Grāmatas latviešu valodā

Raganas, mikrobs un kļūdas: latviešu mācību grāmatas kavē krievu bērnu mācības

112
(atjaunots 12:10 15.03.2019)
Kādos aspektos izglītības sistēma Krievijā būtiski apsteidz sistēmu Latvijā un kā Krievu skolu aizstāvības štābs palīdzēs Izglītības ministrijai veikt "kļūdu labojumu".

RĪGA, 15. marts — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Krievu skolu aizstāvības štāba dalībnieki un Latvijas Krievu savienības aktīvisti gatavojas II Vislatvijas vecāku sapulcei, kas notiks Rīgā pavisam drīz – 30. martā.

Nesen intervijā Sputnik Eiropas Parlamenta deputāts Miroslavs Mitrofanovs atklāja, ka šī sapulce tiks veltīta praktiskām problēmām, ar kurām saskaras skolēnu vecāki. Runa ir par mācību grāmatām, kurās ir papilnam kļūdu – tās atrodamas gan matemātikas uzdevumos, gan vēstures materiālos. Tāpat tiks apspriesta latviešu valodas mācību krievu skolās novecojusī metodika un pāreja pie "kompetenču izglītības".

Sapulcei aktīvi gatavojas vecāki. Piemēram, Jekaterina Aleksandrenkova jau sen vāc kļūdu kolekciju, ko ieraudzījusi sava vecākā dēla mācību grāmatās – patlaban viņš mācās 4. klasē, meita – sagatavošanas grupā. Par to skolēnu māte aprunājās ar Sputnik korespondentu.

Caur kļūdām mācību grāmatās bērni apgūst... loģiku un filozofiju

"Skolu programma Latvijā ir veidota tā, ka bērni vieni paši fiziski nav spējīgi tikt galā ar lielāko daļu uzņēmumu, pat bilingvālajā sistēmā. Man bail pat iedomāties, kas notiks, kad visas krievu skolas vienā rāvienā pārvērtīsies par latviešu skolām," – stāsta Jekaterina.

2020. gadā reforma "sāksies" oficiāli. Tobrīd jābūt gatavām 1., 4., 7. un 10. klasei paredzētajām mācību grāmatām. Kā IZM plāno tikt galā ar šo problēmu? Kā pēc ministrijas lēmuma tiks pārstrādātas jau esošās mācību grāmatas? Tajās jau tagad ir papilnam parindeņu no latviešu valodas, un krievu cilvēka acīs tās vienkārši ir nederīgas. Piemēram, krievu valodas mācību grāmatā vīriešu un vidējās dzimtes vietniekvārdi "viņš" un "tas" ir vienskaitļa vietniekvārdi, bet "viņa" un "viņi" – daudzskaitļa.

Uzdevums: "uzzīmē rasējumu". Principā, zīmēt var, ko vien vēlaties, taču krievu valodā rasējumu tikai "taisa", rasē.

Īpaša tēma – uzdevumi matemātikā. Lūk, kāds uzdevums 4. klases skolēniem: autobusā brauc 30 pasažieri un 1 šoferis. Cik autobusi būs vajadzīgi, lai pārvestu 155 pasažierus?

Tātad vadītājs pēkšņi arī kļuvis par pasažieri, jo, saskaņā ar ieceri, 31 mums jāpareizina ar 5, tad saņemsim 155. Loģiskāk būtu "155 cilvēki" vai "150 pasažieri", jo 5 vadītāji nav nekādi pasažieri.

Vēl viens uzdevums: no 1 decimetra atņemt 7 centimetrus. Tā atbilde – 2 centimetri. Daudzviet saputrotas zīmes "pareizināt" un "dalīt", "saskaitīt" un "atņemt" utt.

Pagājušā gada priekšvēlēšanu kampaņas laikos tikos ar Eviju Papuli un uzdevu vairākus jautājumus Nila Ušakova palīdzei latviešu valodas mācību jautājumos. Papule atzina, ka tāds kļūdu skaits mācību grāmatās nav pieļaujams. Viņa piekrita arī tam, ka sarežģītiem tekstiem latviešu valodā vajadzīga adaptācija.

Agrāk tikos ar IZM struktūras valoda.lv pārstāvi Daci Dalbiņu un viņas kolēģi. Tikšanos organizēja Elizabete Krivcova krievu vecākiem. Norādīju uz latviešu valodas arhaismiem krievu bērniem paredzētajās grāmatās, uz vienkārši grūti uztveramiem vārdiem. Lūdzu adaptēt tekstus. Diemžēl izdzirdēju, ka tekstu adaptācijai trūkstot resursu.

Jautājumu "Kam tad ministrija iztērējusi 167 miljonus, ko piešķīra ES?" valoda.lv darbinieki atstāja bez atbildes," – atcerējās Jekaterina.

Nesen viņa piezvanīja uz ministriju, lai pārrunātu problēmu. Ministrijā apgalvoja, ka kļūdu meklēšana mācību grāmatā... attīstot bērna radošo domāšanu. Savukārt izdevniecībā Zvaigzne ABC mēģināja atkauties: sak, mamma piekasās, bērnam jāattīsta loģiskā un filozofiskā domāšana! Nu jā, piemēram, ķīniešu filozofijā divreiz divi var būt pieci, vecajā anekdotē – "kā sarunāsi". Taču gribētos zināt, vai tas viss ir piemērots skolēniem? Drīzāk jau anekdošu izlasei, ko būtu īstais laiks izdot IZM un Zvaigzne ABC.

Mēs savējo, mēs jauno pasauli būvēsim. Neizglītotu

Daudzi vecāki ir neizpratnē: kāpēc mācību grāmatu autori, gribēdami paveikt visu ne tā kā bija "nolādētajos krievu laikos", nevar vienkārši pārlasīt grāmatas un izlabot kļūdas? Kāpēc vajag iznīdēt labo, lai pēc tam būvētu savējo, kaut arī sliktu.

Mācību grāmatas sastādītas bez sistēmas. Tajās banāli sagāzts viss pēc kārtas, lai pēc tam skolotāji, vecāki un bērni tiek galā. Agrāk, padomju laikā, un tagad, piemēram, Krievijā skolu programmas un mācību grāmatas sastāda nevis ierēdņi ministrijās, bet gan zinātņu akadēmiju darbinieki, un tiek ņemts vērā viss – gan bērnu psiholoģija, gan materiālu pasniegšanas forma. Protams, bija stingra sistēma saskaņā ar tēmām, ar saturu grāmatās. Vēl vairāk priekšmeti skolā, tātad arī mācību līdzekļi bija saskaņoti. Bet tagad skolās Latvijā valda īsts haoss.

"Piemēram, 3. klasē latviešu valodas nodarbībās mācību gada sākumā sākās tēma "lietvārdu locīšana". Un tikai 3. klases beigās lietvārdu locīšana sākas krievu valodā. Kāpēc tā? Vai nebūtu loģiskāk krievu skolās vispirms izskatīt lietvārdu locīšanu dzimtajā valodā, bet pēc tam – latviešu valodā," – bija neizpratnē Jekaterina.

Diezin vai ir vērts piebilst, ka lietvārdu locīšanas sistēmas latviešu un krievu valodās ir atšķirīgas? Kad bērni sāk tēmu latviešu valodā, viņi vispār neko vēl nesaprot, jo nav pazīstami ar šo parādību dzimtajā valodā. Pēc tam, kad sākas locīšana krievu valodā, visi to jauc ar sistēmu latviešu valodā. Bērniem ne tikai ir smagi uztvert jauno tēmu, viņu galvās valda īsts bardaks.

"Mani bērni paralēli savai skolai vēl ņem papildu nodarbības internetā Krievijas skolā un mācās pēc Krievijas grāmatām. Var ilgi salīdzināt pasniegšanas sistēmu Latvijā un Krievijā, runājot par mācību grāmatām. Protams, salīdzinājums nenāk par labu šejienes skolai.

Piemēram, bērni Krievijā 4. klasē mācās pārvērst arābu ciparus par romiešu cipariem. Latvijā nekā tāda nav. Laikam jau te arī audzina paši savus Bušus, kuri nezina, ka Anglijas karaliene ir Elizabete II, nevis Elizabete 11.," – piezīmēja sarunbiedre.

Dabas mācības nodarbībās Krievijā 4. klasē bērni uzzina, ka, piemēram, ir dažāda tipa meži un tundras. Ir pat mežatundra, taiga un tā tālāk. Latvijā bērni to nemācās – pie mums ir tikai viens "mežs". Protams, kāpēc bērniem Latvijā vajadzētu zināt par tundru vai taigu, te taču nekā tāda nav: izej no mājas, apkārt ir "pļava" un "mežs". Ja jau tundras nav, tad jau tās nav nemaz, nekur...

