SS leģionāru dienai veltīts gājiens 2019. gada 16. martā

Vecrīgu rotā svastika: zaudētāju maršs un apkaunojums Eiropai

194
(atjaunots 10:28 17.03.2019)
,
Leģionāru maršu Rīgā apciemoja igauņi, lietuvieši un ukraiņi, kuri visiem skaidroja – viņi nav nekādi krievi.

RĪGA, 17. marts — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis, Aleksejs Stetjuha. Rīgas dome kārtējo reizi pieļāvusi Waffen SS leģionāru un dažādu atklāti neonacistisku organizāciju gājienu pašā Latvijas galvaspilsētas sirdī, neskatoties uz Eiropas lēmumu – nacisma izpausmes ir nosodāmas.

Шествие легионеров в Риге 16 марта 2019
© Sputnik / Sergey Melkonov
SS leģionāru dienai veltīts gājiens 2019. gada 16. martā

Vēl vairāk - galvaspilsētas vadība darīja visu iespējamo, lai nenotiktu Latvijas antinacistiskās komitejas pikets. Dienu pirms pasākuma gājiena pretinieki atsauca piketa pieteikumu un neaicināja domubiedrus paust pilsonisko pozīciju privātā kārtībā. Viņu "neaicinājumu" sadzirdēja. Leģionāru marša pretinieki ieradās pasākumā pa vienam un sapulcējās Brīvības laukumā.

Šogad Waffen SS veterānu maršs sapulcēja ļoti maz dalībnieku – ne vairāk kā aptuveni tūkstoti cilvēku. Varbūt pie tā bija vainīgs laiks – mitrs, vējains, lietains, varbūt pie vainas bija kas cits, taču sestdien, 16. martā pa Vecrīgas ielām soļoja pavisam pieticīgs leģionāru un viņu sekotāju pulks.

Visa Vecrīga vienās svastikās

Agri no rīta netālu no Brēmenes muzikantu pieminekļa pie Pētera baznīcas sāka pulcēties dažādi nacionālistiski noskaņoti "patrioti". Atnāca brašuļi no ultraradikālā "Gustava Celmiņa centra", kura līderis Igors Šiškins "svētkos" bija rotājies ar dažāda izmēra svastikām – no melnās beretes līdz pat biksēm.

Руководитель национал-патриотической организации Центр Густава Целминьша Игорь Шишкинс. Запрещенная символика на шествии легионеров16 марта 2019 в Риге
© Sputnik / Sergey Melkonov
Ultraradikālā "Gustava Celmiņa centra" līderis Igors Šiškins. Aizliegtā simbolika. 2019. gada 16. martā Rīgā.

Viņš labprāt sarunājās krieviski, arī ar žurnālistiem no Krievijas, klāstīja, ka viņi, nabadziņi, nepavisam nav brīvi "zem Putina un citu komunistu zābaka". Vārdu sakot, nekādu pārsteigumu.

Līdzās bija aizsargu un "Latvijas nacionālās frontes" pārstāvji, kuru līderis Aivars Garda jau gandrīz trešo daļu gadsimta nāk klajā ar standarta lozungiem par "republikas deokupāciju no krievu boļševikiem". Savulaik viņš pat organizēja sacerējumu konkursu skolēnu vidū par tēmu, kā labāk "attīrīt valsti no cittautiešiem".

16. martā viņš, protams, nekad nav vientuļš – līdzās ir papilnam domubiedru, piemēram, neonacisti no Igaunijas un Lietuvas. Tagad viņiem pievienojušies arī ukraiņi, kuri visiem spītīgi skaidroja (tikai ukraiņu un angļu valodās), ka viņi neesot "nekādi krievi". Vārdu sakot, kompānija bija jautra.

"Viņi cīnījās Ādolfa Hitlera pusē"

Pl. 11 pēc dievkalpojuma sv. Jāņa baznīcā, kur Waffen SS leģionāriem līdzās bija arī deputāti no Nacionālās apvienības, sākās gājiens. Priekšā ar klusām Otrā pasaules kara leģionāru dziesmām gāja vairāki cilvēki ar lielu Latvijas karogu. Citi turēja plakātus "Nē komunismam. Nē nacismam. Jā – Latvijai".

Депутат 13-го Сейма от Национального объединения Янис Домбрава на шествии легионеров в Риге 16 марта 2019
© Sputnik / Sergey Melkonov
13. Saeimas deputāts Jānis Dombrava SS leģionāru gājienā 2019. gada 16. martā.

