Latvijas Antinacistu komiteja

Rīgas dome "pastūma malā" Antinacistu komiteju no Brīvības laukuma

74
(atjaunots 08:23 11.03.2019)
Savu pasākumu, kurš ieplānots 16. martā Brīvības laukumā, Latvijas Antinacistu komiteja rīkos citviet.

RĪGA, 11. marts – Sputnik. Saskaņā ar Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Uģa Vidauska informāciju, Latvijas Antinacistu komitejas pasākums 16. martā notiks Bastejkalnā, vēsta Mixnews.lv.

Sākotnēji Antinacistu komiteja plānoja sarīkot sapulci-piketu Waffen SS upuru piemiņai pie Brīvības pieminekļa no plkst. 9:00 līdz 13:00. Taču tajā pašā vietā organizācijas "Daugavas vanagi" Limbažu nodaļa aptuveni tajā pašā laikā pieminēs Waffen SS leģionārus.

Gājiens Rīgā
© Sputnik / Оксана Джадан

Rīgas domē jau solīts, ka, līdzīgi iepriekšējiem gadiem, pratīs izdarīt tā, lai šie pasākumi netraucē viens otram. Vidauskis paziņoja, ka organizatori tiks uzaicināti pie galvaspilsētas izpilddirektora, lai vienotos par visiem pieņemamu variantu.

Antinacistu komiteja nolēma neiebilst pret pasākuma jaunā rīkošanas vietu, taču nepiekrita aizliegumam izmantot skaņu pastiprinošu aparatūru no plkst. 11:00.

Vērts atgādināt, ka 16. martā akcijas rīkošanas pieteikumu iesniedza arī Nacionālo karavīru atbalsta biedrība. Viņi grasās sarīkot akciju Brīvības laukumā no plkst. 7:00 līdz 13:00.

Iepriekš Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības" paziņoja, ka troksnis apkārt neoficiālajiem pasākumiem Rīgas centrā neveicina Latvijas imidža uzlabošanos. Viņš atzīmēja, ka, ja kāds vēlas pieminēt Latvijas karavīrus, tam ir speciāls datums – Lāčplēša diena, 11. novembris. Turklāt, ir kapi Lestenē, un "tur 16. marta pasākumi neizraisa starptautiskas domstarpības".

Eiroparlaments par 16. martu

2018. gadā Eiroparlaments (EP) pieņēma rezolūciju, kura aicina Eiropas Savienības valstis, tostarp Latviju, aizliegt neofašistu un neonacistu grupu darbību. Rezolūcija tika pieņemta ar 355 balsīm "par" ar 90 "pret" un 39 atturējās.

EP rezolūcijā tiek uzsvērts, ka nopietnu darbību trūkums attiecībā pret radikālām grupām pieļāva esošā ksenofobijas viļņa parādīšanos Eiropā. Savukārt nesodāmība, kuru izmanto labējās organizācijas atsevišķās ES valstīs, kļuvusi par vienu no vardarbīgu akciju izplatīšanās iemesliem, kuras skar visu sabiedrību un virzītas uz konkrētām minoritātēm, tādām kā afroeiropieši, ebreji, musulmaņi, čigāni, trešo valstu pilsoņi, seksuālās minoritātes un invalīdi.

Tāpat dokumenta tekstā ir aicinājums alianses valstīm "atklāti nosodīt un pakļaut sankcijām" noziegumus uz nīšanas, naida un vainīgo meklēšanas (minoritāšu vidū) pamata, ja to veic politiķi un valsts amatpersonas, jo viņi tiešā veidā padara par normu un pastiprina naidu un vardarbību.

Rezolūcijas tekstā pievērš īpašu uzmanību leģionāru dienai Latvijā, kura ik gadu tiek atzīmēta 16. martā Rīgā ar virkni pasākumu, kuri domāti, lai pagodinātu latviešu piemiņu, kuri dienēja Waffen SS.

74
Pēc temata
Jāierobežo tranzīts: Krievijas Valsts Domē piedāvā atbildēt uz SS maršu Rīgā
Ierobežot piekļuvi eirofondiem: Eiroparlaments izskatīs petīciju pret nacismu
Sergejs Lavrovs: nacisma glorifikācija Latvijā kļūst atbaidoša
Krišjānis Kariņš atzinis, ka leģionāru gājiens bojā Latvijas imidžu