Latviešu meitene tautastērpā

Latviešu valodu rūpīgi izpētīs par trim miljoniem eiro

99
(atjaunots 08:58 09.03.2019)
Pētnieki cer, ka "latviešu valodas koks augs, zels, bagātīgi ražos".

RĪGA, 9. marts – Sputnik. Ceturtdien, 7. martā Latvijas Universitātē prezentēja plašu trīs gadus ilgu latviešu valodas izpētes programmu, kurai piešķirti trīs miljoni eiro, raksta skaties.lv.

Simboliskais starts tika dots programmai Latvijas Universitātē, jo tieši šajā augstskolā pirmo reizi pasaulē parādījās iespēja mācīties latviešu valodu.

Kaut arī faktiski pētnieki jau sākuši savu darbu, 7. martā viņi prezentēja savu pētījumu ierēdņiem, pedagogiem un nevalstisko organizāciju darbiniekiem.

"Valoda ir dzīvs koks. Tam ir gan saknes, gan zari, gan augļi un lapas. Ir arī gadalaiki – vismaz pie mums. Gribas, lai tas koks aug, zeļ un bagātīgi ražo," - stāsta pētījumu programmas stratēģiskās vadības padomes priekšsēdētāja Gunta Arāja.

Programmā piedalīsies vairāk nekā 110 pētnieku, tā skars lielu skaitu dažādu nozaru: ontoloģiju, sociolingvistiku, gramatiku, leksiku un terminoloģiju. Plānots izpētīt arī latgaļu rakstību un līvu valodu.

Projekta vadība uzsver, ka uzsāk darbu ne no tukšas vietas – daudz jau ir izdarīts, taču ir jāturpina valodas izpēte mūsdienu posmā.

"Mums jāiet tālāk. Tieši tādēļ ir tapis šis projekts, kura virsmērķis ir stiprināt latviešu valodu, Latvijas identitāti un valsts vērtības veidojošā pamata ilgtspēju," - pauž pētījumu programmas projekta vadītāja Ina Druviete.

Plānots, ka pētījumam būs arī praktiski rezultāti, piemēram, tas varētu veicināt valodas materiālu apstrādes metožu attīstību.

Programma norisināsies līdz 2021. gada decembrim.

99
Pēc temata
Otto Ozols: latviešu valoda un kultūra pazudīs pārskatāmā laika periodā
Pedagogs: latviešu valodu nekas neapdraud
VVC direktora bažas: daži ierēdņi apšauba latviešu valodas statusu

Marihuānas legalizācijas piekritēju skaits Latvijā ir sasniedzis 10 gadu maksimumu

1
(atjaunots 11:44 04.07.2020)
Pēdējo gadu laikā Latvijā, lai arī ļoti pakāpeniska, taču vērojama marihuānas legalizācijas piekritēju skaita izaugsme.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām uzstājas pret marihuānas legalizāciju, tās piekritēju skaits pastāvīgi pieaug.

Šādi ir pētījumu centra SKDS aptaujas rezultāti, kurus publicējis tā direktors Arnis Kaktiņš.

"Lai gan atbalsts marihuānas legalizācijai pēdējos gadus izrāda lēnu pieauguma tendenci, Latvijā tas vēl aizvien ir ļoti, ļoti zems," uzrakstīja Kaktiņš.

​Saskaņā ar 2020. gada datiem, 16% respondentu uzskata, ka marihuānas lietošana ir jāatļauj. Tas ir augstākais rādītājs pēdējo 10 gadu laikā.

Pret uzstājas 78%, attiecīgi, tas ir zemākais rādītājs kopš 2010. gada, tiesa, kopš pērnā gada tas nav mainījies.

Pašlaik Latvijā marihuānas lietošanas medicīniskos nolūkos legalizācijas jautājums netiek aktīvi apspriests, savukārt Lietuvā viena aiz otras parādās iniciatīvas, kuras lielākā vai mazākā mērā pietuvina marihuānas legalizāciju. Tostarp aprīlī Lietuvas Seimā aicināja atcelt kriminālsodu par neliela daudzuma šo narkotiku glabāšanu bez izplatīšanas mērķa, savukārt pērnā gada rudenī Lietuvas parlamenta komiteja atbalstīja kaņepju produkcijas legalizāciju.

Tiesa, arī Latvijas IeM ir marihuānas lietošanas dekriminalizācijas piekritēji.

1
Tagi:
SKDS, aptauja
Pēc temata
Lietuvas valdība atbalstīja kaņepju produktu legalizēšanu
Gada laikā Latvijā gandrīz trīs reizes pieaudzis kaņepju stādu skaits
Lauksaimnieks neizpratnē: kaņepju tēju drīkst dzert, bet nedrīkst pārdot
Aleksandrs Nosovičs

Analītiķis: Baltijas valstu aizsardzība maz uztrauc ES, naudu tās nesaņems

5
(atjaunots 11:12 04.07.2020)
Eiropas Savienība piešķīrusi naudu koronavīrusa pandēmijas seku pārvarēšanai, aizsardzības izdevumiem ar to nav nekāda sakara, paziņoja ekonomists, politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, komentējot Latvijas aizsardzības ministra paziņojumu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Latvija drīzumā saņems palīdzības paketi no Eiropas Savienības 2,9 miljardu eiro apmērā, taču aizsardzības nozarei finansējums nav paredzēts, pasūdzējās aizsardzības ministrs Artis Pabriks. "Ja mēs nedomāsim par savu drošību, mēs ne tikai neattīstīsim savus reģionus, kur ir izvietota mūsu darba zona, kur ir tie paši zemessargi un profesionālais dienests, bet mēs vienkārši sagatavosim augsni jaunām provokācijām. Senais teiciens "Kas nebaro savu armiju, baro svešu" ir patiess. Un nekas nav mainījies," sacīja ministrs.

"Līdzekļi Latvijai un citām ES valstīm tiek piešķirti koronavīrusa sociālekonomisko seku pārvarēšanai, kāds sakars ar to ir aizsardzības izdevumiem – jāvaicā Pabrika kungam. Šīs Latvijas pretenzijas Briselei ir absolūti bezjēdzīgas un ne ar ko nepamatotas," sacīja Nosovičs Sputnik Latvija intervijā.

Viņš atzīmēja, ka kopumā ES netiecas izpildīt Baltijas valstu aizsardzības iniciatīvas, tostarp tika noraidīts "militārās Šengenas" izveidošanas plāns.

"Šis projekts paredzēja apjomīgas investīcijas Austrumeiropas infrastruktūrā, lai militāras krīzes gadījumā pa to spētu ātrāk pārvietoties NATO militārā tehnika. Naudai bija jāaiziet ceļu un tiltu būvniecībai un remontam. Taču vēl pirms pandēmijas ES noraidīja projektu," sacīja Nosovičs.

Viņš atzīmēja, ka tas pats notiek ar dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica būvniecību, kur jau tiešā veidā sauc nevis par ekonomisku, bet par militāru projektu. Ar šo militāro pamatojumu Baltija prasa ES piešķirt arvien vairāk naudas, taču notiek tieši pretēji.

"Drošības un aizsardzības spēju ziņā Baltija ES īpaši neinteresē," nobeigumā sacīja Nosovičs.

Носович: оборона Прибалтики мало волнует ЕС, денег они не получат
5
Tagi:
NATO, aizsardzība, Artis Pabriks
Pēc temata
Un kodolieročus arī līdzi paķeriet: Krievijas ĀM par ASV spēku iespējamo izvešanu no VFR
"Nopietni iemesli": kāpēc Krievija pārvieto uz Ziemeļiem jaunāko bruņojumu
Par Krievijas gāzi un iemaksu kavēšanu NATO: Tramps izved pusi karaspēku no Vācijas
Kā "Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"