Masļeņicas lelle ar uzrakstu skolu reforma

Kultūras ministre: Latvijā nav krievu diskriminācijas, tas viss ir retorika

118
(atjaunots 16:37 18.03.2019)
Kultūras ministre Dace Melbārde uzskata, ka mazākumtautības Latvijā veiksmīgi integrējas, un nekādas diskriminācijas nav.

RĪGA, 18. marts — Sputnik. Mazākumtautību diskriminācija Latvijā, tā ir ne vairāk kā politiskā retorika, nevis attiecību cilvēku starpā galvenais motīvs, paziņoja valsts kultūras ministre Dace Melbārde intervijā izdevumam "Argumenti nedeļi". Savu vārdu pieradījumam ministre piedāvāja skaitļus no pētījuma "Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā".

"Es uzskatu, ka mazākumtautību diskriminācija ir ne vairāk kā politiskā retorika, nevis attiecību cilvēku starpā un viņu priekšstatu par valsti galvenais motīvs," - sacīja ministre.

Pēc viņas vārdiem, ja nacionālās minoritātes justos apdraudētas, tad to pierādītu pētījumi par mazākumtautību stāvokli, bet tā nav.

Viņa norādīja, ka Latvijas Universitātes veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka mazākumtautību pārstāvji Latvijā jūtas labi, viņu valsts līdzdalība pieaug: uzlabojās mazākumtautību pārstāvju viedoklis par iespējām attīstīt savu valodu un kultūru Latvijā. Piemēram, 2015. gadā – 24%, 2017. gadā -36%, teica Melbārde.

"Ja runājam par veicamo integrācijas politiku attiecībā uz Latvijas mazākumtautībām, tad tā ir ļoti veiksmīga: piederības sajūta Latvijai mazākumtautību pārstāvjiem palielinājusies par 17% (runa ir par periodu no 2013. gada līdz 2017. gadam)," - piebilda ministre.

Pēc viņas vārdiem, ievērojami samazinājusies mazākumtautību pārstāvju gatavība izbraukt no Latvijas: 2015. gadā interesentu bija 29%, bet, piemēram, 2017. gadā tikai 14%.

Tāpat mazākumtautību pārstāvjiem pieaudzis valsts valodas zināšanas līmenis, atzīmēja viņa. "Ja mēs ņemsim 1989. gada datus, tad, salīdzinot ar to, zināšanas būtiski uzlabojās. Droši varu teikt, ka par 71%. No 2009. gada latviešu valodu pārvalda 94% mazākumtautību pārstāvju," - paziņoja Melbārde.

Lielveikala kasiere
© Sputnik / Владимир Астапкович

Tiesa, Melbārde uzsvēra, ka ikdienas komunikācijai mazākumtautību pārstāvji ne vienmēr izmanto latviešu valodu, jo valstī vidējās un vecākās paaudzes vidū krievu valodas zināšanas ir ievērojami augstākas, kas padara savstarpējo komunicēšanu krievu valodā ērtāku.

"Protams, ir jāturpina darbs, lai latviešu valodas prasme mazākumtautību pārstāvju vidū uzlabotos," - piebilda Melbārde.

Tāpat viņa uzsvēra, ka arvien vairāk nepilsoņu reģistrē savus bērnus kā Latvijas pilsoņus: kopš 2013. gada rādītājs pieaudzis par 25%.

"Padomājiet paši, ja nacionālās minoritātes justos apdraudētas, tad dati būtu ievērojamāki zemāki. Bet ar skaitļiem ir grūti strīdēties. Vai ne?" - atzīmēja ministre.

Tāpat Melbārde nav skaidrojusi, kā, pēc viņas domām, interpretēt Latvijā pieņemtos likumus par aizliegumu skolās (pat privātās) veikt mācības mazākumtautību valodās un par aizliegumu darba devējiem pieprasīt no potenciālajiem darbiniekiem citu valodu (izņemot latviešu) zināšanas, ja to izmantošana neietilpst darba pienākumos.

Turklāt Latvijā saglabājas nepilsoņu institūts, tā ir vienīgā valsts, kur joprojām nepilsoņu bērniem kuri dzimuši Latvijā, nesniedz automātiski Baltijas republikas pilsonību – to vecākiem ir jāraksta speciāls iesniegums. Nepilsoņiem, lielākā daļa no kuriem ir krievvalodīgi, pastāv vairāki tiesību ierobežojumi, tostarp viņi nevar piedalīties vēlēšanās.

