Latvijas Ārlietu ministrijas vadītājs Edgars Rinkēvičs

Rinkēvičs: Latvija vairs nebūs tilts starp Krieviju un Rietumiem

111
(atjaunots 17:08 19.03.2019)
Latvija ir pārvērtējusi savu lomu – tā vairs nevar būt tilts starp Austrumiem un Rietumiem, paziņoja Baltijas republikas Ārlietu ministrijas vadītājs Edgars Rinkēvičs.

RĪGA, 19. marts — Sputnik. Pēc skandāla ar naudas atmazgāšanu ABLV Bankā Latvija gandrīz zaudēja ārvalstu partneru uzticību, kuri uzskata to par "balstu pret Krievijas ietekmi", norāda Latvijas Ārlietu ministrijas vadītājs Edgars Rinkēvičs intervijā britu izdevumam The Guardian. Pēc viņa vārdiem, Latvija un citas Baltijas valstis vairs nevar kalpot par tiltu starp Krieviju un Rietumiem.

Atgādinām, ka 2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV Bank — otru lielāko banku Latvijā, lielāko neatkarīgo privātbanku valstī, par naudas atmazgāšanu, par transakcijām ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Neskatoties uz to, ka bankā apsūdzības nosauca par "neredzētu apmelošanu", ABLV bija spiesta uzsākt pašlikvidācijas procesu. Tad valsts varasiestādes ierosināja veikt grozījumus banku sektora normatīvajos aktos. Tika izstrādāti pasākumi tirgus atveseļošanai, kas paredzēja "čaulas uzņēmumu" apkalpošanas aizliegumu Latvijas bankās.

Uzticība Latvijai kā "bastionam pret Krieviju" samazinājās pēc tam, kad ASV izvirzīja apsūdzības pret ABLV Bank par sistemātisku naudas no Krievijas atmazgāšanu, stāsta Rinkēvičs intervijā britu laikrakstam. Pēc viņa teiktā, Latvijai šī krīze veicināja savas lomas starptautiskajā arēnā pārvērtēšanas procesu – radās izpratne par to, ka Rīga nevar būt par tiltu starp Krieviju un Rietumiem.

"Kad esam ieguvuši neatkarību, mums bija ļoti kārdinoša koncepcija, ka Latvija un Baltijas valstis plašākā nozīmē ir tilts starp Rietumiem un Austrumiem. Mēs runājam angliski un krieviski, mums bija zināšanas par bijušās Padomju Savienības telpu, un mums bija attīstīta banku sistēma," - atzīmēja ministrs.

Par "šī tilta simboliem" Rinkēvičs nosauca transporta un finanšu pakalpojumus.

Tomēr turpmākie notikumi lika Latvijai mainīt viedokli.

Viņš atzīmēja, ka pēc skandāla ar ABLV Bank Latvija ir sasniegusi noteiktu progresu - ievērojami samazinājies nerezidentu apkalpošanas sektors, turklāt - viņš piebilda - tā nav tikai Latvijas problēma, tādēļ tai ir nepieciešama Eiropas kontrole. Piemēram, naudas atmazgāšana jāuzskata galvenokārt, kā nacionālās drošības jautājumu, nevis tikai kā korupcijas problēmu.

"Šis naudas plūsmas veids var ietekmēt politisko dzīvi, reputāciju un iekšējos ieguldījumus," - teica Rinkēvičs.
Latvijas bizness, publicisti un daži politiķi gada garumā kritizē Latvijas varu par lēmumu slēgt ABLV Bank un "padzīt" nerezidentus no citām valsts finanšu un kredītu iestādēm, lai gan šī sektora apkalpošana ienesa ievērojamu peļņu, kuras daļa nodokļu veidā papildināja arī valsts budžetu.

Latvijas publicists Oto Ozols paziņoja, ka Latvijas valdība neko nav izdarījusi, lai aizsargātu valsts reputāciju pēc tam, kad amerikāņu Finanšu ministrijas struktūra apsūdzējusi ABLV Bank naudas atmazgāšanā.

Sabiedrotais - Amerikas Savienotās Valstis – iecirta pļauku Latvijai, bet Ārlietu ministrijas vadītājs Edgars Rinkēvičs to pacieta.

