Vīrietis lasa grāmatu vilcienā

Swedbank: Latvijas iedzīvotāju noskaņojums par savām vecumdienām ir pārāk optimistisks

112
(atjaunots 16:19 12.03.2019)
Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju cer, ka viņu pensijas apmērs būs tūkstotis eiro - trīs reizes vairāk, nekā saņem pensionārs tagad.

RĪGA, 12. marts — Sputnik. Latvijas iedzīvotāju noskaņojums par savām vecumdienām kļuvis pārlieku optimistisks, Swedbank pētījums parāda, ka tās tiek saistīts ar dzīvošanu savam priekam.

Produkcijas kvalitātes kontrole
© Sputnik / Алексей Даничев

Trešdaļa strādājošo Latvijas iedzīvotāju (32%) vecumdienās plāno būt sociāli aktīviem un priecāties par to, kam pašlaik nepietiek laika. Pagājušajā gadā tādu bija mazāk - 22%. Mazāk pieaudzis to cilvēku skaits, kuri plāno strādāt un dzīvot savam priekam (31% salīdzinājumā ar 27% 2018. gadā). Katrs ceturtais (26%) plāno turpināt darbu, lai varētu izdzīvot un segt visus nepieciešamos izdevumus. Gandrīz tikpat daudz (24%) ir tādu, kuri neplāno strādāt un plāno,  ka dzīvos pieticīgi, jo, visticamāk, ienākumi būs ļoti zemi.

Trīs ceturtdaļas (76%) Latvijas iedzīvotāju labprāt turpinātu strādāt arī pensijas vecumā, bet puse vēlētos strādāt pusslodzē. Piektā daļa apzinās, ka algots darbs vecumdienās būs finansiāli nepieciešams. Lielākā daļa jauniešu (47%) gatavojas strādāt, lai paliktu cilvēku vidū, savukārt 31% no pirmspensijas vecuma respondentiem vēlas strādāt, tomēr viņiem ir šaubas par savām spējām to darīt.

Vēlamais pensionēšanās vecums

Latvijas iedzīvotāji gribētu doties pensijā vēlāk nekā tā bija pirms diviem gadiem, tomēr vienalga pirms oficiāla vecuma vecuma iestāšanās Latvijā. 36% nosaukuši vēlamo vecuma pensijas vecumu no 56 līdz 61 gadam, 2017. gadā 34% gribēja pensionēties vecumā no 50 līdz 55 gadiem. Atgādinām, ka pērn pensionēšanās vecums Latvijā bija 63 gadi, līdz 2025. gadam to paredzēts pacelt līdz 65 gadiem.

Lielākā daļa (45%) aptaujāto cer uz pensiju 75%-100% apmērā no pašreizējās algas, bet trešdaļa cer, ka pensija pārsniegs šobrīd esošos ieņēmumus un būs 1000 eiro. Šobrīd lielākā daļa pensionāru saņem 320 eiro. Rīgā dzīvo vislielākie optimisti, kuri vēlas saņemt pensiju 1113 eiro apmērā. Pērn rīdzinieki gribēja pensiju par 16% mazāk - 958 eiro.

Vairāk nekā puse jeb 62% iedzīvotāju neapzinās savas gaidāmās pensijas apmēru. Katrs desmitais nezina par iespēju jau šobrīd skatīt savas prognozētās valsts pensijas apmēru (11%), daļu respondentu tas neinteresē (16%), bet daļa aptaujāto uzskata, ka līdz pensijai nenodzīvos (9%).

"Kamēr iedzīvotāji vecumā no 21 līdz 34 gadiem jeb tā dēvētā tūkstošgades paaudze uzskata, ka būs sociāli aktīvi un baudīs dzīvi (38%). Tikmēr tie, kuriem pensijas vecums daudz tuvāk (iedzīvotāji 50 līdz 64 gadu vecumā), ir daudz pesimistiskāki un pieļauj, ka dzīvos pieticīgi, jo ienākumi būs ļoti zemi (37%). Kopumā arī gaidas no pensijas apmēra ir samērā rožainas, īpaši skatot to kontekstā, ka pašu savlaicīga rīcība uzkrājumu veidošanā vecumdienām, kā to paredz valstī izveidotā trīs līmeņu pensiju sistēma, aizvien ir nepietiekama," - skaidro Swedbank Apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs Kristaps Kopštāls.

Viņš piebilda, ka šobrīd vecumdienu uzkrājumus privātajos pensiju fondos veido tikai 30% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem, bet ar katru gadu arvien vairāk iedzīvotāju apzinās nepieciešamību patstāvīgi veidot uzkrājumus vecumdienām. Šobrīd 24% iedzīvotāju veido uzkrājumus trešajā pensiju līmenī (14% 2018. gadā), 18% veido cita veida uzkrājumus savai pensijai, par 10% aptaujāto iemaksus trešo pensiju līmeni veic darba devējs. Bet joprojām lielākā daļa iedzīvotāju paļaujas tikai uz valsts pensiju (27%), kā arī uzskata, ka viņu pensijas uzkrājums ir bērni un nekustamie īpašumi (24%).

Kopštāls atzīmēja, ka uzkrājumus pensiju fondā sāk veidot iedzīvotāji, kuriem pensijas vecums ir pietiekami tuvu. Šobrīd vidējais privātās pensijas krājējs ir aptuveni 47 gadu vecs.
Aptauja tika veikta šā gada janvārī, bija aptaujāti iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

112
Pēc temata
"Aptiekas iedzīvojas uz invalīdu rēķina": konstatēta noziedzīga sazvērestība
Zelmenis: sabiedrības sašķeltība iestumj Latviju nabadzības spirālē
Mīlas epidēmija vai aprēķins: arvien vairāk Latvijas pensionāru precas
Pensijas nav palielinātas, PVN nav samazināts: Saeimas pirmā sēde ar apstiprināto valdību
Latvijas un NATO karogs, foto no arhīva

Latvijas mediji: NATO - demokrātiskā dzīvesveida garants Latvijā?

15
(atjaunots 12:03 18.01.2021)
Politologs Veiko Spolītis apgalvo, ka NATO ir demokrātisku valstu vienotība - labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Kopš 2016. gada dažu lielvaru vadītāju divdomīgie spriedelējumi par NATO nākotni rosināja ģenerālsekretāru J. Stoltenbergu pēc 2019. gada alianses septiņdesmitās jubilejas svinībām paziņot, ka "vecajo padome" sagatavos alianses nākotnes politiskās attīstības redzējumu, Latvijas Avīzē stāsta politologs Veiko Spolītis.

NATO aizsargās "mūsu demokrātisko dzīvesveidu"?

Tagad "daži" lielvalstu vadītāji atkāpjas vēsturē un gandrīz vienlaikus NATO galvenajā mītnē Briselē tika publicēts ziņojums "NATO 2030: vienoti jaunam laikmetam", kas kalpos par stratēģisku priekšrakstu Eiroatlantiskās kopienas turpmākajai attīstībai.

Ziņojuma autori secina, ka pirmo reizi trīsdesmit gadu laikā no 2014. gada NATO ir nepieredzēti pastiprinājusi kolektīvās aizsardzības militāro komponentu. Lai alianse darbotos militāri nevainojami, NATO ilgtspējai ir nepieciešams politiskais komponents jeb organizatoriskā pieskaņošanās un dalībvalstu vienotība.

"Alianse ir pārdzīvojusi PSRS sabrukumu, Suecas krīzi, dalībvalstu atšķirīgos uzskatus par Vjetnamas karu, militārās huntas alianses dalībvalstīs, spīvas debates par kodolieroču izvietošanu Eiropā, domstarpības par NATO paplašināšanu un Irākas karu. Neskatoties uz to, vienoti principi, demokrātiskās institūcijas un tas, ka visi sabiedrotie ir ieguvēji no kolektīvās drošības, ir ļāvis NATO palikt vienotai."

Spolītis ieskatās 2030. gadā un redz, kā NATO kolektīvā aizsardzība aizsargās Eiroatlantiskās telpas iedzīvotājus no fiziskas drošības apdraudējumiem un aizsargās demokrātisko dzīvesveidu.

Izaicinājumi

Gandrīz uz septiņdesmit lapām uzskaitīti Eiroatlantiskās drošības kopienas izaicinājumi un rekomendācijas to risinājumiem. Apdraudējumi nav sarindoti prioritārā secībā, saraksts ir paredzami iespaidīgs, un pirmo reizi NATO vēsturē tiek minēta Ķīna.

Пресс-служба Минобороны РФ

Citi mūsu izaicinājumi, apgalvo politologs, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, ir Krievija, nekontrolēta tehnoloģiju attīstība, terorisms, dienvidu puslodē notiekošais, masu iznīcināšanas ieroču kontrole, enerģijas piegāžu drošība, globālā sasilšana un tās sekas, pandēmiju izplatība, cilvēkdrošība, hibrīdie un kiberdraudi, kosmosā notiekošais un visbeidzot stratēģiskā komunikācija un dezinformācijas izplatība.

Izaicinājumu saraksts ir pietiekami plašs, lai pārliecinātos, ka neviena NATO dalībvalsts ar šiem izaicinājumiem nevar tikt galā viena. Līdzīga sapratne ir izveidojusies arī Eiropas Savienībā, un darba dalīšana, lai veicamie uzdevumi nepārklātos, būs viens no institucionālās savietojamības uzdevumiem divu starptautisko organizāciju starpā.

Lai risinātu šos stratēģiskos uzdevumus, dalībvalstu pārvaldes kvalitātes uzlabojumi ar digitālajiem risinājumiem un mākslīgā intelekta palīdzību būs neizbēgami. Tas nozīmē, ka likuma varas nostiprināšana un cīņa ar korupciju dalībvalstīs tiks pastiprināta, jo, lai civilmilitārā kontrole efektīvi darbotos, ir nepieciešama pašpietiekama un izglītota pilsoniskā sabiedrība.

"Situācijā, kur mūsu austrumu kaimiņš ir NATO pasludinājis par galveno ienaidnieku, mums nav jāizgudro jauns ritenis," ir pārliecināts autors. Labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai, raksta Spolītis, ir demokrātisku valstu vienotība.

Tāpēc ziņojuma autori secina: "Mieram, kuru eiropieši ir baudījuši pēdējos septiņdesmit gadus, ir izņēmuma raksturs, un NATO saglabājas, lai nodrošinātu šo nenovērtējamo sasniegumu."

NATO uzstādījums paliek nemainīgs: "Viens par visiem un visi par vienu," Spolītis noslēgumā atsauca atmiņā musketieru devīzi.

Jā, tas jau ir labāk, nekā "visi pret vietu". Savā iepriekšējā rakstā Latvijas Avīzē Spolītis minēja tādu piemēru, skaidrodams, kāpēc NATO valstīm nevajagot baidīties no Krievijas.

"Lietderīgi atgādināt, ka NATO valstu iedzīvotāju skaits pārsniedz Krieviju deviņas reizes," viņš atzīmēja, acīmredzot, cerībā, ka mūsdienīgi bruņoto lielvalsti varēs ar cepurēm apmētāt... Tiesa gan, autors ir aizmirsis vēsturi – tas nevienam un nekad nav izdevies.

15
Tagi:
Latvija, NATO
Sniegs Rīgā, foto no arhīva

Namīpašniekus Rīgā sodīs par sniegu uz jumtiem

14
(atjaunots 11:50 18.01.2021)
Rīgas dome vērsusies pie namu īpašniekiem un pārvaldniekiem ar lūgumu rūpīgi sekot jumtu un pagalma teritoriju stāvoklim sniegputeņu laikā. Maksimālais sods par prasību pārkāpumu – 1400 eiro.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Sakarā ar bagātīgajiem sniegputeņiem un mainīgajiem laikapstākļiem Rīgas dome lūdz namu īpašniekus un pārvaldniekus sekot jumtu un pagalma teritoriju stāvoklim atbilstoši normatīvo aktu prasībām, raksta Bb.lv.

Rīgas dome atgādināja, ka teritoriju uzkopšanas un ēku uzturēšanas noteikumi paredz arī sniega un ledus novākšanu no gājēju ietvēm un koplietošanas celiņiem pagalmos. Sniegs jānotīra ik dienas rīta pusē, lai nepakļautu gājējus riskam.

Vienlaikus namu īpašnieki un pārvaldnieki atbild par balkonu, lodžiju un jumtu stāvokli. Sods par minēto objektu neatbilstošu uzturēšanu var sasniegt 1400 eiro juridiskām personām un 350 eiro – fiziskām personām.

Pagalmu un ēku stāvokli pārbauda Rīgas domes administratīvā inspekcija. No 2020. gada decembra tā ierosinājusi jau 31 administratīvā pārkāpuma lietu par pagalmu un ēku neatbilstošu stāvokli ziemas periodā.

Tāpat Rīgas dome atgādināja, ka jumtu tīrīšana jāuzdod profesionāļiem – jumtu tīrīšana saviem spēkiem vai piesaistot privātpersonas nav pieļaujama. Uz jumta var atrasties tikai profesionālis, nodrošināts ar visām nepieciešamajām iekārtām darbu veikšanai augstumā.

14
Tagi:
sniegs, Rīgas dome
Pēc temata
Jaungada dāvana no austrumiem: Latvijai tuvojas sniegputenis