RT studijā

"Dara, ko grib": sociālie tīkli par RT un interviju Latvijas televīzijas studijā

135
(atjaunots 08:15 20.03.2019)
Latvijas "progresīvā" sabiedrība uzskata par nedzirdētu nekaunību to, ka Jāņa Jurkāna intervija Krievijas telekanālam, kurā tika asi kritizēta Latvijas politika, ierakstīta LTV studijā.

RĪGA, 20. marts — Sputnik. Sabiedrība Latvijā ir satraukta – "Krievijas visuresošā propaganda" iespiedusies Latvijas mediju citadelē – valsts sabiedriskās televīzijas LTV studija izmantota, lai ierakstītu interviju kanālam RT.

"Tendenciozi veidoto interviju, kuras pamatmērķis bija kritizēt Latvijas ārpolitiku, NATO spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Latvijas attieksmi pret etniskajām minoritātēm, bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns Kremļa kontrolētajam propagandas TV kanālam “Russia Today” sniedzis no Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta studijas," — atmaskoja portāls Skaties.lv.

LTV informāciju apstiprināja, taču uzsvēra, ka kanāla vadība un ziņu dienesta vadība nezināja, kādiem mērķiem tiks izmantota.

LTV pārstāve Krista Luīze Priedīte atzina, ka pieļauta kļūda, un uzsvēra: "LTV neuzskata, ka prakse ļaut "Russia Today" veikt teletilta translāciju, izmantojot LTV telpas un tehniku, būtu atbalstāma vai attaisnojama, īpaši laikā, kad īpaši svarīga ir Latvijas informatīvās telpas aizsardzība un stiprināšana."

Viņa skaidroja, ka vainojams kāds LTV darbinieks, no kura jau pieprasīti paskaidrojumi. "LTV ir veikusi notikušā apstākļu skaidrošanu, un no atbildīgā LTV darbinieka ir pieprasīts paskaidrojums," – ziņoja Priedīte.

Ziņu par RT rīcību "progresīvie" uztvēra ļoti vētraini – to uzskata par neredzētu nekaunību.

"Spriežot pēc šī, Krievijas dienesti pie mums dara, ko grib. Šī jau ir atklāta ņirgāšanās. Ja RT var neiespringstot filmēt propogandu LTV studijā, tad bail pat iedomāties, kas notiek "neredzamajā frontē"," — raksta šokētais advokāts Artūrs Zvejsalnieks.

​"Kremļa visuresošās rokas" ir visur, secināja daudzi komentētāji:

"Vai šai valstī ir kāds KNAB, kurš 8 (!) gadu laikā pats, bez žurnālistu palīdzības spēj pieķert RD žulicības ar desmitiem falšiem amatiem par sabiedrības naudu? N. Ušakovs strādāja Kremļa spiegu labā, un nesēž. Krievijas TV  filmē Panorāmas studijā?!" — bija sašutusi Martastante.

​"LTV ir Kremļa midzenis. Pēc aģentu kartotēkas publiskosanas LTV raidījumos uzkrītoši bieži parādās VDK aģenti," — skaidroja Blog News.

​"LTV turpina sadarbību ar RT/Sputnik," — ironizēja Nepareizais.

​Latvijas bijušā ārlietu ministra Jāņa Jurkāna intervija, ap kuru izcēlies tāds tracis, nāca klajā 15. martā.

Sarunā ar žurnālistiem Jurkāns atklāja savu viedokli par to, ka Krievijas un tās prezidenta Vladimira Putina dēmonizācija liecina nevis par politisko kultūru Latvijā, bet gan par tās trūkumu.

Viņš piezīmēja, ka Latvijas loma globālajā pasaulē ir sekošana Eiropas Savienības kursam, kas vienmēr būs pretstatāļ Krievijai, nevis izstrādāt pašai savu politiku. J.Jurkāns atzīmēja arī to, ka ASV nav ieinteresētas vienotas Eiropas armijas izveidē.

135
Pēc temata
Trampa reakcija uz Sputnik jautājumu izraisa ažiotāžu Rietumos
Sistemātiski uzbrukumi toksiskā vidē. KF ĀM atmaskoja Parīzes spiedienu uz Sputnik
Korupcija un atkarība no noskaņojuma pārmaiņām ASV: Jurkāns novērtējis perspektīvu Latvijā
Jurkāns: ja Latvijai uzbruks, lai cer, ka to atcerēsies un izglābs
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

1
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

1
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Vīruss-izspiedējs, foto no arhīva

Valsts policija vēlas algot hakerus. Cik viņiem maksās?

6
(atjaunots 13:28 19.10.2020)
Valsts policijas jaunais priekšnieks Armands Ruks pastāstīja, ka iestādei jāpaplašina potenciāls cīņā ar kibernoziegumiem, tomēr var izrādīties, ka jaunie darbinieki ar sporta normatīviem galā netiks. Ruks nosauca arī algu slieksni.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā amatā ieceltais Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks sola radikālas pārmaiņas organizācijas darbā. Intervijā telekanālam TV3 viņš skāra arī kibernoziedzības apkarošanas jautājumu.

Ruks atklāja, ka jau tagad policijā ir analītiķi, kas prot strādāt ar jaunajām tehnoloģijām, tātad iestāde spēj cīnīties ar noziedzniekiem pat "darknetā". Tomēr viņš gribētu nākotnē paplašināt potenciālu cīņai ar kibernoziedzību, piesaistot hakeru līmeņa speciālistus. Viņiem, iespējams, tiks izvirzītas vājākas prasības no fiziskās sagatavotības viedokļa.

"Mēs nevaram prasīt, lai katrs šāds cilvēks ar tādām zināšanām specifiskām nokārtotu sporta normatīvus. Viņam varbūt ir līka mugura un nav tās fiziskās spējas tik labas, bet galva ir ļoti attīstīta tieši tajā virzienā," konstatēja Ruks.

Viņš piebilda, ka policijai vajadzīga iespēja nodrošināt "baltajiem hakeriem" atbilstošu algu.

"Pēc neoficiālām ziņām tāds labs speciālists ir gatavs strādāt no 2000 uz rokas.

Ar tām vecajām metodēm tikai vairs nevar strādāt. Tās arī ir svarīgas, un viņus arī dod savu pienesumu, viennozīmīgi, bet ir mums interneta vide," paskaidroja Ruks.

Iepriekš jau Aizsardzības ministrija vairākkārt izvērtējusi jautājumu par Latvijas hakeru mobilizāciju darbam valsts labā. Šī gada sākumā ministrs Artis Pabriks pastāstīja, ka plāno veidot informatīvās drošības nodaļu katrā Zemessardzes bataljonā.

6
Tagi:
hakeri, Latvijas policija
Pēc temata
Nāciet iekšā, atvērts: Latvija bezcerīgi atpalikusi kiberaizsardzībā, noskaidroja ANO
Pilsoņu kiberkarš Latvijā
Kiberzemessardze vēlas mobilizēt Latvijas hakerus