Latviešu leģiona Waffen SS veterānu un viņu piekritēju gājiens Rīgā

Kariņš komentēja sava padomnieka piedalīšanos leģionāru gājienā

114
(atjaunots 16:42 18.03.2019)
Latvijas premjers Krišjānis Kariņš, kuram tika uzdots jautājums par viņa padomnieka Imanta Parādnieka iespējamo atlaišanu sakarā ar piedalīšanos leģionāru gājienā 16. martā, mainīja tēmu un sāka runāt par demogrāfijas problēmām.

RĪGA, 18. marts — Sputnik. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš izvairījies no atbildes uz jautājumu par iespējamajām sankcijām attiecībā uz koalīcijas partiju pārstāvjiem, kuri 16. martā piedalījās leģionāru gājienā Rīgā, ziņo tvnet.lv.

Kariņš iepriekš aicināja valdības locekļus, kuri vēlas atzīmēt 16. martu, darīt to nevis pie Brīvības pieminekļa, bet Brāļu kapos Lestenē. Tiešām neviens no ministriem pasākumā nepiedalījās, taču gājienā devās Kariņa padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks un citi apvienības "Visu Latvijai" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" pārstāvji - Raivis Dzintars, Jānis Iesalnieks, Aleksandrs Kiršteins un Edvīns Šnore.

Komentējot žurnālistiem jautājumu par Nacionālās apvienības pārstāvju piedalīšanos gājienā 16. martā, Kariņš paziņoja, ka Latvija ir brīva demokrātiska valsts. Kas attiecās uz viņa padomnieka piedalīšanos gājienā, Kariņš tieši neatbildēja, vai viņam tiks piemērotas kādas sankcijas, bet pateica, ka gaida no Parādnieka priekšlikumus par reālu demogrāfiskās situācijas uzlabošanos valstī, īpaši ņemot vērā, ka šajā jomā tiek ieguldīts daudz līdzekļu, taču atdeve esot maza.

Latviešu leģiona Waffen SS un viņu atbalstītāju gājiens Rīgā norisinās katru gadu. Tas izraisa neapmierinātību un sašutumu no antifašistisko organizāciju puses visā pasaulē. Krievijā uzskata, ka SS leģionāru gājiens Latvijā ir kaunpilns pasākums. Iepriekš Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotais cilvēktiesību, demokrātijas un likuma varas jautājumos Konstantīns Dolgovs paziņojis, ka Latvijas varas iestāžu atļauja rīkot SS veterānu gājienu ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām un Nirnbergas tribunāla lēmumiem.

Sputnik jau ziņojis, ka ar katru gadu gājiena dalībnieku kļūst arvien mazāk. 2016. -2017. gadā to skaits kopā ar skatītājiem bija ap 2 000.

2018. gadā policija ziņoja par 1,5 tūkstošiem gājiena dalībnieku. Pēc Sputnik korespondenta  vērtējuma tie bija ap 600 gājiena dalībnieku un tikpat daudz skatītāju. Tātad 1,2 tūkstoši cilvēku - kopā ar specdienestu pārstāvjiem un žurnālistiem.

Šogad 16. marts bija sestdiena, un gājiena dalībnieki cerēja, ka viņiem pievienosies tie, kuri iepriekš nevarēja to atļauties mācību vai darba dēļ. Taču, patiesībā, gājēju skaits pieaudzis nenozīmīgi, ņemot vērā skatītājus, pat samazinājās. Pēc policijas vērtējuma (tika saskaitīti skatītāji un dalībnieki) kopā bija vairāk nekā 1000 cilvēku. Pēc Sputnik  korespondenta aplēsēm gājienā piedalījās ap 700 cilvēku, bet skatītājus pie Brīvības pieminekļa bija mazāk nekā iepriekšējos gados – aptuveni 350-450 cilvēku.

114
Pēc temata
Antifašists saņems kompensāciju par aizturēšanu SS leģionāru marša laikā
Kariņš aicinājis ministrus nesvinēt 16. martu pie Brīvības pieminekļa
Krievijas Ārlietu ministrija: Eiropai klusējot, Rīga turpina fašistu glorifikāciju
Zaļā gaisma nacismam Latvijā: Josifs Korens par to, kas valstī ir saimnieks
Kafejnīca

Astoņi pie viena galdiņa: ko piedāvā Veselības ministrija

2
(atjaunots 08:25 12.08.2020)
Veselības ministrija ir gatava nedaudz atvieglot dzīvi tūristiem un Latvijas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Veselības ministrija no 17. augusta piedāvā mīkstināt ierobežojumus sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, kultūras, sporta, reliģisko pasākumu rīkotājiem, kā arī atļaut pulcēties telpās līdz 1000 cilvēkiem, vēsta Mixnews.lv.

Sabiedriskās ēdināšanas iestādēs plānots atļaut sēdēt pie viena galda astoņiem cilvēkiem esošo četru vietā, savukārt terasē ierobežojumu nebūs. Platība uz vienu apmeklētāju sabiedriskās ēdināšanas iestādēs var tikt samazināta no 4 uz 3 kvadrātmetriem, saglabājot divu metru distances prasību starp galdiņiem un ar nosacījumu, ka apmeklētāju skaits var būt ne vairāk par 50% no iestādes ietilpības.

Tāpat sabiedriskās ēdināšanas iestādēm var atļaut strādāt līdz plkst. 2:00, nevis līdz pusnaktij, kā arī kultūras, sporta un reliģiskajām iestādēm.

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārpustelpās netiek plānotas – joprojām drīkstēs pulcēties līdz 3000 cilvēkiem.

Turklāt Veselības ministrija piedāvā publicēt ceļojumiem bīstamo un nebīstamo valstu sarakstu sestdien, nevis piektdien, un noteikt konkrētu šī saraksta stāšanās spēkā brīdi, lai cilvēkiem nerodas grūtības, plānojot braucienus.

Vēl viens piedāvājums – atcelt obligātās pašizolācijas prasību cilvēkiem, kuri izslimojuši Covid-19 un spēs uzrādīt izziņu no ārsta, un atļaut cilvēkiem, kuriem ir pienākums pašizolēties, pamest dzīvesvietu, lai nodotu antivielu testu.

Iepriekš premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka pagaidām neredz nepieciešamību pārskatīt spēkā esošos ierobežojumus, kuri tika ieviesti Covid-19 dēļ.

2
Tagi:
koronavīruss, Veselības ministrija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt
SPKC meklē autobusa Rīga-Daugavpils pasažierus: Latvijā 7 jauni Covid-19 gadījumi
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

14
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

14
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu