Gājiens Rīgā

Kariņš aicinājis ministrus nesvinēt 16. martu pie Brīvības pieminekļa

207
(atjaunots 17:13 14.03.2019)
Krišjānis Kariņš nolēmis ievērot tradīcijas un lūdzis ministrus neapmeklēt Brīvības pieminekli leģionāru dienā.

RĪGA, 14. marts — Sputnik. Premjerministrs Krišjānis Kariņš ieteicis valdības locekļiem, kuri vēlas atzimēt 16. martu, doties uz Brāļu kapem Lestenē, nevis pie Brīvības pieminekļa, vēsta Mixnews.lv.

"11. novembris ir diena, kad godinām Latvijas karavīrus. Aicināju tos ministrus un Ministru kabineta locekļus, kuri vēlas 16. martā godināt karavīrus, to darīt nevis pie Brīvības pieminekļa, bet Lestenes Brāļu kapos," – uzsvēris Kariņš.

Iepriekš Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis līdzīgu lūgumu izteica valsts iedzīvotājiem, jo leģionāru diena šogad iekrīt brīvdienā, un cilvēkos var rasties interese – atnākt un paskatīties uz notiekošo, taču nebūtu ieteicams radīt pūli pasākumā.

Latvijas premjerministri regulāri brīdina ministrus par to, ka pasākumos pie Brīvības pieminekļa piedalīties nevajadzētu, piemēram, 2017. gadā ar šādu lūgumu nāca klajā Māris Kučinskis.

Savukārt 2014. gadā Nacionālās apvienības pārstāvis – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis – Laimdotas Straujumas vadītajā valdībā zaudēja posteni, jo 16. martā devās pie Brīvības pieminekļa. Valdības vadītāja Laimdota Straujuma ("Vienotība") tolaik uzsvēra, ka bijusi spiesta pieņemt šādu lēmumu, jo Cilinskis palielināja atsevišķu radikāli noskaņotu grupu provokāciju risku.

Ik gadus 16. martā Rīgā tiek organizēts Waffen SS latviešu leģiona dalībnieku un viņu piekritēju gājiens. Tas rada antifašistisko organizāciju neapmierinātību un sašutumu visā pasaulē. Krievija uzskata SS leģionāru gājienu Latvijā par kauna traipu. Iepriekš Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotais cilvēktiesību, demokrātijas un likuma virsvadības jautājumos Konstantins Dolgovs paziņoja, ka Latvijas varasiestāžu lēmums atļaut SS veterānu maršus neatbilst starptautiskajām tiesībām un Nirnbergas tribunāla spriedumiem.

207
Pēc temata
Nav aizmirsuši SS "ideālus": Rīgā startēja leģionāru maršs
SS leģionāru maršs: aizturēts ārzemnieks ar plakātu "Viņi nogalināja ebrejus"
Eiroparlaments nosodīja neonacistu grupas Latvijā
Krišjānis Kariņš atzinis, ka leģionāru gājiens bojā Latvijas imidžu
Panorāmas rats Amsterdamā

Lietuvas uzņēmums uzbūvēs Rīgā panorāmas ratu

2
(atjaunots 14:58 31.05.2020)
Panorāmas rata būvniecības projektam Uzvaras parkā Rīgā jābūt īstenotam līdz 2022. gada septembrim.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Izsoles laikā Lietuvas uzņēmums "RPR Operators" ieguva tiesības uzbūvēt Pārdaugavā Raņķa dambī panorāmas ratu, raksta Tvnet.lv.

Lēmumu par apbūvi Rīgas dome pieņēma jau 2019. gada jūlijā.

Izsole notika 2019. gada oktobrī. Par uzvarētāju kļuva Lietuvas kompānija, kura nodarbojas ar atrakciju un atpūtas parku būvniecību.

Pēc izsoles apbūvētājam nodeva zemesgabalu 5,7 tūkstošu kvadrātmetru platībā Uzvaras parkā, starp Raņķa dambi un Slokas ielu. Saskaņā ar noteikumiem, panorāmas rata augstums nedrīkst pārsniegt 60 metrus. Kompānijai tiek dotas apbūves tiesības uz 30 gadiem.

Līdz 2021. gada 30. septembrim "RPR Operators" ir jāizstrādā un jāapstiprina panorāmas rata projekts, kurš ir jāsaskaņo ar departamentu. Būvniecības beigas ir ieplānotas līdz 2022. gada septembra beigām.

Pēc Rīgas Būvvaldes pārstāvja Edgara Butāna sacītā, jau ir saņemta Lietuvas uzņēmuma būvniecības ideja par rata uzstādīšanu, lēmums šajā jautājumā tiks pieņemts 2020. gada 20. jūnijā.

2
Tagi:
Rīga
Pēc temata
Poļu tūristi iedarbinājuši panorāmas ratu mirušajā Pripetē
Televizori un wi-fi augstumā: Ķīnā atklāts jauns panorāmas rats
Cietumā, foto no arhīva

Latvijā samazinājies nāvessoda atjaunošanas piekritēju skaits

3
(atjaunots 14:44 31.05.2020)
Cik Latvijas iedzīvotāju uzskata par iespējamu atjaunot nāvessodu, kā augstāko soda mēru valstī.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzstājas par nāvessoda kā augstākā soda mēra atjaunošanu, pēdējo trīs gadu laikā samazinājies līdz 11%. Par to liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati, vēsta Grani.lv.

Vēl 20% ir drīzāk par, nekā pret nāvessoda atjaunošanu.

Toties stingri pret nāvessodu Latvijā uzstājās 56% aptaujāto. 27% respondentu pozīcija svārstās. Viņi ir drīzāk pret, nekā par.

Cietums. Foto no arhīva
© Sputnik / Иван Руднев

Vien 13% nespēja izlemt, ko viņi domā par nāvessodu.

2016. gadā par nāvessoda atjaunošanu Latvijā bija 35% respondentu, 2017. gadā – 45%.

Latvijā nāvessods netiek pielietots kopš 1996. gada, lai gan Krimināllikums pieļāva augstākā soda mēra iespēju vīriešiem, kuri kara laikā pastrādāja slepkavību ar vainu pastiprinošiem apstākļiem.

Eiropas valstu vidū nāvessods mūsdienās pastāv tikai Baltkrievijā. 2020. gadā tur jau tika paziņots nāvessoda spriedums brāļiem no Mogiļevas apgabala – 21 gadu vecajam Iļjam un 19 gadus vecam Staņislavam Kosteviem, kuri nogalināja kaimiņos dzīvojušo skolotāju.

3
Tagi:
Latvija, nāvessods, cietums, cietumsods