Vīrietis ar beisbola nūju

Latvijas uzņēmējam Ukrainā cenšas atņemt DUS un naftas bāzes

127
(atjaunots 18:03 06.04.2020)
Neatkarīgajā Ukrainā, gluži kā 90. gadu sākuma klasiskajā atmosfērā, biznesmeņus no īpašuma padzen puiši sporta kostīmos ar nūjām un šaujamieročiem, bet dokumentus Tieslietu ministrijā labo par lieliem kukuļiem.

RĪGA, 20. marts — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis.  Par Arnoldu Babri, Latvijas draudīgākā specdienesta – Satversmes aizsardzības biroja – kādreizējo augsti stāvošo darbinieku, kurš SAB atbildēja par ekonomisko drošību republikā, mediji stāsta visai bieži.

Pēc aiziešanas no SAB viņš sāka nodarboties ar biznesu. Patlaban Arnolds Babris ir valstī pazīstamās zivju pārstrādes fabrikas "Brīvais vilnis" līdzīpašnieks, agrāk vadīja lielāko nerafinētās eļļas ražošanas uzņēmumu Latvijā "Iecavnieki". Vairākus gadus vadīja uzņēmumu "Biodegviela" – vadošo spirta ražotāju Latvijā, kā arī daudzfunkcionālo kompleksu "Arēna Rīga".

Visus uzņēmumus Arnolds Babris sāka vadīt, kad tie bija "tuvas nāves" stāvoklī, taču pamanījās piecelt kājās un padarīt par vadošajiem savā nozarē. Bojā gāja arī bizness Ukrainā – 19 DUS un divas naftas bāzes Kijevā, Kijevas un Žitomiras apgabalos, kā arī Aizkarpatos, kad pie tā stūres stājās A.Babris.

Par to, kas iznācis no Latvijas un Ukrainas biznesa, Arnolds Babris pastāstīja Sputnik.

Miljoniem dolāru, kas varēja pagaist

Savulaik kāda banka Latvijā piešķīra preču kredītu degvielas piegādēm Ukrainai uzņēmumiem, kuri bija saistīti ar baltkrievu uzņēmēju Sergeju Fjatkoviču. Kredīts piecpadsmit miljonu dolāru apjomā, kā mēdz teikt, tika sekmīgi "apgūts". Kredīta nodrošinājums bija 19 DUS un divas naftas bāzes.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko
Пресс-служба президента Украины

Kad Fjatkoviča kompānijas pārstāja maksāt kredīta procentus, ķīla likumīgi pārgāja bankas ziņā. Pēc tam bankas vadība, ar kuru Arnolds Babris ne vienu reizi vien sadarbojās kā uzņēmējs, piedāvāja: sak, tev ir darba pieredze ar problemātiskiem objekiem, paņem vēl vienu. Tā problemātiskais aktīvs tika nodots Arnoldam Babrim.

Tas notika 2015. gadā. Arnolda Babra uzņēmums "TRI Management", kas juridiski pārņēma degvielas uzpildes stacijas, iepazinās ar situāciju Ukrainas tirgū un uz pusgadu iznomāja objekus agrākajiem nomniekiem – kompānijai "Narodna". Taču galu galā arī "Narodna" nolēma "uzmest" Latvijas uzņēmējus. Trīs mēnešus vēlāk tā vienkārši pārstāja maksāt nomas maksu.

"Trako deviņdesmito" atbalss

"Pienāca 2016. gada pavasaris. Mēs atbraucām uz vienu no savām DUS pārņemt objektu, bet mūs tur, gluži kā 90. gadu sākuma žanra klasikā, sagaida puiši sporta kostīmos ar nūjām un ieročiem. Mēs izsaucām policiju. Bet policists, nekaunīgi acīs skatīdamies, saka: jums tak te ir civiltiesisks strīds, man ar to nav nekāda sakara, ejiet uz tiesu, lai tur visu lemj.

Kāds strīds? Te ir dokumenti. Tie norāda, ka visi objekti pieder mums. Bet policists attrauc: mums ar to nav nekāda sakara, tieciet paši galā; jums ir visi dokumenti, noalgojiet apsardzes firmu un fiziski padzeniet pārkāpējus. Galu galā tā arī izdarījām.

Vienā DUS Kijevā, kad atguvām mūsu likumīgos objektus, pat notika apšaude," – atcerējās A.Babris.

Kad latviešu uzņēmējs beidzot atguva DUS, viņa oponenti četrās no tām pat radīja "klonu adreses". Ir adrese, teiksim, Ozernaja 3. Un turpat parādās adrese Ozernaja 3a. Tajā ierakstīta tā pati ēka, tiesa, piereģistrēta pavisam citas personas īpašumā. Vārdu sakot, parastā shēma – "izspiešana". 11 DUS Īpašumu reģistrā vienkārši tika pārrakstītas uz "Narodna" darbinieka Ruslana Peleha vārda, uzlaužot pašas Tieslietu ministrijas datu bāzi.

Cik maksā Ukrainas Tieslietu ministrijas darbs

Arnolds Babris ar sūdzību vērsās Tieslietu ministrijā. Viņam atbildēja: sak, jums taču objekti nav atņemti – tie ir. Tātad TM nesaskatīja nekādu pārkāpumu. Policija sākumā ierosināja krimināllietu par klonētajām adresēm, taču pēc tādas atbildes no Tieslietu ministrijas viss tika slēgts.

"Tagad Ukrainā jebkurš biznesmenis var no rīta konstatēt, ka viņa īpašums pēkšņi pieder citam. Pārsteidzošākais ir tas, ka tādas lietas kurš katrs paveikt nevar: datus reģistrā maina Tieslietu ministrijas struktūras. Tur iedod noteiktu summu "kam vajag", un viņš izdara "zināmus labojumus" datu bāzēs.

Pamestā slimnīca Mežaparkā
© Sputnik / Робертс Вицупс

Mēs vērsāmies gan policijā, gan prokuratūrā. Visur saņēmām noraidījumus. Galu galā krimināllietu ierosināja Ukrainas Drošības dienests. Tikai tad sākās gan kratīšanas pie mūsu oponentiem, gan konfiskācijas. UDD savāca pierādījumus, nodeva tos tiesā, un trim "personāžiem" izvirzīja apsūdzības.

Visu procesu pavadīja Ukrainas Ģenerālprokuratūra. Tiesa ilgi atlika lietas izskatīšanu. Klīda runas, ka par zināmu atlīdzību no mūsu oponentu puses. Beidzot tiesa saskatīja "tehniskas neprecizitātes" lietā un atgrieza to Ģenerālprokuratūrā – "novēršanai". Tiklīdz lieta nokļuva Ģenerālprokuratūrā, to nolēma pārtraukt "nozieguma sastāva trūkuma dēļ". Ko tas nozīmē? To, ka ar korupciju Ukrainā viss ir pilnīgā kārtībā. Tā ir  augstākajā līmenī," – uzsvēra Arnolds Babris.

Valsts mēroga patvaļa

Un tā jau ir starptautiska lieta. Nonācis tiktāl, ka Latvijas prezidents Raimonds Vējonis jau trīs reizes personīgi apjautājies par to Ukrainas prezidentam Petro Porošenko. Latvijas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers personīgi vērsies pie Ukrainas ģenerālprokurora Jurija Lucenko, kad viņš apmeklēja Rīgu. No ĀM puses lietai Ukrainā seko arī Latvijas vēstnieks Juris Poikāns.

Situācija ir kļuvusi daudz nopietnāka nekā incidents ar A.Babra DUS, jo Ukrainā ir izveidota vesela biznesa atņemšanas, vietējo un ārvalstu investoru "uzmešanas" sistēma. Kurš uzņems Ukrainu ES civilizētajā sabiedrībā ar tādu valsts attieksmi pret starptautisko bisnesu, ar valstī valdošo korupciju? Tas ir objektīvi neiespējami.

J. Poikāns ne vienu reizi vien sarunās ar medijiem ir uzsvēris, ka pastāvīgi sazinās ar Arnoldu Babri, viņi arī augstākajā līmenī – līdz premjeministram un prezidentam – apsprieduši arī jautājumu par citiem uzņēmējiem no Latvijas, kuri cenšas civilizēti strādāt Ukrainā.

"Cilvēki, kuri stājas pret mums Ukrainā, ir "prokuroru grupējums". Piemēram, tajā ir bijušais augsti stāvošs Aizkarpatu prokurors Vitālijs Muhins, kurš "risina" jautājumus savā bijušajā iestādē, tiesās un citās instancēs. Piemēram, reiz viņš tika aizturēts ar kukuli 300 tūkstošu dolāru apmērā.

Ar puišiem sporta tērpos izdevās tikt galā, taču, kad priekšā izvirzās administratīvais resurss, parādās viltoti tiesas lēmumi, bet reģistrā, par ko atbild Tieslietu ministrija, tevi vienkārši nodzēš, tā jau ir patvaļa valsts līmenī," – pastāstīja Arnolds Babris.

Galvenā cīņa vēl ir priekšā

Galu galā viņa uzņēmumam izdevies atkarot sešas DUS un abas naftas bāzes. Vienlaikus uzņēmējs piedalās vairākos tiesas procesos par atlikušajām DUS.

"Ukrainā tagad mēdzu ierasties apmēram reizi mēnesī. Cik naudas iztērēts visām lietām, pateikt nevarēšu, taču summa ir liela. Piemēram, ņemiet vērā advokātu darba apmaksu, DUS nesaņemto peļņu un tā tālāk. Pēc būtības, pašlaik DUS, ko esam atkarojuši, ienes naudu cīņai par atlikušajām.

Taču saprotu, ka lielākā cīņa vēl ir priekšā. Kā jau iepriekš teicu, nejūtos vientuļš. Ukrainā tomēr ir uzņēmēji no Latvijas, lai arī viņu skaits nav liels, un gandrīz visiem mums ir līdzīgas problēmas, ko sagādā valsts mērogā izpletusies korupcija," – konstatēja Arnolds Babris.

127
Pēc temata
Jurkāns: valdība zog Latvijā miljardus, bet auni turpina bungot
KNAB vadītājs saskatījis Latvijā kleptokrātijas pazīmes
Amerikas senatori atzinuši, ka Ukraina ir "nevaldāma problēma"
Korupcija un atkarība no noskaņojuma pārmaiņām ASV: Jurkāns novērtējis perspektīvu Latvijā
Darba vieta Saeimā, foto no arhīva

Latvijā varētu no jauna ieviest ārkārtējās situācijas režīmu

13
(atjaunots 13:45 29.05.2020)
Ja iedzīvotāji neievēros drošības pasākumus pēc ārkārtējās situācijas režīma atcelšanas 9. jūnijā, valdība atkal ieviesīs minēto režīmu.

RĪGA, 29. maijs — Sputnik. Iepriekš Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš informēja, ka sakarā ar Covid-19 pandēmiju ieviesto ārkārtējās situācijas režīmu nav plānots pagarināt pēc 9. jūnija.

Taču tagad noskaidrojies, ka otrdien, 26. maijā, Ministru kabinets pieņēmis Tieslietu ministrijas plānu, kas ļauj elastīgi reaģēt uz stāvokli pēc ārkārtējās situācijas režīma atcelšanas.

Tieslietu ministrija pieļāva, ka epidemioloģiskā situācija pēc tā atcelšanas var strauji pasliktināties. Tādā gadījumā valdība no jauna izsludinās ārkārtējo situāciju.

Turklāt pat pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas 9. jūnijā nav plānots atteikties no visiem ierobežojumiem. Pretējā gadījumā augs epidēmijas atkārtota uzliesmojuma risks. Situāciju ir grūti prognozēt, brīdināja TM.

Ar mērķi mazināt atkārtotas ārkārtējās situācijas režīma ieviešanas iespējas, iedzīvotājiem ir jāievēro sociālā distance pat pēc 9. jūnija. Nav pieļaujama arī liela skaita cilvēku pulcēšanās vienuviet.

