Lidl

Lidl sola lielas algas

247
(atjaunots 15:17 06.03.2019)
Lidl Latvijā piedāvā trīs vakantās vietas – kvalitātes nodaļas projektu menedžeris, datu aizsardzības speciālists, iepirkumu projektu vadītājs.

RĪGA, 6. marts — Sputnik. Lidl vadītājs Lietuvā un projektu menedžeris Igaunijā Radostins Rusevs-Peine pastāstīja Dienas Bizness, ka arī Latvijā plānots nodrošināt lielas algas.

Loģistikas centra darbinieku un pārdevēju alga Lietuvas Lidl no šī gada sākuma pieaugs par 7%. Uzņēmums piedāvās arī papildu bonusus. Darbinieku alga pieaugs neatkarīgi no stāža. Patlaban Lietuvā ir 41 Lidl veikals, uzņēmumā strādā 1813 darbinieki.

Pērnā gada septembrī vidējā alga Lidl bija 740 eiro. Interneta portāls navva.org, atsaucoties uz Lidl ziņu presei, pastāstīja, ka tīkla veikalu darbinieku alga Viļņā pieaugusi no 740 līdz 792 eiro, bet loģistikas centra darbinieka alga Kauņā – no 870 līdz 931 eiro. No pagājušā gada motivācijas sistēmu Lietuvā paplašinājis arī tirdzniecības tīkls Maxima. Motivācijas sistēma varētu izmaksāt aptuveni 0,3 milj. eiro mēnesī. Savukārt tirdzniecības uzņēmums Iki Lietuvā no pagājušā gada oktobra palielinājis algu veikalu darbiniekiem par 10%. Latvijā tirdzniecības sektorā strādājošo vidējā alga ir atkarīga no uzņēmuma, likmes, darbinieka pieredzes un citiem faktoriem.

Iepazīstoties ar sludinājumiem portālā CV Online, redzams, ka SIA Rimi Latvija veikala vadītāja alga sasniedz 900-1300 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, bet pārdevēja-kasiera stundas likme ir 3,30-3,50 eiro. SIA Maxima Latvija veikala direktoram sola 935-1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, kasiera stundas likme – 2,95-3,10 eiro bruto. Veikalu tīkls Top! sludinājumā norāda, ka pārdevēju algas svārstās no 400 līdz 700 eiro, maiņas vadītājs saņem 700-800 eiro bruto.

Patlaban Lidl Latvijā piedāvā trīs vakantās vietas – kvalitātes nodaļas projektu menedžerim sola maksāt 1750-1920 eiro, datu aizsardzības speciālistam – no 16 tūkst. līdz 20 tūkst. eiro gadā, bet iepirkumu projektu vadītājam – līdz 25 tūkst. eiro gadā.

Patlaban minimālā alga Latvijā ir 430 eiro, Lietuvā – 400 eiro, Igaunijā – 540 eiro. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka vidējā alga brutto 2017. gadā mazumtirdzniecībā, izņemot automašīnu un motociklu tirdzniecību, Latvijā sastādījusi 636 eiro.

2017. gada septembrī Vācu tīkls Lidl informēja par ieceri ienākt Latvijas un Igaunijas tirgū.

"Igaunija un Latvija ir mazumtirdzniecības tirgi, kuros Lidl koncepcija – piedāvāt kvalitatīvu produkciju par zemām cenām – nodrošinās augstu klientu gandarījuma līmeni. Šī iemesla dēļ mēs plānojam iziet šajos tirgos," – tolaik pastāstīja Lidl pārstāvniecības Lietuvā Saziņas un korporatīvo lietu departamenta vadītāja Agne Dālija Gaižauskiene.

Viņa norādīja, ka Lidl var un vēlas parādīt, ka vietējā ekonomika ar tās piegādātājiem, kā arī patērētāji gūs labumu no tirgus paplašināšanās.

Lidl veikali ir visās Eiropas Savienības valstīs, izņemot Latviju un Igauniju. Pirms 17 gadiem Lidl jau plānoja ekspansiju Latvijā un nopirka septiņus zemes gabalus Rīgā veikalu celtniecībai, taču vēlāk no tiem atbrīvojās.

Ierodoties Lietuvā 2016. gadā, kompānija Lidl atvēra 15 tirdzniecības centrus lielākajās valsts pilsētās, arī Klaipēdā, Šauļos un Mažeiķos.

Latvijā tīkls parādīsies ne tikai Rīgā, Jēkabpilī un Daugavpilī, iespējams, veikali vērs durvis arī Liepājā, Jūrmajā, Tukumā, Rēzeknē un citās pilsētās.

