Исправительные колонии

Nevar izmest no prāta: kādu atbalstu Latvijā saņem bijušie ieslodzītie

131
(atjaunots 16:05 24.02.2020)
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju tic, ka bijušie ieslodzītie ir spējīgi mainīties, taču tikai nedaudzi ir gatavi viņus pieņemt darbā.

RĪGA, 22. marts – Sputnik. Jaunākais pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret bijušajiem ieslodzītajiem joprojām ir ārkārtīgi piesardzīga, raksta skaties.lv.

Piemēram, tikai 14% respondentu ir gatavi šādus cilvēkus pieņemt darbā. Skepse ir saprotama, taču beigās iznāk, ka, zaudējot iespēju atrast normālu darbu, daži no bijušajiem ieslodzītajiem atgriežas uz noziedzības ceļa.

Šobrīd Latvijā ir apmēram 3700 ieslodzīto. Katru gadu tiek atbrīvoti apmēram divi tūkstoši cilvēku. Kā panākt, lai viņi vairs neatgrieztos aiz restēm?

Pēdējo gadu laikā Tieslietu ministrija īstenojusi dažādas notiesāto resocializācijas programmas, tostarp palīdzību darba meklējumos, izglītībā, psihologu konsultācijas. Kopumā šiem mērķiem atvēlēti deviņi miljoni eiro, lielākoties tas bija Eiropas finansējums.

"Pats vienkāršākais cietums ir izrakt bedri un uzlikt vāku virsū tam, kurš mums traucē. Bet rezultātā mēs iegūsim tikai problēmas sabiedrībā," – atzīmēja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija).

Konkrētu resocializācijas piemēru minēja Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs. Nesen brīvībā iznāca 65 gadus vecs vīrietis, kurš nosēdējis cietumā 12 gadus par slepkavību sadzīves konflikta rezultātā. Ja pret lietu izturas formāli, var izlaist viņu un nesekot līdzi tam, kas būs pēc tam – sodu viņš ir izcietis, turklāt, viņam ir māja, kur dzīvot,  kaut gan 12 gadu laikā tā gandrīz sabrukusi. Pašam vīrietim ir problēmas ar garīgo veselību, viņš bieži iesaistās konfliktos.

"Tad, lūk, ir tas gadījums – no vienas puses, cilvēks ir izcietis sodu, viņam ir visas tiesības iet ārā, nav arī nekādu papildsodu, bet, ko darīt institūcijām, lai sabiedrība neciestu? Līdz atbrīvošanai tika atrisināts gan iestiklošanas jautājums šai mājai, gan elektrības pieslēguma jautājums, lai cilvēkam ir kur atgriezties un viņš var savas primārās vajadzības nodrošināt un nemeklēt piedzīvojumus citur.

Uz šo brīdi pusotru gadu šis cilvēks dzīvo sabiedrībā, viņš pat ir atradis darbu. Kas būs tālāk – protams, mēs sekosim līdzi šim gadījumam, bet tās ir praktiskas lietas, ko mēs risinām," – pastāstīja Papsujevičs.

Nepieciešama lielāka sabiedrības iesaistīšanās

Nesen veikta arī socioloģiskā aptauja par sabiedrības attieksmi pret ieslodzītajiem. Pēdējais šāda veida pētījums tika veikts pirms 10 gadiem, taču īpašas izmaiņas nav novērotas. Četri no pieciem Latvijas iedzīvotājiem tic, ka notiesātais spēj laboties, taču tikai 14% mierīgi piedāvātu brīvībā iznākušajam ieslodzītajam darbu.

Aptaujāja arī pašus ieslodzītos. Katrs ceturtais atzina, ka lūgums pieņemt darbā noraidīts tieši kriminālās pagātnes dēļ.

"Tiek sagaidīts, ka šo atbalstu sniedz kāds cits. Pašvaldības, valsts, bet sabiedrības iesaistei vēlams būt mazliet lielākai, lai nodrošinātu to, ka cilvēks neveic atkārtotu noziegumu, lai viņš neatgriežas ieslodzījuma vietā," – atzīmēja pētījuma autore Gunta Misāne.

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā novērst recidīvismu, ir palīdzēt ieslodzītajam atrast darbu un, ja tas ir iespējams, iekārtot darbā viņus jau cietumā. Šeit viss atkal saskaras ar mūžseno problēmu – Latvijas cietumu vecās ēkas. Šobrīd cietumos par šuvējām, galdniekiem jau tā strādā ceturtā daļa ieslodzīto, taču izveidot lielāku darbavietu skaitu nevar, jo trūkst piemērotu telpu.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Latvija ieņem ceturto vietu ES pēc ieslodzīto skaita uz simts tūkstošiem iedzīvotāju.

131
Tagi:
Misāne
Pēc temata
Liepājā taps ES standartiem atbilstošs cietums
Tikai 40% ieslodzīto Latvijas cietumos runā latviski
Lietuvā uz mūžu notiesātājiem būs tiesības lūgt priekšlaicīgu atbrīvošanu
Noziedzniekiem Igaunijā uzliks "antialkohola" kustības detektorus
Saeimas darbs. Foto no arhīva

Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, nepaliekamais minimums 350 eiro

6
(atjaunots 19:29 12.08.2020)
Obligātā veselības apdrošināšana, neapliekamā minimuma palielināšana līdz 350 eiro, tabakas akcīžu celšana, mikrouzņēmumu režīma reorganizācija, nekustamā īpašuma nodokļa likmju maiņa: kādas izmaiņas piedāvā Finanšu ministrija un Tieslietu ministrija.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Finanšu ministrija atklāja nodokļu izmaiņu detaļas, kuras tā piedāvā sarīkot valstī trijos posmos. Savukārt premjerministrs Krišjānis Kariņš paskaidroja kadastrālās vērtības aprēķina sistēmas reformas sarīkošanas principus sasaistē ar nekustamā īpašuma nodokļa izmainīšanu, vēsta tvnet.lv.

Veselības apdrošināšana un neapliekamais minimums

Latvijas Finanšu ministrija piedāvā uzsākt nodokļu reformu 2021. gadā ar obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Iemaksa sastādīs 5%, pārdalot obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, ienākumu nodokli un solidaritātes nodokli. Tādējādi, kopējais darbaspēka nodokļu slogs netiks palielināts.

Lai novērstu nodokļa sloga palielinājumu personām ar zemiem un vidējiem ienākumiem, diferencētais neapliekamais minimums tiks palielināts no 300 līdz 350 eiro mēnesī. Turklāt Finanšu ministrija piedāvā ieviest minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas darbiniekiem, kuri izmanto speciālos nodokļu režīmus un kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu. Mikrouzņēmuma nodokļa režīms tiks reorganizēts.

Otrais nodokļu izmaiņu posms sāksies 2022. gadā. Tas paredz, ka ikviens, kura saimnieciskās darbības ienākumi sastāda vairāk  nekā 20 004 eiro gadā (1667 eiro mēnesī), būs jāmaksā sociālās iemaksas no visa ienākumu apjoma.

Trešais posms ir ieplānots uz 2023. gadu un paredz prasību visiem veikt obligātas sociālās apdrošināšanas iemaksas no faktiskajiem ienākumiem, taču ne mazāk par minimālo iemaksas apjomu.

Visos nodokļu reformas posmos paredzēta pakāpeniska tabakas izstrādājumu akcīzes paaugstināšana. Mainīsies arī transportlīdzekļu nodoklis pie noteikta CO2 izmešu līmeņa, savukārt vecu mašīnu ievešanas Latvijā novēršanai paredzēts atjaunot nodokli par vieglo automobiļu reģistrāciju.

Kadastrs

Premjerministrs Krišjānis Kariņš apsolīja saprātīgus nekustamā īpašuma nodokļus, kad no 2022. gada tiks ieviesta jaunā kadastrālās vērtības aprēķina metodika. "Galvenais uzdevums ir sakārtot sistēmu," sacīja Kariņš, uzsverot, ka neatbalstīs jaunās kadastrālās vērtības projektu, ja netiks veikti aprēķini ar mērķi nepieļaut nekustamā īpašuma nodokļa likmju kāpumu.

Atgādināsim, ka Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests izstrādājuši un nodevuši sabiedrības apspriešanai jauno kadastrālās vērtības aprēķina projektu, kurš paredz tās palielināšanos daudziem objektiem. Plānots, ka jaunā kadastrālā vērtība tiks pielietota no 2022. gada 1. janvāra.

Tiek gaidīts, ka lauksaimniecības jomā gaidāms kadastrālās vērtības pieaugums zemei visā valstī.  Lauksaimniecības būvju vērtība praktiski nemainīsies vai var pat kristies amortizācijas pārrēķina dēļ.

Pieaugs kadastrālā vērtība dzīvokļiem jaunbūvēs, kas celtas pēc 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās Latvijas pilsētās. Gaidāms pieaugums arī sērijveida mājokļiem, kas būvēti pirms 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā un Ogrē.

Kadastrālās vērtības pieaugums gaida arī privātmājas, kas celtas pēc 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās pilsētās, kā arī vecākas privātmājas Rīgā un Jūrmalā. Savukārt privātmājām, kuras tika uzbūvētas reģionos līdz 2000. gadam, kur nav cenu kāpuma, kadastrālā vērtība samazināsies.