Tā šeit cenšas kropļot vēsturi: sak, leģionāri neesot nekādi "sliktie nacisti", viņi esot savas republikas patrioti, kuri cīnījušies par tās brīvību. Un nevajag precizēt, ar kādiem karogiem viņi it kā cīnījās "par Latvijas brīvību", vai, pareizāk sakot, par Ostlandi...

To, kā pusē karoja leģionāri, visiem jau sen paskaidrojuši Latvijas Antinacistiskās komitejas aktīvisti. Kad leģionāri, Saeimas deputāti un visvisādu patriotisku un neonacistisku organizāciju pārstāvji piegāja pie Brīvības pieminekļa, LAK pārstāvji viņus gaidīja ar plakātiem "Kauns!", "Viņi cīnījās Hitlera pusē".

Шествие легионеров в Риге 16 марта 2019
© Sputnik / Sergey Melkonov
SS leģionāru dienai veltīts gājiens 2019. gada 16. martā

Vairāki turēja rokās lelles ar asiņu krāsas traipiem, no skaļruņiem skanēja klusas bērnu raudas. Daudzi "zaudētāju marša" dalībnieki tam nepievērsa, vai vismaz centās nepievērst uzmanību. Citi pūlējās rupji atbildēt antinacistiem.

Atklāta rusofobija

Antinacistu vidū bija Latvijas Krievu savienības pārstāvji. Partijas līdere Tatjana Ždanoka komentēja notiekošo Sputnik Latvija korespondentiem.

"Tagad ir acīmredzams, ka polarizācija sabiedrībā ir aizvien spēcīgāka. Daudzi vēlas revanšu par sakāvi Otrajā pasaules karā. Īpaši skumdina tas, ka agrāk dažādi "patrioti" apgalvoja, ka esot "karojuši ar komunistiem", bet tagad atklāti skan rusofobas runas. Pie tam Eiropa no vienas puses nosoda neonacisma izpausmes, bet uz notiekošo Baltijā vienkārši piever acis, it kā tajā pašā Latvijā 16. martā nekas nenotiktu. Vietējie neonacisti redz, kā izturas Eiropa un turpina tādus kaunpilnus gājienus. Bažas rada arī tas, ka Rīgas dome apgalvo, ka galvenais pasākums 16. martā ir leģionāru gājiens, un antifašisti nevar atrasties līdzās. Kauns Rīgas domei!" – uzsvēra Tatjana Ždanoka.

Шествие легионеров в Риге 16 марта 2019
© Sputnik / Sergey Melkonov
Antinacisti

Policisti neļāva antinacistiem tuvoties Brīvības piemineklim, viņiem bija aizliegts iziet laukumā aiz nožogojuma.

Nekādu īpašu incidentu pasākuma laikā nebija, viss notika mierīgi, izņemot varbūt tikai situāciju ar vienu no marša pretiniecēm, kura bija ieradusies no Vācijas. Viņa gribēja pacelt Vācijas karogu, taču pie viņas tūlīt pienāca un paziņoja, ka tā nevar – pacelt, ko vien gribas. Palūdza dokumentus. Kad sieviete uzrādīja pasi, to nofotografēja kāds civilā ģērbies cilvēks.

Antifašisti palika vienā nožogojuma pusē, maršs – otrā. Aplokā. Nekādu konfliktu nebija. Daži verbāli strīdi par vēsturisku faktu traktējumu apklusa.

Антифашисты. Шествие легионеров в Риге 16 марта 2019
© Sputnik / Sergey Melkonov
Antinacisti

Pēc pusdienām Waffen SS veterānus iesēdināja autobusā un kopā ar jaunajiem neonacistiem un dažiem deputātiem aizveda uz Lesteni, kur memoriālā ansambļa centrā uzstādīts viņu sirdij tik mīļais piemineklis ar nepārprotami saskatāmiem burtiem SS. Tur 16. martam veltītās svinības noslēdzās.

194
Pēc temata
Sirmgalvju gandrīz nav, toties ir cilvēki ar svastiku: Rīgā notiek SS leģionāru gājiens
Naudu pelna Krievijā, bet Latvijā godina SS: latviešu liekuļi tiks ņemti uzskaitē
Bedrē zem tilta nestāvēsim: Latvijas antinacisti atteikušies no 16. marta akcijas
Aizveda ar konvoju: antinacisti netika pielaisti pie Brīvības pieminekļa
Bez karoga, toties ar svastiku: radikālis Šiškins apmeklējis leģionāru maršu
POS termināls

Čeku loterija varētu beigties: trūkst naudas tās turpināšanai

12
(atjaunots 22:34 06.07.2020)
Pirms gada Latvijā sākās čeku loterija. Valsts ieņēmumu dienests bija apmierināts ar pasākuma rezultātiem, tomēr naudas nākamai akcijai var pietrūkt.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Tieši pirms gada Latvijā sākās čeku loterija, ko Valsts ieņēmumu dienests (VID) organizēja, lai stiprinātu nodokļu nomaksas kultūru un mudinātu uzņēmumus deklarēt nodokļu saistības. VID bija gandarīts par rezultātu – nodokļu ieņēmumi dubultojās.

