Bērni Līgo svētkos. Foto no arhīva

bāriņtiesa aizsargā Latvijas valsts piederīgo bērnus mājās un ārzemēs

81
(atjaunots 12:43 07.03.2019)
Rīgas bāriņtiesas vadītājs Aivars Krasnogolovs pastāstīja par viesstrādnieku bērniem.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Došanās peļņā uz ārzemēm var radīt problēmas attiecībās ar aizbildniecības iestādēm, vienalga, vai bērni paliek Latvijā, vai dodas projām kopā ar vecākiem. Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs pastāstīja par Latvijas viesstrādnieku bērniem Rīgas domes vietnē.

Ja plānojat pārcelties uz dzīvi citā valstī ar bērnu, nepieciešams detalizēti izpētīt likumus, kuri attiecas uz nepilngadīgajiem, nosaka un regulē bērnu attiecības ar ģimeni un valsti, uz kuru jūs dodaties. Piemēram, mūsu valstī bērnu vienu pašu var atstāt, sākot no 7 gadu vecuma, taču Lielbritānijā vai Vācijā – ne jaunāku par 12 gadiem.

Latvijā dzimušus bērnus, kuri ar tuviniekiem dzīvo citā valstī, aizvien biežāk atņem ģimenēm. Latvijas Tieslietu ministrijas dati liecina, ka 2010. gadā no Latvijas valsts piederīgo ģimenēm izņemti 53 bērni, 2016. gadā – 118 bērni. Tiesas notikušas Īrijā, Lielbritānijā, Norvēģijā, Vācijā un citās valstīs.

Krasnogolovs norādīja, ka bieži vien iestādes Latvijā par tamlīdzīgiem procesiem netiek informētas.

"Viņi uzskata, ka tie ir viņu bērni, jo vecāki tur ir apmetušies uz dzīvi. Ja pirms vairākiem gadiem tādu gadījumu bija trīs, tad pašlaik tie ir līdz septiņiem gadījumiem gadā. Un tie ir tikai tie gadījumi, par kuriem mēs zinām, taču tādu procesu ir daudz vairāk," – skaidroja Krasnogolovs.

Pērn Rīgas bāriņtiesas speciālisti ārvalstīs pārstāvējuši Latvijas piederīgo intereses četrās lietās, kopumā piedalījušies vairāk kā 25 tiesas sēdēs. Patlaban divi tiesas pārstāvji atrodas Ņūkāslā, kur rit pārrunas par 11 gadus veca zēna likteni.

Pirmo reizi bāriņtiesas praksē divos gadījumos bērnus izdevās atgūt.

"Tā ir pavisam cita domāšanas sistēma. Pavisam cita tiesu sistēma. Protams, ir arī valodas barjera – tulki tiek nodrošināti automātiski, taču tas jautājumu loks, ko uzdod šajās ārzemju tiesās, ir pavisam citādāks. Starp Latvijas un Lielbritānijas sistēmām ir milzīgas atšķirības, piemēram, pilsonības piešķiršanas jautājumā tur dzimušajiem bērniem, darbā ar sešpadsmitgadīgiem bērniem, psiholoģiskās palīdzības un atbalsta sniegšanā, medicīnas nodrošināšanā, juridiskā pārstāvībā. Mums katrs tāds gadījums ir īsts izaicinājums," – stāsta Krasnogolovs.

Pēc aizbraukšanas uz ārzemēm ģimenes dažkārt izjūk. Pēc tam nereti viens no vecākiem paliek ārzemēs, bet otrs atgriežas Latvijā. Un ne vienmēr vecāki var vienoties par bērnu dzīvi – šādu lietu skaits Latvijas bāriņtiesās tikai 2017. gadā vien tuvojās trīs simtiem.

Statistika liecina, ka lielākoties bāriņtiesa pieņem lēmumu par labu Latvijā dzīvojošajam vecākam: 2017. gadā tikai četros gadījumos tiesa atstājusi bērnu pie ārzemēs dzīvojoša vecāka.

Ja vecāki nolēmuši doties uz ārzemēm peļņā un uz kādu laiku atstāt bērnu Latvijā, tas ir jādara pareizi. Ja nepilngadīgais paliek ar vecvecākiem uz laiku līdz trim mēnešiem, saskaņā ar Latvijas likumiem, nekādi juridiski dokumenti nav jākārto. Tomēr ieteicams nokārtot pilnvaru uz trīs mēnešiem. To var noformēt pie jebkura notāra. Tā var būt vajadzīga, ja bērnam būs nepieciešamas medicīniskas manipulācijas, kuras bez nepilngadīgā vecākiem īstenot nevar.

Taču, ja bērns pie tuviniekiem paliek uz ilgāku laiku, šajā gadījumā bez bāriņtiesas starpniecības iztikt nevar.

"Bāriņtiesa šajā gadījumā izvērtē personu, pie kuras bērns paliek, piemēram, uz gadu. Uz vecāka iesnieguma pamata mēs ļaujam bērnam palikt pie vecmāmiņas vai kādas citas personas. Savukārt uz Bāriņtiesas atļaujas pamata notārs izdot pilnvaru, kas ir ilgāka par trīs mēnešiem. Vecāka tiesības uz bērnu nekādā veidā netiek atņemtas vai ierobežotas. Šīs dokuments kalpo par apliecinājumu, ka bērns dzīvo pie konkrētas personas, un tā uzņemas par viņu atbildību," skaidroja Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs.

Nereti pusaudži paliek dzīvot vieni. Bieži par tādiem gadījumiem ziņo kaimiņi vai apkārtējie, taču šajā situācijā ir dažas nianses:

"Ja bērns ir daudzmaz patstāvīgs, viņš ir spējīgs pats par sevi rūpēties un spēj to pierādīt, tad Latvijas likumi paredz, ka, sākot no 16 gadu vecuma, pusaudzi tiesa var atzīt kā pilngadīgu. Bet, ja jums liekas, ka patstāvīgi dzīvojošam jaunietim varētu būt kaut kādas problēmas, tad vajadzētu rast iespēju runāt ar pašu nepilngadīgo, bet pēc tam meklēt iespēju uzrunāt viņa vecākus. Bet nereti ir kaimiņi, kuri visu laiku, regulāri un nepārtraukti, sūdzas par ģimeni, mēģinot radīt priekšstatu, ka tur viss ir slikti, taču realitātē viss ir pavisam citādāk. Tāpat pusaudžiem ir telefoni, un viņi visdrīzāk sazinās ar saviem vecākiem, kuri ir prom. Ja notiks kāda nelaime, tad ir skaidrs, ka vecākiem, kuri atrodas ārvalstīs, nāksies atbraukt uz Latviju," – paskaidroja Krasnogolovs.

81
Pēc temata
Trešdaļa Latvijas vecāku sit bērnus
Brices lieta: Londonā arestētā latviete lūdz palīdzību
Saglabāsim latviskumu: Lielbritānijā ierosināta audžuģimeņu tīkla izveide
Lielbritānijas tiesa izbeigusi lietu pret Latvijas pilsoni Lailu Brici
Rīga

"Galvaspilsēta Rīga": VARAM piedāvā interesantu papildinājumu Pašvaldību likumā

15
(atjaunots 18:28 12.07.2020)
Atsevišķa nodaļa likumā noteiks Rīgas pašvaldības funkcijas un Rīgas domes pilnvaras, kā arī to vadības veidus.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina iekļaut Pašvaldību likumā atsevišķu nodaļu "Galvaspilsēta Rīga", vēsta Mixnews.lv.

Šāda papildinājuma iekļaušanas iespēju valdība skatīs otrdien, 14. jūlijā.

Šajā normā tiks aprakstītas pašvaldības funkcijas, Rīgas domes pilnvaras, to plānošana un vadība.

Tāpat jaunajā nodaļā jāiekļauj ikgadējā līguma noslēgšana starp Rīgas pašvaldību un valsti. Tajā tiks norādītas valdības subsīdijas un pašvaldības līdzfinansējums.

VARAM skaidro šādu lēmumu ar to, ka Rīgā dzīvo liels cilvēku skaits, un galvaspilsētai ir arī sava specifika.

Turklāt "Galvaspilsēta Rīga" nodaļā aprakstīto normu ievērošanai sekos līdzi speciāli izveidota koordinācijas padome. Šajā padomē jābūt iekļautiem Latvijas valdības un Rīgas pašvaldības pārstāvjiem, savukārt vadīs to Rīgas izpilddirektors.

Atgādināsim, ka 22. jūnijā Latvijas prezidents Egils Levits izsludināja likumu par administratīvi teritoriālo reformu, saskaņā ar kuru no 2021. gada valstī būs 42 pašvaldības esošo 119 vietā.

Saskaņā ar jauno likumu, no nākamā gada 1. jūlija pilsētas statuss tiks piešķirts Koknesei un Iecavai, savukārt no 2022. gada 1. jūlija par pilsētām kļūs Ādaži, Mārupe un Ķekava.

Latvijas pilsētas tiks iedalītas valsts nozīmes pilsētas un novada nozīmes pilsētās. Valsts nozīmes pilsētas statusu piešķirs Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij.

15
Tagi:
novadu reforma, VARAM
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu
Saeima apstiprināja Nacionālo attīstības plānu: kāds būs Latvijas kurs jaunajā septiņgadē
Pašvaldības palīdzēs prezidentam izbrāķēt novadu reformu
Covid-19

Latvija uzvarējusi Covid-19? Aizritējušajā diennaktī nav atklāti inficēšanās gadījumi

11
(atjaunots 12:48 12.07.2020)
Pēc pēkšņā Covid-19 uzliesmojuma Latvijā, iestājies klusuma brīdis. Aizritējušajā diennaktī 1467 veiktie testi neatklāja nevienu jaunu koronavīrusa inficēšanās gadījumu.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informāciju, pēdējo 24 stundu laikā valstī tika veikti 1467 Covid-19 testi. Jaunu inficēšanās gadījumu nav.

​Vēl sestdien, 11. jūlijā, tika ziņots par 8 jauniem inficēšanās gadījumiem. SPKC meklēja reisa 7937 autobusa pasažierus, kurš brauca maršrutā Liepāja-Saldus-Rīga, jo tajā brauca cilvēks ar apstiprinātu koronavīrusa diagnozi.

Savukārt Valsts policija solīja pastiprināt pašizolācijā esošo cilvēku kontroli.

Visā epidēmijas laikā Latvijā tika veikti 168 947 Covid-19 izmeklējumi. Kopumā tika atklāti 1173 inficētie, no kuriem 1019 cilvēki izveseļojās un 30 nomira.

Slimnīcās turpina ārstēties trīs cilvēki, no kuriem viens atrodas smagā stāvoklī.

​Atgādināsim, ka piektdien, 10. jūlijā, Ministru kabinets pieņēma lēmumu par sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darba laika saīsināšanu ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību un novērst jaunus saslimšanas uzliesmojumus.

11
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Izsprucis no laboratorijas": Nacionālās apvienības deputāts "atklāja" Covid-19 izcelsmi
Madonas slimnīcas bērnu ārsts inficējies ar Covid-19
Izsekot var tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas: kā Latvijā kontrolē Covid-19
Ieveda un kontaktēja: Latvijā 11 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins pastāstīja par savu attieksmi pret viņam pausto kritiku

0
(atjaunots 18:34 12.07.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka uzskata par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek piedāvāts.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, prātojot par viņam pausto aso kritiku, paziņoja, ka uzskata par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek piedāvāts, taču kritika kritikas labad viņu neinteresē, vēsta RIA Novosti.

"Vienmēr ir cilvēki, kuri domā citādāk, nekā tu, un viņiem liekas, ka viņiem ir labāki risinājumi, nekā tie, kurus piedāvā esošie varas pārstāvji, tai skaitā valsts vadītājs. Es, vispār, lai cik dīvaini tas nešķiet, uzskatu par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek deklarēts, vai tajā, kas tiek piedāvāts – ja kaut kas vispār tiek piedāvāts, izņemot kritiku, jo ja tā ir kritika kritikas labad, tad tas vienkārši nav interesanti, bet ja ir arī konstruktīvi piedāvājumi, tad, protams, ar prieku tajos ieklausos," sacīja viņš intervijā telekanālam "Rossija 1" atbildot uz jautājumu, kā viņš attiecas pret viņam pausto aso kritiku.

Putins atzīmēja, ka tas, ka viņš ieklausās piedāvājumos, nenozīmē, ka viņš "īstenos to, ko ir izdzirdējis". "Taču zināt viedokļu, vērtējumu un piedāvājumu dažādību – tas ir lietderīgi," nobeigumā sacīja viņš.

0
Tagi:
Putins, Krievija
Pēc temata
"Jauns strīdu raunds". National Interest ir pārliecināts par Putina raksta panākumiem
"Nevarēja atspēkot nevienu faktu": Krievijas vēstniecība ar godu atbildēja Latvijas ĀM
Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem Krievija Konstitūcijā