kompānijas plaukst un vairojas, vēsta BВ.lv.

Iestāžu īpašnieki sūdzas par katastrofālu apgrozījumu kritumu. Piemēram, Rīgas restorāna Riviera līdzīpašnieks Eduards Jakuševskis pastāstīja, ka informācija par restorānu apgrozījuma kritumu par 30% "ir pilnīgi nepatiesa". Viss ir krietni sliktāk.

Jakuševskis skaidro, ka ar ienākumiem, kuri sastāda 500-700 eiro dienā, teju pietiek, lai neslēgtu uzņēmumu. Komunālo pakalpojumu un īres apmaksai, kā arī darbinieku algu izmaksai ar to nepietiek.

Kādēļ tā iznāk, paskaidroja itāļu restorāna Casa Nostra vadības pārstāve Sandra Kļaviņa. Viņa paziņoja, ka restorāna apgrozījums krities vairāk nekā par 60%. Lai gan ēdiena tirdzniecība līdzņemšanai ir pieaugusi par 20%. Segu uz savu pusi velk ēdienu piegādes servisi.

Kļaviņa pastāstīja, ka daudzi cilvēki paši pasūta ēdienu pa telefonu un pēc tam paši atnāk tam pakaļ. Taču ir daudz arī to, kas izmanto ēdienu piegādes kompānijas – Bolt un Wolt. Uz piegāžu veiksmes viļņa attīstās arī Latvijas kompānija QWQER.

"Viņi no mums plēš lielas summas. Wolt ņem 30%, Bolt ņem 25% no bruto summas," uzsvēra Kļaviņa.

Atgādināsim, ka augustā rīdziniece rakstīja "Sūdzību dēlim" par to, ka kurjeri, kuri piegādā ēdienu Latvijas galvaspilsētā, nezina latviešu valodu, un tāpēc ar viņiem nav iespējams normāli vienoties – rodas neērtības precizējot adresi. Taču, spriežot pēc visa, Rīgas iedzīvotāji tomēr atraduši veidu kā vienoties, un kurjeru firmas plaukst, kamēr restorāni tiek novājināti.

Valdības lēmums par ārkārtējās situācijas režīmu, kas tika ieviests 9. novembrī, paredz, ka vismaz uz četrām nedēļām Latvijā ir aizliegts sniegt izklaides pakalpojumus bāros, nakts klubos, akvaparkos, saunās, slidotavās, spēļu zālēs, bērnu svinību vietās, izklaides centros, batutu parkos, bērnu spēļu istabās un bērnu pieskatīšanas istabās. Savukārt sabiedriskās ēdināšanas vietās ēdienu iespējams iegādāties tikai līdzņemšanai.

8
Pēc temata
Pārāk vēlu: daudzas kafejnīcas Rīgā neatvērs vasaras terases ziemas periodā
Valdības lēmums var līdz galam iznīcināt Latvijas kafejnīcas un restorānus
Latvijā pazīstams šefpavārs paziņo par populāra Rīgas restorāna slēgšanu
Latviešu valoda pakalpojumu nozarē? Neesam dzirdējuši! Rīdziniece pasūdzējās par kurjeriem
Ministru kabineta

Valstī pietiek naudas: Ministru kabinetā steigšus maina galdus un operatora pulti

8
(atjaunots 08:55 26.11.2020)
Latvijas ministri strādā attālināti, un Valsts kanceleja nolēma, ka šobrīd ir īstais laiks atjaunot sēžu zāli – par 42 tūkstošiem eiro.

RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Valsts kanceleja izsludinājusi iepirkumu par deviņu galdu, operatora pults un galasienas apdares paneļu komplektu iegādi kabinetam, kur notiek valdības sēdes. Kopējā iepirkuma summa sastāda 41 999 eiro, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Šāds iepirkums tiek kvalificēts kā "neliels"

"Iepirkums izsludināts, lai nodrošinātu Ministru kabineta Zaļās zāles modernizācijai nepieciešamo aprīkojumu. Galda materiāls (skaidu plate) ir sācis mehāniski bojāties, turklāt tehnoloģiju maiņu rezultātā konstrukcijas materiāli ar dažādiem tehnoloģiskajiem izgriezumiem ir zaudējuši sākotnējo stiprību. Tā rezultātā galda nesošās konstrukcijas un virsma ir sākusi deformēties," paskaidroja izdevumam Ministru kabineta preses sekretārs Reinis Grāvītis.

Pēc viņa sacītā, tiks iegādāts centrālais galds un trīs veidu perimetra galdi.

Līgums aprēķināts uz četriem mēnešiem, garantijas termiņš sastādīs 36 mēnešus. Valdības ēkas Zaļā zāle ir galvenā Ministru kabineta sēžu zāle, kur tās notiek kopš 1990. gada.