Iepriekš vēstīts, ka no 2019. gada jūlija līdz decembrim kopējais balvu fonds, kas izmaksāts čeku loterijas ietvaros, sasniedza 138 800 eiro. Taču, ņemot vērā pašreizējo situāciju valstī un pasaulē, nav pārliecības, ka projektu izdosies īstenot arī 2021. gadā. Finanšu ministrs Jānis Reirs paudis šaubas par tās lietderību un pagaidām nav apsolījis līdzekļus loterijas organizēšanai nākamgad.

Ierosinājums par čeku loterijas turpināšanu tiks iesniegts tikai pēc pasākuma pilnvērtīga novērtējuma un gadījumā, ja tā efektivitāti apliecinās konkrēti dati, viņš norādīja.

Šī gada budžets loterijas vajadzībām sastāda 650 tūkstošus eiro. Daudzi tās dalībnieki ierosināja dažas izmaiņas čeku fiksācijas procedūrā, piemēram, atļaut čekus fotografēt, taču nekādu informāciju par sistēmas uzlabošanu organizatori neapkopo. Viena no problēmām ir finansējuma trūkums nākamajiem gadiem.

Čeku loterija sākās 2019. gada 1. jūlijā. Saskaņā ar tās noteikumiem, jāreģistrē čeks par summu vismaz 5 eiro apmērā, pēc tam tiek izlozētas naudas balvas un citi laimesti.

BPS termināls
© Sputnik / Владимир Астапкович

Lai arī loterijas sākums bija vērienīgs, daudzi nevēlējās tajā piedalīties. Jau pirms loterijas rezultātu publikācijas uzticēšanās VID saņēma smagu triecienu. Rezultāti iestādes vietnē, kam bija jāparādās tikai 11. augustā, tika publicēti jau 9. augustā.

Pāris dienas pirms oficiālās rezultātu izsludināšanas vietnē cekuloterija.lv parādījās čeka numurs, kas laimēja galveno balvu – 10 tūkstošus eiro, kā arī pārējie laimējušie čeki. Drīz vien saraksts pazuda, tomēr žurnālisti paspēja saņemt ekrānuzņēmumus un pēc tam salīdzināja tos ar divas dienas vēlāk publicētajiem rezultātiem. Dati sakrita pilnībā.

12
Tagi:
nauda, loterija, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
VID ir gandarīts: čeku loterijas gaitā "uzķērās" daudzi uzņēmumi
Iedzīvotāji ir sašutuši: čeku loterija sagrāvusi jebkādu uzticēšanos VID
"Man nevajag papildus uzmanību": kādēļ Latvijas iedzīvotāji nepiedalās čeku loterijā
Čeku loterijas pirmā diena: katrs piektais čeks bijis ārpus kases
Bērni pie datora

Ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav ātrgaitas interneta

19
(atjaunots 17:32 06.07.2020)
Naudu interneta pieslēgumam vispirms saņems skolas ar lielāku skaitu skolēnu, bet vietējiem uzņēmējiem būs jāizvelk kabelis līdz skolai.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav kvalitatīva ātrgaitas interneta, un šo problēmu ātri atrisināt neizdosies, vēsta LTV.

Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka skolām, skolēniem un pedagogiem vajadzīgi stabili ātrgaitas internera sakari, un apgrūtināta piekļuve mūsdienu tehnoloģijām stiprina un palielina nevienlīdzību.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pirms tālmācību sākuma apmēram 3% skolēnu mājās nebija ne datora, ne viedtālruņa ar interneta pieslēgumu. Apmēram trešajai daļai tehnisko iekārtu skaits mājās bija nepietiekams, 30% bija vajadzīgs spēcīgāks interneta pieslēgums.

Šogtad Latvijas pašvaldību savienība aptaujāja 540 no 695 skolām. Noskaidrojās, ka 121 skolā nav piekļuves ātram internetam. Kabelis netālu ir, bet pieslēguma nav, bilda Pašvaldību savienības padomniece Ilona Dundure. Skolas izmanto mobilos sakarus, telefona līniju un citus variantus, kas nenodrošina tik stabilu ātrgaitas pieslēgumu kā optiskais kabelis.

Problema visvairāk skar lauku skolas, kas atrodas attālākajās teritorijās. Lai problēmu risinātu, plānots pārdalīt divarpus miljonus eiro Eiropas Savienības finansējuma.

"Jau šobrīd esam apzinājuši 25-35 izglītības iestādes, kurām šī pieslēguma punktu izveide varētu tikt nodrošināta," pauda Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu ieviešanas departamenta direktora vietnieka pienākumu izpildītājs Edgars Lore.

Uz kādām skolām kabeli vilks, tiks vērtēts atbilstoši vairākiem kritērijiem, galvenais no kuriem būs skolēnu skaits skolā (lai arī lauku skolās nelielais audzēkņu skaits ir atsevišķa problēma).

Pie tam kabeli nevilks līdz skolai – tēlaini izsakoties, interneta optisko kabeli aizvilks līdz kastītei ielas galā. Tālāk līdz skolai interneta kabelis jāvelk komersantam.

"Lielākā problemātika ir pēdējās jūdzes pieslēgums. Proti, tas nozīmē, ka nav neviena komersanta vai cita, kuram būtu interese pieslēgumu veikt šai skolai," pauda Dundure.

Vajadzīgas valsts subsīdijas kabeļa nomai vai jāievieš grozījumi Ministru kabineta noteikumos, dodot iespēju lielā kabeļa vilcējam – Latvijas Televīzijas un radio centram - optisko kabeli piegādāt līdz pat gala klientam bez komersantu starpniecības. Šobrīd noteikumi to liedz.

19
Tagi:
internets, skola, Latvija
Pēc temata
Bērni zina dažas formulas un vārdus: skolas Latvijā nemāca mācīties
"Visus mācām latviski, nesaprotat – esiet debīli": krievu māti šokējis pedagogs
Rīgas skolas direktore apkopojusi gada rezultātus: tāda trakomāja nekad nav bijusi
NATO karogs, foto no arhīva

NATO ģenerālsekretāra vietnieks apsprieda "Krievijas draudus" ar Igaunijas AM kancleru

0
(atjaunots 10:55 07.07.2020)
Tikšanās gaitā tika apspriesta NATO pozīciju pastiprināšana aizsardzības un savaldīšanas jomā, Ķīnas ietekmes pieaugums un transatlantiskā drošība.

RĪGA, 7. jūlijs – Sputnik. NATO ģenerālsekretāra vietnieks izlūkošanas un drošības jautājumos Deivids Ketlers apsprieda ar Igaunijas Aizsardzības ministrijas kancleru Kristiānu Priku pretošanos "draudiem no Krievijas puses", stāsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti.

Igaunijas AM informēja, ka Ketlers apmeklējis Baltijas valsti, lai iepazītos ar tās aizsardzības resursiem.

"Igaunijai ir svarīgi, lai NATO precīzi saskatītu situāciju mūsu reģionā un drošības specifiku. Kvalitatīva izlūkošana un savlaicīgs brīdinājums dāvā priekšnoteikumus, lai novērstu Krievijas draudus un nepieciešamības gadījumā stātos tiem pretī." Prika teikto citēja aģentūra.

Diskusijas gaitā tika apspriesta arī NATO pozīciju pastiprināšanās aizsardzības un savaldīšanas sfērā, Ķīnas ietekmes pieaugums un transatlantiskā drošība.

Gaidāms, ka NATO ģenerālsekretāra vietnieks apmeklēs arī Emari aviobāzi, Narvas pilsētu pie Krievijas robežas, tiksies ar Aizsardzības spēku vadību, ārējās izlūkošanas dienestu, drošības policiju. Izlūkošanas centru un Baltijas valsts Ārlietu ministriju.

NATO pastiprina grupējumus pie Krievijas robežām, attaisnojot savas darbības ar iespējamiem "Krievijas draudiem". Turklāt Baltijas valstis aktīvi slēdz aizsardzības kontraktus ar ASV par lielām summām, aizbildinoties ar "Krievijas agresiju" un dislocē savā teritorijā NATO militāro kontingentu.

Pie tam Maskava jau vairākkārt uzsvērusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus nevienai valstij, un Rietumu aliansei tas ir lieliski zināms.

0
Tagi:
Krievija, draudi, Igaunija, NATO
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
Kāpēc Latvijā ieradusies NATO kaujas grupa no Igaunijas
NATO kibermācības Igaunijā: mērķi un līdzekļi
Kā Krievija atbildēja uz NATO manevriem Ramstein Alloy Latvijā
Kā "Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"