Waffen SS veterānu un viņu piekritēju gājiens Rīgā

Zviedrija lūgta paskaidrot, kāpēc tās karogs bija redzams leģionāru gājienā Rīgā

142
(atjaunots 16:29 21.03.2019)
Eiropas Parlamenta deputāta kandidāts Ruslans Pankratovs lūdzis Zviedrijas vēstnieka skaidrojumu par to, vai fakts, ka leģionāru gājienā Rīgā bija redzams cilvēks ar Zviedrijas karogu, nozīmē, ka Zviedrija valsts līmenī atbalsta neonacismu Latvijā un ES.

RĪGA, 21. marts — Sputnik. Eiropas Parlamenta deputāta kandidāts Ruslans Pankratovs ar oficiālu vēstuli vērsies Zviedrijas vēstniecībā Rīgā un lūdzis skaidrojumu sakarā ar Zviedrijas karoga parādīšanos leģionāru gājienā Rīgā 16. martā.

Vēstulē Zviedrijas vēstniecei Annikai Jaganderai politiķis norādīja, ka 2019. gada 16. martā Rīgā Waffen SS leģionāru gājienā piedalījās cilvēks ar Zviedrijas karogu, un lūdza sniegt vērtējumu par šo incidentu.

Komentārā Sputnik Latvija Pankratovs atgādināja, ka vairākās ES valstīs diemžēl vēl joprojām pastāv marginālas organizācijas, kas izplata neofašisma un neonacisma, kā arī rasu pārākuma idejas.

"27 neatkarības gadu laikā esam jau vienkārši pieraduši pie Baltijas valstīm un ar nožēlu vērojam viņiem pievienojušos Ukrainas banderoviešu pūles, taču nav gluži saprotams, ko šeit varētu darīt Zviedrijas valsts pārstāvji," – piebilda Pankratovs.

Politiķis uzsvēra, ka piedalīšanās SS latviešu soda vienību pasākumā var nozīmēt tikai vienu – atbalstu rasu un nacionālā pārākuma idejām, civiliedzīvotāju iznīcināšanai Otrā pasaules kara gados un fašistiskā režīma attaisnošanu.

"Es ļoti ceru, ka tādu naidīgu soli ar nepārprotamu rusofobu akcentu adekvāti novērtēs ne tikai Zviedrijas vēstniecība, valdība un antifašistiskās organizācijas, bet arī visa Eiropa. Pretējā gadījumā ES vadība vairs neslēpj atklāto vēlmi veicināt etnisko spriedzi uz Krievijas robežas," – secināja Pankratovs.

Ik gadus 16. martā Rīgā tiek organizēts Waffen SS latviešu leģiona dalībnieku un viņu piekritēju gājiens. Tas rada antifašistisko organizāciju neapmierinātību un sašutumu visā pasaulē. Krievija uzskata SS leģionāru gājienu Latvijā par kauna traipu. Iepriekš Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotais cilvēktiesību, demokrātijas un likuma virsvadības jautājumos Konstantins Dolgovs paziņoja, ka Latvijas varasiestāžu lēmums atļaut SS veterānu maršus neatbilst starptautiskajām tiesībām un Nirnbergas tribunāla spriedumiem.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš ieteicis valdības locekļiem, kuri vēlas atzimēt 16. martu, doties uz Brāļu kapem Lestenē, nevis pie Brīvības pieminekļa. "11. novembris ir diena, kad godinām Latvijas karavīrus. Aicināju tos ministrus un Ministru kabineta locekļus, kuri vēlas 16. martā godināt karavīrus, to darīt nevis pie Brīvības pieminekļa, bet Lestenes Brāļu kapos," – uzsvēris Kariņš.

Latvijas premjerministri regulāri brīdina ministrus par to, ka pasākumos pie Brīvības pieminekļa piedalīties nevajadzētu, piemēram, 2017. gadā ar šādu lūgumu nāca klajā Māris Kučinskis.

