Krišjānis Kariņš

Kariņš pastāstījis, cik izmaksās OIK atcelšana no marta beigām

90
(atjaunots 08:18 21.03.2019)
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro nākamnedēļ iesniegs valdībā pārskatu par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz OIK atcelšanu.

RĪGA, 21. marts — Sputnik. Valdība varētu neatbalstīt ierosinājumu par elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu mēneša beigās, lai izvairītos no trim lielām tiesas prasībām, intervijā LTV atklāja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Ja OIK tiks atcelta no 31. marta, pieaugs elektrības un apkures cenas. Rezultātā patērētājs neko neietaupīs. Šī iemesla dēļ, iespējams, 31. martā OIK tomēr netiks atcelta.

Kariņš pastāstīja, ka ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro nākamnedēļ iesniegs valdībā pārskatu par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz OIK atcelšanu, taču jau patlaban esot skaidrs, ka valsts būs spiesta saskarties ar lielu skaitu tiesas prasību un tiesu izdevumi sasniegšot vienu miljardu eiro. Šī iemesla dēļ Nemiro strādā pie risinājuma, kas palīdzēs pareizi atcelt elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenti.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam – dotācijām mazajām HES, vēja parkiem, biomasas pārstrādes uzņēmumiem, biogāzes stacijām un citiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos resursus. OIK atbalsta mehānisms sāka darbu Latvijā no 2008. gada.

2017. gada nogalē izcēlās skandāls ar "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram uzņēmumiem, kas paspēja iesniegt pieteikumus, bija jāpabeidz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Taču noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav pabeiguši projektus, taču licences saglabāja un patērētājiem pārdeva nebūt ne "zaļu" enerģiju par krietni augstākām cenām.

Vēl lielākas kaislības ap OIK sakaitējās 2018. gada sākumā, kad mainījās OIK finansēšanas modelis. Līdz 2018. gadam iedzīvotāji apmaksāja OIK 2,679 eiro apmērā par kilovatstundu, taču no 2018. gada 1. janvāra OIK vairs nebija pastāvīgs lielums visiem patērētājiem, tās apjomu veidoja konstantā un mainīgā daļa. Pastāvīgais elements tiek noteikts atbilstoši pieslēgumam, bet mainīgais ir proporcionāli atkarīgs no elektroenerģijas patēriņa apjoma.

Līdz ar jaunās norēķinu sistēmas ieviešanu dažos gadījumos patērētāju rēķini pieauga par 60%.

Pēc tam valdībā sākās diskusijas par iespējām atcelt OIK sistēmu.

Janvāra sākumā Ekonomikas ministrija iesniedza valdības komitejās ziņojumu par "zaļās" enerģijas tālāka atbalsta pasākumiem. Ziņojums paredz OIK atcelšanu no 2022. gada – tā vietā jāstājas "zaļās" enerģijas atbalsta jaunajai sistēmai uz tirgus principu pamata.

Tomēr 10. janvārī Saeima aicināja Ekonomikas ministriju izstrādāt tiesiskos aktus OIK atcelšanai jau no 2019. gada 31. marta.

90
Pēc temata
Lielākā afēra Latvijā: kā OIK grauj valsts ekonomiku
OIK aizvietos ar citu trīs burtu saīsinājuma sistēmu: cik piemaksās Latvijas iedzīvotāji
Ašeradens gaida tiesvedības par lielām summām OIK atcelšanas gadījumā
Pārmaksāt ne vairāk kā divas reizes: Latvijas jaunie mērķi enerģētikā
Лидер партии Согласие Янис Урбанович

Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei

10
(atjaunots 18:03 26.11.2020)
Partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs norādīja, ka Saeimas vicespīkeres Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteikumi par krievvalodīgajiem ir provokatīvi.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Jānis Urbanovičs vēlreiz uzsvēris, ka nevajag pūlēties visus Latvijā pataisīt par latviešiem, ir jāciena visu mazākumtautību pārstāvji, jāatstāj aizvainojumi pagātnē un jāiet uz priekšu.

