Čigāni

Aptauja: tikai katram piektajam Latvijas pilsonim nav nacionālo aizspriedumu

20
(atjaunots 16:38 12.03.2019)
Astoņdesmit procenti Latvijas iedzīvotāju izjūt nepatiku pret citu tautu pārstāvjiem, neskatoties uz to, ka ar tiem praktiski nekomunicē.

RĪGA, 12. marts — Sputnik. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju katru dienu sarunājas ar savas tautības pārstāvjiem un personīgi nav pazīstami ar citu tautu pārstāvjiem, bet tikai 20% aptaujāto nav aizspriedumu attiecībā pret citu tautību cilvēkiem, raksta BNN, atsaucoties uz Sabiedrības integrācijas fonda un SKDS aptauju.

Vissliktāk Latvijas iedzīvotāji attiecas pret čigāniem: 33% respondentu negribētu strādāt ar tiem, 36% nevēlētos tādus kaimiņus, bet 47% iebilstu pret romu tautības cilvēka ienākšanu ģimenē . Šāda attieksme saistīta ar negatīvu pieredzi: 42% uzsver, ka ir pārdzīvojuši nepatīkamas situācijas romu dēļ. Turklāt vairums nekontaktējas ar viņiem katru dienu: 90% uztur kontaktus ar latviešiem, 74% – ar krieviem, 37% – ar ukraiņiem, bet 28% – ar ebrejiem.

"Aptaujas rezultāti uzskatāmi parāda, ka Latvijas iedzīvotājiem ir grūti pieņemt svešādo un atšķirīgo. Lai gan vairums aptaujāto personīgi nepazīst ne romus, ne kaukāziešus un nekad nav satikuši nevienu patvēruma meklētāju, cilvēki ar lielu piesardzību izturas gan pret citu tautību cilvēkiem, gan patvēruma un darba meklētājiem," - paziņoja SKDS centra direktors Arnis Kaktiņš.

Uz jautājumu, ko valsts iestādes varētu darīt, lai uzlabotu ārzemnieku integrāciju Latvijā, 43% atbildēja, ka ir jāveic izglītojoši pasākumi grupām, kuras mazāk iesaistītas Latvijas sabiedrībā, bet 42% piedāvā "popularizēt" iecietību, pieklājību un draudzību. Turklāt 11% uzskata, ka nekādas aktivitātes nav nepieciešamas.

Pētījumu veica internetā februārī. Tika aptaujāts 1 tūkstotis Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Eiropas Parlaments pagājušā gada oktobrī pieņēma rezolūciju, kas aicina Eiropas Savienības valstis, tostarp Latviju, aizliegt neofašistisko un neonacistu grupu darbību. Rezolūcija tika pieņemta ar 355 balsīm "par", 90 "pret" un 39 "atturoties".

EP rezolūcijā uzsver, ka nenosodīšana, kuru izmanto labējās organizācijas atsevišķās ES valstīs, arī kļuvusi par vienu no vardarbīgu akciju izplatīšanās iemesliem, kuras skar visu sabiedrību tiek virzītas pret konkrētām minoritātēm, tādām kā afroeiropieši, ebreji, musulmaņi, čigāni, trešo valstu pilsoņi, seksuālās minoritātes un invalīdi.

Eiroparlaments minēja "drūmos paziņojumus" par politisko līderu, politisko partiju un atsevišķu dalībvalstu tiesībsargājošo iestāžu pastāvošo sazvērestību ar neofašistiem un neonacistiem.

Rezolūcija piedāvā izveidot policijas apakšvienības ksenofobijas apkarošanai, lai nodrošinātu šādu noziegumu izmeklēšanu un sodīšanu. Turklāt nacionālās valdības aicina "efektīvi aizliegt neofašistu un neonacistu grupas un jebkādus citus fondus vai asociācijas, kuras nostāda priekšā un slavē nacismu un fašismu".

Rezolūcijā ir arī aicinājums alianses valstīm "atklāti nosodīt un pakļaut sankcijām" noziegumus uz naida pamata, naidīgas runas un vainīgo meklējumus (minoritāšu vidū), ko veic politiķi un valsts amatpersonas, jo viņi tiešā veidā padara par normu un pastiprina naidu un vardarbību.

Nepieciešamo pasākumu vidū EP minēja ksenofobijas, rasisma un nacisma apkarošanu Internetā un sociālajos tīklos, jauniešu atbalsta programmu un grupu izveidošanu, kuri vēlas pamest radikālos grupējumus, aktīvu darbu ar sporta klubiem un līdzjutējiem, skolām, interešu klubiem un sabiedrības organizācijām. Kā arī jāizdara viss iespējamais lai izbeigtu "Holokausta patiesības trivializācija".

20
Pēc temata
Divas trešdaļas iedzīvotāju iebilst pret jaunām sankcijām pret Krieviju
Eiropieši baidās no globālās sasilšanas un ISIS*, bet Krievijā ne no kā nebaidās
Eksperts: Latvijas valsts piederīgie uzlabo dzimstību plaukstošākās valstīs