8. marts Rīgas Centrāltirgū

Latvijā pieaudzis to cilvēku skaits, kuri grasās svinēt 8. martu

127
(atjaunots 12:23 08.03.2019)
Astotais marts Latvijā nav brīvdiena, taču ir svētku diena; saskaņā ar aptaujām, to grasās svinēt 68% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem.

RĪGA, 8. marts – Sputnik. Gandrīz 70% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem šogad grasās svinēt Starptautisko sieviešu dienu, pret 8. martu iestājas vien 2% aptaujāto, liecina kompānijas Kantar TNS pētījuma rezultāti.

Saskaņā ar aptaujas datiem, šogad Latvijā ir ievērojami pieaudzis cilvēku skaits, kuri plāno obligāti nosvinēt svētkus (no 31% līdz 36% aptaujāto).

Plāni nosvinēt 8. martu zināmā mērā ir saistīti ar iedzīvotāju vecumu. Cilvēki vecumā līdz 30 gadiem retāk atzīst, ka plāno nosvinēt Starptautisko sieviešu dienu (65%), biežāk atbild, ka svinēs 8. martu, iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 60 gadiem (no 69% līdz 71% - atkarībā no dažādiem vecumiem).

Asi pret svētkiem iestājas vien 2% Latvijas iedzīvotāju, kuri atzīmē, ka nevēlētos šajā dienā saņemt nekādas dāvanas.

To vidū, kuri grasās svinēt 8. martu, sieviešu ir tradicionāli vairāk – 73% pret 65% vīriešu.

Astotajā martā visā pasaulē atzīmē sieviešu sasniegumus, neatkarīgi no nacionālām robežām vai etniskām, valodas, kultūras, ekonomiskām un politiskām atšķirībām.

Pirmo reizi Starptautiskās sieviešu dienas sarīkošanas ideja radās XX gadsimta sākumā.

Saskaņā ar Amerikas Sociālistiskās partijas lēmumu pirmā nacionālā sieviešu diena tika atzīmēta visā ASV teritorijā 1909. gada 28. februārī. ASV sievietes turpināja svinēt šo dienu februāra pēdējā svētdienā līdz pat 1913. gadam.

Pirmo reizi Starptautiskā sieviešu diena tika svinēta 1911. gada 19. martā Austrijā, Vācijā, Dānijā un Šveicē, kur mītiņos piedalījās vairāk nekā miljons vīriešu un sieviešu. Izņemot balsstiesības, viņi pieprasīja darba un profesionāli-tehniskās sagatavošanas tiesību piešķiršanu, piešķirt viņām tiesības ieņemt amatus valsts vadībā un izbeigt diskrimināciju darba vietā.

Krievijas sievietes nosvinēja savu pirmo Starptautisko sieviešu dienu 1913. gada februāra pēdējā svētdienā miera kustības ietvaros, kas izveidojās pirms Pirmā pasaules kara, savukārt 1914. gada 8. martā citās Eiropas valstīs sievietes sarīkoja mītiņus solidaritātes kārtā ar savām māsām.

1917. gadā Krievijas sievietes izvēlējās streika "par maize un mieru" sarīkošanai 23. februāri pēc tā laika Jūlija kalendāra, savukārt pēc Gregora kalendāra daudzās pasaules valstīs šī diena bija 8. marts.

PSRS 8. marts kļuva par oficiāliem svētkiem un brīvdienu pēc 1965. gada 8. maija PSRS Augstākās Padomes Prezidija rīkojuma.

Ilgu laiku 8. marts bija valsts svētki tikai vienā pasaules valstī – PSRS.

Starptautisko sieviešu dienu tāpat atzīmē ANO. Šobrīd tā tiek svinēta Azerbaidžānā, Armēnijā, Gruzijā, Kazahstānā, Kirgīzijā, Moldovā, Uzbekistānā, Tadžikistānā, Ukrainā, Abhāzijā, Dienvidosetijā un Baltkrievijā.

Tadžikistānā pēc valsts prezidenta iniciatīvas kopš 2009. gada svētkus sākuši dēvēt par Mātes dienu.

Turkmenistānā Starptautiskā sieviešu diena netika svinēta līdz 2008. gadam – sieviešu svētki tika pārcelti uz 21. martu (pavasara saulgriežu diena). 2008. gadā Turkmenistānas prezidents veica izmaiņas Darba likumu kodeksā un atgrieza valstij 8. marta svētkus.

Gruzijā atzīmē gan Starptautisko sieviešu dienu – 8. martu, gan Mātes dienu – 3. martā. Mātes diena tika noteikta 1991. gadā, un tai bija jāaizstāj 8. marts, taču joprojām tiek svinēti abi svētki.

Starptautiskā sieviešu diena 8. marta ir nacionālie svētki un brīvdiena vairākās citās valstīs: Angolā, Gvinejā-Bisau, Zambijā, Kambodžā, Kenijā, KTDR, Madagaskarā, Mongolijā, Ugandā un Eritrejā.

127
Pēc temata
Svētki, taču ne brīvdiena: kur pasaulē svin 8. martu
Ražots Latvijā: desmit dāvanas 8. Martā
Floristi pastāstījuši, kādus ziedus labāk dāvināt 8. martā
Rīga

"Galvaspilsēta Rīga": VARAM piedāvā interesantu papildinājumu Pašvaldību likumā

6
(atjaunots 18:28 12.07.2020)
Atsevišķa nodaļa likumā noteiks Rīgas pašvaldības funkcijas un Rīgas domes pilnvaras, kā arī to vadības veidus.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina iekļaut Pašvaldību likumā atsevišķu nodaļu "Galvaspilsēta Rīga", vēsta Mixnews.lv.

Šāda papildinājuma iekļaušanas iespēju valdība skatīs otrdien, 14. jūlijā.

Šajā normā tiks aprakstītas pašvaldības funkcijas, Rīgas domes pilnvaras, to plānošana un vadība.

Tāpat jaunajā nodaļā jāiekļauj ikgadējā līguma noslēgšana starp Rīgas pašvaldību un valsti. Tajā tiks norādītas valdības subsīdijas un pašvaldības līdzfinansējums.

VARAM skaidro šādu lēmumu ar to, ka Rīgā dzīvo liels cilvēku skaits, un galvaspilsētai ir arī sava specifika.

Turklāt "Galvaspilsēta Rīga" nodaļā aprakstīto normu ievērošanai sekos līdzi speciāli izveidota koordinācijas padome. Šajā padomē jābūt iekļautiem Latvijas valdības un Rīgas pašvaldības pārstāvjiem, savukārt vadīs to Rīgas izpilddirektors.

Atgādināsim, ka 22. jūnijā Latvijas prezidents Egils Levits izsludināja likumu par administratīvi teritoriālo reformu, saskaņā ar kuru no 2021. gada valstī būs 42 pašvaldības esošo 119 vietā.

Saskaņā ar jauno likumu, no nākamā gada 1. jūlija pilsētas statuss tiks piešķirts Koknesei un Iecavai, savukārt no 2022. gada 1. jūlija par pilsētām kļūs Ādaži, Mārupe un Ķekava.

Latvijas pilsētas tiks iedalītas valsts nozīmes pilsētas un novada nozīmes pilsētās. Valsts nozīmes pilsētas statusu piešķirs Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij.

6
Tagi:
novadu reforma, VARAM
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu
Saeima apstiprināja Nacionālo attīstības plānu: kāds būs Latvijas kurs jaunajā septiņgadē
Pašvaldības palīdzēs prezidentam izbrāķēt novadu reformu
Covid-19

Latvija uzvarējusi Covid-19? Aizritējušajā diennaktī nav atklāti inficēšanās gadījumi

10
(atjaunots 12:48 12.07.2020)
Pēc pēkšņā Covid-19 uzliesmojuma Latvijā, iestājies klusuma brīdis. Aizritējušajā diennaktī 1467 veiktie testi neatklāja nevienu jaunu koronavīrusa inficēšanās gadījumu.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informāciju, pēdējo 24 stundu laikā valstī tika veikti 1467 Covid-19 testi. Jaunu inficēšanās gadījumu nav.

​Vēl sestdien, 11. jūlijā, tika ziņots par 8 jauniem inficēšanās gadījumiem. SPKC meklēja reisa 7937 autobusa pasažierus, kurš brauca maršrutā Liepāja-Saldus-Rīga, jo tajā brauca cilvēks ar apstiprinātu koronavīrusa diagnozi.

Savukārt Valsts policija solīja pastiprināt pašizolācijā esošo cilvēku kontroli.

Visā epidēmijas laikā Latvijā tika veikti 168 947 Covid-19 izmeklējumi. Kopumā tika atklāti 1173 inficētie, no kuriem 1019 cilvēki izveseļojās un 30 nomira.

Slimnīcās turpina ārstēties trīs cilvēki, no kuriem viens atrodas smagā stāvoklī.

​Atgādināsim, ka piektdien, 10. jūlijā, Ministru kabinets pieņēma lēmumu par sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darba laika saīsināšanu ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību un novērst jaunus saslimšanas uzliesmojumus.

10
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Izsprucis no laboratorijas": Nacionālās apvienības deputāts "atklāja" Covid-19 izcelsmi
Madonas slimnīcas bērnu ārsts inficējies ar Covid-19
Izsekot var tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas: kā Latvijā kontrolē Covid-19
Ieveda un kontaktēja: Latvijā 11 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins pastāstīja par savu attieksmi pret viņam pausto kritiku

0
(atjaunots 18:34 12.07.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka uzskata par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek piedāvāts.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, prātojot par viņam pausto aso kritiku, paziņoja, ka uzskata par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek piedāvāts, taču kritika kritikas labad viņu neinteresē, vēsta RIA Novosti.

"Vienmēr ir cilvēki, kuri domā citādāk, nekā tu, un viņiem liekas, ka viņiem ir labāki risinājumi, nekā tie, kurus piedāvā esošie varas pārstāvji, tai skaitā valsts vadītājs. Es, vispār, lai cik dīvaini tas nešķiet, uzskatu par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek deklarēts, vai tajā, kas tiek piedāvāts – ja kaut kas vispār tiek piedāvāts, izņemot kritiku, jo ja tā ir kritika kritikas labad, tad tas vienkārši nav interesanti, bet ja ir arī konstruktīvi piedāvājumi, tad, protams, ar prieku tajos ieklausos," sacīja viņš intervijā telekanālam "Rossija 1" atbildot uz jautājumu, kā viņš attiecas pret viņam pausto aso kritiku.

Putins atzīmēja, ka tas, ka viņš ieklausās piedāvājumos, nenozīmē, ka viņš "īstenos to, ko ir izdzirdējis". "Taču zināt viedokļu, vērtējumu un piedāvājumu dažādību – tas ir lietderīgi," nobeigumā sacīja viņš.

0
Tagi:
Putins, Krievija
Pēc temata
"Jauns strīdu raunds". National Interest ir pārliecināts par Putina raksta panākumiem
"Nevarēja atspēkot nevienu faktu": Krievijas vēstniecība ar godu atbildēja Latvijas ĀM
Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem Krievija Konstitūcijā