19. novembrī Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partijas Dagmāra Beitnere-Le Galla diskusijā par Sabiedrisko mediju likumu paziņoja, ka "Latvijā nav neviena intelektuāla krievu valodā runājoša personība, kas varētu iedzīvināt pārrunas, dziļākas debates par to, kam īstenībā pieder šie cilvēki, kuriem mājas un dzimtā valoda ir krievu valoda".

Jānis Urbanovičs atzīmēja, ka šie vārdi izskanēja Saeimas tribīnē burtiski nākamajā dienā pēc tam, kad nosvinējām savas valsts dzimšanas dienu, vēlot saules mūžu Latvijai".

"Saeimā tobrīd tika apspriests jautājums par mazākumtautību valodu vietu sabiedriskajos medijos. Bet debates tūlīt fokusējās uz "krieviem".

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek pārkāpta tā robeža, kad varētu uzskatīt, ka neveselīgas starpnacionālās attiecības ir tikai tādas sadzīvisku, "tramvaju un tirgus plača" ķīviņu izpausmes.  Par veselīgu attieksmi es nevaru nodēvēt situāciju, kad provokatīvā veidā no augstās Saeimas tribīnes tiek aizskarta kādai tautībai piederīgo pašcieņa, - Urbanovičs rakstīja savā lapā Facebook. – Pretstatīt Latvijas dažādas kopienas  - tas ir ļoti slidens ceļš. Kad prezidents sadala tautu patriotos un ne patriotos pēc tā, kurā datumā viņi atzīmē kara beigas, kad premjers sapņo, kā latvieši asimilēs krievu bērnus, kad kāds ministrs pauž neuzticēšanos karavīriem viņu politisko izvēļu dēļ - vai tas viss stiprina mūsu valsti? 

Trīsdesmit gados pēc neatkarības atjaunošanas latviešu valodas statuss ir nostiprināts gan Satversmē, gan pilsoņu apziņā. Taču pieņemt to par vienīgo valsts valodu nenozīmē noliegt savu tēva un mātes valodu. Mums nevajag censties visus pārtaisīt par latviešiem, un par mankurtiem - vēl jo vairāk ne!  Mums viņus visus - krievus un baltkrievus, ukraiņus, ebrejus, lietuviešus un visus, visus - vajag par draugiem. Jo viņi ir mūsējie.

Kad pirms dažiem gadiem viena latviešu valodā runājoša "intelektuāla personība" atļāvās krievus nodēvēt par "utīm", ko nevar izdabūt no Latvijas kažoka, ļoti cienījamā veidā uz šo izlēcienu atbildēja teātra kritiķe Silvija Radzobe. Bezgalīga pagātnes pāridarījumu atriebšana var atnest arī nākotnes nāvi, viņa rakstīja.

Ir nepieļaujami, ja vienā dienā politiķi liekulīgi vēl saules mūžu Latvijai, bet nākamajā dienā cenšas nogalināt tās nākotni."

10
Tagi:
Jānis Urbanovičs, Saskaņa, krievvalodīgie, latvieši
Pēc temata
Vai patiešām par "okupantiem" nodēvēti pareizie?
Varai ir izdevīgas krievu un latviešu nesaskaņas: Urbanovičs par Levita maldiem
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Vecrīgas pagalmiņš, foto no arhīva

Dzīvojamais fonds Rīgā ir pagrimis: 240 ēkām nepieciešama steidzama renovācija

3
(atjaunots 16:22 26.11.2020)
Steidzamiem remontdarbiem 240 daudzdzīvokļu mājās Rīgā būs vajadzīgs aptuveni miljons eiro. Vēl 300 nami gaida savu kārtu.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Šogad aptuveni 240 daudzdzīvokļu mājām Rīgā nepieciešams steidzams remonts, stāsta Lsm.lv. Šīm vajadzībām jāatvēl vismaz miljons eiro. Vēl apmēram 300 ēkas nonākušas pie kritiska stāvokļa robežas, un jau tuvākajā laikā var kļūt nelietojamas.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāve Ingrīda Mutjanko pastāstīja, ka pārsvarā runa ir par divstāvu koka daudzdzīvokļu mājām. Viņa konstatēja, ka šajās mājās galvenokārt iekārtotas sausās tualetes bedres. Šādas konstrukcijas neparedz dušas kabīņu, veļas mazgājamo mašīnu vai citu ērtību iekārtošanu, ko vēlas cilvēki mūsdienu pasaulē.

