Pie Rīgas Atbrīvotājiem veltītā pieminekļa. Foto no arhīva

Sods 140 eiro: Saeimas komisija piekrita aizliegt Sarkanās armijas formu 9. maijā

102
(atjaunots 17:16 19.03.2019)
Saeima plāno sodīt Sarkanās armijas veterānus par formastērpu elementu nēsāšanu pie pieminekļa Atbrīvotājiem Uzvaras dienā.

RĪGA, 19. marts — Sputnik. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 19. martā, atbalstīja grozījumus likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem", kas paredz, ka publisko pasākumu laikā nedrīkst izmantot PSRS un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku represīvo iestāžu formastērpus. Par to ziņots parlamenta mājaslapā.

"Cilvēkiem ir jāsaprot, ka valkāt nacistu vai padomju formas un simboliku publiskos pasākumos mūsu valstī nav pieņemami," - pēc sēdes paziņoja komisijas priekšsēdētājs Arturs Kaimiņš.

Viņš atzīmēja, ka attiecīgās izmaiņas iecerēts veikt arī Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā.

Par bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un represīvo iestāžu formastērpu izmantošanu (arī stilizētā veidā) plānots piemērot naudas sodu līdz 140 eiro fiziskām personām, bet juridiskajām personām - līdz 1420 eiro. Attiecīgais sods paredzēts arī par karogu, ģerboņu un himnu, nacistiskās svastikas, SS zīmju un padomju simbolu - sirpja un āmura līdz ar piecstaru zvaigzni – izmantošanu. Iepriekš tika ziņots, ka Šnore rosināja piemērot  fiziskām personām sodu 700 eiro apmērā.

Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Saeimai tie vēl jāapstiprina divos lasījumos.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, PSRS un nacistiskās Vācijas formastērpa valkāšanu masu pasākumos ierosināja aizliegt Nacionālas apvienības pārstāvis Edvīns Šnore, kas ir bēdīgi slavens ar saviem kliedzošajiem rusofobajiem izteicieniem.

Latvija regulāri pielīdzina PSRS un nacistisko Vāciju. Pērn stājies spēkā skandalozais likums par Otrā pasaules kara dalībnieka statusa piešķiršanu valsts pilsoņiem, kuri karoja regulārajās militārajās daļās pret nacistisko Vāciju, un tiem, kas cīnījās pret PSRS. Saskaņā ar šo likumu, par Otrā pasaules kara dalībniekiem tiek atzīti Latvijas pilsoņi, kuri par tādiem kļuva līdz 1940. gada 17. jūnijam, un pastāvīgie republikas iedzīvotāji, kuri legāli ieceļojuši valstī pirms šī datuma. Uz nepilsoņiem šis likums neattiecas.

 Krievijas ĀM aicināja attiecīgās starptautiskās struktūras, tostarp, EDSO, izvērtēt šādu Latvijas varas iestāžu soli. Pēc Krievijas ĀM oficiālās pārstāves Marijas Zaharovas sacītā, tas ir "oficiālās Rīgas plānveida vēstures pārrakstīšanas kurss". 

102
Pēc temata
Atklātnes no Brestas: vērmahta virsnieka dēls nodevis Krievijai tēva arhīvu
Attaisnot nepilsoņu institūtu un slavināt bendes: Simindejs par Latvijas "ciešanām"
Nepārtraukta genocīda virkne: Eiropas tiesa noripojusi līdz Lietuvas līmenim
Zaļā gaisma nacismam Latvijā: Josifs Korens par to, kas valstī ir saimnieks