118
Pēc temata
"Skaldi un valdi": krievi Baltijā rada draudus
Runāt un rīkoties bez bailēm par to, ka latvieši apvainosies
Politico: Latvija pavēl krievvalodīgajiem mācīties latviešu valodu
Mazākumtautības Latvijā valsts valodas zināšanas sākušas novērtēt kritiski
Cilvēki stāv rindā saņemt poti pret Covid-19

Latvijas iedzīvotāji ir gatavi vakcinācijai pret Covid-19!

3
(atjaunots 10:05 19.04.2021)
Ažiotāža dzīvās rindās masu vakcinācijas punktos visā Latvijā liecina par to, ka Latvijas iedzīvotāji ir gatavi vakcinēties pret Covid-19. Pētījums to apstiprina.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Saskaņā ar Benu Aptiekas pētījuma "Stresa termometrs" datiem, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju GEMIUS, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vēlas vakcinēties pret Covid-19, ziņo Mixnews.lv.

Marta beigās - aprīļa sākumā tika aptaujāti 1747 respondentu. 58% aptaujāto teica, ka ir gatavi vakcinēties. 48% pārliecināti paziņoja par savu gatavību, 16% atbildēja "drīzāk jā".

25% respondentu neplāno vakcinēties pret koronavīrusu. 10% no šiem aptaujātajiem atbildēja, ka drīzāk neplāno vakcinēties, nesniedzot skaidru atbildi "nē".

9% respondentu nav snieguši konkrētu atbildi. Bet 8% aptaujāto jau saņēmuši poti.

Turklāt aptaujas organizatori norāda, ka vīrieši gatavi vakcinācijai vairāk nekā sievietes - 60% respondentu pret 56%. Turklāt 12% aptaujāto sieviešu vēl nav izlēmuši, kā būt ar vakcināciju. Vīriešu vidū tādu ir tikai 7%.

Taču galvenais rādītājs, kas pierada, ka Latvijas iedzīvotāji gatavi vakcinācijai pret koronavīrusu ir pie vakcinācijas punktiem izveidojušās rindas, kad varas iestādes ir atļāvušas pieeju vakcīnai visiem interesentiem.

Atgādinām, ka Latvijā 17. un 18. aprīlī gandrīz visi vakcinācijas punkti izlietoja tajos pieejamās vakcīnas. Sestdien bija atvērti tikai divi vakcinācijas centi no septiņiem - Cēsīs un Daugavpilī. Turklāt Cēsīs vakcinācijas centrs apturēja iedzīvotāju pieņemšanu gandrīz uzreiz pēc atklāšanas.

3
Tagi:
vakcinācija, koronavīruss, iedzīvotāji, Latvija
Pēc temata
Latvija saņēmusi 10 530 Pfizer vakcīnas devu
Bīstams precedents: Cilvēktiesību tiesa atzīst, ka piespiedu vakcinācija ir likumīga
Ārsti iesaka Latvijai turpināt vakcināciju ar AstraZeneca preparātu
ES pēta jaunu AstraZeneca vakcīnas blakni
Birojs, foto no arhīva

Uzņēmumu pārvākšanās no Baltkrievijas uz Latviju ir meli? Raksta latviešu mediji

35
(atjaunots 12:43 18.04.2021)
Versija: baltkrievu uzņēmumu skaits Latvijā ir liels, taču tie baidās atklāt savus nosaukumus.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Pērnā gada septembrī valdības līmenī tika plaši rakstīts par 12 uzņēmumiem no Baltkrievijas, kuri it kā esot pieņēmuši lēmumu pārcelties uz "demokrātisko Latviju" no savas "totalitārās dzimtenes". Tagad, pēc pusgada kļuvis skaidrs, ka šī "lielā pārvākšanās" bijusi tikai pasaka.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) nespēj nosaukt ne vienu vienīgu baltkrievu uzņēmumu, kurš tiešām būtu pārcēlies uz Latviju, apliecina portāls Pietiek.

Liela pārvākšanās? Nē, liels blefs

Uz lūgumu sniegt informāciju par to, cik no pērn septembrī minētajiem 12 Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri esot pieņēmuši lēmumu pārcelties uz Latviju, šobrīd darbojas Latvijā vai vismaz ir sākuši pārcelšanos, LIAA nevarēja atbildēt, tāpat kā pastāstīt, kādi ir šo uzņēmumu nosaukumi, kādas nozares, kādās pilsētās tie sākuši darbību un cik cilvēkus nodarbina. Un vēl: vai ir pieņemti reāli atvieglojumi darba atļauju saņemšanai cilvēkiem no Baltkrievijas?

Tomēr LIAA apgalvo, ka kopš 2020. gada septembra lēmumu par pārcelšanos uz Latviju vai paplašināšanos esot pieņēmuši nu jau 17 Baltkrievijas uzņēmumi, kuri pārsvarā pārstāvot tehnoloģiju nozari. Esot plānots, ka "pārskatāmā periodā" tiks izveidotas vismaz 1000 jaunas darba vietas.

Šā gada janvārī LIAA apgalvoja, ka jau februārī tā plānojot informēt sabiedrību par divu jaunu Baltkrievijas uzņēmumu ienākšanu Latvijā: "Abi uzņēmumi būs nostabilizējušies Latvijā un veikuši visas administratīvās procedūras, lai pilnvērtīgi uzsāktu savu darbību. Viens no uzņēmumiem plāno radīt 200 jaunas darbavietas un pārstāv nišas patērētājam zināmu pasaules līmeņa zīmolu, otrs uzņēmējs ir pārvedis no Baltkrievijas uz Latviju savu galveno darbinieku komandu, aptuveni 15 cilvēku sastāvā un kopumā plāno Latvijā nodarbināt līdz 100 cilvēkiem, tostarp aicinot darbā vietējos speciālistus."

LIAA klāsta, ka darba atļaujas un citi ar migrāciju saistīti jautājumi Baltkrievijas uzņēmumu pārstāvjiem esot kārtoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu, vienkārši paātrinot dokumentu izskatīšanas procedūras. Darba atļaujas Baltkrievijas uzņēmumu pārstāvjiem tika izsniegtas uz ES zilās kartes pamata augsti kvalificētiem speciālistiem, vai tā sauktās jaunuzņēmumu vīzas, ja uzņēmums kvalificējās "Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma" prasībām.

Taču februāris sen pagājis, bet nevienu baltkrievu uzņēmumu, kurš tiešām būtu pārcēlies uz Latviju, LIAA nosaukt nespēj. Aģentūra apgalvo, ka tā vairākkārt esot lūgusi Baltkrievijas uzņēmumiem – LIAA klientiem, kuri pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz Latviju, atļauju publiskot šo uzņēmumu vārdus, tomēr "šobrīd drošības apsvērumu dēļ neviens uzņēmums tam nav piekritis".

LIAA pūlas norādīt uz faktu, ka Lursoft apkopotajā statistikā par 2020. gadā reģistrētajiem uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu varot redzēt, ka laika periodā no 2020. gada augusta beigām, kad LIAA sāka uzrunāt Baltkrievijas uzņēmumus, Latvijā ir reģistrējušies vairāk nekā 11 tādi uzņēmumi, proti, ne visi izmantojuši aģentūras atbalstu.

Patiesībā Lursoft dati rāda kaut ko pavisam citu: 2020. gada janvārī bija 875 Latvijā reģistrēti uzņēmumi ar baltkrievu investoru, bet gadu vēlāk – vairs tikai 837, savukārt baltkrievu tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā gada laikā bija sarukušas par aptuveni miljonu eiro, līdz 10,45 miljoniem eiro, stāsta portāls Pietiek.

35
Tagi:
mediji, Latvija, Uzņēmēji, Baltkrievija
Pēc temata
Nosovičs paskaidroja, kādēļ Lietuvai būs grūti pārvilināt baltkrievu IT speciālistus
Latvijā pastāstīja, cik baltkrievu IT kompānijas nolēma pārcelt savu darbību
Gandrīz 500 baltkrievu IT kompāniju darbinieku pārvāksies uz Latviju
Ģirģens piedāvāja IT kompānijām no Baltkrievijas pārvākties uz Latviju