Диаграммы

Nodokļi un neparedzami likumi: biznesu neapmierina Latvijas valdība

72
(atjaunots 08:34 22.03.2019)
Lielākā daļā uzņēmēju Latvijā uzskata, ka pilnvērtīgam biznesa darbam kaitē valdība.

RĪGA, 22. marts – Sputnik. Biznesa augstskolas "Turība" sastādītā biznesa indeksa dati liecina, ka tikai 7,3% Latvijas uzņēmēju uzskata: Latvijas valdība veicina biznesa attīstību, vēsta Grani.lv.

Lielākā daļa Latvijas uzņēmēju – 56,7% – vērtējot valdības darbības ietekmi uzņēmējdarbībā, paziņoja, ka tā tikai rada šķēršļus.

2018. gada decembrī un 2019. gada janvārī veiktās aptaujas gaitā pētnieki aprunājās ar 750 uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem. Tika vērtēta viņu attieksme pret dažādiem faktoriem, kuri ietekmē biznesu Latvijā.

Tostarp biznesmeņi tika lūgti izvērtēt administratīvā sloga smaguma pakāpi. 74,7% uzņēmēju norādīja, ka tas ir pārāk liels. Vēl 22,4% respondentu uzskata, ka tas ir pieņemams, bet 3% bija grūti sniegt konkrētu atbildi uz šo jautājumu.

Turklāt vairums uzņēmēju – 73,6% – negatīvi novērtēja ar biznesu saistītās likumdošanas stabilitāti un prognozējamību. Atlikušie 19,3% aptaujāto uzskata Latvijas biznesa likumus par labiem, un vēl 7,1% respondentu nespēja atbildēt tieši.

Atrastas arī pozitīvās puses. Uzņēmēji augsti novērtēja tādu faktoru kā sakari un Internets. Mazāk nekā puse aptaujāto – 43,4% – nosauca sakarus un Internetu Latvijā par ļoti labiem. Pat vairāk nekā puse – 53,3% – nosauca sakarus par vienkārši labiem. Un tikai 2,9% pateica, ka sakari un Internets Latvijā ir slikti.

Taču šī faktora indekss izrādījās visaugstākais starp tiem, kuri ietekmē biznesu, – 68,3 punkti. Ne tik augsti, bet tomēr pozitīvi biznesmeņi novērtēja arī uzņēmumiem nepieciešamos zinātniski tehniskos resursus – 16,4 punkti.

Tāpat uzņēmēji novērtēja arī uzņēmējdarbības nosacījumus Latvijā kopumā. 2019. gadā par drīzāk sliktiem tos uzskata 39,2% biznesmeņu. Salīdzinot ar 2018. gadu, šādu atsauksmju skaits ir samazinājies. Pērn par "drīzāk sliktiem" biznesa nosacījumus Latvijā nosauca 48,3% aptaujāto. Toties par ļoti sliktiem nosacījumus nosaukuši vien 8,7% biznesmeņi. Pērn to skaits bija lielāks – 12,8%.

Pozitīvu vērtējumu biznesa nosacījumiem, nosaucot tos par "drīzāk labiem", sniedza 43,5% aptaujāto. 2018. gadā – 33,6%.

Beigu beigās uzņēmējdarbības nosacījumu indekss 2019. gadā sastādīja mīnuss 6 punktus. Šis rādītājs ir ievērojami uzlabojies, salīdzinot ar pērno gadu, kad tas sastādīja mīnuss 19,4.

Nevis uzņēmējdarbība, bet grāmatvedība

2018. gadā Sputnik Latvija rakstīja par tūkstošiem firmu un uzņēmumu masveida slēgšanu Latvijā. Šāda tendence izveidojās jau 2016. gadā. Toreiz tika atvērti 11 206 uzņēmumi, savukārt likvidēto uzņēmumu skaits bija par 1021 lielāks – 12 227 uzņēmumi. 2017. gadā, saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem, Latvijā tika slēgti vairāk nekā 16 tūkstoši firmu un kompāniju, savukārt atvērts par 1500 mazāk.

Par vienu no galvenajiem uzņēmumu slēgšanas iemesliem tika saukta Latvijas agresīvā nodokļu piemērošanas politika, kuras dēļ ne vien jaunas kompānijas bija spiestas pārtraukt darbību valstī, bet jau rūdīti tirgus dalībnieki aizgāja uz Lietuvu un Igauniju.

Taču Valsts ieņēmumu dienests (VID) atrada skaidrojumu šādai situācijai biznesa nozarē. Tur skaidroja, ka masveida uzņēmumu likvidācija Latvijā liecina par valsts ekonomikas atveseļošanos. VID paskaidroja, ka tādā veidā Latvijas bizness attīrās, jo it kā tiek slēgtas tikai čaulu kompānijas – fiktīvi uzņēmumi, kuri tika izveidoti tikai ar mērķi negodīgiem cilvēkiem izvairīties no nodokļu nomaksas.

Turklāt, saskaņā ar 2019. gada reitinga Paying taxes 2019 rezultātiem, ko sastādīja PricewaterhouseCoopers Pasaules Bankas projekta ietvaros, Latvijas uzņēmējiem nodokļu apmaksas process ir vienkāršāks, nekā biznesmeņiem Lietuvā un Igaunijā.

Paying taxes analizē datus par nodokļu nomaksu atbilstoši četriem parametriem: kopējā nodokļu un nodevu summa, cik stundas gadā tiek tērēts nodokļu un nodevu apmaksai, izmaksu skaits un procedūru indekss pēc atskaites iesniegšanas un nodokļu nomaksas. Latvijā uzņēmumi nodokļos maksā 36% ienākumu, Igaunijā – 48,7%, Lietuvā – 42,6%. Arī pēc maksājumu skaita Latvija izrādījusies līderos – mūsu 7 pret 8 un 10 attiecīgi Igaunijā un Lietuvā.

Tiesa, paši uzņēmēji savukārt, atsaucoties par nodokļu piemērošanas sistēmu Latvijā, apliecināja, ka runa pat nav par augstiem nodokļiem, bet gan par to, ka katra jauna Saeima uzskata par savu pienākumu ieviest biznesa jomā kaut kādus jauninājumus, kuri gan atsevišķi, gan kopumā, dara visu, lai apgrūtinātu dzīvi uzņēmējdarbībai.

Rezultātā uzņēmēji Latvijā lielākoties ir spiesti nodarboties ar grāmatvedību, nevis uzņēmējdarbību.

72
Pēc temata
Biznesa slēgšana Latvijā: 2018. gadā iespējams rekords
Latvijas kompānijas pamet vietējās bankas līdz ar nerezidentiem
Latvijas atzīta par vienu no neinovatīvākajām valstīm ES
Latvijas iedzīvotāji vēlas sniegt pakalpojumus, krievi un ķīnieši – ražot
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

8
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

8
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos
Egils Levits

Levits aicina izteikt neapmierinātību ar reformām vēlēšanās

14
(atjaunots 17:18 04.08.2020)
Prezidents piedāvā neapmierinātajiem ar administratīvi teritoriālo reformu balsot pašvaldību vēlēšanās.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji varēs izteikt neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, paziņoja intervijā Latvijas Radio prezidents Egils Levits.

Šī gada jūnijā Latvijas Saeima steidzīgā kārtībā izskatīja ART likumu, saskaņā ar kuru Latvijā paliks tikai 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Pašvaldības un opozīcijas pārstāvji vairākkārt pauda neapmierinātību gan ar pašu likumprojektu, gan ar to, ka tas tiek pieņemts pandēmijas pīķī attālinātā režīmā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Pie prezidenta atklātā vēstulē vērsās 46 Latvijas pašvaldību vadītāji, aicinot neizsludināt likumu. Pašvaldības paziņoja, ka uzskata dokumentu par nekvalitatīvu, nepietiekami argumentētu, savukārt pašu reformu – par nedemokrātisku.

Taču prezidents izsludināja likumu, tostarp tāpēc, ka deputāti iekļāva tekstā viņa piedāvāto punktu par kultūrvēsturiskās identitātes nostiprināšanu.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šī reforma bija jāpieņem tieši šobrīd, Levits paziņoja, ka iesaistītajām pusēm bija iespēja izteikt savus argumentus, jo tam bijis pietiekami daudz laika.

Tai pat laikā prezidents atgādināja, ka Satversmes tiesā jau ir iesniegtas vairākas prasības saistībā ar ATR likumu: par savu nolūku šādi rīkoties iepriekš paziņoja Limbažu, Kandavas, Varakļānu un Ikšķiles novads.

Tāpat Levits uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji, kurus neapmierina ATR rezultāti, spēs izteikt savu neapmierinātību nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

"Par lēmumu būs jāatbild Saeimai un valdošajai koalīcijai. Ja izrādīsies, ka reforma nestrādā un negūs cilvēku atbalstu, tas atsauksies uz šīm partijām vēlēšanās. Tas ir demokrātisks process. Ir teiciens par to, ka kādu gultu klāsi, tādā gulēsi. Līdz ar to – kādu Saeimu ievēlēsim, ar tādu arī dzīvosim," sacīja prezidents.

(Atgādināsim, ka pašvaldību vēlēšanās vēlē nevis Saeimas, bet gan pilsētu un novadu pašvaldību deputātus).

Tāpat viņš uzsvēra, ka draudus demokrātijai Latvijā rada populisms, savukārt kritiskās domāšanas līmenis sabiedrībā ir visnotaļ zems, tādēļ valstij ir jāstrādā pie tās attīstības iedzīvotāju vidū.

14
Tagi:
Egils Levits, vēlēšanas
Pēc temata
Vēsturnieks: Latvija noliedz savu vēsturi, taču par to vaino Krieviju
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Latvija "atbrīvojusies no vēl viena padomju atavisma": Nacionālā apvienība triumfē
Latvijas ekonomikas būvi grauj nost: ar ko beigsies banku remonts