Grāmatas latviešu valodā. Foto no arhīva

VVC pārbaužu laikā izrakstīja sodus gandrīz 10% krievu skolu skolotāju

100
(atjaunots 09:44 09.03.2019)
Pēc izglītības reformas pieņemšanas sūdzību skaits par skolotājiem, kuri neprot latviešu valodu nepieciešamajā līmenī, ir palielinājies. Taču skolotāju pārbaudes liecina, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, situācija ar latviešu valodas zināšanām ir uzlabojusies.

RĪGA, 9. marts – Sputnik. Valsts valodas centrs pērn pārbaudīja 39 nacionālo minoritāšu skolas, 143 pedagogiem tika izrakstīts sods par nepietiekamām valsts valodas zināšanām, paziņoja VVC Valodas kontroles departamenta vadītāja Ingrīda Bērziņa, vēsta LSM.

Īpašu uzmanību latviešu valodas zināšanu līmenim nacionālo minoritāšu skolās sāka pievērst pēc izglītības reformas pieņemšanas, kura paredz pilnu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Pērn pārbaudes tika veiktas 39 nacionālo minoritāšu skolās, no kurām 14 atrodas Rīgā, 25 – reģionos. Pa šo laiku, pēc Ingrīdas Bērziņas sacītā, pārbaudīts 1451 skolotājs, par nepietiekamām latviešu valodas prasmēm sodīti 143 pedagogi, jeb apmēram 10%. Viņiem tika izrakstīti 35 eiro sodi.

Valsts valodas centrā atzīmē: pēc reformas pieņemšanas sūdzību skaits par skolotājiem, kuri neprot latviešu valodu nepieciešamajā līmenī, ir palielinājies. Taču skolotāju pārbaudes liecina, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, situācija ar latviešu valodas zināšanām ir uzlabojusies.

Savukārt izglītības darbinieku arodbiedrībā atzīmē: valsts atbalsts pedagogu latviešu valodas mācību jautājumā bija nepietiekams. Pēc arodbiedrības vadītājas Ingas Vanagas sacītā, šīs problēmas risinājuma meklējumi sākās pārāk vēlu.

"Ministrija arī saprata, ka par savu naudu cilvēks droši vien neies šādos kursos, pat respektējot, ka normatīvais akts viņam paredz, lai pedagogs varētu strādāt, viņam latviešu valoda jāzina visaugstākajā līmenī . Tad šie risinājumi tika meklēti tad, kad jau šie grozījumi būtībā bija gandrīz pieņemti. Tāpēc tādā ziņā reforma bija nepārdomāta līdz galam," - stāsta Vanaga.

Latvijā dzīvo nepilni divi miljoni cilvēku. Valstī ir viena oficiālā valoda — latviešu. Lai arī krievu valodā runā aptuveni 40% valsts iedzīvotāju, tai piešķirts svešvalodas statuss.

Valodas likuma ievērošanu Latvijā kontrolē Valsts valodas centrs. Tā uzmanības lokā ir politiķi, kuri ļaunprātīgi lieto krievu valodu vai vāji pārvalda latviešu valodu, uzņēmēji, kuri izmanto nelatviskas izkārtnes, uzņēmumi un organizācijas, kuri izsūta bukletus svešvalodās un kuru darbinieki ar klientiem nerunā latviski, viesizrādes un pat skolu izlaiduma pasākumi.

Latvijas Saeima 2018. gada 22. martā galīgajā trešajā lasījumā pieņēma Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz no 2019./2020. mācību gada uzsākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā nacionālo mazākumtautību vidusskolas posmā. Valsts prezidents Raimonds Vējonis parakstīja likumu 2. aprīlī.

Skolu pāreja pie mācībām latviešu valodā noritēs pakāpeniski. 2019./20. m.g. 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasēs, 2020.21.m.g. — 7. un 8. klasēs, bet 2021./22.m.g. valsts valodā pilnībā mācīsies visā pamatskolas noslēdzošajā posmā. Vidusskolā 2020./21.m.g. pilnībā valsts valodā mācīsies 10. un 11. klašu skolēni, bet gadu vēlāk — visu klašu skolēni.

