Latvijas pilsoņa pase

Latvijas pilsoņi strauji maina pilsonību

1520
(atjaunots 20:03 07.03.2019)
Laikā no 2014. līdz 2017. gadam citu ES valstu un Eiropas brīvās tirdzniecības zonas valstu pilsonībā pārgājuši 11 920 Latvijas valsts piederīgie.

RĪGA, 8. marts — Sputnik. Latvijas valsts piederīgo skaits, kuri naturalizācijas ceļā kļuvuši par citu ES valstu un Eiropas brīvās tirdzniecības zonas valstu (EFTA) pilsoņiem, 14 gadu laikā pieaudzis septiņas reizes, vēsta LSM, atsaucoties uz Eurostat datiem. Visbiežāk Latvijas valsts piederīgie pāriet Lielbritānijas pilsonībā.

2004. gadā, kad Latvija iestājās ES, par citu ES un EFTA valstu pilsoņiem kļuva tikai 334 Latvijas valsts piederīgie. Kopš tā laika šis skaits ar katru gadu aizvien pieaudzis, līdz 2017. gadā sasniedzis 2167.

Visbiežāk Latvijas valsts piederīgie kļūst par Lielbritānijas pilsoņiem – būtisks pieteikumu skaits par pāreju Apvienotās Karalistes pilsonībā tika fiksēts pēc referendumā pieņemtā lēmuma par valsts izstāšanos no ES. 2017. gadā naturalizējušos Latvijas pilsoņu skaits tur gandrīz dubultojies salīdzinājumā ar 2016. gadu, - no 499 līdz 882 cilvēkiem. 2004. gadā šādu lēmumu pieņēma tikai 50 cilvēki, taču vēlāk rādītājs svārstījās aptuveni no 200 līdz 400 cilvēkiem gadā.

Nevienā citā ES un EFTA valstī tik strauja dinamika nav vērojama.

Vācijā naturalizējušos Latvijas valsts piederīgo skaits ir relatīvi stabils – aptuveni 250 cilvēki gadā pēdējo piecu gadu laikā. Neliels pieaugums fiksēts Īrijā: no 379 cilvēkiem 2016. gadā līdz 392 cilvēkiem 2017. gadā. Laikā no 2015. līdz 2017. gadam Zviedrijā naturalizējušies aptuveni 200 Latvijas valsts piederīgie.

Šīs valstis laikā no 2004. līdz 2017. gadam naturalizējušas lielāko skaitu Latvijas pilsoņu. Lielbritānijā pilsonību saņēmuši 3399, Vācijā – 2674, Īrijā – 1647, Zviedrijā – 1537 Latvijas valsts piederīgie. Kopumā šajā periodā citās ES un EFTA valstīs naturalizējušies 11 920 Latvijas pilsoņi.

Iepriekš vēstīts, ka Latvija ir viena no ES valstīm, kas zaudē lielāko skaitu iedzīvotāju gan negatīva dabiskā pieauguma, gan migrācijas negatīvās bilances rezultātā. Sliktāka situācija ir tikai Lietuvā.

Pēdējo piecu gadu laikā Latvija zaudējusi 67 tūkstošus iedzīvotāju, kopš gadsimta sākuma – 300 tūkstošus. Pie tam kopš 2015. gada dzimstības līmenis Latvijā tomēr ir pieaudzis. Iespējams, to veicinājusi jaundzimušo kopšanas pabalstu palielināšanās valstī un citi pasākumi. Taču dzimstības līmenis vēl joprojām ir zems, un līdz 2050. gadam nesasniegs līmeni, kas nodrošina iedzīvotāju dabisku atražošanu.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par ilgtermiņa emigrāciju (cilvēks uzturas ārpus Latvijas vairāk nekā vienu gadu) liecina, ka Latviju pieklājīgas algas un pienācīgas dzīves meklējumos pamet aktīvākā iedzīvotāju daļa – vīrieši (54,5%) vecumā no 25 līdz 34 gadiem (30,2%). Otro vietu ieņem iedzīvotāji vecuma grupā no 35 līdz 49 gadiem (25,7%).

1520
Pēc temata
Kur nu vēl vienkāršāk: vai tiks mainīta Latvijas pilsonības saņemšanas procedūra
Yle: soms no krieviem uzzinājis, kā iegūt Latvijas pilsonību
Pilsonības piešķiršana nepilsoņu bērniem apdraud valstij?
Pasaules pilsonību reitings demonstrējis aizu starp Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem
Tukša mācību telpa, foto no arhīva

Mokas skolotājiem un vecākiem, plaisa sabiedrībā: skolu direktori par jaunajām prasībām

1
(atjaunots 12:24 27.11.2020)
Daudzas skolas Latvijā nespēj pildīt jaunās prasības: trīs kvadrātmetru platība vienam skolēnam, tāpēc valdības lēmums ļaut skolām izvēlēties – strādāt pēc jaunajiem noteikumiem vai pāriet pie tālmacībām – patiesībā nedod nekādu izvēli.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Kādas Rīgas skolas direktore Anna Vladova ierosinājusi valdībai ieviest vispārēju karantīnu, nevis izvirzīt grūti pildāmas prasības skolām Covid-19 apkarošanas stratēģijas ietvaros. Citas skolas direktors Deniss Kļukins atzīmēja: lielākā daļa skolu nespēj nodrošināt normu izpildi un pāries pie tālmācībām, bet tās nav pārdomātas un nes negatīvas sociālās sekas – vēl lielāku sabiedrības šķelšanos.

Valdības lēmums paredz, ka no 30. oktobra visiem klātienē strādājošiem pedagogiem jāizmanto maskas gan nodarbību laikā, gan starpbrīžos. Katram skolēnam klasē jāatvēl vismaz 3 kvadrātmetri. Ja kādā pašvaldībā saslimstības kumulatīvais rādītājs divkārt pārsniegs vidējo rādītāju valstī, pie tālmācībām jāpāriet arī 5.-6. klašu skolēniem līdz ar 7.-12. klasēm, kas jau mācās attālināti.

Šo valdības lēmumu asi kritizēja Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, tagad viedokli pauda arī divu Rīgas skolu direktori – Anna Vladova un Deniss Kļukins.

Anna Vladova uzskata, ka labāk būtu ieviest pilnīgu karantīnu, nevis mocīt skolu administrācijas un vecākus ar jaunajiem noteikumiem, - tas patiešām palīdzētu mazināt slimnīcu slodzi.

"No vienas puses ar tādu saslimstības līmeni viss šķiet loģiski un pareizi. Bet jūs uz skolas administrāciju pleciem uzliekat atbildību par vai nu skolotāju vai vecāku mokām. No 6 līdz 8 stundām maksās, nenoņemot tās pat starpbrīžos. Lēmumu, ka jau pie mums ir pierasts, ir jāpieņem skolas administrācijai nevis valdībai, valdība taču piedāvāja izvēli!

Es darba nedēļā biju tirdzniecības centros. Tur it tik liels cilvēku un bērnu skaits, ka jebkura skola pēc "populācijas" skaita liksies kā tuksnesis salīdzinājumā ar megapolisi. Iespējams, ir laiks pārstāt eksperimentēt, un jāievieš pilnvērtīgu lokdaunu VISIEM, jāslēdz tirdzniecības centri uz vismaz divām-trim nedēļām? Jā, tas nozīmētu ka būs jāizmaksā kompensācijas, bet tām jums it kā visa pietiek? Varbūt ir pienācis laiks pārtraukt dejot uz kritiskās slimnīcu piepildījuma robežas un riskēt ar mūsu pilsoņu dzīvībām? Pretējā gadījumā jums nebūs neviena, kas veidotu putuplasta pieminekli par uzvaru pār pandēmiju," Vladova konstatēja publikācijā savā lapā Facebook.

Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktors Deniss Kļukins konstatēja, ka lielākā daļa skolu nespēj nodrošināt 3 kvadrātmetru platību katram skolēnam. Standarta klases platība ir 54 kvadrātmetri, saskaņā ar standarta prasībām katram skolēnam jānodrošina divi kvadrātmetri, un bieži vien netiek pildīts arī šis noteikums, jo IZM cenšas palielināt klases (no 30 skolēniem un vairāk). Trīs kvadrātmetrus skolēnam iespējams nodrošināt tikai gaiteņos un sporta zālēs, bet klasē varēs sasēsties tikai 18 skolēni.

"Mūsu skolā ir pietiekami daudz sporta zāļu un gaiteņu, lai atrisinātu kārtējo Izglītības ministrijas rēbusu. Vismaz pirmās klases mēs mācīsim klātienē līdz pēdējām. Tikai tas gan nav pateicoties, bet par spīti Šu komandas rīcībai.