Atgādināsim, ka iepriekš Rīgas dome pieņēma lēmumu atcelt plašos pasākumus, kas veltīti Līgo svētkiem, Latvijas neatkarības atjaunošanas 30 gadu jubilejai, kā arī Mātes dienai un Bērnu aizsardzības dienai. Pagaidām nav zināms, vai notiks pilsētas svētki, kas ieplānoti augusta vidū.

Jāpiebilst, ka TM plānā minēti trīs galvenie principi, ko vēlams ņemt vērā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas. Starp tiem ir minimāla cilvēka tiesību ierobežošana, sabiedrības veselības apdraudējuma minimizācija un svarīgu pakalpojumu pieejamība.

Saskaņā ar plānu, valsts iestādes iespēju robežās turpina sniegt pakalpojumus attālināti. Tiesu sistēma, valsts un pašvaldību iestādes, pakalpojumu saņemšana, kriminālsodu izpilde, sociālo un medicīnas pakalpojumu sniegšana – tas viss darbosies ar īpašiem noteikumiem.

Sods par pašizolācijas pārkāpšanu un ierobežojumu pārkāpumiem publiskās sapulcēs saglabājas.

Šis projekts vēl jāapstiprina Saeimā.

Iepriekš vēstīts, ka pēdējās diennakts laikā Latvijā bija fiksēti četri Covid-19 inficētie. Viens  cilvēks ar koronavīrusa infekciju ir miris.

Mirušais piederēja pie 70-75 gadu vecuma grupas, viņam bija hroniskas slimības.

Patlaban ar koronavīrusu inficēto cilvēku kopējais skaits valstī sastāda 1061 cilvēku, 741 inficētais ir izveseļojies, 24 cilvēki miruši.

Slimnīcās ārstējas 23 pacienti. 20 pacientiem konstatēja vidēji smaga slimības gaita, trīs cilvēki ir smagā stāvoklī. No slimnīcām izrakstīti 149 pacienti.

13
Tagi:
koronavīruss, ārkārtējā situācija, Latvija
Pēc temata
Ārkārtējās situācijas režīms Latvijā ir pagarināts līdz 9. jūnijam
Ārkārtējas situācijas laikā aug vardarbība ģimenē, taču policija agresorus neaiztur
Rīgas dome pastāstīja, kad atjaunosies atlaides pensionāriem sabiedriskajā transportā
Valsts apvērsuma mēģinājums Latvijā? Neatkarīgie deputāti ceļ trauksmi
Atkritumu konteiners Rīgā, foto no arhīva

Rīga slīkst atkritumos

17
(atjaunots 14:59 29.05.2020)
Kopš 20. maija Rīgā stājusies spēkā atkritumu izvešanas jaunā kārtība. Pilsēta sadalīta četrās zonās, katrā no tām strādā savs operators. Tomēr modeļa nomaiņa nav noritējusi gludi.

RĪGA, 29. maijs — Sputnik, Jūlija Granta. Atkritumu reforma, kas palīdzēja vides ministram Jurim Pūcem "gāzt" Rīgas domi un iesēdināt galvaspilsētas vadības krēslos valdības koalīcijas ielikteņus, plīst pa visām šuvēm: galvaspilsēta slīkst atkritumu kalnos.

Nezināma iemesla dēļ "X" stunda rajonu pāreja no viena apkalpojošā operatora pie otra bija ieplānota 20. maijā, lai arī iepriekš noslēgtie līgumi paredzēja mēneša maksu, tātad – arī pakalpojumus. Pie tam, pat noslēdzot jaunus līgumus, operatori nesniedza klientiem informāciju par to, kad un kādā termiņā tiks ieviesti jaunie grafiki. Nekādu pārejas periodu sistēma neparedzēja.