Raganas slota un mikrobi zem netīriem nagiem

"Vai arī, piemēram, bērni Krievijā literatūras stundā 4. klasē lasa klasiku – Vladimira Odojevska "Pilsētiņu tabakdozē", bet pie mums tajā pašā laikā – gan no literatūras, gan no tēmas viedokļa visai apšaubāmu kaut kāda latviešu rakstnieka darbu par raganu slotām: kukaiņi apgrauž veselos koku pumpurus, bojā tos, pēc tam zari slimo un aug nepareizi, sapīdamies tajās "slotās"," – atcerējās Aleksandrenkova. Stāsts ir drūms, uzrakstīts visai sarežģītā valodā. Kāpēc tas iekļauts dzimtās literatūras programmā krievu bērniem? Kāpēc krievu bērniem krievu literatūrā nevar dot savu klasiķu darbus? Taču arī ar latviešu literatūras mācību grāmatām neklājas labāk.

"Mans bērns 4. klasē lasīja Imanta Ziedoņa stāstu par mikrobu, kurš dzīvo netīrumos zem nagiem un ir ļoti neapmierināts, ja saimnieks mazgā rokas. Stāsta noslēgumā atklājas, cik labi dzīvo netīrelis no mikroba viedokļa: audzē ausīs tulpes. Vai tad tas ir labākais latviešu literatūras piemērs, lai to iekļautu 4. klases skolēnu mācību grāmatās? Piedevām gan šis stāsts, gan citi rakstīti sarežģītā latviešu valodā. Bērns, izlasījis stāstu līdz galam, aizmirst sākumu un neko daudz nevar pārstāstīt."

Jekaterina Aleksandrenkova uzsvēra, ka runa vairs nav par kaut kādu kļūdu, runa ir par to, ka nodarbībās daudzas tēmas nav pieļaujamas. Piemēram, sociālo zinību nodarbībās burtiski sākumskolā bieži tiek runāts par narkotikām. Vai tas ir jāzina deviņus gadus vecam bērnam? Stundās apspriež, kā daži bērni osta līmi un kur dabū cigaretes. Vēl stāstīja, kā viens zēns ostījis benzīnu, aizpīpējis un aizdedzies. Protams, tieši par to jārunā mācību stundās ar 3. klases skolēniem.

"Tagad Krievijā visi, kam nav slinkums, kritizē savus mācību materiālus un VVE (Vienoto valsts eksāmenu – red.). Mīļie kritiķi, būtu nu paskatījušies, ka māca krievu bērnus Latvijā, un visu uzreiz saprastu," – piezīmēja Jekaterina.

Miroslavs Mitrofanovs pastāstīja Sputnik, ka vecāku atrastās kļūdas tiks sistematizētas, apkopotas un nodotas Izglītības ministrijā.

"Ar Krievu skolu aizstāvības štābu var runāt, tas ir vajadzīgs, jo tajā ir cilvēki, kuri gatavi tai pašai ministrijai visos aspektos paveikt kļūdu labojumu," – uzsvēra Mitrofanovs.

112
Pēc temata
Mēs līdz beigām stāvēsim par krievu skolām: Vislatvijas vecāku sapulces rezultāti
"Viņa teica – bumba": pret Vislatvijas vecāku sapulci ierosināta krimināllieta
Lindermans aizturēts par runu Vislatvijas vecāku sapulcē
Autobuss, foto no arhīva

Runājiet saprotamā valodā un nefilmējiet: Rīgas satiksmes kontrolieri sagrāb bezbiļetnieku

13
(atjaunots 17:26 09.07.2020)
"Rīgas satiksmes" darbinieki skarbi sagrāba un piespieda pie zemes bezbiļetnieku, un aizrādīja aculieciniecei, kura centās iejaukties situācijā.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Kādas Facebook lietotājas lapā parādījies video, kurā "Rīgas satiksmes" kontrolieri veic vīrieša aizturēšanu, kurš brauca sabiedriskajā transportā bez biļetes, vēsta Mixnews.lv.

Intervijā portālam Mixnews.lv notikuma aculieciniece Anna, kura arī ir video autore, pastāstīja, ka gāja no darba uz mājām un pieturā ieraudzīja šo vardarbības ainu. Viņa atzīmē, ka situācija viņai šķitusi ārkārtīgi neadekvāta.