23. martā Latvijas Saeima apstiprināja, un 2. aprīlī prezidents Raimonds Vējonis parakstīja Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz pāreju pie mācībām latviešu valodā. Mazākumtautību mācību iestāžu reformu plānots noslēgt 2021./22. mācību gadā. Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji reformu uztvēra ļoti negatīvi, pār valsti vēlās protestu vilnis. Krievija apsolīja darīt visu iespējamo, lai Latvijā tiktu ievērotas krievvalodīgo tiesības uz izglītību krievu valodā.

100
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Valsts valodas centrs sāks pedagogu pārbaudi mazākumtautību skolās
Sods un trolings no VVC: plakātiem par krievu skolu aizsardzību jābūt latviešu valodā
VVC neiebilst pret informācijas izvietošanu Rīgas skolās arābu valodā
Bērns ar čemodānu, foto no arhīva

Sociologs: Latvijas iedzīvotāju skaits joprojām strauji sarūk

5
(atjaunots 17:18 15.07.2020)
Sociologs Jānis Hermanis uzskata, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās saistīta ne tikai ar dabiskiem iemesliem, bet arī lielo migrācijas procentu.

RĪGA, 15. jūlijs — Sputnik. Iedzīvotāju skaits Latvijā joprojām strauji sarūk, un tam par iemeslu ir ne tikai dabiskie procesi, bet arī migrācija, uzskata sociologs Jānis Hermanis. Savus datus viņš publicējis Twitter.

Vienlaikus iedzīvotāju skaits Lietuvā un Igaunijā sāk stabilizēties, uzsvēra Hermanis.

2020. gada sākumā Latvijā dzīvoja gandrīz 1,908 milj. cilvēku – par 12 300 cilvēkiem, jeb 0,6% mazāk nekā 2019. gadā.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) īpaši uzsver, ka mirušo skaits Latvijā gada laikā bijis zemākais pēdējo 47 gadu laikā – 27,7 tūkstoši cilvēku, par 1101 mazāk nekā 2018. gadā. Tik zema mirstība (absolūtos skaitļos) pēdējo reizi fiksēta valstī 1972. gadā. Pie tam Latvijā dzimuši 18,8 tūkstoši bērnu – par 528 mazāk nekā gadu iepriekš, vēsta Mixnews.lv.

Tātad 2019. gadā dabiskā sarukuma rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājies par 8,9 tūkstošiem (2018. gadā – par 9,5 tūkstošiem). Migrācijas rezultātā valsts zaudējusi 3,4 tūkstošus cilvēku (gadu iepriekš – 4,9 tūkstoši). Tik mazs aizbraukušo skaits arī ir rekordzems rādītājs kopš 1989. gada.

CSP norāda, ka emigrācija bija galvenais iedzīvotāju skaita sarukuma iemesls periodā no 2008. līdz 2016. gadam, taču pēdējo triju gadu laikā galvenais iemesls ir iedzīvotāju skaita dabiskais sarukums. Samazinājušies arī iedzīvotāju skaita sarukuma tempu: 2017. gadā valsts iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,8%, 2018. gadā – par 0,7% pērn – par 0,6%.

Iepriekš Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) eksperti pētījumā "Pensions at a Glance 2019" prognozēja, ka iedzīvotāju skaits Latvijā 20-64 gadu vecuma grupā līdz 2060. gadam samazināsies aptuveni par 40%.

Latvijas likumdošana paredz, ka par darbspējīgiem tiek uzskatīti iedzīvotāji vecumā no 15 gadiem līdz pensijas vecumam, kas 2025. gadā valstī sasniegs 65 gadus.

EDSO prognozē, ka visās organizācijas valstīs iedzīvotāju skaits 20-64 gadu vecuma grupā saruks par 10%. Latvijā un Lietuvā šie procesi ritēs ātrāk. Latvija ieņem trešo vietu starp EDSO valstīm darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās ziņā. Senioru daļas pieaugums apdraud pensiju sistēmas funkcionēšanu.

5
Tagi:
statistika, iedzīvotāji, Latvija
Pēc temata
Latvijai draud eirofondu līdzekļu apšņāpšana: deputāts prognozē jaunu emigrācijas vilni
Latvijā nedzīvo aptuveni pusmiljons tās valstspiederīgo
Latvija kļūs tukša: Krištopāns prognozē nebijušu emigrantu pieplūdumu pēc Covid-19 krīzes
Aizbraucis katrs piektais: kā Latvija zaudējusi cilvēkus kopš iestāšanās ES
Kārļa Ulmaņa gatve, foto no arhīva

Jūrmalas dome vēlas ieviest caurlaižu režīmu kūrortpilsētā uz visu gadu

5
(atjaunots 16:37 15.07.2020)
Jūrmalas dome uzskata, ka transportlīdzekļu tranzīts caur pilsētas centru negatīvi ietekmē kūrortpilsētas attīstību, tāpēc plūsma jānovirza uz Rīgas-Ventspils šoseju.

RĪGA, 15. jūlijs — Sputnik. Vakar, 14. jūlijā, Jūrmalas dome transporta komitejas un pilsētas saimniecības komitejas ārkārtas sēdē lēma par caurlaižu režīma ieviešanu uz visu gadu, vēsta Lsm.lv, tomēr domnieki vēlas iepazīties ar statistiku, cik daudzi autovadītāji izmanto Jūrmalu tranzītbraucienam.

Pagaidām caurlaižu režīms darbojas tikai vasaras periodā.

Iepriekš Jūrmala grozīja caurlaižu režīmu pirms trim gadiem, kad tika nolemts, ka par maksu 2 eiro apmērā atļauts ierasties pilsētā neierobežotu skaitu reižu dienas laikā.

Šāda režīma mērķis ir ierobežot tranzītu caur kūrortpilsētu – tā dēļ pilsēta centrā vērojama intensīva autotransporta satiksme. Pilsētas varasiestādes uzskata, ka autotransporta plūsmu būtu iespējams novirzīt uz šoseju Rīga-Ventspils (A10), pa ko var nokļūt līdz citiem Jūrmalas rajoniem, neiebraucot centrā.

Nākotnē Jūrmalas dome plāno piedāvāt gada caurlaidi par 180 eiro (49 centi dienā) un dienas caurlaidi par 2 eiro, kas ir spēkā arī pašlaik.

Ierēdņi uzskata, ka uz šī rēķina pilsētas budžets varētu papildināties par 380 tūkstošiem eiro šogad un 770 tūkstošiem eiro nākamgad.

Iebraukšanas maksa Jūrmalā bija noteikta 1996. gadā, tomēr no 2013. gada tā ir spēkā tikai vasaras periodā. Caurlaide uz nedēļu transportlīdzeklim ar pilno masu līdz 3,5 tonnām maksās 10 eiro, uz 30 dienām – 31 eiro, uz 90 dienām – 55 eiro, visam periodam – 107 eiro. Transportlīdzeklim ar pilno masu virs 3,5 tonnām ilgtermiņa caurlaide maksās 12, 43, 110 un 213 eiro atbilstoši.

Bez maksas pilsētā var iebraukt iedzīvotāji ar Jūrmalā deklarētu dzīves vietu vai nekustamo īpašumu, kā arī juridiskās personas, kuru juridiskā adrese ir Jūrmalā.

No maksas atbrīvoti transportlīdzekļi, kas pārvadā I grupas invalīdus, bērnus-invalīdus un invalīdus ar pārvietošanās grūtībām.

Bezmaksas caurlaidi iespējams noformēt arī transportlīdzeklim, kura īpašnieks ir Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas dalībnieks. Šim nolūkam personām ar likvidatora statusu, jāiesniedz pieteikums pašvaldības klientu apkalpošanas centrā, uzrādot apliecību.

5
Tagi:
Latvija, Jūrmala
Pēc temata
Jūrmalā tiek plānota vērienīga prospektu pārbūve: bez koku izciršanas neiztikt
Jūrmala varētu atjaunot iebraukšanas maksu visa gada garumā
Lūk, kāpēc Latvijā nav iedzīvotāju! Ne Rīga, ne Jūrmala nav "seksīgo vietu" sarakstā
Jūrmala aizmirsusi "treknos gadus" un krievu bagātniekus: kas šodien pērk mājokli kūrortā
Projekta Rail Baltica vizualizācija. Foto no arhīva

Lietuvas premjers nosaucis Baltijas valstu prioritāro objektu

0
(atjaunots 17:23 15.07.2020)
Lietuvas Ministru prezidents cer, ka Eiropas Komisijas pārstāvis tuvākajā laikā apmeklēs valsti un savām acīm ieraudzīs Rail Baltica realizācijas gaitu.

RĪGA, 15. jūlijs – Sputnik. Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis nosūtījis vēstuli Eiropas Komisijas transporta lietu komisārei Adinai Valeānai un pateicies par interesi un projekta Rail Baltica atbalstu, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz valdības preses dienestu.

"Rail Baltica – ir dzelzceļa infrastruktūras projekta piemērs un svarīgākā Lietuvas un Baltijas valstu prioritāte. Tāpēc ir patīkami dzirdēt, ka tā ir prioritāte arī Eiropas Komisijas acīs transeiropas transporta tīkla izveidē," teikts paziņojumā.

Skvernelis atzīmēja, ka projekta īstenošana Lietuvā rit pilnā sparā. Novembrī plānots pabeigt darbus iecirknī, kas savieno Kauņu ar Kauņas intermodālo termināli. Līdz ar tā noslēgšanu pirmo reizi šajā gadsimtā dzelzceļa kravu pārvadājumi tiks veikti starp Baltijas reģionu un citām Eiropas Savienības valstīm.

Uzsvērts, ka projektam būs liela nozīme militārās mobilitātes nodrošināšanai reģionā. Lietuva sākusi darbu ar Aizsardzības ministriju un NATO, lai labāk izmantotu Rail Baltica infrastruktūru militārajā jomā.

Valdības vadītājs apstiprināja Viļņas vēlmi noslēgt projektu līdz 2026. gadam. Politiķis pauda cerību, ka eirokomisāre varēs tuvākajā laikā apmeklēt Lietuvu, lai iepazītos ar būvdarbu gaitu.

Projekts Rail Baltica ir dzelzceļš, kas savienos Baltijas valstis ar Rietumeiropu. Tas vedīs caur Berlīni, Varšavu, Viļņu, Kauņu, Rīgu un Tallinu. Bija plānots ar ūdenstransportu pagarināt maršrutu līdz Somijai, tomēr Helsinki savu dalību projektā apturēja. Projekta aplēstā vērtība – 5,8 miljardi eiro. Periodiski parādās informācija, ka būvdarbi izmaksās vairāk nekā plānots sākotnēji.

Piemēram, intervijā Sputnik Lietuva Enerģētikas un finanšu institūta vecākais eksperts Sergejs Kondratjevs paziņoja, ka projekta īstenošana būtiski ievilksies, taču daudz nopietnāks ir izmaksu straujais pieaugums. Pēc viņa domām, nav arī saprotams, kāpēc Baltijas valstīm vajadzīgs Rail Baltica.

Vēl vairāk, projekta nesenais audits, kura rezultātus publicēja Eiropas Revīzijas palāta, fiksēja nopietnus trūkumus, it īpaši trases rentabilitātes jomā. Atskaitē norādīts, ka prognozējamais pasažieru skaits nav pat kritikas vērts. Turklāt nav skaidrs, no kurienes nāks kravas, ko plānots pārvadāt pa dzelzceļu.

0
Tagi:
Lietuva, Baltija, Rail Baltica
Pēc temata
"Rail Baltica" jau sākotnēji bija iecerēts kā militārs projekts
Eksperts: Latvija samaksās dārgu cenu par vēlmi vadāt tankus pa Rail Baltica