Patiesībā jaunās normas nozīmē, ka no 30. novembra gandrīz visām skolām pilnībā jāpāriet uz attālinātajām mācībām. Kungi, lūdzu, saņemiet drosmi un nosauciet lietas īstajos vārdos.

Jā, es uzskatu, ka attālinātās mācības var būt daļējs ekvivalents pilna laika mācībām skolā. Tad tas ir stāsts par noteiktu un labi organizētu procesu, bet noteikti ne par pašreizējo situāciju.

Tas, kas notiek tagad, notiek jau ļoti sen - tā ir mūsu ministrijas cīņa ar pieejamu kvalitatīvu izglītību. Vienkārši sarežģītais covid periods nospēlējis viņiem par labu un tiek izmantots kā trumpis šajā spēlē.

Bērniem ar augstu motivāciju, no turīgākām ģimenēm, no ģimenēm, kurās vecāki tagad vai nākotnē, ar individuālām nodarbībām, var kompensēt šodienas izglītības nepilnības, viss būs vairāk vai mazāk labi. Bet kas ar pārējiem, lielāko vairākumu?

Pagājušā mācību gada eksāmenu rezultāti, kad atšķirība starp “stiprajiem” un pārējiem skolēniem izrādījās lielāka, nekā iepriekšējos gados, parādīja, ka nepārdomātas attālinātās mācības ir ceļš uz vēl lielāku sabiedrības noslāņošanos. Un tas vairs nav tikai par skolām," secināja direktors.

1
Tagi:
Anna Vladova, izglītība, pandēmija, skola
Pēc temata
Šuplinska dedzina ar napalmu: Rīgas skolas direktore par IZM trikiem ar tālmācību
Bērnu aizsardzība no "tālmācībām" un dators uz valsts rēķina: sākta parakstu vākšana
Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām
Palāta slimnīcā. Foto no arhīva

VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas

15
(atjaunots 07:36 27.11.2020)
Latvijas slimnīcās ir 633 gultasvietas Covid-19 pacientiem. Par to, kas notiks, ja hospitalizācija būs vajadzīga lielākam slimnieku skaitam, veselības ministre nepastāstīja.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Latvijas slimnīcās Covid-19 pacientiem paredzēto gultasvietu skaits palielināts līdz 633, pateicoties klīniku pārprofilēšanai, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele Latvijas televīzijas ēterā.

Mēneša sākumā ministre vēstīja, ka veselības aprūpes iestādes Latvijā – Rīgā un reģionos – var vienlaikus pieņemt aptuveni 500 pacientus ar koronavīrusa infekciju. Tagad gultasvietu skaits ir pieaudzis – koronavīrusa pacientiem pieejamas 633 gultasvietas.

Viņķele paskaidroja, ka vietu skaits palielināts, pateicoties slimnīcu darba pārprofilēšanai, uz plānveida medicīnas un dienas stacionāra pakalpojumu rēķina. Politiķe atzina, ka tas paveikts, atliekot pakalpojumus citiem pacientiem.

Pirmā stacionāra pakalpojumus ierobežoja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un piešķīra lielāku skaitu gultasvietu Covid-19 pacientiem. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā reorganizēta fizioterapijas nodaļa. Palīdzēt gatavas arī privātās veselības aprūpes iestādes, vēstīja ministre.

25. novembrī Latvijas slimnīcās ārstējās 434 Covid-19 pacienti. Ministre pieļāva, ka nākotnē ārstēšana stacionārā varētu būt vajadzīga pat tūkstoš pacientiem.

Iepriekš Veselības ministrija atzina, ka ārkārtas apstākļos (MPV iekārtu slodze par 90%) ārsti varēs likumīgi atteikties ārstēt seniorus (vecumā no 75 gadiem) un hroniskos slimniekus. Par tādu scenāriju publiski pirmo reizi informēja bērnu ārsts no Rīgas Artis Žeigurs. Pēc viņa vārdiem, tādu praksi atbalstījusi Latvijas medicīnas asociācijas Ētikas komisija.

15
Tagi:
Ilze Viņķele, veselība, koronavīruss
Pēc temata
Slimnīcas Latvijā ierobežo pakalpojumus
No slimnīcas mājup par 150 eiro: jauna problēma ar Covid-19 pacientiem
Domino efekts: pacienti ar Covid-19 aizveda no Ogres uz Daugavpili
Jāpalīdz mediķiem: kas traucē piesaistīt vairāk brīvprātīgo Latvijas slimnīcās