"Mēs saucam Amerikas Savienotās Valstis par mūsu stratēģisko sabiedroto un draugu. Un, ja šis draugs pēkšņi publiski saka, ka Latvijas banku sistēmā pastāv korupcija, ka tajā notiek kaut kas nelikumīgs, un visas pasaules priekšā mums dod pļauku (…), tad man rodas jautājums mūsu ĀM un ministram Edgaram Rinkēvičam, kā tas varēja notikt, ka mūsu labais draugs un sabiedrotais dod mums pļauku visas pasaules priekšā. — Nē, sabiedrotie un draugi tik sarežģītus jautājumus risina aci pret aci," - sacīja Ozols.

Pēc publicista vārdiem, Latvijas varas iestādēm diplomātiskajā līmenī būtu jānovērš publiskas apsūdzības no ASV puses.

"Mūsu valdībai, Ārlietu ministrijai un Rinkēvičam bija jāatrisina šī problēma pirms tas viss kļuva publiski zināms. Tagad tika nodarīti zaudējumi mūsu reputācijai," - noslēdza Ozols.

Rinkēvičs ir gatavs "apglabāt" arī tranzītu

Ministrs iepriekš apgalvoja, ka arī tranzīta nozarē Latvija "vairs nav nedz vārti, nedz tilts". Pēc viņa vārdiem, Krievijas lēmumiem ekonomikas un tranzīta jomā jau sen ir stratēģisks raksturs, tāpēc Latvijas bizness nevar cerēt, ka iespējamā sasilšana Rīgas un Maskavas attiecībās glābs viņu uzņēmumus. Uzņēmēji, kā arī valsts satiksmes ministrs Anrijs Matīss kritiski uztvēra šos vārdus.

"Kā citās valstīs vajadzētu uztvert šos vārdus? Vai mēs atsakāmies no tranzīta? Bet tas dod mums 10% no IKP (aptuveni 27 miljardi eiro 2017. gadā – red.), nozarē nodarbināti 80 tūkstoši cilvēku," - sacīja Matīss.

Latvijas tranzīta sektors ir zaudējis nozīmīgu kravu apjomu Krievijas nodomu dēļ attīstīt savu infrastruktūru Baltijā, kā arī palielināt Ļeņingradas apgabala dzelzceļa pārvadājumu spēju. Pēc ekspertu domām, situācija Latvijas tranzīta sektorā var pasliktināties vēl vairāk pēc tam, kad Krievijā tiks uzbūvēti specializētie termināļi – graudu un mēslojumu pārkraušanai.

111
Pēc temata
Krievijas Banka atklājusi jaunu šaubīgu operāciju shēmu, kurā iejaukta Latvija
Kariņš: Latvijas banku sektoru gaida krasas izmaiņas
Ādaži

Gatavojieties troksnim: Ādažu poligonā sākušās šaušanas mācības

8
(atjaunots 07:43 21.04.2021)
Līdz sestdienai Ādažu poligonā turpināsies mīnmetēju šaušanas mācības. Piecu rajonu iedzīvotājus lūdz nekrist panikā šāvienu un dārdu dēļ.

RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. Nacionālie bruņotie spēki brīdināja Latvijas iedzīvotājus par to, ka Ādažu poligonā 20.-24. aprīlī notiks mīnmetēju un kājnieku atbalsta līdzekļu šaušanas mācības, raksta Mixnews.lv.

Tuvējo rajonu – Ādažu, Garkalnes, Carnikavas, Saulkrastu un Inčukalna – iedzīvotājiem sniegta informācija par mācībām, kas notiks gan dienā, gan naktī. Ziņots, ka, iespējams, troksnis būs liels, tomēr iedzīvotāji lūgti nebīties no šāvienu dārdiem.

​Iepriekš vēstīts, ka Baltijas jūrā sākušās mīnu tralētāju mācības "Open Spirit", kas ik gadus notiek netālu no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas krastiem. Mācībās piedalās 21 kuģis no 11 NATO valstīm.

Igaunijas Aizsardzības ministrija pastāstīja, ka NATO 1. pastāvigā pretmīnu grupa, ko veido pieci kuģi, ieradās Igaunijā mācībām jau 16. aprīlī.

2018. gadā Latvija ieņēma līdera vietu aizsardzības izdevumu ziņā – tā ne tikai apsteidza visas Eiropas valstis, bet arī pārsniedza noteikto līmeni 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

2021. gadā Latvijas Aizsardzības ministrija plāno savām vajadzībām saņemt 2,3% no IKP – rādītājs par 44 miljoniem eiro pārsniegs šiem izdevumiem atvēlēto summu 2020. gadā.

8
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki, Ādaži
Pēc temata
"Karavīri ir sajūsmā": Latvijā ieradīsies jauni karavīri no ASV
Neatkarīgās Latvijas Jūras spēkiem – 30. Rezultāti un perspektīvas
NATO 2030: pie kā ved spriedzes eskalācijas stratēģija Baltijā
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā

Pierādi, ka esi latvietis: cīņas par valsts valodu negaidīti rezultāti

31
(atjaunots 17:45 20.04.2021)
Latvieši ir spiesti iet uz arhīviem un maksāt par izziņām, lai apliecinātu, ka viņi mācījušies latviešu valodā.

RĪGA, 20. aрrīlis - Sputnik. Latviešu sūdzības par taksometru vadītājiem, kuri slikti prot valsts valodu, ir nospēlēja ļaunu joku ar pašiem latviešiem. Tagad taksometru vadītājiem ir jāapliecina latviešu valodas zināšanas, par ko reizēm jāmaksā. Situācija diez vai mainīsies tuvākajos trijos gados, ziņo TV3 raidījums Bez Tabu.

Jaunā prasība — pierādīt latviešu valodas prasmes — tika ieviesta pagājušajā vasarā, jo taksometru klienti sūdzējās, ka daudzi autovadītāji pienācīgā līmenī neprot valsts valodu un ar tiem ir grūti komunicēt. Bija gadījumi, kad ziņoja par to, ka vadītājs pat nevar sasveicināties latviešu valodā. Tagad licences saņemšanai taksistiem jābūt latviešu valodas B1 līmenim.

Licence jāatjauno ik pēc trim gadiem, Autotransporta direkcija pārbauda, vai vadītājam nav soda punktu un vai viņam ir vismaz trīs gadu braukšanas stāžs. Šogad taksisti saskārās ar jaunām prasībām, no kurām cieš arī latvieši.

Daiga, taksometra vadītāja no Ventspils, pastāstīja televīzijas raidījumam, ka viņai ir dokumenti par izglītību, taču tie nav pārliecinājuši Autotransporta direkciju par ventspilnieces valodas prasmēm. Lai gan latviešu valoda viņai ir dzimtā. 1981. gadā viņa absolvējusi Ventspils skolas 8. klasi, taču dokumentos nav nekāda apliecinājuma tam, ka mācības notika valsts valodā.

"Tagad mēs, latvieši, ejam pa arhīviem, maksājam naudu. Piemēram, Ventspilī šāds pakalpojums maksā 15 eiro. Lai izņemtu no arhīva, ka tu esi mācījies latviešu skolā, latviešu valodā. Tas nozīmē, ka mēs maksājam naudu par to, ka mēs esam latvieši un ka mēs mākam runāt latviski," stāsta Dagnija.

Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone, komentējot situāciju, atzīmēja, ka šī procedūra nebūšot jāatkārto pēc trim gadiem.

"Šobrīd Taksometru vadītāju reģistrā mums ir reģistrēti vairāk nekā 8000 autovadītāju. Un līdz šim esam izslēguši 22 par latviešu valodas nezināšanu, bet sūdzību ir bijis krietni vairāk. Labā ziņa ir tāda, ka šoferi atradīs šo izziņu un iesniegs to mums. Un tad vēl pēc trim gadiem šādu problēmu vairs nebūs autovadītājiem," stāsta Plone.

31
Tagi:
latviešu valoda, krievu valoda
Pēc temata
"Divvalodības terors": dzejniece piesaka karu firmām, kas pieprasa krievu valodas prasmes
"Nacionālisms aprij apgaismību": grozījumi Augstskolu likumā
Krievu valoda "iegāž": Wargaming IT speciālisti nevēlas mācīties latviešu valodu
Kāpēc visus krievus Latvijā tur aizdomās? Viņi runā krieviski un skatās Krievijas TV!