20. maijā pagaidu administrācija izsūtīja mundras ziņas presei: jaunos līgumus par atkritumu izvešanu noslēguši 74% klientu. Pagaidu administrators Edvīns Balševics apgalvoja, ka sadzīves atkritumu apstrādes jaunā kārtība risina un sakārto atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kas līdz šim bijusi haotiska un nepārskatāma. Viņš apliecināja, ka izmaiņas nodrošināšot tīru un sakoptu vidi galvaspilsētā. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments piebilda, ka arī klienti, kuri vēl nav paspējuši noslēgt līgumus, nepaliks bez atkritumu izvešanas – viņi varot vērsties pie savas zonas operatora ar iesniegumu, un uzņēmumu pienākums būs izvest atkritumus, bet klientam vajadzēs apmaksāt pakalpojumu. Iesniegumi par atkritumu izvešanu tiks izpildīti tikai ar priekšapmaksu.

Patiesībā "pārskatāmā sistēma" jau nedēļu pēc starta ir pārvērtusi Rīgu par otru Neapoli atkritumu karu laikā. Rajonus, kas no uzņēmuma "Clean R" nonākuši "Eco Baltia vide" ziņā, pārpilda smirdoši konteineri. Tas ir nepatīkami daudzdzīvokļu mājās, kur atkritumi tiek izvesti reizi divās vai trijās dienās, vēl nepatīkamāk – privātajā sektorā, kur atkritumus izved reizi nedēļā, vai pat divās: ja nav izvesti tagad gaidi, bet, kamēr gaidi, krāmē atkritumus kaut vai kabatās...

Solījums "nodrošināt visus" nedarbojas, operatori netiek galā ar "pēdējā brīdī" noslēdzamo līgumu lavīnu. "Eco Baltia vide" Sputnik Latvija korespondentam paskaidroja, ka līgumu dienests strādā atsevišķi, bet datu bāze un grafiku sastādīšana – atsevišķi, tāpēc viņi nevar pateikt, kad tiks apstrādāts līgums un jaunais klients tiks iekļauts grafikā.

Ja haoss iestājies jau ar ilgtermiņa (7 gadu) līgumiem, kā var cerēt uz "saistībām", kas jāpilda tikai ar priekšapmaksu? Dokumentu ir divreiz vairāk. "Līgums-grafiks" vietā iznāk "pieteikums-priekšapmaksas rēķins-apmaksas apstiprinājums-grafiks".

Piedevām vēl iestājies silts laiks, tāpēc līguma gaidīšana kļūst vēl grūtāka. Iespējams, šeit meklējama slēpta jēga: atbrīvojušies no atkritumu kaudzēm, rīdzinieki aizmirsīs, ka "pārskatāmā reforma" padarījusi viņus mazliet nabadzīgākus – atkritumu izvešanas tarifi ir paaugušies, apkalpošanas biežums palielinājies, piemēram, ja agrāk grafiki tika sastādīti ik mēnesi, tagad – ik nedēļu. Un operatora reisu biežums no aptuveni 48 (4 nedēļas mēnesī) pieaudzis līdz 52 gadā. Līdz ar tarifa pieaugumu tas nodrošinās operatoriem ienākumu pieaugumu par 10% salīdzinājumā ar veco sistēmu.

Rīgas pagaidu administrācija norādīja, ka, noslēdzot līgumu, iedzīvotājiem ir iespēja izvēlēties sev piemērotāko konteineru. Patiesībā konteineri palikuši tie paši, bet līgumu marta versijās bija paredzēta to nomas maksa! Pēc klientu sašutuma viļņa absurdā prasība tika atcelta līdz ar drakoniskajiem sodiem par konteinera bojāšanu vai zaudēšanu.

Tika apgalvots, ka saskaņā ar jauno līgumu visi operatori bez maksas nodrošinās utilizējamo atkritumu izvešanu (papīrs, metāls, plastmasa, stikls), tomēr standarta līgumā tāda iespēja nav paredzēta. Acīmredzot bezmaksas izvešana attiecas uz 1050 šķiroto atkritumu punktiem, ko divu gadu laikā plānots veidot galvaspilsētā. Tātad apzinīgajiem pilsoņiem nāksies ne tikai šķirot atkritumus, bet arī nogādāt tos tuvākajā punktā.

Par to, ka esat apkrāpti, varēsiet dusmoties pēc diviem gadiem, jo atkritumos slīkstošo iedzīvotāju pašreizējos pārmetumus pagaidu administrācija ir noraidījusi ar argumentu no kategorijas "pats tu esi muļķis" – noslēgtais līgums nenozīmējot, ka jau šodien vai rīt klientam tiks sniegts pakalpojums un viņa atkritumu konteiners nekavējoties tiks iztukšots. Ja jūs atverat kontu bankā, maksājumu karti ar klienta vārdu un uzvārdu jums neizsniedz uzreiz!

Administrācija palūdza iedzīvotājus ar sapratni uztvert izmaiņas un ņemt vērā: vajadzīgs laiks, lai visas puses pielāgotos viena otrai – atkritumu šķirošana pārcieš vēsturiskas pārmaiņas, un īslaicīgās neērtības attaisnosies ilgtermiņa perspektīvā.

Lai arī konteiners ir tas pats, nevērīgā attieksme pret klientu interesēm pieaugs, viņu maciņi kļūs plānāki. Vēsturiskas pārmaiņas ir svarīgākas nekā smirdoņa no atkritumu konteinera.

17
Tagi:
Rīgas dome, Rīga, atkritumi
Pēc temata
Rīdzinieki satraukti – Brīvības pieminekli okupējušas žurkas
Gada laikā krasi pieaugusi maksa par atkritumu izvešanu no meža
Žurkas iebiedējušas veselu māju Rīgā. Namu pārvalde neko nedara
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, foto no arhīva

Ekonomists: Baltkrievija tuvinājusies KF un atņēmusi Baltijai savus miljardus

0
(atjaunots 15:14 29.05.2020)
Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties. Politiski miermīlīgā Baltkrievija uz šī rēķina pelna miljardus.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Baltijas valstis varētu uzlabot savu ekonomisko stāvokli sadarbībā ar Krieviju, tomēr par spīti pašu labumam turpina konfliktēt ar Maskavu, raksta neatkarīgais ģeopolitiskais analītiķis Pols Antonopuls rakstā portālam Infobrics.

Jebkurš speciālists Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ekonomikas ministrijās ļoti labi saprot, kādu labumu nestu ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, tomēr viss atduras pret "Baltijas tīģeru" politisko angažētību, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Sadarbība lauksaimniecības jomā varētu nest Baltijai lielu naudu. Paskatīsimies uz Baltkrieviju, kura saņem miljardus, pārdodot Krievijai gaļu, dārzeņus, maizi un tā tālāk. Pie tam Baltijas valstis nav Baltkrievijas konkurenti Krievijas tirgū, jo politisku iemeslu dēļ tāds saprātīgs ekonomiskais risinājums nav kļuvis par realitāti," atzīmēja Meževičs.

Analītiķis atgādināja, ka 90. gados, neatkarības rītausmā Baltijas politiķi runāja par atkarību no padomju tirgus 90-96% apmērā.

"Tā bija patiesība, taču šie skaitļi jau sen atkāpušies vēsturē, un šodien tādas vienpusējas atkarības nav. Bija iespējams saglabāt Krieviju kā partneri ne 4.-5. vietā eksporta un importa operāciju ziņā, bet gan 2.-3. vietā, nerunājot jau par pirmo. Neizdodas politiskās angažētības dēļ. Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties," uzsvēra eksperts.

Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās 2014. gadā, ņemot vērā situāciju ap Ukrainu un Krimu. Rietumi apsūdzēja Krieviju par iejaukšanos un ieviesa pret to ekonomiskās sankcijas. Maskava atbildēja ar pārtikas embargo.

Baltijas valstis aktīvi atbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas, un rezultātā cietušas būtiskus zaudējumus. Eksperti vērtē, ka atsevišķos pārtikas eksporta posteņos Baltijas valstīm joprojām nav izdevies kompensēt kaitējumu pēc Krievijas tirgus zaudējuma. Cita starpā runa ir par zivju, piena un konditorejas produkciju.


0
Tagi:
Baltkrievija, tranzīts, Baltija
Pēc temata
Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Pārkvalificēties vai aizbraukt: ko iesākt no darba atlaistajiem dzelzceļniekiem
Krievijas dzelzceļš informē par vilcienu satiksmes pārtraukšanu ar Latviju