Protesta akcija krievu skolu aizsardzībai

Attīstītā nacionālisma novads, jeb Piezīmes par progresējošu slimību

117
(atjaunots 11:03 14.03.2019)
Nepilsoņu institūta ieviešana, pirmā skolu reforma, kas atņēma krieviem 60% dzimtās valodas, Satversmes preambula, kurā teikts, ka Latvija ir domāta latviešiem, Šadurska otrā reforma, kas atņems krievu bērniem visas iespējas mācīties dzimtajā valodā. Ja tas Latvijā nav nacionālisms, ko tad var dēvēt par nacionālismu? – lauza galvu žurnālists Alekss Aļohins.

RĪGA, 14. marts — Sputnik. "Biju beigts par liberāļa, Latvijas universitātes profesora un politologa Ivara Ījāba izteikumiem. Viņš nav pamanījis nacionālismu Latvijā. Toties pamanījis "šizofrēniju" faktā, ka Latvijā tik ilgi saglabājusies valsts izglītība krievu valodā. Runa par to bija diskusijā  Happy Art Museum Rīgā februāra beigās. Tagad es vairs nezinu, ko uzskatīt par nacionālismu. Ja tu brokastīs neēd cittautiešus, tu neesi nacionālists. Vai tā?" – raksta žurnālists Alekss Aļohins savā vietnē zga.lv.

Trakie nacionāļi

Trakajos 90. gados par radikālu nacionālistu tika uzskatīts tas, kurš kliedza: "Čemodāns! Stacija! Krievija!" Tādi nebija īpaši cienījami pieklājīgu ļaužu un abu kopienu politiķu aprindās. Pa to laiku pieklājīgie nacionālisti izdomāja "nepilsonību" un neiespējamību to saņemt (naturalizācijas "logi").

Tagad gudri cilvēki skaidro, ka vispārēja pilsonība būtu apdraudējusi Latvijas neatkarību un ilgoto eirointegrāciju. Bet tas, ka "nepilsoņi" tika piekrāpti ar privatizācijas sertifikātiem, ir tikai blakusparādība. Un tas bijis ļoti demokrātiski un liberāli: bijušās sociālistiskās valsts liberalizācijas labad atbrīvot cilvēkus no tiesībām, taču ne no pienākumiem.

Vēl Latviju apdraudēja krievu valoda, tāpēc tika pieņemts valodas likums. Ne jau tālab, lai "bezvalodīgie" paliktu bez darba, aizbrauktu, vai nolaistos padibenēs. Tālab, lai visi dzīvotu draudzīgi, laimīgi un tā, kā teikts Satversmē. Un tas jau nekas, ka tālab tēvu-pamatlicēju atstāto konstitūciju nācās pārrakstīt no jauna.

Nu labi, bailes ir ksenofobijas un nacionālisma pirmsākums. No krieviem baidījās un ierobežoja. Pieņemsim un piedosim šo no toreizējā viedokļa mēreno nacionālismu. Mēs bijām briesmīgi un nepārvaldījām valodu.

Galu galā, ja padomāsim, atcerēsimies, ka jau 1998. gadā mūsu priekšā plaši pavērās naturalizācijas durvis, no logiem pazuda restes. Tiesa, tolaik mūsu valstij ļoti gribējās iestāties ES un vajadzēja uzvesties pieklājīgi.

Vispirms – ES, pēc tam - Kārlis

Latvija centās. 2004. gada maijā tā oficiāli kļuva par Eiropu. Jau februārī sākās gatavošanās pirmajai Šadurska vārdā nosauktajai reformai. Atgādināšu: sākotnēji bija paredzēts ieviest latviešu valodu visās skolās visā pilnībā. Tas taču bija tikai mūsu labumam – lai mūsu bērniem būtu vienlīdzīgas iespējas un viņi prastu valsts valodu.

Toreiz mums šķita, ka tas ir radikālais nacionālisms. Mēs izgājām ielās – desmitiem karstgalvju. Mēs atkal bijām briesmīgi, un no mums baidījās. Tā mēs saņēmām pagarinājumu un 40% krievu valodas.

