Tatjana Ždanoka

Noturēt pēdējo LKS bastionu: vai Ždanokai izdosies atgriezties Eiropas Parlamentā

81
(atjaunots 10:07 13.03.2019)
Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijas Krievu savienības sarakstā pirmo vietu no jauna ieņems Tatjana Ždanoka. Kādos apstākļos LKS izdosies saglabāt pārstāvniecību EP.

RĪGA, 13. marts — Sputnik, Andrejs Solopenko. Latvijas Krievu savienība Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu sarakstā pirmajā vietā izvirzījusi savu līderi, bijušo EP deputāti un populārāko kandidāti – Tatjanu Ždanoku, kura zināmos apstākļos varētu atkal saņemt deputāta mandātu.

Latvijas Krievu savienība (pirms pārdēvēšanas 2014. gadā – PCTVL) ir viena no vecākajām partijām, kas līdz šai dienai aktīvi piedalās valsts politikā. Tatjana Ždanoka šo posteni ieņēmusi 14 gadus – no 2004. līdz 2018. gadam. Taču pagājušā gada sākumā viņa brīvprātīgi atteicās no mandāta un pievērsa visu uzmanību Saeimas priekšvēlēšanu kampaņai.

Parlamenta vēlēšanās 2018. gada rudenī partija cieta neveiksmi. LKS saņēma tikai 3,2% balsu un jau ceturto reizi pēc kārtas palikusi bez pārstāvniecības Saeimā. Patlaban politiskā spēka reitings svārstās 2% rajonā, ar ko nepārprotami nepietiek, lai iekļūtu EP. Pirms pieciem gadiem partijas gūtais atbalsts tāpat nebija augsts, taču tai izdevās saglabāt EP deputāta mandātu.

Tātad politisko spēku norakstīt nevajadzētu, - ja tas mobilizēs savus piekritējus un vēlēšanu apmeklējums nebūs liels, uz vienu vietu EP tā var cerēt. Iespējams, partijas līderi pat cer atkārtot savus agrākos panākumus, jo EP ir Latvijas Krievu savienības pēdējais bastions. Ja tas tiks zaudēts, partija būs šķirta no ievēlamajiem varas orgāniem.

Partijas simbols

Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka T.Ždanokas izvirzīšana saraksta pirmajā vietā ir loģiskākais politiskā spēka lēmums, jo partijas līdere ir vispopulārākā kandidāte.

"Tatjana Arkadjevna ir žanra klasika. Viņa taču vienmēr ir bijusi ne tikai līderis, bet arī partijas simbols, kas ļāvis tai bez šķēršļiem savākt nepieciešamo skaitu balsu, lai iekļūtu EP," – atzīmēja eksperts.

Tiesa, pēc viņa domām, neskatoties uz plaso darba pieredzi Eiropas Parlamentā, pārējo partiju pirmo numuru fonā viņa neizskatās tik labi cienījamā vecuma dēļ.

"Ždanoka ir vecākā līdere starp galvenajām partijām, kas pretendē uz mandātiem. Tatjana Ždanoka ir agrākās politiķu paaudzes pārstāve, bet pārējās lokomotīves, izņemot Robertu Zīli, ir citas paaudzes cilvēki," – uzsvēra Rajevskis.

Politologs atgādināja, ka "otrais numurs" sarakstā, tagadējais EP deputāts Andrejs Mamikins līdera lomā izskatās labāk. Taču eksperts piebilda: "Skaidrs, ka, izvirzot Ždanoku pirmajā vietā, LKS ņēmusi vērā citus motīvus – partijas elektorāts nepārprotami dod priekšroku viņai. Tiem, kuri par viņu balsos, viņas vecums nav svarīgs."

Konkurence krievu laukumā

Eksperts atzīmēja, ka arī A.Mamikins ir pietiekami populārs – pirms pieciem gadiem viņš EP vēlēšanās, balotējoties no "Saskaņas" saraksta, no ceturtās vietas izvirzījās pirmajā rindiņā un saņēma vienīgo deputāta mandātu no šīs partijas. Pēc Rajevska domām, Mamikins nepārprotami varētu iegūt papildu balsis LKS, taču, ja partija saņems deputāta vietu, mandāts tiks piešķirts Ždanokai.

"Domāju, viņi abi saprot, ka LKS nesaņems vairāk kā vienu mandātu un tas drīzāk tiks piešķirts Ždanokai nevis Mamikinam. Protams, var notikt visādi brīnumi – iepriekšējās vēlēšanās Mamikins neatradās pat saraksta līderu trijniekā, taču galu galā par deputātu kļuva tikai viņš. Tiesa, toreiz tā bija jauna seja, pazīstams teležurnālists, ko atceras skatītāji.

Tagad viņš jau piecus gadus ir politiķis un neparādās televizorā tik bieži, kā agrāk. Vēlētāji viņu pazīst, taču es neteiktu, ka viņš "plusiņu" ziņā varētu apsteigt Tatjanu Ždanoku, kura nepārprotami ir populārāka Latvijas Krievu savienības piekritēju vidū," – uzsvēra politologs.

Rajevskis uzskata, ka nopietnu konkurenci LKS gaidāmajās vēlēšanās radīs "Saskaņa", kura par līderi izvirzījusi Rīgas mēru Nilu Ušakovu – viņš var pārvilināt vēlētāju balsis.

"Ļoti svarīgi ir tas, kādu pozīciju šajās vēlēšanās ieņems Ušakovs. Ja viņš virzīsies uz krievvalodīgo tiesību aizsardzības pusi, ar ko "Saskaņa" vienmēr ir rotaļājusies, - atcerēsimies kaut vai Ušakova parakstu referendumā par krievu valodu, - tad LKS var palikt bez mandāta," – atzīmēja politologs.

Tiesa, tādā gadījumā "Saskaņa" varētu zaudēt daļu mēreno vēlētāju un galu galā saņemt nevis divus mandātus, bet gan tikai vienu, un tas partijai nepavisam nav izdevīgi. Līdz ar to iespējams, ka "Saskaņa" nepūlēsies radikalizēties, un rezultātā tas nāks par labu LKS.

"Tādā gadījumā LKS var rēķināties ar saviem vēlētājiem, jo viņiem ir sava niša, kas zināmos apstākļos var dāvāt viņiem vietu Eiropas Parlamentā," – vērtēja politologs.

Visu izšķirs vēlēšanu apmeklējums

Pēc Rajevska domām, svarīgākais faktors ir pilsoņu vispārējā aktivitāte vēlēšanās – no tās būs atkarīgs, vai Krievu savienība iekļūs EP.

"Domāju, izredzes partijai ir, taču liela nozīme būs vēlētāju aktivitātei. Ja paskatīsimies uz balsu skaitu, ko tā saņēma pēdējās Saeimas vēlēšanās, zemas aktivitātes apstākļos viņiem ar to pietiks viena mandāta saņemšanai. Ja vēlēšanu apmeklējums būs liels, viņi var palikt arī aiz borta," – viņš norādīja.

Politologs atzīmēja, ka salīdzinājumā ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām pēdējais balsojums demonstrējis LKS izrāvienu, un partija būtu varējusi saņemt lielāku skaitu balsu. Politiskā spēka panākumi EP vēlēšanās būs atkarīgi no viņu spējām mobilizēt savus atbalstītājus. Pirms pieciem gadiem partijai tas izdevās. Vēlēšanās piedalījās 30% balsstiesīgo, par LKS nobalsoja 28 tūkstoši cilvēku – ar 6,4% balsu politiskais spēks iekļuva Eiropas Parlamentā.

Nesenajās Saeimas vēlēšanās LKS atbalstīja aptuveni tikpat liels skaits pilsoņu, taču augstas aktivitātes apstākļos viņu balsu nepietika, lai pārvarētu 5% barjeru. Vienlaikus EP vēlēšanās aktivitāte parasti ir mazāka, un, pēc Rajevska domām, maz ticams, ka gaidāmajās vēlēšanās tā strauji pieaugs. Tātad tai vajadzētu palīdzēt Latvijas Krievu savienībai saglabāt vietu Eiropas Parlamentā un noturēt savu pēdējo bastionu.

