Protesta akcija krievu skolu aizsardzībai

Attīstītā nacionālisma novads, jeb Piezīmes par progresējošu slimību

117
(atjaunots 11:03 14.03.2019)
Nepilsoņu institūta ieviešana, pirmā skolu reforma, kas atņēma krieviem 60% dzimtās valodas, Satversmes preambula, kurā teikts, ka Latvija ir domāta latviešiem, Šadurska otrā reforma, kas atņems krievu bērniem visas iespējas mācīties dzimtajā valodā. Ja tas Latvijā nav nacionālisms, ko tad var dēvēt par nacionālismu? – lauza galvu žurnālists Alekss Aļohins.

RĪGA, 14. marts — Sputnik. "Biju beigts par liberāļa, Latvijas universitātes profesora un politologa Ivara Ījāba izteikumiem. Viņš nav pamanījis nacionālismu Latvijā. Toties pamanījis "šizofrēniju" faktā, ka Latvijā tik ilgi saglabājusies valsts izglītība krievu valodā. Runa par to bija diskusijā  Happy Art Museum Rīgā februāra beigās. Tagad es vairs nezinu, ko uzskatīt par nacionālismu. Ja tu brokastīs neēd cittautiešus, tu neesi nacionālists. Vai tā?" – raksta žurnālists Alekss Aļohins savā vietnē zga.lv.

Trakie nacionāļi

Trakajos 90. gados par radikālu nacionālistu tika uzskatīts tas, kurš kliedza: "Čemodāns! Stacija! Krievija!" Tādi nebija īpaši cienījami pieklājīgu ļaužu un abu kopienu politiķu aprindās. Pa to laiku pieklājīgie nacionālisti izdomāja "nepilsonību" un neiespējamību to saņemt (naturalizācijas "logi").

Tagad gudri cilvēki skaidro, ka vispārēja pilsonība būtu apdraudējusi Latvijas neatkarību un ilgoto eirointegrāciju. Bet tas, ka "nepilsoņi" tika piekrāpti ar privatizācijas sertifikātiem, ir tikai blakusparādība. Un tas bijis ļoti demokrātiski un liberāli: bijušās sociālistiskās valsts liberalizācijas labad atbrīvot cilvēkus no tiesībām, taču ne no pienākumiem.

Vēl Latviju apdraudēja krievu valoda, tāpēc tika pieņemts valodas likums. Ne jau tālab, lai "bezvalodīgie" paliktu bez darba, aizbrauktu, vai nolaistos padibenēs. Tālab, lai visi dzīvotu draudzīgi, laimīgi un tā, kā teikts Satversmē. Un tas jau nekas, ka tālab tēvu-pamatlicēju atstāto konstitūciju nācās pārrakstīt no jauna.

Nu labi, bailes ir ksenofobijas un nacionālisma pirmsākums. No krieviem baidījās un ierobežoja. Pieņemsim un piedosim šo no toreizējā viedokļa mēreno nacionālismu. Mēs bijām briesmīgi un nepārvaldījām valodu.

Galu galā, ja padomāsim, atcerēsimies, ka jau 1998. gadā mūsu priekšā plaši pavērās naturalizācijas durvis, no logiem pazuda restes. Tiesa, tolaik mūsu valstij ļoti gribējās iestāties ES un vajadzēja uzvesties pieklājīgi.

Vispirms – ES, pēc tam - Kārlis

Latvija centās. 2004. gada maijā tā oficiāli kļuva par Eiropu. Jau februārī sākās gatavošanās pirmajai Šadurska vārdā nosauktajai reformai. Atgādināšu: sākotnēji bija paredzēts ieviest latviešu valodu visās skolās visā pilnībā. Tas taču bija tikai mūsu labumam – lai mūsu bērniem būtu vienlīdzīgas iespējas un viņi prastu valsts valodu.

Toreiz mums šķita, ka tas ir radikālais nacionālisms. Mēs izgājām ielās – desmitiem karstgalvju. Mēs atkal bijām briesmīgi, un no mums baidījās. Tā mēs saņēmām pagarinājumu un 40% krievu valodas.

"Lūk, kur tas ir, mūsu mīļais mērenais nacionālisms!" – pasmaidīja tie, kuri kliedza par Staļingradu, un par 60% apgraizīti izklīda pa mājām.

Preambula ir galvenā

Gāja gadi, krievi mācījās valsts valodu, pārgāja pilsonībā, līda politikā. Kļuva skaidrs, ka 2014. gada apstākļos Satversme jau ir novecojusi. Tā vairs neatbilda jaunajām nacionālisma vēsmām. Un to papildināja ar preambulu. Tajā teikts, ka mums ir nacionāla valsts un tā pastāv tikai latviešu valodas un latviešu tautas labad. Tāpēc nevajag izdomāt kaut kādu tur Latvijas tautu!

Mums šķita, ka tas ir galējs nacionālisms. Bet mums teica, ka tie ir nieki. Piezīme uz Satversmes lapas malas. Šausmīgi apvainojās par to, ka negribam kļūt par latviešiem. Mēs atmetām ar roku un mēģinājām būt Latvijas tauta, tāpat kā agrāk. Mums lika mieru, un mēs nodomājām, ka nacionālisms nemaz nav bijis tik mežonīgs.

Patoloģija ir kļuvusi par normu

Pagāja tikai trīs gadi, un atkal parādījās Šadurskis un reforma, lai atņemtu atlikušos 40% no mūsu valodas, kas tik ļoti nepatīk Latvijai. Kas notika? Mums vairs nešķiet, ka tas būtu galējs nacionālisms, vispār jau tas ir tīri normāli. Tā taču rakstīts Satversmē, lai arī tikai preambulā. Visu – latviešu tautai! Bet latvijiešus mēs paši esam izdomājuši. Un mēs vairs nebijām briesmīgi. Mītiņos izgāja trīs kropļi. Ak nē, piedodiet – trīs tūkstoši.

Toties tas, ka privāto izglītību krievu valodā nedrīkst – tas ir galējs nacionālisms, jā. Bet bērnudārzi? Tas ir normāli. Tas taču ir mūsu pašu labumam, tā mēs valodu labāk apgūsim.

Piezīmēšu, ka arī mājas runčus kastrē viņu pašu labumam, lai viņi martā tik traki nebļautu un nerīkotu demonstrācijas zem pieklājīgu cilvēku logiem.

Tāpēc, mani mīļie krievu kaķīši, man šķiet, ka vēl pēc desmit gadiem mērens un normāls šķitīs sods par to, ka uz jautājumu latviešu valodā esam atbildējuši aizliegtā mēlē. Un liberālis Ījābs par "šizofrēniju" dēvēs to, ka reiz uz jautājumiem atbildējis krieviski. Toties tos, kuri brokastīs notiesās nepareizos bērnus, viņš norās un pakratīs ar pirkstu.

Par pārāk akūtu slimīga nacionālisma formu.

117
Pēc temata
"Nedrīkst skraidīt pakaļ Latvijas iedzīvotājiem": Dombrava piedāvā nopelnīt pilsonību
Gasparjans: nepilsoņu skaits – Latvijas sistemātiska kļūda, tāpat kā vēlēšanas
Publicists: mierīga situācija ļautu atcelt nepilsonības institūtu
"Katram rusofobam – kārtīgu zārku!": Rīgā notika mītiņš krievu skolu atbalstam
Vecrīgas pagalmiņš, foto no arhīva

Dzīvojamais fonds Rīgā ir pagrimis: 240 ēkām nepieciešama steidzama renovācija

2
(atjaunots 16:22 26.11.2020)
Steidzamiem remontdarbiem 240 daudzdzīvokļu mājās Rīgā būs vajadzīgs aptuveni miljons eiro. Vēl 300 nami gaida savu kārtu.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Šogad aptuveni 240 daudzdzīvokļu mājām Rīgā nepieciešams steidzams remonts, stāsta Lsm.lv. Šīm vajadzībām jāatvēl vismaz miljons eiro. Vēl apmēram 300 ēkas nonākušas pie kritiska stāvokļa robežas, un jau tuvākajā laikā var kļūt nelietojamas.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāve Ingrīda Mutjanko pastāstīja, ka pārsvarā runa ir par divstāvu koka daudzdzīvokļu mājām. Viņa konstatēja, ka šajās mājās galvenokārt iekārtotas sausās tualetes bedres. Šādas konstrukcijas neparedz dušas kabīņu, veļas mazgājamo mašīnu vai citu ērtību iekārtošanu, ko vēlas cilvēki mūsdienu pasaulē.

"Tas ir ļoti liels ūdens patēriņš, un tas viss aiziet tajās sausajās tualetes bedrēs. Tās pārpildās, gadiem ilgi pagrabā, ja tas ir iekārtots, mitrums ir paaugstināts. Un visas šīs kontrukcijas, ne tikai koka – ir arī metāla sijas, pārsegumi, ko bojā korozija. Un tādās mājās ir ķieģeļu arkas, kas tāpat cieš mitruma rezultātā. Tāpēc šīs mājas jau ir sliktā tehniskajā stāvoklī," atzīmēja Mutjanko.

Īpaša uzmanība jāvelta paneļu daudzstāvu māju iedzīvotājiem. Mājokļu un vides departamenta pārstāve pastāstīja, ka šo ēku tehniskais stāvoklis ir normāls, tomēr vērojams liels morālais nolietojums. Tajās ir mazas platības – nelielas virtuves, nelielas dzīvojamās telpas, bet cilvēkiem, protams, gribas dzīvot komfortablos apstākļos, plašāk un labāk.

Aizvadītajā nedēļā Rīgā, Limbažu ielā sabruka daļa mājas. Saskaņā ar dokumentiem, to vajadzēja remontēt jau 2018. gadā, taču pārvaldnieks nevarēja saskaņot darbu īstenošanas plānu ar īpašniekiem. Šī iemesla dēļ remonts tika atlikts.

Dokumentācija liecina, ka 2020. gadā Rīgas pašvaldība ieguldījusi līdzekļus 56 pašvaldības dzīvokļu remontā.

2
Tagi:
mājokļi, renovācija, Rīga
Pēc temata
Vairāk nekā miljons eiro: rīdzinieki regulāri pārmaksā mājas kopējo skaitītāju dēļ
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
"Kadastrs" virs tirgus cenas: kam reforma atņems mājokli, un kurš piebāzīs kabatas
Jaunu māju Latvijā būs mazāk
Covid-19

Ārsts no Daugavpils: kad Rīgu noslīcinās Covid-19 vilnis, mēs būsim nākamie

18
(atjaunots 12:05 26.11.2020)
Daugavpils reģionālā slimnīca nemeklē, kas vainojams par epidemioloģiskas situācijas pasliktināšanos – vienkārši saprot, ka tā būs nākamā robeža, kad klīnikas Rīgā pārpildīs pacienti.

RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Būtu nepareizi vainot pašvaldības administrāciju par epidemioloģiskās situācijas paplašināšanos Daugavpilī, - tas bija neizbēgami, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.

Iepriekš valdība pieņēma stingrākus ierobežojumus Daugavpilī un 11 citās pašvaldībās, ņemot vērā Covid-19 izplatības augsto līmeni. Pasākumi skāruši skolēnu un studentu mācības klātienē, sabiedriskā transporta, kultūras iestāžu un tirdzniecības uzņēmumu darbību.

"Tendences liecina, ka situācija pasliktinās ne tikai Daugavpils administratīvajā teritorijā. Jau pirms divām nedēļām slimnīca vairāk nodarbojās ar pacientu ārstēšanu un izolāciju no citām teritorijām reģionā, veda arī pacientus no ļoti tālām vietām. Tomēr jau toreiz šķita neizbēgama situācijas pasliktināšanās pašā Daugavpilī, un tā notika," pastāstīja Semjonovs.

Viņš norādīja, ka slimnīca ir pārsniegusi 50 stacionāros izvietoto Covid-19 pacientu slieksni. Tagad rādītājs zem šī sliekšņa nekrītas.

"Jāsaprot, ka pastāv divu veidu statistika un informacija. Slimnīcas rīcībā ir tieši dati par inficēto pacientu ārstēšanu, nedalot viņus atbilstoši piederībai noteiktai administratīvai teritorijai. Kolēģi savā diskusijā izmanto Slimību profilakses un kontroles centra datus, kas ņem vērā pacientu deklarēto dzīvesvietu," paskaidroja DRS ārsts.

Semjonovs uzsvēra: viņš neuzskata, ka būtu pareizi vainot pašvaldību vai Veselības ministriju par situācijas pasliktināšanos.

"Jau vasarā bija skaidrs, ka koronavīruss ir kopēja problēma, un tā jārisina kopīgi. Mēs pastāvīgi audzējam potenciālu, negaidot pacientu skaita reālu krasu pieaugumu, un neļaujam samazināties brīvo "kovida" gultasvietu skaitam vairāk nekā par 50% - tūlīt organizējam papildu vietas," skaidroja mediķis.

Viņš piezīmēja, ka DRS ļoti labi saprot, ka nevar pastāvīgi cerēt uz universitātes klīnikām.

"Pienāks brīdis, kad pacienti tās pārpildīs, un mūsu slimnīca kļūs par nākamo robežu. Tāpēc mēs maksimāli iedziļināmies procesā, palīdzam kontrolēt situāciju, pastāvīgi uzturam sakarus ar kolēģiem no Krāslavas un Preiļiem," atzīmēja Semjonovs.

Slimnīcā mēdz būt problēmas ar aizsarglīdzekļiem un eksprestestiem pacienta diagnozes diferenciācijai, atzina Sputnik sarunbiedrs. Viņš uzsvēra, ka arī tādi jautājumi jārisina kopīgi.

"Situācija ir slikti prognozējama, tā ir smaga "šeit un tagad". Daudziem spriedze ir maksimāla, taču vajag to atlikt pie malas un risināt kopējo problēmu," secināja Semjonovs.

Aizvadītās diennakts laikā Latvijā fiksēti 580 jauni Covid-19 gadījumi, deviņi cilvēki ir miruši. Kopš epidēmijas sākuma reģistrēti 14 273 koronavīrusa infekcijas gadījumi, 184 cilvēki miruši. Veselības ministre Ilze Viņķele aicināja negaidīt, ka 6. decembrī tiks atcelts ārkārtējās situācijas režīms, kā bija plānots agrāk.

18
Tagi:
pandēmija, mediķi, Daugavpils
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kā pirms apokalipses: kas biedē ārstu
Cipule: nesauciet "ātros" iesnu gadījumā
Nēsāt vai nenēsāt? Ārsts pastāstīja, cik lielā mērā maska pasargā no Covid
"Sarkanais karogs": ārste pastāstīja, kādus simptomus ignorējuši ar Covid-19 mirušie