RĪGA, 12. marts — Sputnik. Izglītības ministrijai nav rezerves plāna, ja Latvijas Satversmes tiesa apmierinās prasības un atcels mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā, paziņoja ministrijas vadītāja Ilga Šuplinska intervijā LTV7 raidījumam "Bez obid".
Pēc jaunās ministres teiktā, viņa pat nedomāja par to, kā būt ministrijai, ja Satversmes tiesa atcels tā saukto Šadurska reformu.
Arī intervijā Šuplinska paziņoja, ka viņa ir izpētījusi situāciju mazākumtautību skolās. Pēc viņas vārdiem, bērniem neesot grūti pāriet uz mācībām valsts valodā, taču atsevišķās mācību iestādēs ir problēmas ar skolotāju sagatavošanu.
Sputnik Latvija jau rakstīja, ka pērn Latvijas Saeima apstiprināja Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz visu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā līdz 2021./2022. mācību gadam. Skolu pāreja pie mācībām latviešu valodā noritēs pakāpeniski. 2019./20. m.g. 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasēs, 2020.21.m.g. — 7. un 8. klasēs, bet 2021./22.m.g. valsts valodā pilnībā mācīsies visā pamatskolas noslēdzošajā posmā. Vidusskolā 2020./21.m.g. pilnībā valsts valodā mācīsies 10. un 11. klašu skolēni, bet gadu vēlāk — visu klašu skolēni.
Tāpat Latvijas prezidents Raimonds Vējonis apstiprināja grozījumus, kuri aizliedz pasniegt krievu valodā valsts privātajās augstskolās un koledžās.
Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji ārkārtīgi negatīvi uztvēra izglītības reformu, valsti pāršalca protestu vilnis. Latvijas Satversmes tiesa ierosināja divas lietas: par Izglītības likuma grozījumu atbilstību Satversmei, kuri paredz pilnu pāreju uz mācībām valsts valodā, un par normas atbilstību Satversmei par to, ka "privātās izglītības iestādēs pamatizglītības un vispārējās un profesionālās vidējās izglītības līmenī izglītību iegūst valsts valodā".
Tai pat laikā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija noraidīja sabiedrības iniciatīvu par bilingvālās izglītības atbalstu. Petīcija par izglītības saglabāšanu Latvijā krievu un latviešu valodā tika iesniegta Saeimā janvāra vidū. Deputāti paskaidroja savu lēmumu, tostarp ar to, ka mācību valodas jautājumu izskata cita komisija – Izglītības komisija, un tā atbalstīja likumprojektu par skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Maskava apsolīja darīt visu iespējamu, lai Latvijā tiktu ievērotas krievvalodīgo tiesības Latvijā iegūt izglītību krievu valodā. Krievijas ĀM regulāri pievērš ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas varasiestāžu diskriminējošajai politikai valodas jomā. Krievijas Valsts Dome saistībā ar skolu reformu pieņēmusi iesniegumu par ekonomiska rakstura pasākumiem attiecībā pret Latviju.
