Vētra Siguldā. 2017. gada 20. jūnijā

Eirofondu pēdējie līdzekļi tiks atvēlēti Latvijas mežiem

97
(atjaunots 11:04 17.03.2019)
Vairāk nekā 7 miljoni eiro, ko Latvijai piešķīruši eirofondi, tiks atvēlēti mežu stādīšanai, atjaunošanai pēc ugunsgrēkiem un zāģētavu nomaiņai.

RĪGA, 17. marts — Sputnik. No 1. aprīļa mežu īpašnieki var iesniegt pieteikumus Lauku atbalsta dienestā, lai saņemtu finansējumu, vēsta Rus.lsm.lv.

Vairāk nekā 7 miljoni eiro tiks piešķirti mežu apstādījumiem, ugunsgrēkos un dabas katastrofās cietušu mežu platību atjaunošanai, jaunaudžu retināšanai un neproduktīvu apstādījumu nomaiņai.

Līdzekļi tiks piešķirti no eirofondiem, un tā ir pēdējā iespēja mežu īpašniekiem iegūt atbalstu no ES budžeta pašreizējā plānošanas periodā. Par to pastāstīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāvis Raimonds Bergmanis. Viņš piebilda, ka priekšroka tiks atdota mazajām un vidējām saimniecībām.

Viņš uzsvēra, ka līdzekļu vairs nav un gadījumā, ja īpašnieki aktīvi izmantos visu rezervēto finansējumu, līdz 2020. gada beigām nekas vairs netiks pieteikts.

Priekšroka tiks dota mazajiem mežu īpašniekiem, kuru rīcībā ir nelielas platības. Turklāt par priekšrocību tiks atzīts, piemēram, ja ar krūmiem apaugusi teritorija tiek attīrīta meža iestādīšanai. Bergmanis uzsvēra, ka atbalsts vērsts uz platību. Līdzekļi tiks piešķirti, ņemot vērā apstrādātos hektārus, kur stādi tiek kopti, atjaunots un stādīts mežs. Līdzekļi tiks piešķirti par hektāriem.

Ugunsgrēki izdedzinājuši mežus

2018. gada vasarā un rudenī karstā un sausā laika dēļ Latvijā plosījās mežu ugunsgrēki. Valsts meža dienests ziņoja, ka ugunsgrēki skāruši 2863 hektārus.

Lielākais ugunsgrēks plosījās Talsu novada Valdgales pagastā. Uguns pārņēma 1353 hektārus kūdras purva un meža. Dzēšanu apgrūtināja sarežģītie laikapstākļi: karstums sausums un spēcīgs mainīga virziena vējš. Ugunsgrēku nebija iespējams likvidēt gandrīz mēnesi.

Liels ugunsgrēks jūnijā izcēlās arī Ādažu armijas poligonā. Izdega 770 hektāri meža. VMD ziņoja, ka zaudējumi, ko Ādažu armijas poligonā jaunaudzei nodarīja ugunsgrēks sasnieguši 1 357 000 eiro.

Vēl viens liels ugunsgrēks 240 hektāru platībā plosījās Ramatā. Ugunsdzēsēji ar to cīnījās no 31. jūlija līdz 8. augustam.

97
Pēc temata
Latvijas mežu pārdos par simtiem miljoniem eiro

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

16
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

16
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

18
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

18
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem