Turkish Airlines aviokompānijas stends. Foto no arhīva

Divus vārdus pateica krieviski: latviešu dziedātājs sūdzas par Turkish Airlines stjuartiem

136
(atjaunots 10:16 08.03.2019)
Latvieši sūdzas par transporta kompānijām un pat par ārzemju pārvadātājiem, kuri lieto krievu valodu – "pa mici dabūjuši" gan Liepājas šoferi, gan Turkish Airlines stjuarti.

RĪGA, 8. marts – Sputnik. Latviešu dziedātājs Lauris Reiniks pasūdzējies sociālajos tīklos par turku aviokompāniju Turkish Airlines, kuras stjuarti ar pasažieriem reisos no Rīgas un atpakaļ atvadās angļu un krievu valodās, bet ne latviešu valodā. Aviokompānijā solīja izpētīt jautājumu.

Mūziķis atzīmēja, ka Turkish Airlines stjuarti, sarunājoties ar pasažieriem Latvijas reisos, lieto divas valodas, bet ne viena no tām nav latviešu valoda.

"Dārgie Turkish Airlines, lūdzu, pasakiet jūsu stjuartiem, ka Letonya – tas ir turku vārds, kurš apzīmē Latviju. "Welcome on board of a flight to Riga in Letonya" angliski skan murgaini. Turklāt, pēc nosēšanās frāzi "Bye, bye & Do svidanye" derētu aizvietot ar "Bye, bye & Uzredzēšanos!"," - uzrakstīja Lauris Reiniks savā Twitter lapā.

Turku aviokompānijas atbalsta dienests atbildēja mūziķim, pateicoties par paziņojumu un apsolot, ka izskatīs šo jautājumu.

Arī dziesmas – krieviski

Pirms tam analoģisku pēc satura sūdzību, tikai pret transporta kompāniju iesniedza Liepājas iedzīvotāja. Bez Tabu raidījumā viņa pastāstīja , ka reisa autobusu un mikroautobusu šoferi salonā ieslēdz skaļu krievu mūziku, vēsta skaties.lv.

Lielveikala kasiere
© Sputnik / Владимир Астапкович

"Braucu ar "mikriņu" katru dienu, vismaz divas reizes dienā. Reizi dienā, man liekas, es dzirdu. Visā salonā var dzirdēt. Es sēžu pa vidu, diezgan labi var dzirdēt. Vismaz kaut kādu pašmāju mūziku klausītos. Tūristi atbrauc uz Liepāju vai Rīgu, iekāpj "mikriņā", un tur skan krievu mūzika. Fanojam par Krieviju?" - sūdzas liepājniece Līga.

Reaģējot uz viņas sūdzību, pašvaldības darbinieki ieteica pārvadātāja uzņēmumam veikt disciplināru darbu ar šoferiem.

Liepājas Sabiedriskā transporta pārvaldes vadītājs Uldis Zupa uzskata, ka skaļi klausīties mūziku sabiedriskā transporta salonā nedrīkst, neatkarīgi no tā, kādā valodā tiek izpildītas dziesmas.

Savukārt Liepājas Autobusu parka izpilddirektors Māris Albergs paziņoja, ka radio izmantošana mašīnā ir katra vadītāja privāta darīšana, viņš var klausīties radio fonā, lai uzzinātu svarīgu informāciju par laikapstākļiem un situāciju uz ceļiem – ar nosacījumu, ka radio spēlē klusi. Radio netiek ieslēgts, lai gandarītu pasažierus, atzīmēja viņš.

Konflikti uz valodas pamata

Latvijā dzīvo nepilni divi miljoni cilvēku. Valstī ir viena oficiālā valoda — latviešu. Lai arī krievu valodā runā aptuveni 40% valsts iedzīvotāju, tai piešķirts svešvalodas statuss.

Valodas likuma ievērošanu Latvijā kontrolē Valsts valodas centrs. Tā uzmanības lokā ir politiķi, kuri ļaunprātīgi lieto krievu valodu vai vāji pārvalda latviešu valodu, uzņēmēji, kuri izmanto nelatviskas izkārtnes, uzņēmumi un organizācijas, kuri izsūta bukletus svešvalodās un kuru darbinieki ar klientiem nerunā latviski, viesizrādes un pat skolu izlaiduma pasākumi.

Konflikta situācija saistībā ar latviešu valodas nezināšanu vai nevēlēšanos tajā runāt rodas regulāri un tiek plaši apspriestas. Sputnik Latvija vairākkārt rakstījis par šādiem gadījumiem.

Nesen lielu uzmanību piesaistīja aktrises Ausmas Kantānes-Ziedones stāsts, kura piezvanīja pati personīgi Rīgas mēram Nilam Ušakovam, lai pasūdzētos par taksistu, kurš slikti saprata latviski, un viņai nācās pāriet uz krievu valodu, lai paskaidrotu viņam, kā aizbraukt līdz veļas mazgātavai. "Rīt manai valstij simtā dzimšanas diena, bet man vēl joprojām jārunā krieviski! Sapratu, ka man kādam jāpiezvana. Citādi sirds plīsīs," pastāstīja Latvijas PSR tautas māksliniece.

Par valsts valodas nelietošanu bieži sūdzas arī vienkāršie Latvijas iedzīvotāji. Ar uzbrukumiem nereti saskaras veikalu kasieri, kuri sāk sarunu ar pircējiem krievu valodā. Turklāt dažkārt nacionālistiski noskaņotu pilsoņu mērķis ir paši latvieši.

Piemēram, pērnruden plašu rezonansi radīja pircējas un kasieres strīds Maxima veikalā. Saruna sākās ar to, ka pārdevēja nosauca pirkuma summu krieviski, bet pircēja Ieva Brante pieprasīja apkalpot viņu valsts valodā. Rezultātā izcēlās strīds ar draudiem izsaukt nezināmu "specbrigādi" no vienas puses un pašvaldības policiju – no otras. Noskaidrojās, ka kasiere ir latviete un valodu prot, vienkārši pie pircējas vērsusies krieviski, jo viņai šķitis, ka pircēja ir krieviete. Abas sievietes sarunājās latviski, izņemot kasieres frāzi sarunas sākumā par čeka summu.

136
Pēc temata
Rinkēvičs pielauzis ASV vēstniecību mazāk runāt krieviski
"Kāpēc runājat krieviski" nevis "paldies": Rīgas radiostacijas ikdiena
Mamikins: kas zina, varbūt tālāk aizliegs sarunāties krieviski tramvajā
Latvijas kultūras ministre runās krieviski, ja izdzirdēs sirsnīgu atvainošanos
Rokudzelži

VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti

6
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Valsts drošības dienests sniedza komentārus par kratīšanu un Baltnews un Sputnik autoru aizturēšanu.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē.

Iepriekš jau vēstīts, ka 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

VDD izmeklētājiem radušās aizdomas, ka notikusi saimnieciskā resursa nodošana personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.  

Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis apjomīgu informācijas kopumu, kas ietver datu nesējus un dokumentus. Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Lai izmeklēšana varētu noritēt netraucēti, VDD no plašākiem komentāriem par šo gadījumu šobrīd atturas.

"VDD atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā," teikts specdienesta paziņojumā.

Iepriekš jau norādīts, ka ES individuālās sankcijas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu, pati aģentūra sankciju sarakstos nav iekļauta. Baltijas valstis sankcijas interpretē paplašināti un attiecina tās arī uz aģentūru, tomēr Krievijas ĀM jau norādījusi, ka tamlīdzīgs traktējums ir absurds.

6
Tagi:
sankcijas, Sputnik, žurnālists, Drošības dienests
Pēc temata
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā
Ūdensvada krāns

"Nelietība": publicists sašutis par aizliegumu pārdot saimniecības preces brīvdienās

23
(atjaunots 12:04 04.12.2020)
Pazīstamais latviešu publicists Jurijs Paiders asi novērtēja jaunos ierobežojumus ar mērķi ierobežot koronavīrusa izplatību Latvijā – visvairāk viņš sašutis par aizliegumu pārdot saimniecības preces brīvdienās.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Izdevuma "Neatkarīgā rīta avīze" analītiķis, ģeogrāfijas zinātņu doktors, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Juris Paiders asi kritizēja jaunos ierobežojumus.

Atgādināsim, ka līdztekus citiem ierobežojošo pasākumu sarakstā iekļauts aizliegums brīvdienās strādāt visiem veikaliem, izņemot pārtikas preču un pirmās nepieciešamības preču (zāles, higiēnas priekšmeti).

Saimniecības preču veikalu slēgšana, pēc Jura Paidera domām ir ārkārtīgi sāpīga – izrādās, viņš nedzīvo pilsētā.

