Leģionāru diena Rīga 2017. gadā

Naudu pelna Krievijā, bet Latvijā godina SS: latviešu liekuļi tiks ņemti uzskaitē

362
(atjaunots 21:33 15.03.2019)
Nepatīkami jautājumi robežkontroles punktā un starptautisko organizāciju īpaša interese gaida tos, kuri nespēj palaist garām Latviešu leģionāru piemiņas dienu Rīgā.

RĪGA, 16. marts — Sputnik, Dmitrijs Jermolajevs. Šķiet, Maskavai ir apnicis gadu pēc gada runča Leopolda stilā iegalvot kaimiņiem, ka SS leģionāru un viņu gados jauno piekritēju maršs Rīgā nav pieņemams.

Sabiedriskie darbinieki – fonda "Vēsturiskā atmiņa"pārstāvji nolēmuši dokumentēt gan esesiešus, gan viņu līdzskrējējus 16. marta pasākumos un nodot šos datus starptautiskajām organizācijām un Krievijas, ES un ASV varasiestādēm. Kāpēc? Viss ir pavisam vienkārši.

Mēs visi ļoti labi zinām, ka daudzi radikāli noskaņoti cilvēki no Latvijas apmeklē Krieviju biznesa darīšanās. Tagad, domājams, viņiem nāksies atbildēt uz nepatīkamiem jautājumiem par dalību pasākumos, kuru mērķis ir SS glorifikācija. Iespējams, interesi demonstrēs arī ASV varasiestādes.

Konvertējamā liekulība

Vai gribat teikt, ka viņi negodina SS? Paskatieties ierakstu, ko sagatavojuši "Vēsturiskās atmiņas" brīvprātīgie. Tur ir gan 16. marta pasākumu pastāvīgā apmeklētāja Šarlote Lorensa, kas organizē nacistisku šovu Okupācijas muzejā un bučo Hitlera fotogrāfijas, gan Jānis Iesalnieks, pazīstams ar saviem mēģinājumiem attaisnot norvēģu teroristu Andersu Breivīku un spriedelējumiem par latviešu ārisko izcelsmi un krieviem kā par "kvalitāti zaudējušu" tautu.

Vai teiksiet, ka Lorensa ir margināla persona? Iespējams. Taču Iesalnieks noteikti nav marginālis. Vairākus gadus viņš bija Latvijas Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, tomēr cepa un publiski demonstrēja svastikas formas cepumus.

Kā tad īsti iznāk: Latvijas pilsonis pelna naudu Krievijā, bet peļņu pārskaita latviešu nacionālistiem. Pie tam Krievijā visiem stāsta, kā viņš mīl Krieviju un tās iedzīvotājus. Toties Latvijā tas pats cilvēks apmeklē pasākumus, kuros tiek slavināta SS.

Gājienu video ierakstu analīze, ko veiks "Vēsturiskās atmiņas" pārstāvji, ļaus labot tādu disonansi.

Jāpiebilst, ka ierakstu par esesiešiem un neonacistiem fonds "Vēsturiskā atmiņa" publikai demonstrēja 14. martā starptautiskajā ziņu aģentūrā "Rossija segodņa".

Fonds vadītājs Aleksandrs Djukovs apsolīja, ka Krievijas vēsturnieki pārbaudīs identificēto maršu gājienu dalībnieku no 15. un 19. SS divīzijas: Mārtiņa Baloža, Harija Freimaņa un Edgara Vēvera dalību kara noziegumos.

Latvija ir tuvu

Ieraksts tika prezentēts diskusijas ietvaros, kas bija veltīta izlasei "No nacionālisma līdz kolaboracionismam: Baltija Otrā pasaules kara gados", ko sastādījuši Krievijas vēsturnieki.

Fonda "Vēsturiskā atmiņa" pētījumu programmu vadītājs Vladimirs Simindejs pastāstīja Sputnik Latvija, ka vietējie interesenti no Pleskavas labprāt pēta ar "Baltijas jautājumu" saistītās problēmas, jo Pleskavas apgabals robežojas ar Latgali un Igaunijas dienvidaustrumu rajoniem, turklāt pleskaviešu ciešanas un varonība Lielā Tēvijas kara gados nemainīgi piesaista pētnieku un sabiedrības uzmanību.