81
Pēc temata
Runāt un rīkoties bez bailēm par to, ka latvieši apvainosies
Latvija, mēs neesam vergi: LKS sarīkoja Rīgā skaļu protesta akciju pret sociālo netaisnību
Ždanoka: Latvijā jācīnās par to, lai vara sadzirdētu ANO rekomendācijas
Zināšanas ir gaisma, taču Latvijā tā apslāpēta: skolu likvidācijas aina Bastejkalnā

CSDD: tehniskās apskates nodošana privātās rokās uzskrūvēs pakalpojuma cenas

10
(atjaunots 19:26 30.09.2020)
Nododot automobiļu tehniskās apskates veikšanu privāto kompāniju rokās, autoīpašniekiem šīs pakalpojums nekļūs lētāks, atzina CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Otrdien Saeimas Publisko iepirkumu un revīzijas komisijas deputāti uzklausīja minēto iestāžu ierēdņus par to, kā tiks organizēta Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīcībā esošo kompāniju kapitāldaļu pārdošana, kuras veic tehnisko apskati. Pirmajā plānā bija jautājumi par to, kāds un vai vispār būs izdevīgums sabiedrībai no pilnas tehniskās apskates nodošanas privātās rokās, raksta Neatkarīgā.

Kam tas ir izdevīgi?

"Jūs rakstāt, ka viens no galvenajiem ieguvumiem [tehniskās apskates tirgus liberalizēšanai] būs brīva konkurence un zemāka pakalpojuma cena. Par cik varētu samazināties pakalpojuma cena iedzīvotājiem?" pavaicāja Aksenokam Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Ļubova Švecova.

Aksenoks norādīja, ka vislielākais garants zemākām cenām ir publiska iepirkuma procedūra, taču precīzi prognozēt, kādas būs cenu izmaiņas, viņš neņemas.

"Publiskā iepirkuma procedūrai būtu jānodrošina reālā patiesā cena. Kāda tā būs, ir ļoti grūti prognozēt. Tīri pie sevis rēķinot, šī cena klientam būtiski varētu nemainīties," norādīja CSDD pārstāvis.

Uz to, ka tehniskās apskates cena var nevis nokrist, bet gan, tieši otrādi, pieaugt, netieši norādīja arī Konkurences padomes pārstāvis Jānis Račko. Viņš atgādināja, ka padome vairākkārt aicinājusi ļaut piedalīties tehniskās apskates pakalpojumu sniegšanas konkursos arī autoservisiem, taču šī ideja interešu konflikta dēļ tika noraidīta.

"Grūti prognozēt, kāda cena būs iepirkumā, bet, ņemot vērā ierobežoto pretendentu loku, nezinu, vai būs daudz pretendentu, kas konkursā startēs. Ir bijusi diskusija, vai serviss ir ieinteresēts to vai citu darīt. Esam izteikuši viedokli, ka mūsdienās iespējas kontrolēt pakalpojumu no CSDD puses ir daudz lielākas un pakalpojuma sniegšanu būtu iespējams kontrolēt un pretendentu loku paplašināt. Esam vairākkārt teikuši, bet atdūrās pret argumentu, ka pastāv interešu konflikts. Līdz ar to būs šaurs pretendentu loks," atgādināja Račko.

"Tātad cena nemainīsies, tas ieguvums atkrīt [...]. Cena drīzāk varētu kāpt, kā izklausījās," rezumēja Nacionālās apvienības pārstāve Ilze Indriksone.

Priekš kam tad ir vienota cena?

Aksenoks norādīja, ka vislielākais liberalizācijas ieguvums – sistēmas sakārtošana – nebūs jūtama, taču esošajā situācijā, kad CSDD gan kontrolē tos, kas veic tehnisko apskati, gan tai pat laikā ir šo kompāniju līdzīpašnieks, neatbilst mūsdienu lietu kārtības izpratnei un normatīvu bāzei.

Tāpat viņš norādīja, ka, nododot publiskā iepirkuma kārtā tehniskās apskates punktus privātās rokās, jārēķinās ar to, ka dažādās Latvijas vietās reālā pakalpojuma cena atšķirsies. Piemēram, Rīgā, kur transportlīdzekļu ir vairāk, izdevumu pašizmaksas būs mazākas, nekā attālos tehniskās apskates punktos. Tādēļ, lai nodrošinātu vienādu cenu visā valstī, CSDD apkopos komersantu piedāvājumus un nosūtīs tos Ministru kabinetam, kurš noteiks vienotu cenu.

10
Tagi:
Ceļu satiksmes drošības direkcija
Pēc temata
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda
Francijas un Latvijas prezidentu Emanuela Makrona un Egila Levita tikšanās Rīgā

"Klaunāde ar maskām, BMW un spļāviens dvēselē": sociālo tīklu reakcija uz Makrona vizīti

24
(atjaunots 18:35 30.09.2020)
Sociālo tīklu lietotāji uzmanīgi seko līdzi Francijas prezidenta vizītei Latvijā – visvairāk uzmanības komentētāji veltīja sejas maskām, BMW mašīnai, ar kuru atbrauca Makrons, kā arī runām un dāvanām.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Aizritējušajā otrdienā, 29. septembrī, Rīgā ar oficiālo vizīti ieradās Francijas prezidents Emanuels Makrons. Pēdējo reizi Francijas prezidents, toreiz tas bija Žaks Širaks, Rīgā ar oficiālo vizīti ieradās 2001. gadā, tādēļ Makrona ierašanās izraisīja lielu publikas uzmanību.

Vakar Makrons veica oficiālās pārrunas ar Latvijas pārstāvjiem Rīgas pilī, kur pēcāk viņam par godu tika sarīkotas svinīgas vakariņas.

"Klaunāde ar maskām"

Sociālo tīklu lietotāji pievērsa uzmanību tam, ka visi pasākuma dalībnieki bija sejas maskās.

"Ja vēl pirms gada kāds atsūtītu šādu "fotku" no nākotnes, man tiešām uzsprāgtu smadzenes," sarkastiski raksta Karna Eglaina, publicējot galveno personu fotogrāfiju maskās.

"Tas neviltotais prezidenta Makrona un Brižitas pārsteigums, ka maskas jāvalkā uz ielas, bet var novilkt telpās..." ziņo žurnālists Frederiks Ozols.

​"Jautājums ir, vai Kariņš tiekoties ar Makronu vilka masku? Nevaru nekur bildes atrast, tādām noteikti ir jābūt," interesējas lietotāja ar ļoti skanīgu lietotājvārdu Trollfluencers.

"Skatoties Francijas prezidenta sagaidīšanu, šķiet mēs esam palaiduši garām lielisku iespēju Latvijas PR pasaules medijos, tā vietā sarīkojot klaunādi ar maskām, nevis parādot savu veiksmes stāstu pasaulei..." pauž sašutumu Saeimas deputāts Ivars Zariņš.

​"Tur jau aiz tās maskas nemaz nevar saprast, ir vai nav Makrons. Varbūt patiesībā Putins," atbildes kārtā pajokoja Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.

​Joka versiju par to, ka zem maskas varēja slēpties kāds cits atbalstīja arī vēsturnieks Kaspars Zellis.

"Kā var būt drošs, ka aiz tās maskas slēpjas īstais Makrons?" raksta Twitter Zellis.

​Izkāpa no BMW, nevis no Citroen

Neatstāja nepamanītu komentētāji vēl vienu interesantu faktu – pie Rīgas pils Francijas prezidents Emanuels Makrons piebrauca ar BMW markas automobili, ko daži izvērtēja teju vai valsts nodevību, ņemot vērā Francijas autobūves sasniegumus.

"Vai Francijas valsts galvas vizināšana ar Bavārijas motorrūpnīcā ražotu braucamrīku nevelk uz diplomātiskām nepatikšanām," uzdod jautājumu Varis Vagotiņš-Vagulis.

​"Es nespēju noticēt, Makrons tikko izkāpa no BMW, nevis no Citroen," atzīmē žurnālists Maiks Koljērs.

​Viesmīlīgos komentētājus uztrauca arī esošajā epidemioloģiskajā un ekonomiskajā situācijā aktuāls jautājums par to, kur tad apmetīsies Francijas prezidents ar sievu.

"Kur Makrons paliks pa nakti? Tagad tās tukšās viesnīcas tādas pabaisas un daļa vispār ciet," uztraucas par Francijas vadītāja komfortablo izmitināšanu lietotājs Mahris Zmeycharauski.

​Savukārt žurnāliste Inese Liepiņa nopriecājās par to, kādu dāvanu saņēma Francijas prezidents.

"O, Egils Levits Makronam dāvinās divus Ērenpreiss riteņus, kaut kā pat moderni, nav tev tautasdziesmu grāmata," slavē veiksmīgo izvēli žurnāliste Liepiņa.

​Un lūk, starp citu, arī šo pašu Ērenpreiss velosipēdu fotogrāfija – patiešām neiedomājami stilīga dāvana.

​Tiesa, sociālo tīklu lietotāji rosināja arī nopietnus tematus. Tā, latviešu dzejniece Liāna Langa-Bokša nosodīja tautiešus par dzēlīgajiem komentāriem.

"Makrona un viņa kundzes vizīte LV ir nozīmīgs politisks notikums, par kuru varētu priecāties. Nē, - dzēlīgi komentāri, ieskābis nīgrums - kā jau ierasts pie letiņiem," sūrojas dzejniece Liāna Langa-Bokša.

​"Vakar mēģināju noskatīties tiešraidi no Rīgas pils Francijas līdera sagaidīšanā @ltvzinas. Nācās atkal slēgt ārā, jo komentēja nevis TV komentētājs vai jomas eksperts, bet politiķe. Atkal garām! Kas notiek @ltv?" pauž sašutumu par valsts medijiem mediju nozares eksperte un profesore Sandra Veinberga.

"Atbrauca un iespļāva dvēselē"

Savukārt Makrona celtais dialoga ar Krieviju temats izraisīja ļoti asu un neviennozīmīgu reakciju. Nacionālpatriotiskā spārna pārstāvji atklāti pauda sašutumu par šādu piedāvājumu no Francijas vadītāja.

"Vispār jau Francijas prezidents, turklāt ar ļoti izteiksmīgu ķermeņa valodu un vārdiem tobrīd, runāja par stratēģisko dialogu ar Krieviju. Bet mēs izceļam tikai Raiņa un Ziedoņa pieminēšanu un to, ka nu ziņa par Latviju aiziet pasaulē. Tas dialoga ar Krieviju temats mums par sīku?" pauda izbrīnu žurnālists Frederiks Ozols.

​"Tā jau es domāju. Latvijā visi, tiekoties ar Makronu, uzvilks padevības uzpurņus. Ikdienā neviens uzpurņus nelieto, bet kā ieradies lielais viesis, kurš nupat Lietuvā visus aicināja "uz dialogu" ar savu draugu Putinu, tā visi no kabatām vel ārā šo lojalitātes apliecinājumu," pauda sašutumu pazīstams latviešu publicists Bens Latkovskis.

​"Kā jau bija gaidāms, tad Makrons atbraucis mācīt mums kā jāuzvedas ar krieviem (Putinu), jo viņš, lūk, nav naivs, bet mēs, kas krievu urku paņēmienus zinām no bērnības, neko taču nesaprotam no "globālās stratēģijas". Pretīgi skatīties to klanīšanos šī Putina šuneļa priekšā," piebilda speciālists "krievu urkās" Bens Latkovskis.

24
Tagi:
Egils Levits, Makrons
Pēc temata
Makrons vizītes laikā Latvijā paziņoja par nepieciešamību atjaunot dialogu ar KF