"Kariņam pilsētas dzīvoklī ir elektrība, siltums, ūdens u.c. Ja man laukos, piektdienas vakarā pārsprāgs ūdens pievads, tad mocies līdz pirmdienai. Latvijā katrs piektais dzīvo lauku mājā! Aizliegums pārdot saimniecības preces brīvdienās ir nelietība pret visiem lauku ļaudīm," savā lapā Twitter uzrakstīja Juris Paiders.

​Liela daļa komentētāju žurnālista sašutumu uztvēra sarkastiski, piemēram, atzīmēja, ka rūpīgam lauciniekam vienmēr ir vajadzīgo instrumentu un materiālu krājums. Pat radās aizdomas, ka žurnālistam nav ne jausmas, kā dzīvo laukos.

"Jūs laikam nepazīstat lauku ļaudis. Lauku ļaudis ūdens pievadu saremontēs pirms tas pārsprāgs. Un ja vajadzēs ienesīs ūdeni ar spaini, bet svētdien nemaz nebrauks uz veikalu, jo tā diena ir atpūtai, protams, ja nav lopi jāapkopj," norādīja Normunds Medens.

​Tomēr Paiders noliedza visas lasītāju aizdomas un parādīja savu malkas grēdu. Viņš stāstīja, ka dzīvo laukos jau trešo gadu desmitu un zina, kā tas ir, kad sestdien pēkšņi salūst apkures katls vai ūdens sūknis.

​"Sveiciens visiem apmelojošo tvītu rakstītājiem un melu tvītu retvītotājiem! Tas ir mans malkas šķūnis, mans Saules enerģijas akumulācijas panelis, par kur es neprasu ne no viena Latvijas iedzīvotāja man maksāt OIK, atšķirībā no valdībai pietuvinātajiem korumpantiem!" stāstīja Paiders.

"Visi baigi gudrie, bet, ja ārā ir -20 un kaut kas tāds notiek, tad tā tiešām ir ārkārtas situācija, kas jālabo nekavējoties, citādi var iedzīvoties baigos visas sistēmas bojājumos. Turklāt strādājošam cilvēkam tik uz veikalu darba dienā nav nemaz tik viegli," žurnālistu atbalstīja Vilnis.

​Citi iebilda, ka jaunajos ierobežojumos ir daudz nopietnākas lietas.

"Aizliegums pārdod šmigu brīvdienās vispār ir genocīds pret iedzīvotājiem, jo bez elektrības un ūdens pievadiem var izdzīvot!" ironiski konstatēja Arvis.

​Atzīmēsim, ka jaunie ierobežojumi paredz arī alkohola un cigarešu tirdzniecības aizliegumu brīvdienās un svētku dienās. Tie radīja asāko kritikas vilni sabiedrībā. Tomēr epidemiologi centās apliecināt, ka ar šo iniciatīvu nav saistīti.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību risku analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs paziņoja, ka alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu tirdzniecības aizliegums nav epidemiologu lēmums, taču viņi to atbalsta, jo alkohola lietošana veicina socializāciju.

"Alkohola lietošana saistās ar plašāku socializēšanos, tāpēc ir augstāki kovida izplatīšanās riski, teica Perevoščikovs. tāpēc jāaizliedz tā tirgošana brīvdienās. man gan šķiet, ka manu kotlešu un rosola smarža daudz vairāk socializē apkārtējos. Aizliedzam kotletes un rosolu!" ziņu komentēja publiciste Elita Veidemane.

​Trešdien, 2. decembrī Latvijas valdība nolēma pagarināt ārkārtējās situācijas režīmu līdz 11. janvārim un ieviesa stingrākus ierobežojumus, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos.

Cita starpā no 3. decembra visā Latvijas teritorijā aizliegts pulcēties kopā vairāk nekā diviem cilvēkiem (izņēmums – ģimenes), pie tam jāievēro 2 metru distance. Atcelti visi privātie pasākumi, ballītes un sapulces.

23
Tagi:
pandēmija, tirdzniecība, Latvija
Pēc temata
Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus
Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas ir uzsāktas 600 lietas par ierobežojumu pārkāpumiem
Elpot ir bīstami: PVO iesaka valkāt maskas visur
Petrovs: Covid-19 pasākumi ir absurdi un tiek ieviesti demonstratīvos nolūkos