Cilvēks, kuru kontrolieri bija sagrābuši, nebija piedzēries, pēc Annas sacītā, nebija nemierīgs, taču viņu sagrāba, nogāza uz zemes un sāka iedvest, ka viņam nav biļetes, ka viņam bija jāiziet no transporta.

Divi vīrieši, kuri bija sagrābuši pasažieri bez biļetes, runāja krieviski, klātesošā sieviete no "Rīgas satiksme" runāja latviski.

Jaunietis, kurš iekļuva nepatikšanās, guļot uz zemes apgalvoja, ka viņu ir izstūmuši no transporta. Sagrābēji savukārt centās viņu pārliecināt, ka viņš ir agresīvs un bīstams. Visa šī saruna ir dzirdama videoierakstā.

Annai kontrolieri sākumā paskaidroja, ka bezbiļetnieks nereaģēja uz viņu lūgumiem pamest sabiedrisko transportu. Bet pēc tam metās skaidrot viņai pašai, ka nevajag filmēt šo ainu, ka policiju viņi jau ir izsaukuši un vispār viņai ir jārunā "saprotamā valsts valodā".

Savukārt Anna uzstāja, ka viņiem nav tiesību šādi sagrābt cilvēku un viņai ir tiesības filmēt šādas pretlikumīgas aizturēšanas ainu.

Uz zemes gulošais cilvēks tikmēr teica, ka viņš ir adekvāts un viņam esot labs darbs.

Radio Baltkom vērsās pēc paskaidrojumiem pie "Rīgas satiksmes".

Tur pateica, ka maz ar to, ka jaunietis, kuru sagrāba, brauca bez biļetes, viņš vēl arī iesita kontrolierim pa seju un krūtīm. Un vispār viņš jau ne pirmo reizi nonāk policijas redzeslokā.

Pēc "Rīgas satiksmes" pārstāves Baibas Bartaševičas sacītā, sakarā ar incidentu jau ir ierosinātas divas administratīvās lietas.

13
Tagi:
sabiedriskais transports, Rīgas Satiksme
Pēc temata
Visiem nāksies maksāt 1,15 eiro: atlaides maršruta autobusiem Rīgā ir atceltas
Sākot ar februāri par zvanu "Rīgas satiksmei" būs jāmaksā
Brauciens par 4 eiro, maksa par dzīvokli – 300: ar ko rīdziniekiem draud "Māršala plāns"
Guļamistaba, foto no arhīva

Ārzemnieki izpirka, bet tagad tiek vaļā: Ogres novadā par 1 eiro pārdod muižu

19
(atjaunots 17:05 09.07.2020)
Uzņēmējs no Polijas par grašiem pārdod zemi 2,5 hektāru platībā un muižas ēku ar 60 istabām, taču būs jāpierāda, ka topošajam īpašniekam ir nauda rekonstrukcijai.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lielu muižu Ogres novada Madlienas pagastā īpašnieks pārdod par 1 eiro, taču šāda simboliska summa ir tikai juridiska formalitāte. Potenciālajam pircējam būs jāpierāda, ka viņam ir nauda vecās ēkas rekonstrukcijas veikšanai, raksta Lsm.lv.

Pašlaik muižas ēka, kuras uzbūvēšanas gads precīzi nav zināms, pieder uzņēmējam, kurš dzīvo Polijā.

" Viens eiro ir juridisks termins, ko izveidoja juristi. Jo bez samaksas tas būtu kā dāvinājums. (…) Idejas var būt jebkādas. Bet pircējam precīzi jāuzrāda, kā viņš to realizēs, kur ņems naudu," paskaidroja īpašnieks, kurš vēlējās palikt anonīms.

Līdz 1972. gadam muižā atradās skola, pēc kuras likvidācijas ēka tika atstāta novārtā, kā arī izlaupīta.

Pagaidām muižai nav atradies neviens pircējs, taču interese pastāv.

Zināms, ka iepriekš Madlienas pagasts bijis muižām bagāts, kopumā bija aptuveni 10 vēsturiskas muižas. Pašlaik daudzas no tām ir bēdīgā stāvoklī. Pēc Madlienas pagasta pārvaldes vadītāja sacītā, problēma ir tajā, ka daudzas no šīm ēkām pieder ārzemniekiem, kuriem nav nedz laika, nedz vēlmes nodarboties ar vēstures pieminekļu rekonstrukciju.

19
Tagi:
nekustamais īpašums, Latvija, ārzemnieki
Pēc temata
''Leģendu nakts'' Latvijas pilīs un muižās