2014. gadā Nacionālās apvienības pārstāvis – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis – Laimdotas Straujumas vadītajā valdībā zaudēja posteni, jo 16. martā devās pie Brīvības pieminekļa. Valdības vadītāja Laimdota Straujuma ("Vienotība") tolaik uzsvēra, ka bijusi spiesta pieņemt šādu lēmumu, jo Cilinskis palielināja atsevišķu radikāli noskaņotu grupu provokāciju risku.

142
Pēc temata
Krievijas Ārlietu ministrija: Eiropai klusējot, Rīga turpina fašistu glorifikāciju
Zaļā gaisma nacismam Latvijā: Josifs Korens par to, kas valstī ir saimnieks
Sirmgalvju gandrīz nav, toties ir cilvēki ar svastiku: Rīgā notiek SS leģionāru gājiens
Vecrīgu rotā svastika: zaudētāju maršs un apkaunojums Eiropai
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

1
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

1
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos
Egils Levits

Levits aicina izteikt neapmierinātību ar reformām vēlēšanās

5
(atjaunots 17:18 04.08.2020)
Prezidents piedāvā neapmierinātajiem ar administratīvi teritoriālo reformu balsot pašvaldību vēlēšanās.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji varēs izteikt neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, paziņoja intervijā Latvijas Radio prezidents Egils Levits.

Šī gada jūnijā Latvijas Saeima steidzīgā kārtībā izskatīja ART likumu, saskaņā ar kuru Latvijā paliks tikai 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Pašvaldības un opozīcijas pārstāvji vairākkārt pauda neapmierinātību gan ar pašu likumprojektu, gan ar to, ka tas tiek pieņemts pandēmijas pīķī attālinātā režīmā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Pie prezidenta atklātā vēstulē vērsās 46 Latvijas pašvaldību vadītāji, aicinot neizsludināt likumu. Pašvaldības paziņoja, ka uzskata dokumentu par nekvalitatīvu, nepietiekami argumentētu, savukārt pašu reformu – par nedemokrātisku.

Taču prezidents izsludināja likumu, tostarp tāpēc, ka deputāti iekļāva tekstā viņa piedāvāto punktu par kultūrvēsturiskās identitātes nostiprināšanu.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šī reforma bija jāpieņem tieši šobrīd, Levits paziņoja, ka iesaistītajām pusēm bija iespēja izteikt savus argumentus, jo tam bijis pietiekami daudz laika.

Tai pat laikā prezidents atgādināja, ka Satversmes tiesā jau ir iesniegtas vairākas prasības saistībā ar ATR likumu: par savu nolūku šādi rīkoties iepriekš paziņoja Limbažu, Kandavas, Varakļānu un Ikšķiles novads.

Tāpat Levits uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji, kurus neapmierina ATR rezultāti, spēs izteikt savu neapmierinātību nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

"Par lēmumu būs jāatbild Saeimai un valdošajai koalīcijai. Ja izrādīsies, ka reforma nestrādā un negūs cilvēku atbalstu, tas atsauksies uz šīm partijām vēlēšanās. Tas ir demokrātisks process. Ir teiciens par to, ka kādu gultu klāsi, tādā gulēsi. Līdz ar to – kādu Saeimu ievēlēsim, ar tādu arī dzīvosim," sacīja prezidents.

(Atgādināsim, ka pašvaldību vēlēšanās vēlē nevis Saeimas, bet gan pilsētu un novadu pašvaldību deputātus).

Tāpat viņš uzsvēra, ka draudus demokrātijai Latvijā rada populisms, savukārt kritiskās domāšanas līmenis sabiedrībā ir visnotaļ zems, tādēļ valstij ir jāstrādā pie tās attīstības iedzīvotāju vidū.

5
Tagi:
Egils Levits, vēlēšanas
Pēc temata
Vēsturnieks: Latvija noliedz savu vēsturi, taču par to vaino Krieviju
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Latvija "atbrīvojusies no vēl viena padomju atavisma": Nacionālā apvienība triumfē
Latvijas ekonomikas būvi grauj nost: ar ko beigsies banku remonts