Prezentāciju Pleskavā apmeklēja arī novadpētnieks un vēsturnieks Vlads Bogovs no Rīgas, grāmatas "Nacisma notiesātie. Salaspils koncentrācijas nometne: aizmirstā vēsture". Sarunā ar Sputnik Latvija viņš uzsvēra, ka soda operācijas "Ziemas burvība" gaitā 1943. gada februārī un martā cieta arī Pleskavas apgabala Sebežas rajona (tolaik tas piederēja pie Kaļiņinas apgabala) civiliedzīvotāji.

Soda operācijas dalībnieki, pārsvarā – latviešu policistu bataljoni, drošības policija un SS reihsfīrera drošības dienests (SD), dzina sievietes un bērnus uz Salaspils koncentrācijas nometni, kur cilvēki mita šausminošos apstākļos. Daudzi gāja bojā mokošā nāvē no bada, slimībām un sargu ņirgāšanās.

362
Pēc temata
Kariņš aicinājis ministrus nesvinēt 16. martu pie Brīvības pieminekļa
Zaļā gaisma nacismam Latvijā: Josifs Korens par to, kas valstī ir saimnieks
Mitrofanovs: diskusija par Leģionāru dienu nonākusi strupceļā
Grāmatas

KF senators: atteikšanās no krievu valodas Latvijā ir provinciālisma izpausme

2
(atjaunots 07:37 01.10.2020)
Atteikties no lielas daļas kultūras tikai tāpēc, ka tai ir krievu saknes, - tā ir "pašnoniecināšana", tas ir neracionāli, uzskata Krievijas Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs.

RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Krievu valodas lietošana ir viens no faktoriem, kas padara Latviju par Eiropas kultūras daļu un ļauj tai nenoslēgties Baltijas reģionā, ir pārliecināts Aleksejs Puškovs.

Iepriekš Saeimas deputāts Atis Lejiņš ("Jaunā Vienotība") rakstā "Latvijas Avīze" asi nosodīja Rīgas domes deputāti Antoņinu Ņenaševu ("Progresīvie"), kura atzina krievu valodas lielo lomu Latvijā. "Mēs dzīvojam nacionālā valstī, nevis Krievijas guberņā; kāpēc mums joprojām palikusi ieradumā šāda zemošanās?" jautāja politiķsi. Pēc viņa domām sarunas ar krieviem krievu valodā Latvijā – tas ir pazemojums.

Krievijas Federācijas Padomes Informācijas politikas un sadarbības ar medijiem komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs, komentējot Lejiņa izteikumus intervijā izdevumam "Polit Ekspert", norādīja, ka tā ir zināma provinciālisma izpausme – censties noliegt nozīmi, kāda ir vienai no vadošajām mūsdienu pasaules valodām.

"Jā, patiešām, Latvija nav Krievijas Federācijas guberņa. Taču, manuprāt, tas ir zināms provinciālisms – Latvijā noliegt vienu no mūsdienu pasaules vadošajām valodām," teica Puškovs un piebilda, ka 80% Rīgas iedzīvotāju runā krieviski un tas ir visiem zināms.

Politiķis atgādināja, ka krievu valoda ir viena no ANO oficiālajām valodām, tajā runā simtiem miljonu cilvēku, krievu valoda tiek apgūta ārvalstu augstskolās, lai rastos iespēja strādāt ar tik lielu un nozīmīgu valsti kā Krievija un pieskarties bagātajai krievu kultūrai. Tāpēc deputātiem Latvijā ir jānovērtē tas, ka valstī ir iespēja dabiski saglabāt krievu valodu, uzskata Puškovs.

"No krievu valodas un krievu kultūras var atteikties tikai dziļi provinciāli domājoši cilvēki pēc principa: mēs dzīvosim savā ciemā un neko citu negribam zināt. Krievu valoda ir atzīta par vienu no vadošajām mūsdienu pasaules valodām," teica senators.

Viņš piebilda, ka nevar neatzīt krievu valodas nozīmi Eiropas politikā, ekonomikā un kultūrā. Tās lietošana ir viens no faktoriem, kas padara Latviju par Eiropas kultūras daļu un ļauj tai nenoslēgties Baltijas reģionā, ir pārliecināts senators.

Puškovs aicināja Latvijas politiķus turēties pie moderna viedokļa par pasauli – nevar atteikties no lielas daļas savas kultūras tikai tāpēc vien, ka tai ir krievu saknes. Tā ir "pašnoniecināšanās", uzskata Krievijas politiķis.

2
Tagi:
Aleksejs Puškovs, Atis Lejiņš, krievu valoda, latviešu valoda
Pēc temata
"Cik ilgi pieļausim?": latvietis sašutis par interviju LTV ar skolnieci krievu valodā
Tā ir necieņa: Parādnieks pret informāciju par Covid-19 krievu valodā
Lai runā arī krieviski: rīdzinieki neuzskata, ka Latvijā jāaģitē tikai latviešu valodā

CSDD: tehniskās apskates nodošana privātās rokās uzskrūvēs pakalpojuma cenas

12
(atjaunots 19:26 30.09.2020)
Nododot automobiļu tehniskās apskates veikšanu privāto kompāniju rokās, autoīpašniekiem šīs pakalpojums nekļūs lētāks, atzina CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Otrdien Saeimas Publisko iepirkumu un revīzijas komisijas deputāti uzklausīja minēto iestāžu ierēdņus par to, kā tiks organizēta Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīcībā esošo kompāniju kapitāldaļu pārdošana, kuras veic tehnisko apskati. Pirmajā plānā bija jautājumi par to, kāds un vai vispār būs izdevīgums sabiedrībai no pilnas tehniskās apskates nodošanas privātās rokās, raksta Neatkarīgā.

Kam tas ir izdevīgi?

"Jūs rakstāt, ka viens no galvenajiem ieguvumiem [tehniskās apskates tirgus liberalizēšanai] būs brīva konkurence un zemāka pakalpojuma cena. Par cik varētu samazināties pakalpojuma cena iedzīvotājiem?" pavaicāja Aksenokam Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Ļubova Švecova.

Aksenoks norādīja, ka vislielākais garants zemākām cenām ir publiska iepirkuma procedūra, taču precīzi prognozēt, kādas būs cenu izmaiņas, viņš neņemas.

"Publiskā iepirkuma procedūrai būtu jānodrošina reālā patiesā cena. Kāda tā būs, ir ļoti grūti prognozēt. Tīri pie sevis rēķinot, šī cena klientam būtiski varētu nemainīties," norādīja CSDD pārstāvis.

Uz to, ka tehniskās apskates cena var nevis nokrist, bet gan, tieši otrādi, pieaugt, netieši norādīja arī Konkurences padomes pārstāvis Jānis Račko. Viņš atgādināja, ka padome vairākkārt aicinājusi ļaut piedalīties tehniskās apskates pakalpojumu sniegšanas konkursos arī autoservisiem, taču šī ideja interešu konflikta dēļ tika noraidīta.

"Grūti prognozēt, kāda cena būs iepirkumā, bet, ņemot vērā ierobežoto pretendentu loku, nezinu, vai būs daudz pretendentu, kas konkursā startēs. Ir bijusi diskusija, vai serviss ir ieinteresēts to vai citu darīt. Esam izteikuši viedokli, ka mūsdienās iespējas kontrolēt pakalpojumu no CSDD puses ir daudz lielākas un pakalpojuma sniegšanu būtu iespējams kontrolēt un pretendentu loku paplašināt. Esam vairākkārt teikuši, bet atdūrās pret argumentu, ka pastāv interešu konflikts. Līdz ar to būs šaurs pretendentu loks," atgādināja Račko.

"Tātad cena nemainīsies, tas ieguvums atkrīt [...]. Cena drīzāk varētu kāpt, kā izklausījās," rezumēja Nacionālās apvienības pārstāve Ilze Indriksone.

Priekš kam tad ir vienota cena?

Aksenoks norādīja, ka vislielākais liberalizācijas ieguvums – sistēmas sakārtošana – nebūs jūtama, taču esošajā situācijā, kad CSDD gan kontrolē tos, kas veic tehnisko apskati, gan tai pat laikā ir šo kompāniju līdzīpašnieks, neatbilst mūsdienu lietu kārtības izpratnei un normatīvu bāzei.

Tāpat viņš norādīja, ka, nododot publiskā iepirkuma kārtā tehniskās apskates punktus privātās rokās, jārēķinās ar to, ka dažādās Latvijas vietās reālā pakalpojuma cena atšķirsies. Piemēram, Rīgā, kur transportlīdzekļu ir vairāk, izdevumu pašizmaksas būs mazākas, nekā attālos tehniskās apskates punktos. Tādēļ, lai nodrošinātu vienādu cenu visā valstī, CSDD apkopos komersantu piedāvājumus un nosūtīs tos Ministru kabinetam, kurš noteiks vienotu cenu.

12
Tagi:
Ceļu satiksmes drošības direkcija
Pēc temata
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda