Vīrietis ar beisbola nūju

Latvijas uzņēmējam Ukrainā cenšas atņemt DUS un naftas bāzes

135
(atjaunots 18:03 06.04.2020)
Neatkarīgajā Ukrainā, gluži kā 90. gadu sākuma klasiskajā atmosfērā, biznesmeņus no īpašuma padzen puiši sporta kostīmos ar nūjām un šaujamieročiem, bet dokumentus Tieslietu ministrijā labo par lieliem kukuļiem.

RĪGA, 20. marts — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis.  Par Arnoldu Babri, Latvijas draudīgākā specdienesta – Satversmes aizsardzības biroja – kādreizējo augsti stāvošo darbinieku, kurš SAB atbildēja par ekonomisko drošību republikā, mediji stāsta visai bieži.

Pēc aiziešanas no SAB viņš sāka nodarboties ar biznesu. Patlaban Arnolds Babris ir valstī pazīstamās zivju pārstrādes fabrikas "Brīvais vilnis" līdzīpašnieks, agrāk vadīja lielāko nerafinētās eļļas ražošanas uzņēmumu Latvijā "Iecavnieki". Vairākus gadus vadīja uzņēmumu "Biodegviela" – vadošo spirta ražotāju Latvijā, kā arī daudzfunkcionālo kompleksu "Arēna Rīga".

Visus uzņēmumus Arnolds Babris sāka vadīt, kad tie bija "tuvas nāves" stāvoklī, taču pamanījās piecelt kājās un padarīt par vadošajiem savā nozarē. Bojā gāja arī bizness Ukrainā – 19 DUS un divas naftas bāzes Kijevā, Kijevas un Žitomiras apgabalos, kā arī Aizkarpatos, kad pie tā stūres stājās A.Babris.

Par to, kas iznācis no Latvijas un Ukrainas biznesa, Arnolds Babris pastāstīja Sputnik.

Miljoniem dolāru, kas varēja pagaist

Savulaik kāda banka Latvijā piešķīra preču kredītu degvielas piegādēm Ukrainai uzņēmumiem, kuri bija saistīti ar baltkrievu uzņēmēju Sergeju Fjatkoviču. Kredīts piecpadsmit miljonu dolāru apjomā, kā mēdz teikt, tika sekmīgi "apgūts". Kredīta nodrošinājums bija 19 DUS un divas naftas bāzes.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko
Пресс-служба президента Украины

Kad Fjatkoviča kompānijas pārstāja maksāt kredīta procentus, ķīla likumīgi pārgāja bankas ziņā. Pēc tam bankas vadība, ar kuru Arnolds Babris ne vienu reizi vien sadarbojās kā uzņēmējs, piedāvāja: sak, tev ir darba pieredze ar problemātiskiem objekiem, paņem vēl vienu. Tā problemātiskais aktīvs tika nodots Arnoldam Babrim.

Tas notika 2015. gadā. Arnolda Babra uzņēmums "TRI Management", kas juridiski pārņēma degvielas uzpildes stacijas, iepazinās ar situāciju Ukrainas tirgū un uz pusgadu iznomāja objekus agrākajiem nomniekiem – kompānijai "Narodna". Taču galu galā arī "Narodna" nolēma "uzmest" Latvijas uzņēmējus. Trīs mēnešus vēlāk tā vienkārši pārstāja maksāt nomas maksu.

"Trako deviņdesmito" atbalss

"Pienāca 2016. gada pavasaris. Mēs atbraucām uz vienu no savām DUS pārņemt objektu, bet mūs tur, gluži kā 90. gadu sākuma žanra klasikā, sagaida puiši sporta kostīmos ar nūjām un ieročiem. Mēs izsaucām policiju. Bet policists, nekaunīgi acīs skatīdamies, saka: jums tak te ir civiltiesisks strīds, man ar to nav nekāda sakara, ejiet uz tiesu, lai tur visu lemj.

Kāds strīds? Te ir dokumenti. Tie norāda, ka visi objekti pieder mums. Bet policists attrauc: mums ar to nav nekāda sakara, tieciet paši galā; jums ir visi dokumenti, noalgojiet apsardzes firmu un fiziski padzeniet pārkāpējus. Galu galā tā arī izdarījām.

Vienā DUS Kijevā, kad atguvām mūsu likumīgos objektus, pat notika apšaude," – atcerējās A.Babris.

Kad latviešu uzņēmējs beidzot atguva DUS, viņa oponenti četrās no tām pat radīja "klonu adreses". Ir adrese, teiksim, Ozernaja 3. Un turpat parādās adrese Ozernaja 3a. Tajā ierakstīta tā pati ēka, tiesa, piereģistrēta pavisam citas personas īpašumā. Vārdu sakot, parastā shēma – "izspiešana". 11 DUS Īpašumu reģistrā vienkārši tika pārrakstītas uz "Narodna" darbinieka Ruslana Peleha vārda, uzlaužot pašas Tieslietu ministrijas datu bāzi.

Cik maksā Ukrainas Tieslietu ministrijas darbs

Arnolds Babris ar sūdzību vērsās Tieslietu ministrijā. Viņam atbildēja: sak, jums taču objekti nav atņemti – tie ir. Tātad TM nesaskatīja nekādu pārkāpumu. Policija sākumā ierosināja krimināllietu par klonētajām adresēm, taču pēc tādas atbildes no Tieslietu ministrijas viss tika slēgts.

"Tagad Ukrainā jebkurš biznesmenis var no rīta konstatēt, ka viņa īpašums pēkšņi pieder citam. Pārsteidzošākais ir tas, ka tādas lietas kurš katrs paveikt nevar: datus reģistrā maina Tieslietu ministrijas struktūras. Tur iedod noteiktu summu "kam vajag", un viņš izdara "zināmus labojumus" datu bāzēs.

Pamestā slimnīca Mežaparkā
© Sputnik / Робертс Вицупс

Mēs vērsāmies gan policijā, gan prokuratūrā. Visur saņēmām noraidījumus. Galu galā krimināllietu ierosināja Ukrainas Drošības dienests. Tikai tad sākās gan kratīšanas pie mūsu oponentiem, gan konfiskācijas. UDD savāca pierādījumus, nodeva tos tiesā, un trim "personāžiem" izvirzīja apsūdzības.

Visu procesu pavadīja Ukrainas Ģenerālprokuratūra. Tiesa ilgi atlika lietas izskatīšanu. Klīda runas, ka par zināmu atlīdzību no mūsu oponentu puses. Beidzot tiesa saskatīja "tehniskas neprecizitātes" lietā un atgrieza to Ģenerālprokuratūrā – "novēršanai". Tiklīdz lieta nokļuva Ģenerālprokuratūrā, to nolēma pārtraukt "nozieguma sastāva trūkuma dēļ". Ko tas nozīmē? To, ka ar korupciju Ukrainā viss ir pilnīgā kārtībā. Tā ir  augstākajā līmenī," – uzsvēra Arnolds Babris.

Valsts mēroga patvaļa

Un tā jau ir starptautiska lieta. Nonācis tiktāl, ka Latvijas prezidents Raimonds Vējonis jau trīs reizes personīgi apjautājies par to Ukrainas prezidentam Petro Porošenko. Latvijas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers personīgi vērsies pie Ukrainas ģenerālprokurora Jurija Lucenko, kad viņš apmeklēja Rīgu. No ĀM puses lietai Ukrainā seko arī Latvijas vēstnieks Juris Poikāns.

Situācija ir kļuvusi daudz nopietnāka nekā incidents ar A.Babra DUS, jo Ukrainā ir izveidota vesela biznesa atņemšanas, vietējo un ārvalstu investoru "uzmešanas" sistēma. Kurš uzņems Ukrainu ES civilizētajā sabiedrībā ar tādu valsts attieksmi pret starptautisko bisnesu, ar valstī valdošo korupciju? Tas ir objektīvi neiespējami.

J. Poikāns ne vienu reizi vien sarunās ar medijiem ir uzsvēris, ka pastāvīgi sazinās ar Arnoldu Babri, viņi arī augstākajā līmenī – līdz premjeministram un prezidentam – apsprieduši arī jautājumu par citiem uzņēmējiem no Latvijas, kuri cenšas civilizēti strādāt Ukrainā.

"Cilvēki, kuri stājas pret mums Ukrainā, ir "prokuroru grupējums". Piemēram, tajā ir bijušais augsti stāvošs Aizkarpatu prokurors Vitālijs Muhins, kurš "risina" jautājumus savā bijušajā iestādē, tiesās un citās instancēs. Piemēram, reiz viņš tika aizturēts ar kukuli 300 tūkstošu dolāru apmērā.

Ar puišiem sporta tērpos izdevās tikt galā, taču, kad priekšā izvirzās administratīvais resurss, parādās viltoti tiesas lēmumi, bet reģistrā, par ko atbild Tieslietu ministrija, tevi vienkārši nodzēš, tā jau ir patvaļa valsts līmenī," – pastāstīja Arnolds Babris.

Galvenā cīņa vēl ir priekšā

Galu galā viņa uzņēmumam izdevies atkarot sešas DUS un abas naftas bāzes. Vienlaikus uzņēmējs piedalās vairākos tiesas procesos par atlikušajām DUS.

"Ukrainā tagad mēdzu ierasties apmēram reizi mēnesī. Cik naudas iztērēts visām lietām, pateikt nevarēšu, taču summa ir liela. Piemēram, ņemiet vērā advokātu darba apmaksu, DUS nesaņemto peļņu un tā tālāk. Pēc būtības, pašlaik DUS, ko esam atkarojuši, ienes naudu cīņai par atlikušajām.

Taču saprotu, ka lielākā cīņa vēl ir priekšā. Kā jau iepriekš teicu, nejūtos vientuļš. Ukrainā tomēr ir uzņēmēji no Latvijas, lai arī viņu skaits nav liels, un gandrīz visiem mums ir līdzīgas problēmas, ko sagādā valsts mērogā izpletusies korupcija," – konstatēja Arnolds Babris.

135
Pēc temata
Jurkāns: valdība zog Latvijā miljardus, bet auni turpina bungot
KNAB vadītājs saskatījis Latvijā kleptokrātijas pazīmes
Amerikas senatori atzinuši, ka Ukraina ir "nevaldāma problēma"
Korupcija un atkarība no noskaņojuma pārmaiņām ASV: Jurkāns novērtējis perspektīvu Latvijā
Nils Ušakovs Eiropas Parlamentā, foto no arhīva

Runājiet latviski, mīliet krievu valodu: Ušakovs aicina krievus strādāt politikā

33
(atjaunots 13:47 28.11.2020)
EP deputāts Nils Ušakovs publikācijā Facebook asi kritizēja valdību, kas pūlas padzīt krievvalodīgos no politikas un atgādināja, ka var mīlēt krievu valodu, pie tam runājot latviski. Viņš piebilda, ka ir pareizi vēlēties, lai bērni mācītos dzimtajā valodā.

RĪGA, 28. novembris — Sputnik. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook nāca klajā ar graujošu publikāciju "Par Eiropas un Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju nākotni". Tās noslēgumā viņš aicināja Latvijā dzīvojošos krievvalodīgos nepalikt malā no politiskajiem procesiem valstī un visā Eiropā.

Publikācijas mērķis – piesaistīt krievvalodīgo uzmanību Konferencei par Eiropas nākotni, tomēr paralēli politiķis skāra gan latviešu valodu, gan "nacionālo valdību" un pat viņu algas.

Ušakovs sāka ar rezultātiem, ko uzrādīja sabiedriskā viedokļa pētījumu centra SKDS aptauja, veikta pēc interneta žurnāla "Spektr" pasūtījuma ar Nīderlandes un Zviedrijas vēstniecību Latvijā atbalstu. Atgādināsim, ka aptauja notika šī gada jūlijā un augustā visā Latvijā. Pētnieki aptaujāja 1100 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus (pilsoņus un nepilsoņus), kam krievu dzimto vai ģimenes saziņas valodu.

Ušakovs publicēja monitoringa rezultātus: 65% krievvalodīgo uzskata sevi par eiropiešiem; 73% norāda, ka pieturas pie Eiropas vērtībām, 50% runā latviski labi vai ļoti labi, vēl 29% - vidējā līmenī, 84% norāda, ka par galveno uzskata piederību krievu kultūras telpai, 88% uzskata par būtisku izglītību krievu valodā.

Ņemot vērā šos datus, Rīgas bijušais mērs secināja, ka ir dabiski un pareizi uzskatīt sevi par eiropieti, tāpat kā saistīt sevi ar Latviju, labi pārvaldīt latviešu valodu un pie tam mīlēt dzimto krievu valodu. Pēc viņa domām, pareizi ir arī vēlēt bērniem iespēju saņemt izglītību dzimtajā valodā.

Pēc šī slēdziena Ušakovs sāka uzbrukumu nacionālistiskajiem latviešu politiķiem un nosauca viņus par "parodiju Borata stilā".

"Nacionālie latviešu politiķi gadiem ilgi mēģina dēmonizēt Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus, lai izspiestu viņus no politiskajiem un sabiedriskajiem procesiem. Tomēr paskatieties uz tiem, kuri pašlaik stāv pie varas stūres. Tie ir cilvēki, kuri pandēmijas laikā paceļ algas tikai sev. Tā jau ir politikas parodija Borata stilā. Protams, viņi baidās no jebkādas konkurences, vienalga, vai to sastāda citādi domājoši latvieši vai krievvalodīgie," konstatēja Ušakovs.

Šajā kontekstā politiķis atgādināja, ka Latvijā jau ilgi nav organizētas aptaujas, kas palīdzētu noskaidrot, cik daudzi vēl tic iespējām mainīt valsts attīstības kursu. Viņaprāt, tamlīdzīgas aptaujas rezultāti diezin vai būtu apmierinoši.

"Tomēr kursu mainīt var, piedaloties gan vēlēšanās mājās, gan procesos Eiropas līmenī, - Ušakovs ierunājās par galveno. – Par vienu no galvenajiem notikumiem ES politiskajā dzīvē tuvākajā laikā kļūs Konference par Eiropas nākotni. To organizēs Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija. Tā ilgs vismaz divus gadus. Visā Eiropā ritēs tikšanās un diskusijas. Eksperti, sabiedriskie darbinieki, ES pilsoņi piedāvās savu vīziju par mūsu kontinenta nākotni. Konferencei jāliek pamati nākamajām pārmaiņām un reformām ES."

Ušakovs apsolīja parūpēties par to, lai daļa pasākumu Eiropas nākotnei veltītās konferences ietvaros tiktu organizēta krievu valodā.

"To es nodrošināšu kā Eiropas Parlamenta deputāts no sociālistiem un demokrātiem sadarbībā ar kolēģiem no "Saskaņas"," viņš apliecināja un aicināja savā komandā visus, kas vēlētos piedalīties pasākumu sagatavošanā un organizācijā. Visus interesentus Ušakovs lūdz rakstīt uz e-pastu nils.usakovs@europarl.europa.eu.

33
Tagi:
krievu valoda, Nils Ušakovs, Eiropas Parlaments
Pēc temata
Ušakovs atbildējis uz Iesalnieka izteikumiem par to, ka viņš esot svešs Latvijai
IQ līmeni var noteikt pēc paziņojumiem: Ušakovs izsmēja Latvijas kultūras ministru
Nils Ušakovs pastāstīja, kāpēc nav gājis "bungot" pret krievu skolu likvidāciju
Rīgā informē par aizliegumu pulcēties krievu valodā! Latviete sašutumā, Ušakovs iejaucās
Covid-19 ekspress testēšana, foto no arhīva

Latvijā reģistrēti 753 jauni Covid-19 gadījumi, trīs pacienti miruši

17
(atjaunots 16:17 28.11.2020)
Kopš pandēmijas sākuma Latvijā reģistrēts 16561 koronavīrusa infekcijas gadījums, miruši 193 pacienti ar apstiprinātu diagnozi.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Aizvadītās diennakts laikā valstī reģistrēti 753 jauni Covid-19 gadījumi, miruši 3 pacienti ar apstiprinātu diagnozi, informēja Slimību profilakses un kontroles centrs.

Diennakts laikā laboratorijas veikušas 7645 testus, no tiem 9,8% analīžu devuši apstiprinošu rezultātu.

Divi viņsaulē aizgājušie pacienti piederēja pie 80-85 gadu vecuma grupas, vēl viens – pie 85-90 gadu vecuma grupas.

Ziņots,  ka kopš pandēmijas sākuma Latvijā reģistrēts 16561 koronavīrusa infekcijas gadījums, miruši 193 pacienti ar apstiprinātu diagnozi.


17
Tagi:
SPKC, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Kāpēc veselības ministre sūdzas par Babra zivju rūpnīcu? Runa nav par šprotēm
Ārsts paskaidroja, kāpēc ir bezjēdzīgi slepkavot koronavīrusa inficētās ūdeles
VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva

Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija ienaidnieks!"

0
(atjaunots 23:26 28.11.2020)
Latvijas valdība neko nedara, lai Krievijai rastos vēlēšanās novirzīt kravas uz Baltijas valstis, tikai kliedz, ka Krievija esot ienaidnieks. Kāpēc lai Krievija gribētu sadarboties ar tādu valsti?

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Krievijas Valsts dome pieņēmusi likumu par iespēju glabāt agroķimikālijas speciālās glabātavās jūras ostu teritorijā – tas ļaus palielināt minerālmēslu pārkraušanu un eksportu.

Pēc tam Baltija zaudēs pēdējās kravas, kas tika novirzītas caur tās ostām, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva.

"Gandrīz visas Krievijas kravas jau ir aizgājušas no Latvijas ostām. Krievija jau sen ir pieņēmusi lēmumu par kravu novirzīšanu un nodarbojas ar ostu un specializēto termināļu būvdarbiem. Gada sākumā tika saņemta informācija, ka Krievijas ostās jau uzbūvēti termināļi "netīrajām" kravām – kālija un slāpekļa minerālmēsliem, kas tika transportēti caur Latvijas ostām. Droši vien, kaut kas Latvijā paliks, taču tā būs ļoti maza plūsma," paskaidroja Zaiceva.

Viņa konstatēja, ka Latvijas valdība neko nedara, lai Krievija vēlētos novirzīt kravas uz Baltijas republiku.

"Ja Latvija ir pirmajās rindās starp tiem, kuri kliedz, ka Krievija ir ienaidnieks, kaitīga un bīstama valsts, kāpēc tad Krievijai sadarboties ar tādu valsti?" taujāja Zaiceva.

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī dzelzceļš. Eksperti jau vairākkārt norādījuši: izeju valstij varētu dāvāt uzlabota sadarbība ar Krieviju.  

0
Tagi:
Latvija, tranzīts, Jevgēņija Zaiceva
Pēc temata
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus
"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