Latvijas Ārlietu ministrijas vadītājs Edgars Rinkēvičs

Rinkēvičs: Latvija vairs nebūs tilts starp Krieviju un Rietumiem

106
(atjaunots 17:08 19.03.2019)
Latvija ir pārvērtējusi savu lomu – tā vairs nevar būt tilts starp Austrumiem un Rietumiem, paziņoja Baltijas republikas Ārlietu ministrijas vadītājs Edgars Rinkēvičs.

RĪGA, 19. marts — Sputnik. Pēc skandāla ar naudas atmazgāšanu ABLV Bankā Latvija gandrīz zaudēja ārvalstu partneru uzticību, kuri uzskata to par "balstu pret Krievijas ietekmi", norāda Latvijas Ārlietu ministrijas vadītājs Edgars Rinkēvičs intervijā britu izdevumam The Guardian. Pēc viņa vārdiem, Latvija un citas Baltijas valstis vairs nevar kalpot par tiltu starp Krieviju un Rietumiem.

Atgādinām, ka 2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV Bank — otru lielāko banku Latvijā, lielāko neatkarīgo privātbanku valstī, par naudas atmazgāšanu, par transakcijām ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Neskatoties uz to, ka bankā apsūdzības nosauca par "neredzētu apmelošanu", ABLV bija spiesta uzsākt pašlikvidācijas procesu. Tad valsts varasiestādes ierosināja veikt grozījumus banku sektora normatīvajos aktos. Tika izstrādāti pasākumi tirgus atveseļošanai, kas paredzēja "čaulas uzņēmumu" apkalpošanas aizliegumu Latvijas bankās.

Uzticība Latvijai kā "bastionam pret Krieviju" samazinājās pēc tam, kad ASV izvirzīja apsūdzības pret ABLV Bank par sistemātisku naudas no Krievijas atmazgāšanu, stāsta Rinkēvičs intervijā britu laikrakstam. Pēc viņa teiktā, Latvijai šī krīze veicināja savas lomas starptautiskajā arēnā pārvērtēšanas procesu – radās izpratne par to, ka Rīga nevar būt par tiltu starp Krieviju un Rietumiem.

"Kad esam ieguvuši neatkarību, mums bija ļoti kārdinoša koncepcija, ka Latvija un Baltijas valstis plašākā nozīmē ir tilts starp Rietumiem un Austrumiem. Mēs runājam angliski un krieviski, mums bija zināšanas par bijušās Padomju Savienības telpu, un mums bija attīstīta banku sistēma," - atzīmēja ministrs.

Par "šī tilta simboliem" Rinkēvičs nosauca transporta un finanšu pakalpojumus.

Tomēr turpmākie notikumi lika Latvijai mainīt viedokli.

Viņš atzīmēja, ka pēc skandāla ar ABLV Bank Latvija ir sasniegusi noteiktu progresu - ievērojami samazinājies nerezidentu apkalpošanas sektors, turklāt - viņš piebilda - tā nav tikai Latvijas problēma, tādēļ tai ir nepieciešama Eiropas kontrole. Piemēram, naudas atmazgāšana jāuzskata galvenokārt, kā nacionālās drošības jautājumu, nevis tikai kā korupcijas problēmu.

"Šis naudas plūsmas veids var ietekmēt politisko dzīvi, reputāciju un iekšējos ieguldījumus," - teica Rinkēvičs.
Latvijas bizness, publicisti un daži politiķi gada garumā kritizē Latvijas varu par lēmumu slēgt ABLV Bank un "padzīt" nerezidentus no citām valsts finanšu un kredītu iestādēm, lai gan šī sektora apkalpošana ienesa ievērojamu peļņu, kuras daļa nodokļu veidā papildināja arī valsts budžetu.

Latvijas publicists Oto Ozols paziņoja, ka Latvijas valdība neko nav izdarījusi, lai aizsargātu valsts reputāciju pēc tam, kad amerikāņu Finanšu ministrijas struktūra apsūdzējusi ABLV Bank naudas atmazgāšanā.

Sabiedrotais - Amerikas Savienotās Valstis – iecirta pļauku Latvijai, bet Ārlietu ministrijas vadītājs Edgars Rinkēvičs to pacieta.

"Mēs saucam Amerikas Savienotās Valstis par mūsu stratēģisko sabiedroto un draugu. Un, ja šis draugs pēkšņi publiski saka, ka Latvijas banku sistēmā pastāv korupcija, ka tajā notiek kaut kas nelikumīgs, un visas pasaules priekšā mums dod pļauku (…), tad man rodas jautājums mūsu ĀM un ministram Edgaram Rinkēvičam, kā tas varēja notikt, ka mūsu labais draugs un sabiedrotais dod mums pļauku visas pasaules priekšā. — Nē, sabiedrotie un draugi tik sarežģītus jautājumus risina aci pret aci," - sacīja Ozols.

Pēc publicista vārdiem, Latvijas varas iestādēm diplomātiskajā līmenī būtu jānovērš publiskas apsūdzības no ASV puses.

"Mūsu valdībai, Ārlietu ministrijai un Rinkēvičam bija jāatrisina šī problēma pirms tas viss kļuva publiski zināms. Tagad tika nodarīti zaudējumi mūsu reputācijai," - noslēdza Ozols.

Rinkēvičs ir gatavs "apglabāt" arī tranzītu

Ministrs iepriekš apgalvoja, ka arī tranzīta nozarē Latvija "vairs nav nedz vārti, nedz tilts". Pēc viņa vārdiem, Krievijas lēmumiem ekonomikas un tranzīta jomā jau sen ir stratēģisks raksturs, tāpēc Latvijas bizness nevar cerēt, ka iespējamā sasilšana Rīgas un Maskavas attiecībās glābs viņu uzņēmumus. Uzņēmēji, kā arī valsts satiksmes ministrs Anrijs Matīss kritiski uztvēra šos vārdus.

"Kā citās valstīs vajadzētu uztvert šos vārdus? Vai mēs atsakāmies no tranzīta? Bet tas dod mums 10% no IKP (aptuveni 27 miljardi eiro 2017. gadā – red.), nozarē nodarbināti 80 tūkstoši cilvēku," - sacīja Matīss.

Latvijas tranzīta sektors ir zaudējis nozīmīgu kravu apjomu Krievijas nodomu dēļ attīstīt savu infrastruktūru Baltijā, kā arī palielināt Ļeņingradas apgabala dzelzceļa pārvadājumu spēju. Pēc ekspertu domām, situācija Latvijas tranzīta sektorā var pasliktināties vēl vairāk pēc tam, kad Krievijā tiks uzbūvēti specializētie termināļi – graudu un mēslojumu pārkraušanai.

106
Pēc temata
Krievijas Banka atklājusi jaunu šaubīgu operāciju shēmu, kurā iejaukta Latvija
Kariņš: Latvijas banku sektoru gaida krasas izmaiņas
Vladimirs Lindermans

Lindermans pastāstīja, ar ko saistīta "vecāku lietas" atsākšana

4
(atjaunots 09:50 14.07.2020)
Latvijas Ģenerālprokuratūra ir pārliecināta, ka "valsts ienaidnieki" nedrīkst gūt uzvaru pār valsti, tāpēc ir jāpanāk viņu sodīšana, paziņoja tiesībsargs un publicists Vladimirs Lindermans.

RĪGA, 14. jūlijs – Sputnik. Tiesībsargs un publicists Vladimirs Lindermans pastāstīja, ka Latvijas Ģenerālprokuratūra informējusi par kriminālprocesa atsākšanu sakarā ar viņa uzrunu Vislatvijas vecāku sapulcē 2018. gada martā.

"Vecāku sapulces" lieta ilga divus gadus, atgādināja Lindermans.

"Valsts drošības dienests konstatēja, ka nozieguma sastāva nav, un 2020. gada pavasarī lieta tika slēgta. Nesen Ģenerālprokuratūra pieņēma lēmumu atsākt lietvedību. Negribu izskatīt nekādus konspiroloģiskus iemeslus, pēc būtības, iemesls ir tikai viens – sistēmai nepatīk zaudēt," paziņoja Lindermans.

Publicists pastāstīja, ka aptuveni pirms mēneša viņš iesniedzis pieprasījumu par likumīgo naudas kompensāciju pēc procesa.

"Tādus iesniegumus izskata tieši Ģenerālprokuratūra, tāpēc lietas atjaunošanu var uzskatīt par atbildi: "valsts ienaidnieki" nedrīkst izcīnīt uzvaru pār valsti, tāpēc jāvelk lieta garumā pēc iespējas ilgāk un jāpanāk notiesāšana," atzīmēja Lindermans.

2018.gada 31.martā Rīgā notika Vislatvijas vecāku sapulce, kurā simtiem vecāku un viņu bērni, kā arī politisko un sabiedrisko organizāciju pārstāvji tikās zem Krievu skolu aizstāvības štāba lozungiem ar mērķi aizsargāt izglītību krievu valodā.

Pasākums, tā organizatori un dalībnieki ļoti nepatika Latvijas varasiestādēm, kas tobrīd intensīvi cīnījās pret krievu skolām, un Drošības policija (tagad – Valsts drošības dienests) zibenīgi saskatīja politiķu un tiesībsargu runās aicinājumus uz "sabiedrības šķelšānu" un visādu "starpnacionālā naida kurināšanu".

Šī iemesla dēļ pret krievvalodīgajiem tiesībsargiem un politiskajiem darbiniekiem tika ierosinātas vairākas krimināllietas.

Citu starpā bija arī Latvijas Krievu savienības priekšsēdētāja Tatjana Ždanoka, partijas valdes loceklis Iļja Kozirevs, kā arī publicisti Vladimirs Lindermans un Aleksandrs Gapoņenko.

Nākamo divu gadu laikā T.Ždanoka ne vienu reizi vien tika nopratināta, Kozirevs, Lindermans un Gapoņenko pat pasēdēja izmeklēšanas izolatorā. Pie tam Kozirevs tika aizturēts tikai pāris dienas, bet Lindermanu turēja ilgāk, savukārt Gapoņenko pat "sēdēja" Centrālcietumā gandrīz piecus mēnešus.

Линдерман рассказал, с чем связано возобновление "дела родителей"
4
Tagi:
Vladimirs Lindermans, Ģenerālprokuratūra
Pēc temata
"Vecāku lietas" mācība: laiks atmest politkorektuma važas
"Bīstamajiem" aktīvistiem aizbāztas mutes: vecāku sapulces dalībnieki saņēmuši "piedošanu"
"Baltiem diegiem šūts": krievu skolu aizstāvju lietā pielikts punkts
Ja cīnies par tiesībām, esi gatavs sēdēt: Lindermans par krievu iebiedēšanu Latvijā
Ramona Petraviča

Iniciatīvas 200 miljonu vērtē: LM atbild sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiķiem

5
(atjaunots 09:45 14.07.2020)
Pretēji Petravičas vārdiem pēc Satversmes tiesas sprieduma, Labklājības ministrijas miljoniem eiro vērtajā piedāvājumu kompleksā nav pieminēta ne sociālā nodrošinājuma pabalsta grozīšana, ne vecuma pensijas aprēķina bāzes palielināšana. Kam sola palīdzību?

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. iniciatīvas vairāk nekā divsimt miljonu eiro apmērā – Labklājības ministrijas atbilde sociālās drošības sistēmas kritiķiem. Nākamā gada prioritāšu sarakstā ir pensiju piemaksas, ģimenes pabalsti un atbalsta pasākumi bērniem ar invaliditāti, vēsta Neatkarīgā.

Tomēr resors nav sniedzis ne valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, ne minimālās pensijas palielināšanas aprēķinu, lai arī labklājības ministre pēc Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas paziņoja, ka vēlas palielināt šo pabalstu līdz 109 eiro. Tiesa, no Satversmes tiesas sprieduma izriet, ka problēmu rada ne tikai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta zemais apmērs, bet sociālā drošība pašos pamatos.

Milzīgas summas

Labklājības ministrijas priekšlikumi par nākamajā gadā īstenojamajiem 18 nozares politikas prioritārajiem pasākumiem iesniegti Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram. Kopumā, pēc LM aprēķiniem, to īstenošanai nepieciešami 216 miljoni eiro. Tiesa, norāda resors, atsevišķi pasākumi paredz arī ienākumu kompensāciju, tāpēc kopējā pasākumu ietekme tiek lēsta aptuveni 90 miljonu eiro apmērā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Labklājības ministre Ramona Petraviča uzreiz pēc Satversmes tiesas sprieduma paziņoja, ka ir apņēmības pilna gan pabalstu palielināt, gan celt vecuma pensijas aprēķina bāzi, kas nav mainīta 15 gadus. Tomēr minēto prioritāšu sarakstā nav ne vārda par minimālo pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un to palielināšanu.

Ministre iesniedza valdībā minimālā ienākumu līmeņa sistēmas pilnveides plānu. Līdzīgu projektu LM iesniedza Ministru kabinetā jau pērn un aicināja valdību minimālo pensiju palielināt līdz 99 eiro. Valdība iniciatīvu neatbalstīja.

Labklājības ministrijas speciālists Egils Zariņš paskaidroja, ka resora prioritāšu sarakstā patiešām nav iekļauts jautājums par minimālo pensiju un sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet ministrija to piedāvās atsevišķi. Tātad pašreizējās iniciatīvās paredzētajiem izdevumiem (216 miljoni eiro) pievienosies summa, kas nepieciešama minēto pabalstu palielinājumam aptuveni 30 miljonu eiro apmērā, rēķinot pēc pagājušā gada datiem.

Vai piešķirs naudu asistentiem

Prioritāro pasākumu sarakstā iekļauts papildu finansējuma pieprasījums izmaiņām asistenta pakalpojumā personām ar invaliditāti. Asistenta pakalpojums pašvaldībā, ko finansē no valsts budžeta, tika ieviests 2013. gadā, lai sniegtu atbalstu nokļūšanai darba vietā, izglītības iestādē vai pakalpojumu saņemšanas vietā, tomēr pašlaik notiek diskusijas par šī pabalsta nākotni.

Labklājības ministrija piedāvā valdībai piecus pakalpojuma izmaiņu variantus. Viens no tiem paredz mainīt un paplašināt pakalpojumu bērniem ar invaliditāti un vienlaikus arī mainīt pakalpojuma piešķiršanas kārtību. Plānots arī paaugstināt asistenta atalgojumu. Lai to īstenotu, kopā nepieciešami 23,3 miljoni eiro.

Deviņus miljonis eiro plānots atvēlēt pensiju saņēmēju atbalstam un viņu ienākumu palielināšanai. No 2021. gada Labklājības ministrija piedāvā pakāpeniski nodrošināt piemaksas vecuma un invaliditātes pensijām, kuras piešķirtas laikā no 2012. gada. Arī šis jautājums jau vairākkārts apspriests Saeimā, bet līdz šim nav atrasti pietiekami līdzekļi. Labklājības ministrija arī rosina palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu pensijām no 300 līdz 350 eiro mēnesī (4200 eiro gadā).

Ģimenēm ar bērniem rosina piešķirt jaunu pabalstu 50 eiro apmērā par katru bērnu, taču šāda pabalsta kopējā ietekme uz valsts budžetu 2021. gadā plānota virs 30 miljoniem eiro. Vēl 15 miljoni eiro paredzēti dažādu sociālo pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, piemēram, tehnisko palīglīdzekļu saņēmēju rindas mazināšanai.

5
Tagi:
Ramona Petraviča, Satversmes tiesa, Labklājības ministrija
Pēc temata
Latvijas valdība plāno palielināt "bērnu" pabalstus
Šī gada pensiju indeksācija Latvijā: kam un kādā apmērā
Minimālais ienākumu līmenis Latvijā ir atzīts par Satversmei neatbilstošu
Deputāts: pēc tiesas verdikta labklājības ministrei derētu pamest savu amatu