247
Pēc temata
Lidl oficiāli apstiprinājis savu ienākšanu Latvijas tirgū
Vācu tīklam Lidl ir lieli plāni Latvijā
Tiesībsargs Juris Jansons, foto no arhīva

Tiesībsargs atkal dodas uz Satversmes tiesu. Šoreiz mediķu algu dēļ

3
(atjaunots 01:28 08.07.2020)
2020. gada budžets neatbilst veseliem diviem Satversmes punktiem, norāda tiesībsargs savā prasībā Satversmes tiesai.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Tiesībsargs Juris Jansons iesniedzis Satversmes tiesā pieteikumu par nepietiekamu darba atalgojuma pieaugumu mediķiem 2020. gadā, vēsta Latvijas Avīze.

J.Jansons norādīja, ka likumā par valsts budžetu 2020. gadam nav ņemts vērā Saeimas Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzētais veselības aprūpes darba samaksas pieaugums 2020. gadā par 20%.

Tiesībsargs uzskata, ka šāda rīcība neatbilst Satversmes 1. pantam, kas paredz: Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, un 66. pantam: ja Saeima pieņem lēmumu, kas saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad likumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.

Iepriekš J.Jansons nosūtīja vēstuli Saeimai, kurā aicināja parlamentu līdz 1. jūnijam likumā "Par valsts budžetu 2020. gadam" veikt grozījumus un rast finansējumu pilnā apmērā veselības nozarei atbilstoši likumā noteiktajam.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbildes vēstulē tiesībsargam atzina, ka Saeimas rīcība ir antikonstitucionāla, pieņemot likumu, bet neparedzot finansējumu pilnā apmērā mediķu darba samaksas paaugstināšanā. Valdībai uzdots nekavējoties sākt jautājuma risināšanu. Jūlijā komisija tiksies ar atbildīgo ministriju pārstāvjiem un ekspertiem, lai turpinātu meklēt risinājumu.

Jūnija beigās mediķi vērsās pie tiesībsarga ar lūgumu aizsargāt viņu tiesības ST. Neilgi pirms tam ST piekrita citai tiesībsarga prasībai – par to, ka Latvija nevar uzskatīt sevi par sociāli atbildīgu valsti un vienlaikus garantēt cilvēkiem tika 64 eiro mēnesī.

Pērn pieņemtais likums paredz mediķu algu pieaugumu 2020. gadā vidēji par 20%, tomēr finanses šiem mērķiem nebija piešķirtas. Izdevies atrast tikai aptuveni pusi nepieciešamo līdzekļu, turklāt politiķi vienojās izmantot tos, lai paceltu par 20% zemākās rezidentu algas un par 10% - pārējo medicīnas darbinieku algas.

Jūnija sākumā mediķu organizācijas aicināja valdību jau šogad pieņemt lēmumu par darba atalgojuma palielināšanu par 10%, nākamgad – par 20%, tomēr veselības ministre Ilze Viņķele 30. jūnijā preses konferencē paziņoja: neziņa par to, cik ātri ekonomika atgūsies pēc Covid-19 krīzes, neļauj droši teikt, ka jau šogad mediķu algas pieaugs par 10%.


3
Tagi:
Jansons, mediķi, alga, Latvija
Pēc temata
Kariņš apsolījis palielināt algas mediķiem nākamgad
Ministru kabinets apstiprinājis mediķu algu modeli
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Ilzei Viņķelei jāsagatavo jauns mediķu algu modelis
Meitene ar klēpjdatoru, foto no arhīva

Vai iedzīvotāji bieži saskaras ar nepatiesām ziņām internetā

6
(atjaunots 00:58 08.07.2020)
Pandēmijas laikā īpaši aktuāla kļuvusi nepatiesas informācijas izplatība internetā. Pēdējā laikā ar nepatiesām ziņām tīmeklī nav saskārusies tikai neliela daļa Latvijas iedzīvotāju.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš informēja, ka tiek izstrādātas jaunas likumu normas ar mērķi pretoties vietnēm ar nepatiesu informāciju. Īpaši aktuāla šī tēma kļuvusi pandēmijas periodā.

Politologs Aleksandrs Koņkovs
© Foto : из личного архива Александра Конькова

Kantar TNS aptauja 18-60 gadus vecu iedzīvotāju vidū parādīja, cik aktuāla ir šī problēma Latvijā. Rezultātus publicējis portāls skaties.lv

Vairāk nekā puse respondentu (59%) informēja, ka pēdējo trīs mēnešu laikā saskārušies ar nepatiesu informāciju internetā vai maldinošām ziņām. Viņu vidū 29% ir par to absolūti pārliecināti, vēl 30% drīzāk ir pārliecināti.

Tikai ceturtā daļa aptaujāto (26%) ar nepatiesām ziņām tīmeklī nav saskārušies, viņu vidū 7% ir par to pilnīgi pārliecināti, vēl 19% drīzāk piekrīt šim apgalvojumam.

Konkrēta viedokļa jautājumā nav 15% iedzīvotāju.

6
Tagi:
Latvija, viltus ziņas
Pēc temata
Skolnieks izraisījis skandālu ar "feiku ziņām" veltītu T-kreklu
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
SputnikPro vebinārā apsprieda viltus ziņas par koronavīrusu
Veselības ministrija vērsās policijā viltus ziņu par koronavīrusu dēļ