Latvijas pilsoņa pase

Latvijas pilsoņi strauji maina pilsonību

1519
(atjaunots 20:03 07.03.2019)
Laikā no 2014. līdz 2017. gadam citu ES valstu un Eiropas brīvās tirdzniecības zonas valstu pilsonībā pārgājuši 11 920 Latvijas valsts piederīgie.

RĪGA, 8. marts — Sputnik. Latvijas valsts piederīgo skaits, kuri naturalizācijas ceļā kļuvuši par citu ES valstu un Eiropas brīvās tirdzniecības zonas valstu (EFTA) pilsoņiem, 14 gadu laikā pieaudzis septiņas reizes, vēsta LSM, atsaucoties uz Eurostat datiem. Visbiežāk Latvijas valsts piederīgie pāriet Lielbritānijas pilsonībā.

2004. gadā, kad Latvija iestājās ES, par citu ES un EFTA valstu pilsoņiem kļuva tikai 334 Latvijas valsts piederīgie. Kopš tā laika šis skaits ar katru gadu aizvien pieaudzis, līdz 2017. gadā sasniedzis 2167.

Visbiežāk Latvijas valsts piederīgie kļūst par Lielbritānijas pilsoņiem – būtisks pieteikumu skaits par pāreju Apvienotās Karalistes pilsonībā tika fiksēts pēc referendumā pieņemtā lēmuma par valsts izstāšanos no ES. 2017. gadā naturalizējušos Latvijas pilsoņu skaits tur gandrīz dubultojies salīdzinājumā ar 2016. gadu, - no 499 līdz 882 cilvēkiem. 2004. gadā šādu lēmumu pieņēma tikai 50 cilvēki, taču vēlāk rādītājs svārstījās aptuveni no 200 līdz 400 cilvēkiem gadā.

Nevienā citā ES un EFTA valstī tik strauja dinamika nav vērojama.

Vācijā naturalizējušos Latvijas valsts piederīgo skaits ir relatīvi stabils – aptuveni 250 cilvēki gadā pēdējo piecu gadu laikā. Neliels pieaugums fiksēts Īrijā: no 379 cilvēkiem 2016. gadā līdz 392 cilvēkiem 2017. gadā. Laikā no 2015. līdz 2017. gadam Zviedrijā naturalizējušies aptuveni 200 Latvijas valsts piederīgie.

Šīs valstis laikā no 2004. līdz 2017. gadam naturalizējušas lielāko skaitu Latvijas pilsoņu. Lielbritānijā pilsonību saņēmuši 3399, Vācijā – 2674, Īrijā – 1647, Zviedrijā – 1537 Latvijas valsts piederīgie. Kopumā šajā periodā citās ES un EFTA valstīs naturalizējušies 11 920 Latvijas pilsoņi.

Iepriekš vēstīts, ka Latvija ir viena no ES valstīm, kas zaudē lielāko skaitu iedzīvotāju gan negatīva dabiskā pieauguma, gan migrācijas negatīvās bilances rezultātā. Sliktāka situācija ir tikai Lietuvā.

Pēdējo piecu gadu laikā Latvija zaudējusi 67 tūkstošus iedzīvotāju, kopš gadsimta sākuma – 300 tūkstošus. Pie tam kopš 2015. gada dzimstības līmenis Latvijā tomēr ir pieaudzis. Iespējams, to veicinājusi jaundzimušo kopšanas pabalstu palielināšanās valstī un citi pasākumi. Taču dzimstības līmenis vēl joprojām ir zems, un līdz 2050. gadam nesasniegs līmeni, kas nodrošina iedzīvotāju dabisku atražošanu.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par ilgtermiņa emigrāciju (cilvēks uzturas ārpus Latvijas vairāk nekā vienu gadu) liecina, ka Latviju pieklājīgas algas un pienācīgas dzīves meklējumos pamet aktīvākā iedzīvotāju daļa – vīrieši (54,5%) vecumā no 25 līdz 34 gadiem (30,2%). Otro vietu ieņem iedzīvotāji vecuma grupā no 35 līdz 49 gadiem (25,7%).

1519
Pēc temata
Kur nu vēl vienkāršāk: vai tiks mainīta Latvijas pilsonības saņemšanas procedūra
Yle: soms no krieviem uzzinājis, kā iegūt Latvijas pilsonību
Pilsonības piešķiršana nepilsoņu bērniem apdraud valstij?
Pasaules pilsonību reitings demonstrējis aizu starp Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem
Latvijas policija

Profesionālā darbība vai aplaupīšana? Divas Latvijas skaļās slepkavības versijas

1
(atjaunots 08:44 21.09.2020)
Zvērinātu advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja ar aplaupīšanas mērķi? Vai slepkavība tomēr bija saistīta ar viņa profesionālo darbību? Ja pareiza ir pēdējā versija, tad kāda tieši Rebenoka darbība noveda pie traģēdijas?

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Pēc Latvijas Valsts policijas pārstāves Gitas Gžibovskas sacītā, pašlaik tiek izskatītas divas zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības versijas, vēsta Mixnews.lv.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu. Valsts policijā jau ziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Taču jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka, viņaprāt, šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu, savukārt par iemeslu kļuva politika – precīzāk, elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Tāpat Krieķis paziņoja, ka šajā lietā ir vēl viens cietušais – Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins. Viņš ir guvis smagas traumas, apgalvo jurists.

Gžibovska paziņoja, ka slepkavības versija saistībā ar Rebenoka profesionālo darbību policijā arī tiek izskatīta. Tiesa, viņa neprecizēja, ar kādu konkrēti darbību šī slepkavība varētu būt saistīta. Rebenoks nodarbojās gan ar advokatūru, gan ar uzņēmējdarbību, gan ar politiku.

Zināms, ka Rebenoks bija Signes Balderes-Sildedzes – "OlainFarm" vadības locekles – oponents. Viņa ieguva kontroli pār uzņēmumu ar aizbildniecības pār nelaiķa Valērija Maligina nepilngadīgo meitu starpniecību.

Tāpat atgādināsim, ka 2019. gada vasarā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) iecēla Rebenoku "Latvenergo" pagaidu padomes vadītāja amatā, taču viņš drīz vien atkāpās no amata "politiskā spiediena" dēļ, precīzāk – premjerministra Krišjāņa Kariņa sašutuma dēļ, un par padomes vadītāja vietas izpildītāju kļuva Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Februāra sākumā Rebenoku ietekmes tirdzniecībā apsūdzēja bijušais KPV LV vadītājs Artuss Kaimiņš, savukārt Eglītis iesniedza atlūgumu un nosūtīja Saeimas Mandātu, Ētikas un iesniegumu komisijai lūgumu izvērtēt Nemiro lēmumus, kurš atkal centās iecelt Rebenoku "Latvenergo" valdē.

Praktiski vienlaikus Internetā parādījās kompromitējoši materiāli pret Rebenoku, kurš, kā tika apgalvots, tika nolīgts, lai palīdzētu dažiem farmaceitiskās firmas "OlainFarm" īpašniekiem iegūt kontroli pār valdi.

"Sajūta, ka 90. gadi atgriežas"

Par Rebenoka slepkavību jau izteicies Latvijas IeM vadītājs Sandis Ģirģens. Viņš paziņoja, ka policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Bijušais Latvijas premjerministrs un bijušais Latvijas Bankas vadītājs Einars Repše, atšķirībā no Ģirģena, jau jūtas kā 90. gados. Šajā sajūtā viņš padalījās ar Facebook lietotājiem.

Repše ievietoja publikāciju, kurā atzīmēja: "Briti spēj pat specdienestu noziegumus ātri atklāt līdz pat vainīgo vārdiem. Vai mūsu dienestiem nebūtu laiks saņemties? Citādi sajūta, ka 90-tie atgriežas."

1
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Baltijas valstis ir Eiropas Savienības līderes pēc tīšu slepkavību skaita
Bijušās prokurores pazušana: policijai ir aizdomas, ka tā ir slepkavība
 Sandis Ģirģens

Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību

4
(atjaunots 08:21 21.09.2020)
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens atgādināja, ka zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība ir jau trešais šāda veida noziegums Latvijā pēdējo dažu gadu laikā, tāpēc policisti pieliks visus spēkus, lai atklātu šo lietu.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Svētdien, 20. septembrī, kļuva zināms, ka zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks, kurš bija viens no farmakoloģiskās kompānijas "OlainFarm" padomes locekļiem, tika noslepkavots savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu.

Valsts policija paziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Autozaglis, foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pauda visdziļāko līdzjūtību nogalinātā radiniekiem un komentēja šo skaļo lietu.

Viņš paziņoja, ka policija strādājusi pastiprinātā režīmā visas nakts garumā, un tagad policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi, paziņoja Latvijas IeM vadītājs.

Tāpat Ģirģens uzsvēra, ka tagad, ekonomiskā kritiena laikā valsts līmenī, kad noziedzība pieaug, ir jāatrod veidi atbalstīt policiju un citas Latvijas iekšlietu iestādes. Šim nolūkam ir nepieciešams atrisināt darbinieku trūkuma problēmu un nostiprināt materiāltehnisko bāzi.

Vērts atzīmēt, ka jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka viņš bijis pie viņa ciemos, pēc kā vēlā naktī aizbrauca mājās, kur arī tika atrasts nogalināts. Un Krieķis uzskata, ka šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu.

Pēc Krieķa domām, šīs slepkavības pamats ir politisks, savukārt pasūtītāji ir saistīti ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK).

Atgādināsim, ka 2018. gada maijā Rīgā, netālu no Brāļu kapiem tika nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šauts tika no autofurgona Volkswagen, kurš vēlāk tika atrasts sadedzināts netālu no nozieguma vietas. Tiek uzskatīts, ka slepkavas bija divi. IeM praktiski uzreiz paziņoja, ka slepkavība, visticamāk, ir veikta pēc pasūtījuma.

2019. gada jūlijā Latvijā, Mārupē, tika nogalināts advokāts, bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš.

4
Tagi:
slepkavība, Sandis Ģirģens
Pēc temata
Autozaglis no Latvijas pārsteidzis Jeruzalemes policiju
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi