RĪGA, 8. marts – Sputnik. Latviešu dziedātājs Lauris Reiniks pasūdzējies sociālajos tīklos par turku aviokompāniju Turkish Airlines, kuras stjuarti ar pasažieriem reisos no Rīgas un atpakaļ atvadās angļu un krievu valodās, bet ne latviešu valodā. Aviokompānijā solīja izpētīt jautājumu.
Mūziķis atzīmēja, ka Turkish Airlines stjuarti, sarunājoties ar pasažieriem Latvijas reisos, lieto divas valodas, bet ne viena no tām nav latviešu valoda.
"Dārgie Turkish Airlines, lūdzu, pasakiet jūsu stjuartiem, ka Letonya – tas ir turku vārds, kurš apzīmē Latviju. "Welcome on board of a flight to Riga in Letonya" angliski skan murgaini. Turklāt, pēc nosēšanās frāzi "Bye, bye & Do svidanye" derētu aizvietot ar "Bye, bye & Uzredzēšanos!"," - uzrakstīja Lauris Reiniks savā Twitter lapā.
Dear @TurkishAirlines please tell your flight attendants that Letonya is a Turkish word for #LATVIA "Welcome on board of a flight to Riga in Letonya" doesn't make sense in English. And also, after landing "Bye, bye & Do svidanye" should be replaced with "Bye, bye & Uzredzēšanos!"
— Lauris Reiniks (@LaurisReiniks) 6 марта 2019 г.
Turku aviokompānijas atbalsta dienests atbildēja mūziķim, pateicoties par paziņojumu un apsolot, ka izskatīs šo jautājumu.
Arī dziesmas – krieviski
Pirms tam analoģisku pēc satura sūdzību, tikai pret transporta kompāniju iesniedza Liepājas iedzīvotāja. Bez Tabu raidījumā viņa pastāstīja , ka reisa autobusu un mikroautobusu šoferi salonā ieslēdz skaļu krievu mūziku, vēsta skaties.lv.
"Braucu ar "mikriņu" katru dienu, vismaz divas reizes dienā. Reizi dienā, man liekas, es dzirdu. Visā salonā var dzirdēt. Es sēžu pa vidu, diezgan labi var dzirdēt. Vismaz kaut kādu pašmāju mūziku klausītos. Tūristi atbrauc uz Liepāju vai Rīgu, iekāpj "mikriņā", un tur skan krievu mūzika. Fanojam par Krieviju?" - sūdzas liepājniece Līga.
Reaģējot uz viņas sūdzību, pašvaldības darbinieki ieteica pārvadātāja uzņēmumam veikt disciplināru darbu ar šoferiem.
Liepājas Sabiedriskā transporta pārvaldes vadītājs Uldis Zupa uzskata, ka skaļi klausīties mūziku sabiedriskā transporta salonā nedrīkst, neatkarīgi no tā, kādā valodā tiek izpildītas dziesmas.
Savukārt Liepājas Autobusu parka izpilddirektors Māris Albergs paziņoja, ka radio izmantošana mašīnā ir katra vadītāja privāta darīšana, viņš var klausīties radio fonā, lai uzzinātu svarīgu informāciju par laikapstākļiem un situāciju uz ceļiem – ar nosacījumu, ka radio spēlē klusi. Radio netiek ieslēgts, lai gandarītu pasažierus, atzīmēja viņš.
Konflikti uz valodas pamata
Latvijā dzīvo nepilni divi miljoni cilvēku. Valstī ir viena oficiālā valoda — latviešu. Lai arī krievu valodā runā aptuveni 40% valsts iedzīvotāju, tai piešķirts svešvalodas statuss.
Valodas likuma ievērošanu Latvijā kontrolē Valsts valodas centrs. Tā uzmanības lokā ir politiķi, kuri ļaunprātīgi lieto krievu valodu vai vāji pārvalda latviešu valodu, uzņēmēji, kuri izmanto nelatviskas izkārtnes, uzņēmumi un organizācijas, kuri izsūta bukletus svešvalodās un kuru darbinieki ar klientiem nerunā latviski, viesizrādes un pat skolu izlaiduma pasākumi.
Konflikta situācija saistībā ar latviešu valodas nezināšanu vai nevēlēšanos tajā runāt rodas regulāri un tiek plaši apspriestas. Sputnik Latvija vairākkārt rakstījis par šādiem gadījumiem.
Nesen lielu uzmanību piesaistīja aktrises Ausmas Kantānes-Ziedones stāsts, kura piezvanīja pati personīgi Rīgas mēram Nilam Ušakovam, lai pasūdzētos par taksistu, kurš slikti saprata latviski, un viņai nācās pāriet uz krievu valodu, lai paskaidrotu viņam, kā aizbraukt līdz veļas mazgātavai. "Rīt manai valstij simtā dzimšanas diena, bet man vēl joprojām jārunā krieviski! Sapratu, ka man kādam jāpiezvana. Citādi sirds plīsīs," pastāstīja Latvijas PSR tautas māksliniece.
Par valsts valodas nelietošanu bieži sūdzas arī vienkāršie Latvijas iedzīvotāji. Ar uzbrukumiem nereti saskaras veikalu kasieri, kuri sāk sarunu ar pircējiem krievu valodā. Turklāt dažkārt nacionālistiski noskaņotu pilsoņu mērķis ir paši latvieši.
Piemēram, pērnruden plašu rezonansi radīja pircējas un kasieres strīds Maxima veikalā. Saruna sākās ar to, ka pārdevēja nosauca pirkuma summu krieviski, bet pircēja Ieva Brante pieprasīja apkalpot viņu valsts valodā. Rezultātā izcēlās strīds ar draudiem izsaukt nezināmu "specbrigādi" no vienas puses un pašvaldības policiju – no otras. Noskaidrojās, ka kasiere ir latviete un valodu prot, vienkārši pie pircējas vērsusies krieviski, jo viņai šķitis, ka pircēja ir krieviete. Abas sievietes sarunājās latviski, izņemot kasieres frāzi sarunas sākumā par čeka summu.
