Nabadzība. Foto no arhīva

Tiesībsargs pieprasa strauju minimālās algas pieaugumu

99
(atjaunots 18:05 06.03.2019)
Latvijas – sociāli atbildīgas valsts – pienākums ir nodrošināt saviem pilsoņiem pilnveidošanās un attīstības iespējas, uzskata tiesībsargs.

RĪGA, 6. marts — Sputnik. Valstī noteiktā minimālā alga ir  zem oficiālā nabadzības riska sliekšņa, šodien Saeimas komisijas sēdē paziņoja ombudsmens Juris Jansons, vēsta Skaties.lv.

"Manuprāt, 21. gadsimtā sociāli atbildīgā valstī, kāda saskaņā ar Satversmi ir Latvija, tas nav pieļaujami. Ir jābūt tādam mehānismam, lai ienākumi, kas no minimālas algas paliek uz rokas, nodrošina cilvēka cienīgu eksistenci," – Jansons atklāja deputātiem.

Tiesībsargs pieprasa strauju minimālās algas palielināšanu. Viņš norādīja, ka Latvijas kā sociāli atbildīgas valsts pienākums ir nodrošināt saviem pilsoņiem pilnveidošanās un attīstības iespējas.

Jānis Jansons arī agrāk kritiski izvērtējis valdības darbības, kuru rezultātā pieaug sociālā nevienlīdzība un iedzīvotāju nabadzība.

Valstī noteiktā minimālā alga patlaban noteikta 430 eiro līmenī.

Zemākās algas Latvijā saņem veselības aprūpes nozares, tūrisma, izglītības un pakalpojumu sfēru darbinieki, pastnieki, apkopēji, aukles un kasieri.

Darbs pie datora. Foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Фомичев

Pētījums par nodokļu reformas ietekmi uz iedzīvotāju labklājību apliecināja, ka ienākumu līmenis, zem kura sākas nabadzība, ir 367 eiro. Pirms nodokļu atrēķina minimālā alga šo līmeni pārsniedz, taču alga neto veido tikai 346,16 eiro, un tā jau ir zem nabadzības sliekšņa. Tātad gandrīz trešajai daļai Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir zemāki par nabadzības slieksni no Eiropas viedokļa.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2017. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši – 23,3% Latvijas iedzīvotāju. Visbiežāk nabadzības riskam pakļauti vientuļie pensionāri vecumā no 65 gadiem, starp strādājošajiem iedzīvotājiem nabadzība draud 8,1% iedzīvotāju.

99
Pēc temata
Swedbank: Latvijas iedzīvotāji priecājas, ja var savilkt galus kopā
Kāds darbs jāstrādā Latvijā, lai saņemtu pensiju 1000 eiro apmērā
Katra piektā ģimene ar bērniem valstī dzīvo uz nabadzības robežas
Zelmenis: sabiedrības sašķeltība iestumj Latviju nabadzības spirālē
Covid-19 testu apstrāde, foto no arhīva

Latvijā diennaktī reģistrēti 22 jauni Covid-19 gadījumi, divi cilvēki stacionēti

1
(atjaunots 12:22 27.09.2020)
Kopš pandēmijas sākuma Latvijā reģistrēti 1676 koronavīrusa gadījumi, veikti 310 832 testi, 1304 inficētie izveseļojās, 36 – nomira.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Aizritējušajā diennaktī Latvijā reģistrēti 22 jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi, veikti 1660 testi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

​Saskaņā ar SPKC informāciju, 5 no 22 gadījumos cilvēki inficējās no iepriekš zināmiem avotiem, trīs atgriezās no ārzemēm (Nīderlande un Grieķija), vēl 14 gadījumi šobrīd tiek izmeklēti.

​Pēdējo 24 stundu laikā stacionēti divi ar Covid-19 inficētie. Pašlaik slimnīcās atrodas 7 pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. Kopumā no slimnīcām pēc ārstēšanās saistībā ar Covid-19 ir izrakstīti 226 pacienti.

​Kopš pandēmijas sākuma Latvijā ir reģistrēti 1676 koronavīrusa gadījumi, veikti 310 832 izmeklējumi. 1304 inficētie izveseļojās, savukārt 36 – nomira.

1
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Dumpis: ar Covid-19 Latvijā klājas labi, un tas ir bīstami
Bārs, foto no arhīva

"Dzied, šķauda, klepo": Latvijas galvenais infektologs par izklaides pasākumu bīstamību

2
(atjaunots 23:12 26.09.2020)
Īpaši augsti ar Covid-19 inficēšanās riski ir saistīti ar izklaides pasākumiem slēgtās telpās un alkohola lietošanu, uzskata Latvijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

RĪGA, 27. septembris— Sputnik. Latvijas Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis brīdināja par inficēšanas riskiem, kas saistīti ar pasākumiem slēgtās telpās, turklāt ar alkoholisko dzērienu lietošanu, ziņo Rus.lsm.lv.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kad cilvēki atrodas šādā pasākumā, viņi aizmirst par distancēšanu, kopā dzied, šķauda vai klepo. Un šādā gadījumā risks inficēties ar Covid-19 ir lielāks nekā veikalā vai darbā, norāda Dumpis.

Infektologs uzsvēra, ka visaugstākais inficēšanās risks ir saistīts ar tiešiem savstarpējiem kontaktiem.

Tātad šajā posmā cilvēku atbildība par sevi un saviem tuviniekiem ir pirmajā vietā. Viņiem jāseko līdzi distances ievērošanai, kā arī jāmazgā rokas.

Dumpis tāpat ieteica tiem, kuri daudz kontaktējas ar citiem cilvēkiem, instalēt lietotni "Apturi Covid".

Galvenais infektologs pastāstīja arī par plānveida medicīnisko palīdzību. Pēc viņa vārdiem, ir ļoti svarīgi turpināt sniegt to krīzes apstākļos.

Iepriekš ziņots, ka saskaņā ar Latvijas Veselības ministrijas ziņojumu 18,6% pacientu ar apstiprināto Covid-19 testēšanas brīdī nebija nekādu saslimšanas simptomu.

No visbiežāk sastopamajiem simptomiem tiek atzīmēta paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes locītavās, muskuļu vājums, klepus, iesnas, galvassāpes un kakla sāpes. Turklāt daudzi pacienti sūdzējās par garšas un ožas zudumu. Vismazāk tika novēroti tādi simptomi kā slikta duša, caureja un vemšana, tomēr šie simptomi arī var liecināt par koronavīrusa klātbūtni cilvēka organismā.

Veselības ministrijas ziņojumā, kas nākamnedēļ tiks izskatīts valdības sēdē, tāpat tiek sniegti dati par mirušo pacientu vecumu. Vidējais vecums bija 77 gadi, visi mirušie bija vecumā no 52 līdz 99 gadiem. Gandrīz ceturtdaļa no visiem mirušajiem bija jaunāki par 60 gadiem.

2
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti