SS leģionāru gājiens Rīgā 2019. gada 16. martā. Aizliegtā simbolika. Igors Šiškins

Bez karoga, toties ar svastiku: radikālis Šiškins apmeklējis leģionāru maršu

166
(atjaunots 21:25 16.03.2019)
Par Uzvaras pieminekļa uzspridzināšanas mēģinājumu notiesātais nacionālradikālis Igors Šiškins, saskaņā ar tradīciju, apmeklēja ikgadējo leģionāru gājienu: šoreiz bez karoga, taču atkal ar svastiku.

RĪGA, 17. marts — Sputnik. Ikgadējā leģionāru gājiena Rīgā aizvien biežāk lielāko uzmanību izpelnās nevis paši leģionāri, bet gan viņu karstākie pielūdzēji.

Starp odiozākajiem ir plaši pazīstamais radikālis, nacionālpatriotiskās organizācijas "Gustava Celmiņa centrs" vadītājs Igors Šiškins. Jebkuru patriotisku vai valstisku pasākumu viņš cenšas "izdaiļot" ar svastiku, kura, pēc nacionālpatriotu pārliecības, nav nekāda svastika, bet senais simbols – ugunskrusts.

Шествие легионеров в Риге 16 марта 2019. Запрещенная символика на шествии легионеров
© Sputnik / Sergey Melkonov
SS leģionāru gājiens Rīgā 2019. gada 16. martā. Aizliegtā simbolika.

Šoreiz Igors Šiškins no jauna nokļuvis visos medijos, ar lielāko prieku izdāļādams intervijas žurnālistiem un skaidrodams, ka runa nav par svastiku, runa ir par politiķiem.

Pēdējo reizi I.Šiškins nokļuva uzmanības centrā aizvadītā gada 18. novembrī, kad pie Brīvības pieminekļa demonstrēja karogu ar svastikai līdzīgu rotājumu. Viena no versijām liecina, ka tas ir Šiškina kluba "Par tīru Latviju" karogs. Lai nu kā, nesen Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa slēdza lietu pret Šiškinu, nesaskatot administratīvā pārkāpuma sastāvu.

Neskatoties uz tiesas labvēlīgo lēmumu, 16. martā pie Pētera baznīcas Vecrīgā pirms gājiena sākuma Šiškins, šķiet, parādījās bez tradicionālā karoga. Taču svastika bija – uz radikāļa piedurknes uzšuves.

Par latvisku Latviju

Atgādināsim, ka Šiškins izpelnījās slavu ar to, ka bija radikāli nacionālistiskās organizācijas "Pērkonkrusts" dalībnieks. 1997. gada 6. jūnijā tā locekļi iecerēja uzspridzināt Uzvaras pieminekli Rīgā. Tonakt pie monumenta nodārdēja spēcīgs sprādziens, taču ļaundari neaprēķināja savus spēkus – piemineklis noturējās, bet divi spridzinātāji gāja bojā notikuma vietā.

Vēlāk izmeklēšana noskaidroja, ka "Šiškina komandā", kas organizēja sprādzienu, bija 11 cilvēki. Viņus mudināja ideoloģiski motīvi. Organizācijas galvenais mērķis – latviska Latvija.

Satversmes aizsardzības birojs šīs lietas ietvaros aizturēja "Pērkonkrusta" galveno ideologu Igoru Šiškinu 1998. gada 21. aprīlī. Iepriekš viņš gandrīz gadu atradās meklēšanā.

Lietas ietvaros tiesas priekšā stājās 9 organizācijas locekļi. Tiesa atzina, ka viņi ir vainīgi par pieminekļa Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem spridzināšanā, spridzekļu glabāšanu un izgatavošanu, kā arī etniskā naida kurināšanu. Tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz laiku no pusotra gada nosacīti līdz trim gadiem cietumā. Lietas ietvaros 2001. pēdējais brīvībā iznāca pats Šiškins, kurš cietumā pavadīja 2 gadus un 8 mēnešus.

Pēc līderu aizturēšanas un ieslodzīšanas "Pērkonkrusts" kā organizācija savu darbību pārtrauca.

 

 

166
Pēc temata
"Labāk būtu atrast jaunu simbolu": amerikāņu žurnālistu pārsteigusi svastika veikalā Rīgā
Svastika pie Brīvības pieminekļa: nacionālpatrioti meklē provokatorus
DP veic pārbaudi sakarā ar svastikas parādīšanos svētku gājiena laikā Rīgā
Sirmgalvju gandrīz nav, toties ir cilvēki ar svastiku: Rīgā notiek SS leģionāru gājiens
Covid-19 eksprestesta veikšana, foto no arhīva

Latvijā atklāts 21 jauns Covid-19 gadījums, stacionēti četri cilvēki

0
(atjaunots 12:47 28.09.2020)
Saskaņā ar SPKC datiem, 13 cilvēki inficējās no iepriekš zināmiem avotiem, četri cilvēki – ārzemēs (Ukrainā un Indijā), par atlikušajiem četriem informācija tiek noskaidrota.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī veikti 1398 koronavīrusa testi, atklāts 21 jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Saskaņā ar SPKC datiem, 13 gadījumos inficēšanās avots ir noteikts, četri cilvēki atbraukuši no ārzemēm (Ukraina, Indija), par atlikušajiem četriem informācija tiek noskaidrota.

Kopumā epidēmijas laikā Latvijā ir veikti 312 230 Covid-19 izmeklējumi, 1697 cilvēkiem diagnoze apstiprinājās, no kuriem 1304 izveseļojās, bet 36 nomira.

Pēdējo 24 stundu laikā stacionēti četri cilvēki ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas 11 pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. Kopumā pēc ārstēšanās no koronavīrusa infekcijas no slimnīcas ir izrakstīti 226 pacienti.

Pārresoru koordinācijas grupa šodien, 28. septembrī, apspriedīs situāciju ar Covid-19 izplatību, paziņoja grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Pēc viņa sacītā, pagaidām netiek apspriesta iespēja pārskatīt epidemioloģiskās drošības pasākumus saslimstības pieauguma Latvijā dēļ.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts vairāk nekā 33,3 miljoni inficēšanās gadījumu, mirušo skaits pārsniedzis miljonu, savukārt izveseļojušies vairāk nekā 24,6 miljoni cilvēku.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Igaunija vienkāršo iebraukšanas kārtību no Latvijas
Ja ministrs saslims, visi būs apdraudēti: Latvijas valdība turpinās strādāt attālināti
Gandrīz 20% reģistrēto Covid-19 gadījumu bija bez simptomiem
Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, foto no arhīva

Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim

0
(atjaunots 11:37 28.09.2020)
Svarīgi sabalansēt ar Covid-19 saistītos ierobežojumus ar Latvijas ekonomiskajām interesēm, uzskata ekonomikas ministrs.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Latvijas ekonomika ir gatava jaunam Covid-19 uzliesmojumam, paziņoja Latvijas Radio intervijā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Septembrī vairāk nekā puse ES valstu paziņoja par ar Covid-19 inficēto skaita pieaugumu. Epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās dēļ Eiropā ieviesa jaunus ierobežojošus pasākumus. Latvijā vakar tika ziņots par 22 jauniem Covid-19 saslimšanas gadījumiem, divi pacienti tika stacionēti.

Vitenbergs uzskata, ka Latvijas ekonomika tiks galā ar šo pārbaudījumu.

"Pirmais vilnis bija jauns notikums gan veselības aprūpei, gan ekonomikai, taču tagad mēs esam sagatavotāki," sacīja viņš.

Taču, pēc viņa sacītā, veselības aprūpei ir jābūt pirmajā vietā, jo runa ir par cilvēku dzīvību, bet ir svarīgi arī sabalansēt ierobežojumus ar ekonomiskajām interesēm.

"Mans pienākums - lai cilvēkiem būtu darbs un viņi varētu nodrošināt līdzekļus sev, nevis ietu un cerētu uz valsti. Ja mēs sabiedrības veselības interesēs upurējam kādu no nozarēm, tad ir nepieciešams attiecīgs atbalsts," sacīja Vitenbergs.

Viņš pozitīvi novērtēja uzņēmēju pūliņus, kuri organizē darbu tā, lai cilvēki pēc iespējas mazāk saskaras viens ar otru.

Pēc Vitenberga sacītā, viņš negribētu pieļaut, ka Latvijā tiek ieviesti jauni būtiski ierobežojumi.

Ministrs piebilda, ka tūrisma nozare necer uz īpašiem atbalsta mehānismiem, taču palīdzība ir nepieciešama, tostarp, lai maksātu par apkuri ziemas sezonā. Tādēļ plānots pārskatīt spēkā esošos atbalsta mehānismus, kā arī vienoties ar bankām, lai nesākas masveida uzņēmumu maksātnespēja.

Iepriekš veselības ministre Ilze Viņķele uzstājās pret Vitenberga ideju par kumulatīvās divu nedēļu Covid-19 saslimstības robežas paaugstināšanu. Pēc viņas sacītā, Latvijas IKP tūrisms sastāda vien 2,5%, un ir nepieciešams izvēlēties starp Latvijas iedzīvotāju drošību un vienas nozares labklājību.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss, ekonomika, Jānis Vitenbergs
Pēc temata
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Ekonomists: Latvijas valdībai būtu jāsagatavo mūs jaunajam Covid-19 vilnim