Naudasmaks. Foto no arhīva

Uz papīra viss ir lieliski: Latvijas iedzīvotājiem sola vidējo algu 1128 eiro apmērā

120
(atjaunots 11:39 19.03.2019)
Kamēr vidējais ekonomiskās situācijas novērtējums valstī turpina krist, Fiskālās disciplīnas padome prognozē strauju iedzīvotāju ienākumu pieaugumu jau 2020, gadā.

RĪGA, 19. marts — Sputnik. Darba tirgus Latvijā turpinās uzkarst, un Latvijas iedzīvotāju ienākumu līmenis strauji pieaugs, liecina Fiskālās disciplīnas padomes prognoze. Tās eksperti uzskata, ka jau nākamajā gadā vidējā alga Latvijā sasniegs 1128 eiro, raksta skaties.lv.

Savu prognozi 18. martā Fiskālās disciplīnas padome prezentēja Saeimas Budžeta komisijas sēdē, kas šobrīd izskata budžetu kārtējam gadam.

Kā uzsver padomē, bezdarbs Latvijā turpina samazināties un drīz vien būs zemāks par dabisko līmeni, tāpēc arī nākamgad palielināsies spiediens uz darba samaksu un inflāciju.

2019. gadā gaidāms IKP pieaugums ap 3%. Turklāt cenas valstī turpinās pieaugt straujāk nekā vidēji eirozonā.
Pēc Fiskālās disciplīnas padomes domām, valdība neplāno pietiekamas darbības, lai nodrošinātu strukturālas izmaiņas darba tirgū.

Riska faktoru vidū eksperti atzīmēja mazāk labvēlīgus ārējās tirdzniecības apstākļus un mazāku ārēju pieprasījumu, kā arī nenoteiktību attiecībā uz Brexit ietekmi uz Latvijas ekonomiku un bažas, ka Moneyval ieteikumi tiks veikti nepietiekami aktīvi.

Tāpat Latvijas valdību kritizēja par to, ka, neskatoties uz augstajiem ekonomiskās attīstības tempiem, Latvija turpina dzīvot parādā, ņemot vērā budžeta deficītu. Turklāt Lietuvā un Igaunijā budžets pēdējo gadu laikā ir saistīts ar proficītu, kas nodrošina nelielu drošības spilvenu.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Latvijas iedzīvotāji nepiekrīt valsts ekonomikas optimistiskajām novērtējumam, tāpat pēdējo mēnešu laikā iedzīvotāju noskaņojums turpina pasliktināties.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pērn vidējā alga Latvijā pirms nodokļu atskaitīšanas pārsniedza tūkstoš eiro mēnesī par pilnu darba dienu. Jaunus datus par vidējo algu apšaubīja gan paši iedzīvotāji, gan Latvijas Banka, kur paziņoja, ka vienu tūkstoti eiro pārsvarā saņem cilvēki, kuri strādā Rīgā un Rīgas rajonā.

120
Pēc temata
Lidl sola lielas algas
Labāk par vēlu, nekā nekad: Saeimā beidzot iesniegts 2019. gada budžets
Blondīne pie kravas auto stūres ar 1200 eiro algu: kur bezdarbs dzen latvietes
Latvijas NBS par desmitiem miljonu eiro atjaunos savu autoparku
Tukša mācību telpa, foto no arhīva

Mokas skolotājiem un vecākiem, plaisa sabiedrībā: skolu direktori par jaunajām prasībām

8
(atjaunots 12:24 27.11.2020)
Daudzas skolas Latvijā nespēj pildīt jaunās prasības: trīs kvadrātmetru platība vienam skolēnam, tāpēc valdības lēmums ļaut skolām izvēlēties – strādāt pēc jaunajiem noteikumiem vai pāriet pie tālmacībām – patiesībā nedod nekādu izvēli.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Kādas Rīgas skolas direktore Anna Vladova ierosinājusi valdībai ieviest vispārēju karantīnu, nevis izvirzīt grūti pildāmas prasības skolām Covid-19 apkarošanas stratēģijas ietvaros. Citas skolas direktors Deniss Kļukins atzīmēja: lielākā daļa skolu nespēj nodrošināt normu izpildi un pāries pie tālmācībām, bet tās nav pārdomātas un nes negatīvas sociālās sekas – vēl lielāku sabiedrības šķelšanos.

Valdības lēmums paredz, ka no 30. oktobra visiem klātienē strādājošiem pedagogiem jāizmanto maskas gan nodarbību laikā, gan starpbrīžos. Katram skolēnam klasē jāatvēl vismaz 3 kvadrātmetri. Ja kādā pašvaldībā saslimstības kumulatīvais rādītājs divkārt pārsniegs vidējo rādītāju valstī, pie tālmācībām jāpāriet arī 5.-6. klašu skolēniem līdz ar 7.-12. klasēm, kas jau mācās attālināti.

Šo valdības lēmumu asi kritizēja Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, tagad viedokli pauda arī divu Rīgas skolu direktori – Anna Vladova un Deniss Kļukins.

Anna Vladova uzskata, ka labāk būtu ieviest pilnīgu karantīnu, nevis mocīt skolu administrācijas un vecākus ar jaunajiem noteikumiem, - tas patiešām palīdzētu mazināt slimnīcu slodzi.

"No vienas puses ar tādu saslimstības līmeni viss šķiet loģiski un pareizi. Bet jūs uz skolas administrāciju pleciem uzliekat atbildību par vai nu skolotāju vai vecāku mokām. No 6 līdz 8 stundām maksās, nenoņemot tās pat starpbrīžos. Lēmumu, ka jau pie mums ir pierasts, ir jāpieņem skolas administrācijai nevis valdībai, valdība taču piedāvāja izvēli!

Es darba nedēļā biju tirdzniecības centros. Tur it tik liels cilvēku un bērnu skaits, ka jebkura skola pēc "populācijas" skaita liksies kā tuksnesis salīdzinājumā ar megapolisi. Iespējams, ir laiks pārstāt eksperimentēt, un jāievieš pilnvērtīgu lokdaunu VISIEM, jāslēdz tirdzniecības centri uz vismaz divām-trim nedēļām? Jā, tas nozīmētu ka būs jāizmaksā kompensācijas, bet tām jums it kā visa pietiek? Varbūt ir pienācis laiks pārtraukt dejot uz kritiskās slimnīcu piepildījuma robežas un riskēt ar mūsu pilsoņu dzīvībām? Pretējā gadījumā jums nebūs neviena, kas veidotu putuplasta pieminekli par uzvaru pār pandēmiju," Vladova konstatēja publikācijā savā lapā Facebook.

Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktors Deniss Kļukins konstatēja, ka lielākā daļa skolu nespēj nodrošināt 3 kvadrātmetru platību katram skolēnam. Standarta klases platība ir 54 kvadrātmetri, saskaņā ar standarta prasībām katram skolēnam jānodrošina divi kvadrātmetri, un bieži vien netiek pildīts arī šis noteikums, jo IZM cenšas palielināt klases (no 30 skolēniem un vairāk). Trīs kvadrātmetrus skolēnam iespējams nodrošināt tikai gaiteņos un sporta zālēs, bet klasē varēs sasēsties tikai 18 skolēni.

"Mūsu skolā ir pietiekami daudz sporta zāļu un gaiteņu, lai atrisinātu kārtējo Izglītības ministrijas rēbusu. Vismaz pirmās klases mēs mācīsim klātienē līdz pēdējām. Tikai tas gan nav pateicoties, bet par spīti Šu komandas rīcībai.

Patiesībā jaunās normas nozīmē, ka no 30. novembra gandrīz visām skolām pilnībā jāpāriet uz attālinātajām mācībām. Kungi, lūdzu, saņemiet drosmi un nosauciet lietas īstajos vārdos.

Jā, es uzskatu, ka attālinātās mācības var būt daļējs ekvivalents pilna laika mācībām skolā. Tad tas ir stāsts par noteiktu un labi organizētu procesu, bet noteikti ne par pašreizējo situāciju.

Tas, kas notiek tagad, notiek jau ļoti sen - tā ir mūsu ministrijas cīņa ar pieejamu kvalitatīvu izglītību. Vienkārši sarežģītais covid periods nospēlējis viņiem par labu un tiek izmantots kā trumpis šajā spēlē.

Bērniem ar augstu motivāciju, no turīgākām ģimenēm, no ģimenēm, kurās vecāki tagad vai nākotnē, ar individuālām nodarbībām, var kompensēt šodienas izglītības nepilnības, viss būs vairāk vai mazāk labi. Bet kas ar pārējiem, lielāko vairākumu?

Pagājušā mācību gada eksāmenu rezultāti, kad atšķirība starp “stiprajiem” un pārējiem skolēniem izrādījās lielāka, nekā iepriekšējos gados, parādīja, ka nepārdomātas attālinātās mācības ir ceļš uz vēl lielāku sabiedrības noslāņošanos. Un tas vairs nav tikai par skolām," secināja direktors.

8
Tagi:
Anna Vladova, izglītība, pandēmija, skola
Pēc temata
Šuplinska dedzina ar napalmu: Rīgas skolas direktore par IZM trikiem ar tālmācību
Bērnu aizsardzība no "tālmācībām" un dators uz valsts rēķina: sākta parakstu vākšana
Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām
Palāta slimnīcā. Foto no arhīva

VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas

18
(atjaunots 07:36 27.11.2020)
Latvijas slimnīcās ir 633 gultasvietas Covid-19 pacientiem. Par to, kas notiks, ja hospitalizācija būs vajadzīga lielākam slimnieku skaitam, veselības ministre nepastāstīja.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Latvijas slimnīcās Covid-19 pacientiem paredzēto gultasvietu skaits palielināts līdz 633, pateicoties klīniku pārprofilēšanai, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele Latvijas televīzijas ēterā.

Mēneša sākumā ministre vēstīja, ka veselības aprūpes iestādes Latvijā – Rīgā un reģionos – var vienlaikus pieņemt aptuveni 500 pacientus ar koronavīrusa infekciju. Tagad gultasvietu skaits ir pieaudzis – koronavīrusa pacientiem pieejamas 633 gultasvietas.

Viņķele paskaidroja, ka vietu skaits palielināts, pateicoties slimnīcu darba pārprofilēšanai, uz plānveida medicīnas un dienas stacionāra pakalpojumu rēķina. Politiķe atzina, ka tas paveikts, atliekot pakalpojumus citiem pacientiem.

Pirmā stacionāra pakalpojumus ierobežoja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un piešķīra lielāku skaitu gultasvietu Covid-19 pacientiem. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā reorganizēta fizioterapijas nodaļa. Palīdzēt gatavas arī privātās veselības aprūpes iestādes, vēstīja ministre.

25. novembrī Latvijas slimnīcās ārstējās 434 Covid-19 pacienti. Ministre pieļāva, ka nākotnē ārstēšana stacionārā varētu būt vajadzīga pat tūkstoš pacientiem.

Iepriekš Veselības ministrija atzina, ka ārkārtas apstākļos (MPV iekārtu slodze par 90%) ārsti varēs likumīgi atteikties ārstēt seniorus (vecumā no 75 gadiem) un hroniskos slimniekus. Par tādu scenāriju publiski pirmo reizi informēja bērnu ārsts no Rīgas Artis Žeigurs. Pēc viņa vārdiem, tādu praksi atbalstījusi Latvijas medicīnas asociācijas Ētikas komisija.

18
Tagi:
Ilze Viņķele, veselība, koronavīruss
Pēc temata
Slimnīcas Latvijā ierobežo pakalpojumus
No slimnīcas mājup par 150 eiro: jauna problēma ar Covid-19 pacientiem
Domino efekts: pacienti ar Covid-19 aizveda no Ogres uz Daugavpili
Jāpalīdz mediķiem: kas traucē piesaistīt vairāk brīvprātīgo Latvijas slimnīcās

Lidaparātu degvielas uzpildi gaisā demonstrē Krievijas spēcīgākās kara lidmašīnas

0
(atjaunots 12:39 27.11.2020)
Lidojums ilga vairāk nekā astoņas stundas, pie tam degvielas uzpilde notika gan dienā, gan naktī, vairāk nekā 600 km/h ātrumā.

Tālās aviācijas lidmašīnu Tu-160 un Il-78 ekipāžas devās ilgstošos lidojumus ar degvielas uzpildi gaidā. Video ierakstu publicēja Krievijas Aizsardzības ministrija.

Resors pastāstīja, ka lidojums ilga vairāk nekā astoņas stundas, pie tam – spēcīga sānvēja apstākļos.

Stratēģisko raķešnesēju Tu-160 lidotāji uzpildīja degvielu no gaisa tankkuģiem Il-78 vairāk nekā 5 km augstumā.

Atzīmēts, ka degvielas uzpilde notika dienas un nakts laikā aptuveni 600 km/h ātrumā. Pie tam attālums starp lidmašīnām nepārsniedza 30 metrus.

Lidojumos piedalījās līdz desmit tālās aviācijas lidmašīnas.

Degvielas izpilde ir viens no sarežģītākajiem pilotu apmācības elementiem. Pie tam tas ir obligāti nepieciešams tālās aviācijas lidmašīnām, kas pavada gaisā ilgas stundas.

Degvielas uzpilde dod iespēju lidmašīnām strādāt pēc iespējas tālāk no bāzes vietām un palielina to cīņas darbības rādiusu.

Tu-160, iedēvēts par "Balto gulbi", ir lielākā un spēcīgākā kara aviācijas virsskaņas lidmašīna vēsturē, smagākā kara lidmašīna pasaulē, kā arī ātrākais bruņotajos spēkos iekļautais bumbvedējs.

0
Pēc temata
"Nosvīdu kā pirtī": šo operāciju piloti uzskata par bīstamāko