Latvijas bruņutransportieris CVRT

Pabriks pastāstīja, kam Aizsardzības ministrija iztērēs papildu 60 milj. eiro

65
(atjaunots 10:49 14.03.2019)
Plānots, ka jau 2020. gadā militārie izdevumi Latvijā pārsniegs 2% iekšzemes kopprodukta.

RĪGA, 14. marts — Sputnik. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks pastāstīja, kādi ir 2019. gada aizsardzības budžeta galvenie izdevumu posteņi. Dokumenta projektu 13. martā izskatīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, vēsta LSM.

Pabriks norādīja, ka aizsardzības vajadzībām 2019. gadā paredzēti 637 milj. eiro – par 60,3 milj. (10,5%) vairāk nekā 2018. gadā. Nākamajā, 2020. gadā ministrija plāno budžetu vismaz 653 milj. eiro apmērā, piebilda Pabriks.

Viņš atklāja, ka papildu līdzekļi 60 milj. eiro apmērā šogad tiks novirzīti deviņiem galvenajiem virzieniem: 15,3 milj. paredzēti plānotajai Nacionālo bruņoto spēku paplašināšanai un algu reformai. 9,4 milj. tiks novirzīti NATO kaujas grupu atbalstam un starptautisko mācību nodrošināšanai. Gandrīz 11 milj. eiro paredzēti dažādiem NBS attīstības un atbalsta projektiem.

Pabriks atzīmēja, ka jau 2020. gadā Latvijas militārais budžets var pārsniegt 2% IKP, jo ministrija vēlas veidot "drošības spilvenu" gadījumam, ja IKP samazināsies.

"Kas attiecas uz IKP maiņām, tad būs nepieciešams parlamenta un valdības atbalsts. Tas nozīmē, ka mums vajadzētu drošības spilvenu, proti, 2020.gada budžetu plānot nedaudz virs 2% no IKP, lai gadījumā ja notiek "amortizācijas" pa labi vai pa kreisi, mēs jūtamies gana droši. Es domāju, ka tās summas nav pārāk lielas," – uzsvēra ministrs.

Baltijas valstis aktīvi paplašina militāros izdevumus. Iepriekš Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pauda pārliecību, ka tuvāko piecu gadu laikā ģeopolitiskā situācija neuzlabosies, un valsts aizsardzības budžets tuvākajā laikā jāpalielina līdz 2,5% IKP.

Dažu gadu laikā Latvijas Aizsardzības ministrija noslēgusi lielu skaitu līgumu par militārās tehnikas iegādi.

NATO budžeta pieaugumu kritiski izvērtē Krievijas Federācija. Valsts bijušais pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško (patlaban viņš ieņem ārlietu ministra vietnieka posteni) iepriekš paziņoja: ja visas NATO valstis izpildīs kritēriju par 2% IKP nonākšanu organizācijas budžetā, Eiropas kopējie izdevumi sasniegs aptuveni 400 miljardus, un šī milzīgā summa varētu tikt atvēlēta cīņai ar tā saucamo lielo pretinieku, nevis ar terorismu. Gruško uzsvēra, ka visas Ziemeļatlantijas alianses darbības austrumu flangā tiek veiktas ar mērķi radīt placdarmu tālākai spēka projicēšanai Krievijas virzienā.

65
Pēc temata
Vai briesmu brīdī var paļauties uz ASV: Latviju satrauc Trampa viedoklis par NATO
Latvijas Aizsardzības ministrija piedāvā būvēt bunkurus kara gadījumam
Rinkēvičs noraizējies, ka aizsardzības izdevumi nesasniegs 2% IKP