"Lūk, kur tas ir, mūsu mīļais mērenais nacionālisms!" – pasmaidīja tie, kuri kliedza par Staļingradu, un par 60% apgraizīti izklīda pa mājām.

Preambula ir galvenā

Gāja gadi, krievi mācījās valsts valodu, pārgāja pilsonībā, līda politikā. Kļuva skaidrs, ka 2014. gada apstākļos Satversme jau ir novecojusi. Tā vairs neatbilda jaunajām nacionālisma vēsmām. Un to papildināja ar preambulu. Tajā teikts, ka mums ir nacionāla valsts un tā pastāv tikai latviešu valodas un latviešu tautas labad. Tāpēc nevajag izdomāt kaut kādu tur Latvijas tautu!

Mums šķita, ka tas ir galējs nacionālisms. Bet mums teica, ka tie ir nieki. Piezīme uz Satversmes lapas malas. Šausmīgi apvainojās par to, ka negribam kļūt par latviešiem. Mēs atmetām ar roku un mēģinājām būt Latvijas tauta, tāpat kā agrāk. Mums lika mieru, un mēs nodomājām, ka nacionālisms nemaz nav bijis tik mežonīgs.

Patoloģija ir kļuvusi par normu

Pagāja tikai trīs gadi, un atkal parādījās Šadurskis un reforma, lai atņemtu atlikušos 40% no mūsu valodas, kas tik ļoti nepatīk Latvijai. Kas notika? Mums vairs nešķiet, ka tas būtu galējs nacionālisms, vispār jau tas ir tīri normāli. Tā taču rakstīts Satversmē, lai arī tikai preambulā. Visu – latviešu tautai! Bet latvijiešus mēs paši esam izdomājuši. Un mēs vairs nebijām briesmīgi. Mītiņos izgāja trīs kropļi. Ak nē, piedodiet – trīs tūkstoši.

Toties tas, ka privāto izglītību krievu valodā nedrīkst – tas ir galējs nacionālisms, jā. Bet bērnudārzi? Tas ir normāli. Tas taču ir mūsu pašu labumam, tā mēs valodu labāk apgūsim.

Piezīmēšu, ka arī mājas runčus kastrē viņu pašu labumam, lai viņi martā tik traki nebļautu un nerīkotu demonstrācijas zem pieklājīgu cilvēku logiem.

Tāpēc, mani mīļie krievu kaķīši, man šķiet, ka vēl pēc desmit gadiem mērens un normāls šķitīs sods par to, ka uz jautājumu latviešu valodā esam atbildējuši aizliegtā mēlē. Un liberālis Ījābs par "šizofrēniju" dēvēs to, ka reiz uz jautājumiem atbildējis krieviski. Toties tos, kuri brokastīs notiesās nepareizos bērnus, viņš norās un pakratīs ar pirkstu.

Par pārāk akūtu slimīga nacionālisma formu.

117
Pēc temata
"Nedrīkst skraidīt pakaļ Latvijas iedzīvotājiem": Dombrava piedāvā nopelnīt pilsonību
Gasparjans: nepilsoņu skaits – Latvijas sistemātiska kļūda, tāpat kā vēlēšanas
Publicists: mierīga situācija ļautu atcelt nepilsonības institūtu
"Katram rusofobam – kārtīgu zārku!": Rīgā notika mītiņš krievu skolu atbalstam
Saeimas darbs. Foto no arhīva

Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, nepaliekamais minimums 350 eiro

4
(atjaunots 19:29 12.08.2020)
Obligātā veselības apdrošināšana, neapliekamā minimuma palielināšana līdz 350 eiro, tabakas akcīžu celšana, mikrouzņēmumu režīma reorganizācija, nekustamā īpašuma nodokļa likmju maiņa: kādas izmaiņas piedāvā Finanšu ministrija un Tieslietu ministrija.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Finanšu ministrija atklāja nodokļu izmaiņu detaļas, kuras tā piedāvā sarīkot valstī trijos posmos. Savukārt premjerministrs Krišjānis Kariņš paskaidroja kadastrālās vērtības aprēķina sistēmas reformas sarīkošanas principus sasaistē ar nekustamā īpašuma nodokļa izmainīšanu, vēsta tvnet.lv.

Veselības apdrošināšana un neapliekamais minimums

Latvijas Finanšu ministrija piedāvā uzsākt nodokļu reformu 2021. gadā ar obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Iemaksa sastādīs 5%, pārdalot obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, ienākumu nodokli un solidaritātes nodokli. Tādējādi, kopējais darbaspēka nodokļu slogs netiks palielināts.

Lai novērstu nodokļa sloga palielinājumu personām ar zemiem un vidējiem ienākumiem, diferencētais neapliekamais minimums tiks palielināts no 300 līdz 350 eiro mēnesī. Turklāt Finanšu ministrija piedāvā ieviest minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas darbiniekiem, kuri izmanto speciālos nodokļu režīmus un kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu. Mikrouzņēmuma nodokļa režīms tiks reorganizēts.

Otrais nodokļu izmaiņu posms sāksies 2022. gadā. Tas paredz, ka ikviens, kura saimnieciskās darbības ienākumi sastāda vairāk  nekā 20 004 eiro gadā (1667 eiro mēnesī), būs jāmaksā sociālās iemaksas no visa ienākumu apjoma.

Trešais posms ir ieplānots uz 2023. gadu un paredz prasību visiem veikt obligātas sociālās apdrošināšanas iemaksas no faktiskajiem ienākumiem, taču ne mazāk par minimālo iemaksas apjomu.

Visos nodokļu reformas posmos paredzēta pakāpeniska tabakas izstrādājumu akcīzes paaugstināšana. Mainīsies arī transportlīdzekļu nodoklis pie noteikta CO2 izmešu līmeņa, savukārt vecu mašīnu ievešanas Latvijā novēršanai paredzēts atjaunot nodokli par vieglo automobiļu reģistrāciju.

Kadastrs

Premjerministrs Krišjānis Kariņš apsolīja saprātīgus nekustamā īpašuma nodokļus, kad no 2022. gada tiks ieviesta jaunā kadastrālās vērtības aprēķina metodika. "Galvenais uzdevums ir sakārtot sistēmu," sacīja Kariņš, uzsverot, ka neatbalstīs jaunās kadastrālās vērtības projektu, ja netiks veikti aprēķini ar mērķi nepieļaut nekustamā īpašuma nodokļa likmju kāpumu.

Atgādināsim, ka Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests izstrādājuši un nodevuši sabiedrības apspriešanai jauno kadastrālās vērtības aprēķina projektu, kurš paredz tās palielināšanos daudziem objektiem. Plānots, ka jaunā kadastrālā vērtība tiks pielietota no 2022. gada 1. janvāra.

Tiek gaidīts, ka lauksaimniecības jomā gaidāms kadastrālās vērtības pieaugums zemei visā valstī.  Lauksaimniecības būvju vērtība praktiski nemainīsies vai var pat kristies amortizācijas pārrēķina dēļ.

Pieaugs kadastrālā vērtība dzīvokļiem jaunbūvēs, kas celtas pēc 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās Latvijas pilsētās. Gaidāms pieaugums arī sērijveida mājokļiem, kas būvēti pirms 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā un Ogrē.

Kadastrālās vērtības pieaugums gaida arī privātmājas, kas celtas pēc 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās pilsētās, kā arī vecākas privātmājas Rīgā un Jūrmalā. Savukārt privātmājām, kuras tika uzbūvētas reģionos līdz 2000. gadam, kur nav cenu kāpuma, kadastrālā vērtība samazināsies.

Kadastrālā vērtība palielināsies industriālās apbūves zemei, "lētai" apbūves zemei teritorijās, kur ir apbūves zemju vērtības līmenis ir ļoti tuvs zemes vērtībai, kā arī jaunām ražošanas ēkām, kuras tika uzbūvētas pēc 2000. gada. Taču ražošanas objektu kadastrālā vērtība samazināsies 45 pašvaldībās.

Gaidāms komercobjektu kadastrālās vērtības kāpums, kuri tika uzbūvēti pēc 2000. gada, Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās republikas nozīmes pilsētās, kā arī ēkām, kuras tika uzbūvētas līdz 2000. gadam, teritorijās, kur ir pieaudzis nekustamo īpašumu tirgus (pārsvarā Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā un Ogrē). Tai pat laikā samazināsies komercobjektu kadastrālā vērtība, kuras tika uzbūvētas līdz 2000. gadam ēkās reģionos, kur nav noticis tirgus cenu kāpums.

Tāpat Tieslietu ministrija nosūtīja Finanšu ministrijai piedāvājumus par nekustamā īpašuma nodokļa reformu, kuri paredz neapliekamā minimuma ieviešanu par nekustamo īpašumu līdz 100 tūkstošiem eiro apmērā par katru deklarēto cilvēku un zemes nodokļa ar dzīvojamo apbūvi samazināšanu par piecām reizēm – no 1,5% uz 0,3%.

Nekustamā īpašuma atlikušajai vērtībai pēc neapliekamā minimuma piemērošanas Tieslietu ministrija piedāvā piemērot samazināto koeficientu 0,2. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība sastāda 80 tūkstošus eiro un tajā ir deklarēts viens cilvēks, nodoklis par to netiks iekasēts. Ja mājokļa vērtība sastāda 300 tūkstošus eiro un tajā ir deklarēti divi cilvēki, tad nodoklis tiks aprēķināts no 20 tūkstošiem eiro. Šādu koeficientu Tieslietu ministrija piedāvā piemērot tikai mājokļiem, kuru vērtība nepārsniedz 500 tūkstošus eiro.

4
Tagi:
kadastrs, novadu reforma, nodokļi
Pēc temata
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība
Tagad – miljoni, vēlāk – miljardi: kā koronakrīze kaitē Latvijas budžetam
Valsts pārvaldē daudz juristu: eksperts paskaidroja, kāpēc reformas paliek uz papīra
Tallink

Septembrī Tallink organizē reisu maršrutā Tallina Rīga Tallina

10
(atjaunots 18:30 12.08.2020)
Septembra sākumā no Latvijas galvaspilsēta uz Igaunijas galvaspilsētu varēs nokļūt ar prāmi, taču ir gaidāms tikai viens reiss.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Kuģniecības kompānija Tallink Grupp uzsāk biļešu tirdzniecību speciālajam kravu un pasažieru prāmja reisam maršrutā Tallina – Rīga – Tallina, tiek ziņots kompānijas mājaslapā.

Speciālo reisu izpildīs kuģis "Victoria I", kurš parasti apkalpo maršrutu Tallina – Stokholma.

Prāmis izies no Tallinas 4. septembrī, plkst. 18:00, ieradīsies Rīgā 5. septembrī, plkst. 10:30 un tajā pašā dienā, plkst. 18:00, dosies atpakaļceļā. Tallinā kuģis atgriezīsies svētdien, 6. septembrī, plkst. 10:30.

Pārdošanā ir biļetes gan vienā virzienā, gan turp un atpakaļ.

Tallink atgādina, ka uz kuģiem sakarā ar vīrusa izplatību joprojām ir spēkā stingri higiēnas noteikumi un dezinfekcijas prasības, ierobežots arī pasažieru skaits. Visiem pasažieriem biļešu reģistrācijas laikā ir jāapstiprina, ka viņi ir veseli un viņiem nav saslimšanas simptomu. Saslimušos pasažierus un personas ar slimības pazīmēs uz kuģa klāja nelaiž.

Šis nav pirmais jaunais Tallink reiss no Latvijas. Jūnijā prāmju operators atklāja maršrutu Rīga – Helsinki, kurš izrādījās ārkārtīgi populārs, savukārt jūlijā – maršrutu Rīga – Ālandu salas.

10
Tagi:
Tallink
Pēc temata
Skaisti un droši: Latvija pievērsusies tūristiem no Somijas
Reklāma krievu valodā, apkalpošana latviski: vīrietis neapmierināts ar Tallink