"Tas ir ļoti liels ūdens patēriņš, un tas viss aiziet tajās sausajās tualetes bedrēs. Tās pārpildās, gadiem ilgi pagrabā, ja tas ir iekārtots, mitrums ir paaugstināts. Un visas šīs kontrukcijas, ne tikai koka – ir arī metāla sijas, pārsegumi, ko bojā korozija. Un tādās mājās ir ķieģeļu arkas, kas tāpat cieš mitruma rezultātā. Tāpēc šīs mājas jau ir sliktā tehniskajā stāvoklī," atzīmēja Mutjanko.

Īpaša uzmanība jāvelta paneļu daudzstāvu māju iedzīvotājiem. Mājokļu un vides departamenta pārstāve pastāstīja, ka šo ēku tehniskais stāvoklis ir normāls, tomēr vērojams liels morālais nolietojums. Tajās ir mazas platības – nelielas virtuves, nelielas dzīvojamās telpas, bet cilvēkiem, protams, gribas dzīvot komfortablos apstākļos, plašāk un labāk.

Aizvadītajā nedēļā Rīgā, Limbažu ielā sabruka daļa mājas. Saskaņā ar dokumentiem, to vajadzēja remontēt jau 2018. gadā, taču pārvaldnieks nevarēja saskaņot darbu īstenošanas plānu ar īpašniekiem. Šī iemesla dēļ remonts tika atlikts.

Dokumentācija liecina, ka 2020. gadā Rīgas pašvaldība ieguldījusi līdzekļus 56 pašvaldības dzīvokļu remontā.

3
Tagi:
mājokļi, renovācija, Rīga
Pēc temata
Vairāk nekā miljons eiro: rīdzinieki regulāri pārmaksā mājas kopējo skaitītāju dēļ
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
"Kadastrs" virs tirgus cenas: kam reforma atņems mājokli, un kurš piebāzīs kabatas
Jaunu māju Latvijā būs mazāk
NATO

Varēs uzņemt trīs vilcienus ar 300 tankiem: Rail Baltica aprīkos laukumus NATO

0
(atjaunots 18:18 26.11.2020)
Lietuva pastāstīja, kādos rajonos gar Rail Baltica sliežu ceļu tiks izbūvēti laukumi NATO militārās tehnikas izkraušanai no vilcieniem.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica būvdarbu ietvaros plānots uzbūvēt četrus laikumus militārās tehnikas iekraušanai un izkraušanai, pastāstīja Lietuvas dzelzceļš, vēsta Baltic Course.

NATO vienībām, kas piedalās mācībās Lietuvā, neradīsies grūtības ar smagās tehnikas piegādi. Līdz 2026. gadam Kazlu Rūdas, Kauņas intermodālā termināļa, Jonavas un Panevēžas rajonos tiks iekārtoti laukumi, kuros būs ērti iekraut vilcienos un izkraut tehniku.

Ziņots, ka minētie laukumi spēs vienlaikus uzņemt trīs sastāvus ar aptuveni 300 tehnikas vienībām. Laukumi tiks savienoti ar autoceļu tīklu.

Patlaban Ziemeļatlanijas alianses militāro tehniku, kas tiek transportēta pa dzelzceļu, izkrauj pie Polijas robežas, Šeštokai terminālī.

Projekta Rail Baltica ietvaros paredzēta ātrgaitas dzelzceļa izbūve ar Eiropas sliežu platumu (1435 mm) no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, kur atzarojums tiks savienots ar Eiropas dzelzceļa tīklu. Projekts paredz, ka vilcieni varēs sasniegt līdz 240 km/h ātrumu.

Projekta kopējā vērtība sastāda 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzarojumu starp Kauņu un Viļņu. Daļu izdevumu segs Eiropas Savienība. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2026. gadam.

0
Tagi:
militārā tehnika, Rail Baltica, Lietuva, NATO
Pēc temata
"Rail Baltica" jau sākotnēji bija iecerēts kā militārs projekts
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu
Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi
Meževičs: Rīga, Viļņa un Tallina kļuvušas par sīviem ienaidniekiem Rail Baltica dēļ