Visnozīmīgākā telpas renovācija notika 2011. gadā, toreiz kosmētiskajam remontam, logu un palodžu nomaiņai tika iztērēti 13,6 tūkstoši latu (19,4 tūkstoši eiro). 2013. gadā tika izremontētas Ministru kabineta ēkas kāpnes, izmaksas sastādīja 30 tūkstošus latu (42,7 tūkstošus eiro). Pirms trim gadiem Valsts kanceleja iztērēja 20 tūkstošus eiro preses konferenču telpu remontu.

Bijušais Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Andrejs Mamikins, komentējot šos "nelielos" tēriņus, atzīmēja, ka šobrīd, koronavīrusa pandēmijas laikā, kad Latvijas politiķi strādā attālināti, remonta pamatotība un savlaicīgums raisa šaubas.

"Īstais laiks pirkt, kad visi ministri piedalās sēdēs attālināti – katrs pie sevis, sava datora priekšā. Gan cena ir laba, gan naudas valstī pietiek, gan dizains neslikts, gan skaļruņa jauda…" uzrakstīja Mamikins savā Facebook lapā.

8
Pēc temata
"Pirmais Latvijas kosmonauts": prezidents Levits pasmīdinājis Twitter lasītājus
Apturēt "Vasiļisas lāstu": bankas piedāvā finanšu sektora "kapitālremonta" remonta plānu
ABLV īpašnieku radītais labdarības fonds gatavo prasību ECT pret Latviju
"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": kā Saeima apstiprina budžetu
John McCain

Daily Express: trešā pasaules kara risku radījis ASV eskadras kuģis

0
(atjaunots 11:53 26.11.2020)
Britu preses izdevums konstatēja, ka pēdējo dienu laikā notikuši divi vērā ņemami incidenti, kuros iesaistīti ASV Jūras kara spēki.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Amerkāņu kara kuģu darbības pie Krievijas krastiem draud ar bīstamām sekām, pat ar pasaules karu, uzskata britu preses izdevuma Daily Express žurnālists Pols Viterss, vēsta RIA Novosti.

Raksta autors atzīmēja, ka pēdējo dienu laikā notikuši divi vērā ņemami incidenti, kuros iesaistīti ASV Jūras kara spēki. 23. novembrī Melnās jūras akvatorijā iegāja eskadras kuģis "Donald Cook" NATO operācijas "Atlantic Resolve" ietvaros ar mērķi nodrošināt "drošību jūrā". Savukārt dienu vēlāk eskadras mīnu kuģis "John McCain" pārkāpa Krievijas valsts robežu Primorskas novada dienvidos, Pētera Lielā līcī.

"Trešā pasaules kara draudi no jauna saasinājušies pēc tam, kad Krievijas kara kuģis padzina amerikaņu eskadras kuģi, kas, pēc Maskavas apgalvojuma, pārkāpis Krievijas robežu Pētera Lielā līcī," teikts rakstā.

24. novembrī eskadras kuģis pārkāpa Krievijas valsts robežas un par diviem kilometriem iedziļinājās tās teritoriālajos ūdeņos. "John McCain" tos pameta tikai pēc tam, kad lielais pretzemūdeņu kuģis "Admiral Vinogradov" brīdināja ārvalstniekus, tostarp – arī par tarāna risku.

Savienoto Valstu 7. flotes vadība apgalvoja, ka kuģis esot piedalījies "brīvas kuģošanas nodrošināšanas" operācijā.

Amerikāņi apgalvoja, ka ūdeņi, kuros iegājis viņu kuģis "nav Krievijas teritoriālā jūra, un ASV nepiekrīt paziņojumam, ka Pētera Lielā līcis ir "vēsturisks" saskaņā ar starptautiskajiem likumiem.

Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas locekle Jeļena Paņina novērtēja ASV rīcību. Pēc viņas domām, tas ir Krievijas un ASV attiecību eskalācijas mēģinājums. Līdzīgu viedokli pauda arī Klusā okeāna flotes bijušais komandieris admirālis Viktors Fjodorovs. Savukārt Melnās jūras bijušais komandieris admirālis Vladimirs Komojedovs radiostacijas НСН ēterā nosauca amerikāņu militārpersonu operāciju par nekaunību un aicināja Krievijas vadību rūpīgāk pārdomāt valsts robežu aizsardzību.

0
Tagi:
Krievija, ASV
Pēc temata
NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu
Krievijas iznīcinātāju uzbrukums ASV eskadras kuģim: feļetons no kuģa klāja
ASV rada Melnajā jūrā vēl vienu spriedzes zonu