Kadastrālā vērtība palielināsies industriālās apbūves zemei, "lētai" apbūves zemei teritorijās, kur ir apbūves zemju vērtības līmenis ir ļoti tuvs zemes vērtībai, kā arī jaunām ražošanas ēkām, kuras tika uzbūvētas pēc 2000. gada. Taču ražošanas objektu kadastrālā vērtība samazināsies 45 pašvaldībās.

Gaidāms komercobjektu kadastrālās vērtības kāpums, kuri tika uzbūvēti pēc 2000. gada, Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās republikas nozīmes pilsētās, kā arī ēkām, kuras tika uzbūvētas līdz 2000. gadam, teritorijās, kur ir pieaudzis nekustamo īpašumu tirgus (pārsvarā Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā un Ogrē). Tai pat laikā samazināsies komercobjektu kadastrālā vērtība, kuras tika uzbūvētas līdz 2000. gadam ēkās reģionos, kur nav noticis tirgus cenu kāpums.

Tāpat Tieslietu ministrija nosūtīja Finanšu ministrijai piedāvājumus par nekustamā īpašuma nodokļa reformu, kuri paredz neapliekamā minimuma ieviešanu par nekustamo īpašumu līdz 100 tūkstošiem eiro apmērā par katru deklarēto cilvēku un zemes nodokļa ar dzīvojamo apbūvi samazināšanu par piecām reizēm – no 1,5% uz 0,3%.

Nekustamā īpašuma atlikušajai vērtībai pēc neapliekamā minimuma piemērošanas Tieslietu ministrija piedāvā piemērot samazināto koeficientu 0,2. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība sastāda 80 tūkstošus eiro un tajā ir deklarēts viens cilvēks, nodoklis par to netiks iekasēts. Ja mājokļa vērtība sastāda 300 tūkstošus eiro un tajā ir deklarēti divi cilvēki, tad nodoklis tiks aprēķināts no 20 tūkstošiem eiro. Šādu koeficientu Tieslietu ministrija piedāvā piemērot tikai mājokļiem, kuru vērtība nepārsniedz 500 tūkstošus eiro.

6
Tagi:
kadastrs, novadu reforma, nodokļi
Pēc temata
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība
Tagad – miljoni, vēlāk – miljardi: kā koronakrīze kaitē Latvijas budžetam
Valsts pārvaldē daudz juristu: eksperts paskaidroja, kāpēc reformas paliek uz papīra
Tallink

Septembrī Tallink organizē reisu maršrutā Tallina Rīga Tallina

12
(atjaunots 18:30 12.08.2020)
Septembra sākumā no Latvijas galvaspilsēta uz Igaunijas galvaspilsētu varēs nokļūt ar prāmi, taču ir gaidāms tikai viens reiss.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Kuģniecības kompānija Tallink Grupp uzsāk biļešu tirdzniecību speciālajam kravu un pasažieru prāmja reisam maršrutā Tallina – Rīga – Tallina, tiek ziņots kompānijas mājaslapā.

Speciālo reisu izpildīs kuģis "Victoria I", kurš parasti apkalpo maršrutu Tallina – Stokholma.

Prāmis izies no Tallinas 4. septembrī, plkst. 18:00, ieradīsies Rīgā 5. septembrī, plkst. 10:30 un tajā pašā dienā, plkst. 18:00, dosies atpakaļceļā. Tallinā kuģis atgriezīsies svētdien, 6. septembrī, plkst. 10:30.

Pārdošanā ir biļetes gan vienā virzienā, gan turp un atpakaļ.

Tallink atgādina, ka uz kuģiem sakarā ar vīrusa izplatību joprojām ir spēkā stingri higiēnas noteikumi un dezinfekcijas prasības, ierobežots arī pasažieru skaits. Visiem pasažieriem biļešu reģistrācijas laikā ir jāapstiprina, ka viņi ir veseli un viņiem nav saslimšanas simptomu. Saslimušos pasažierus un personas ar slimības pazīmēs uz kuģa klāja nelaiž.

Šis nav pirmais jaunais Tallink reiss no Latvijas. Jūnijā prāmju operators atklāja maršrutu Rīga – Helsinki, kurš izrādījās ārkārtīgi populārs, savukārt jūlijā – maršrutu Rīga – Ālandu salas.

12
Tagi:
Tallink
Pēc temata
Skaisti un droši: Latvija pievērsusies tūristiem no Somijas
Reklāma krievu valodā, apkalpošana latviski: vīrietis neapmierināts ar Tallink