RĪGA, 21. marts — Sputnik. Uzņēmumi valstī saskaras ar lielām grūtībām darbinieku atlases jomā – daudzi nevēlas strādāt par vidēju algu. Latvijas iedzīvotāju vietā dažkārt vienkāršāk ir pieņemt viesstrādniekus – viņi nečinkst, ir sīksti un strādā labāk nekā vietējie, radio Baltkom ēterā pastāstīja darba devēja restorānu biznesā.
Sieviete atcerējās, kā agrāk strādājusi būvmateriālu ražošanas un tirdzniecības uzņēmumā – tur bija problēma ar kadriem, taču tagad viņa strādā restorānu biznesā, un arī šeit saskārusies ar to pašu problēmu.
"Ar ko esmu saskārusies: no pirmās dienas mēs varam paņemt slimības lapu, iziet uz pusi dienas, sēdēt palīgtelpā ar telefonu un tikai pamēģini kaut ko pateikt. Toties, kad pienāk algas diena, visi sāk pieprasīt," – pastāstīja darba devēja.
Viņa atklāja, ka situācija Latvijā ir ļoti izplatīta.
"Es strādāju restorānu nozarē. Ļoti grūti ir ar personālu – nevar atrast oficiantus, baristas, bet ar trauku mazgātājām ir īsta katastrofa. Neviens negrib mazgāt traukus, 40-60 eiro dienā, un cilvēki negrib strādāt. Nākas noraidīt tos, kuri neprot krievu valodu. Jaunieši ierodas un grib saņemt naudu ne par ko," – viņa teica.
Pēc viņas domām, 900 eiro uz rokas par 20 darba dienām mēnesī nav slikta alga. Taču par tādu naudu neviens negrib strādāt.
"Nu, ar trauku mazgātāju ir cits jautājums – cilvēks labāk saņems pabalstu, nekā pelnīs 3-3,5 eiro stundā. 12-13 stundas uz kājām, pareizinām ar 3, nu, trauku mazgātājas dienā saņem 45 eiro. Un nevar atrast."
Viņa atzīmēja, ka dažās nozarēs tiek meklētas iespējas pieņemt darbā viesstrādniekus, neskatoties uz sarežģītajām birokrātiskajām procedūrām.
"Celtniecībā, pārvadājumos jau sen sanākuši ukraiņi, strādā par tādu naudu, ko vietējie negrib. Mēs atkārtojam Īrijas ceļu. Atbraucēji nečinkst, viņi ir sīksti, strādā, ne tā kā mūsējie," – teica sieviete.
Iepriekš vēstīts, ka darbinieku trūkums Latvijā ir jūtams aizvien izteiktāk: 2018. gadā vidēji bija 22,7 tūkstoši brīvu darba vietu – par 33% vairāk nekā 2017. gadā, liecina Centrālās statisktikas pārvades dati.
Visasāk darbinieku trūkums vērojams valsts pārvaldes un aizsardzības jomās – 4,9% brīvu vietu, tām seko celtniecība – 3,5%, viesnīcu bizness un ēdinašana – 3,2%, ražošana un tirdzniecība – 2,9%, transporta līdzekļu remonts – 2,8%. Lielākais vakanto vietu skaits vērojams Rīgā, mazākais – Vidzemē.
Latvijā pēdējos gadu desmitos vērojama darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās. Gandrīz 70% uzņēmēju sastapušies ar darbaspēka trūkumu, par ko liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotā aptauja. Tās laikā noskaidrojās, ka visasāk problēma vērojama celtniecībā, pakalpojumu jomā, tirdzniecībā un medicīnā.
Uzņēmēji ierosina pavājināt valsts kontroli pār darbinieku ievešanu no trešajām valstīm. Patlaban darba devējam, kurš vēlas uzaicināt darbā trešās valsts pilsoni, viņam jāmaksā vismaz vidējā alga Latvijā. Patlaban – 926 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb aptuveni 630 eiro uz rokas. Šo noteikumu ir grūti ievērot jomās, kur vidējā alga ir zemāka nekā vidējā samaksa valstī, piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un pārstrādes rūpniecībā. Uzņēmēji iesaka maksāt viesstrādniekiem nevis vidējo algu valstī, bet gan vidējo algu nozarē.
Turklāt uzņēmēji cīnās par birokrātisko izdevumu samazināšanu: patlaban dokumentu kārtošana ilgst vairākus mēnešus.
Arī starptautiskie eksperti iesaka Latvijai atvērt darba tirgu.
Taču Latvijas varasiestādes pagaidām nav ieklausījušās SVF ekspertu un speciālistu padomos jautājumā par ārzemnieku pieejas atvieglošanu Latvijas darba tirgū. Jāpiebilst, ka Latvijas varas iestādes ir gatavas aicināt darbā ar intelektuālo darbu saistītu profesiju pārstāvjus.
