Kaķis uz radiatora

Nemiro: pēc OIK atcelšanas siltumenerģijas tarifi varētu pieaugt par 40%

62
(atjaunots 08:11 13.03.2019)
Latvijas ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro sola nepieļaut siltumenerģijas cenu pieaugumu iedzīvotājiem, tacu nepaskaidroja, kā to iespējams panākt, atceļot OIK.

RĪGA, 13. marts — Sputnik. Latvijas ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro nācis klajā ar ziņojumu par elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanas plānu Saeimas Tautsaimniecības komisijai.

Nemiro paskaidroja, ka līdz ar OIK atcelšanu elektrības rēķini saruks, taču pie tam pieaugs siltumenerģijas tarifi, atsevišķos gadījumos – par 40%, vēsta LSM.

Politiķis pastāstīja, ka situācijas juridiskais izvērtējums būs sagatavots un publicēts līdz nedēļas beigām. Viņš atklāja, ka ministrija tikusies ar dažādām iesaistītajām pusēm, analizējot situāciju. Turpinās arī subsidētās elektroenerģijas ražotāju kontrole.

Konstatēta virkne problēmu. To starpā ir kredīti, ko ņēmuši liela daļa ražotāju, un viņu saistības kopumā sasniedz 200 miljonus eiro. Apturot OIK sistēmu, varot rasties grūtības ar to atmaksu.

Ministrija norūpējusies arī par siltumenerģijas tarifiem. OIK atcelšanas rezultātā tarifi varētu pieaugt 15 novados par 10-40%.

"Mēs kā Ekonomikas ministrija gribam rīkoties atbildīgi un nekādā gadījumā neredzēt to tādā formā, ka mēs atceļam OIK, elektroenerģijas rēķini kļūst lētāki, bet pēkšņi siltuma tarifi kāpj par 40%. Tāpēc šeit noteikti jādomā par balansa iespējām. Esam saņēmuši vairākus atzinumus, tajā skaitā no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, kas saka, ka ir potenciāls šiem tarifiem augt. Mēs to pieļaut nevēlamies," – paziņoja Nemiro.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam – dotācijām mazajām HES, vēja parkiem, biomasas pārstrādes uzņēmumiem, biogāzes stacijām un citiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos resursus. OIK atbalsta mehānisms sāka darbu Latvijā no 2008. gada.

2017. gada nogalē izcēlās skandāls ar "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram uzņēmumiem, kas paspēja iesniegt pieteikumus, bija jāpabeidz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Taču noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav pabeiguši projektus, taču licences saglabāja un patērētājiem pārdeva nebūt ne "zaļu" enerģiju par krietni augstākām cenām.

Vēl lielākas kaislības ap OIK sakaitējās 2018. gada sākumā, kad mainījās OIK finansēšanas modelis. Līdz 2018. gadam iedzīvotāji apmaksāja OIK 2,679 eiro apmērā par kilovatstundu, taču no 2018. gada 1. janvāra OIK vairs nebija pastāvīgs lielums visiem patērētājiem, tās apjomu veidoja konstantā un mainīgā daļa. Pastāvīgais elements tiek noteikts atbilstoši pieslēgumam, bet mainīgais ir proporcionāli atkarīgs no elektroenerģijas patēriņa apjoma.

Līdz ar jaunās norēķinu sistēmas ieviešanu dažos gadījumos patērētāju rēķini pieauga par 60%.

Pēc tam valdībā sākās diskusijas par iespējām atcelt OIK sistēmu.

Janvāra sākumā Ekonomikas ministrija iesniedza valdības komitejās ziņojumu par "zaļās" enerģijas tālāka atbalsta pasākumiem. Ziņojums paredz OIK atcelšanu no 2022. gada – tā vietā jāstājas "zaļās" enerģijas atbalsta jaunajai sistēmai uz tirgus principu pamata.

Tomēr 10. janvārī Saeima aicināja Ekonomikas ministriju izstrādāt tiesiskos aktus OIK atcelšanai jau no 2019. gada 31. marta.

62
Pēc temata
Latvija piešķīrusi līdzekļus, lai noskaidrotu, cik nāksies samaksāt par OIK atcelšanu
"Saskaņa" par Ašeradenu un OIK: skaļāk par visiem "turiet zagli!" kliedz pats zaglis