Pankūkas

"Atņem telpu latviešu svētkiem": Twitter apmeklētāji apspriež Masļeņicu

113
(atjaunots 12:00 06.03.2019)
Latviešu nacionālpatriotiem izdevies saskatīt draudus ne vien 8. marta un 9. maija svētkos, bet pat tādā jautrā pavasara izpriecā kā Masļeņica.

RĪGA, 6. marts — Sputnik. Nacionālpatriotu satraukumu radījis lielais reklāmas apjoms, kas saistīts ar Masļeņicas nedēļas svētkiem.

Sociālajos tīklos un interneta izdevumos ir papilnam visdažādāko sludinājumu par to, ka Masļeņicu svin, piemēram, JūrmalāVentspilīRēzeknē un citās Latvijas pilsētās. Daudzi uzņēmumi sagatavojuši speciālos piedāvājumus, kas veltīti šiem svētkiem.

Taču Masļeņicas popularitāte Latvijā, šķiet radījusi milzu neizpratni nacionāli norūpējušos cilvēku prātos.

​"Masļeņica? Kāds sakars Jūrmalai ir ar oficiālu "masļeņicas" svinēšanu? Tad iekļaujam arī "helovīnus" un "melno piektdienu" kā oficiālu, pilsētas atbalstītu svinēšanu. Pankūkas varu paēst arī ikdienā..." – sašutumu pauž Guntis.

​"Augu vietā, kur tiek svinēti Aizgavēņi. Skolā iemācījos, ka var svinēt arī Meteņus. Dzīvojot Rīgā, izrādījās, ka te gan, šķiet (raugoties reklāmās un skatlogos), teju visur tiek svinēta Masļeņica," -  savus vērojumus stāsta Laura.

Asākā diskusija izvērsās pēc Twitter apmeklētāja AK LV publikācijas – lietotājs secināja, ka ikvieniem ar krieviem saistītiem svētkiem nāk līdzi "okupantu nācijas" smaka, jebkurš krievs sirds dziļumos esot "lielkrievu šovinists", kurš Latviju uzskata par savu teritoriju. 

​​"Kārtējie svešu svētku svinētāji," – AK LV pārpublicēja Twitter kafejnīcas Double Coffee reklāmu.

Neapmierinātajam publikācijas autoram iebilda, ka tāda reklāma ir tīrais bizness, nekas vairāk.

​​"Komersanti svin jebko, kas ienes naudu. Tas ir biznesa pamatprincips. Ko var ņemties? Tāda pati diena naudas kāšanai kā #ValentineDay #Thanksgiving #SaintPatrics #helouvīni vai sazin kas vēl," – atzīmēja Ieva Roze.

​"Apmēram 30% no iedzīvotājiem šos svētkus svin. Tā kā pie mums ir kapitālisms, tad, ja ir pieprasījums, tad būs arī piedāvājums," – piezīmēja Jānis Circenis.

​​"Tas kas Tev svešs, viņiem nav svešs. Svini savus svētkus. Neviens taču nejautā kad un ko Tu svini. Tu taču nesatraucies kad svin Halloween, Valentīndienu utt, kas točna ir rietumu murgs, nevis mūsu svētki. Pasaule ir liela un tajā ir daudz tautu un svētku!" – savukārt atgādināja KDS.

​"Ja paši nesvin Meteņus, tad labi, ka vismaz kāds Masļeņicu - kas būtībā ir viena un tā pati gadskārta, turklāt ārkārtīgi āriska. Mūsdienu svinēšanas forma, protams, ir pilnīga degradācija, kā jau visi pārējie svētki," – sprieda vēl viens Masļeņicas aizstāvis ar lietotājvārdu Ed.

Tomēr Masļeņicas pretinieki ir pārliecināti, ka tā nes sevī ļaunumu un apspiež latviešu svētkus.

"9. maijs kādam arī ienes naudu! Vai tāpēc mums būtu jāpieļauj tā svinēšana? Masļeņica ir urlu svētki, kas atņem telpu latviešu svētkiem," – pārliecināts Twitter apmeklētājs GaumīgsJoks.

​Diskusijas autors precizēja, ka nesvin Valentīna dienu, Masļeņicu, 23. februāri, 8. martu, sv. Patrika dienu, 9. maiju, Helovīnu utt.

​"Turklāt jebkuriem ar krieviem saistītiem svētkiem (vienalga vai sovoklaika vai citiem) nāk līdzi smaka, jo tie ir okupantu nācijas svētki, un lielākā daļa krievu, lai vai viņi būtu putinisti vai amtiputinisti, iekšā sēž lielkrievu šovinisms un mūs viņi uzskata par savu teritoriju," – secināja AK LV. Šķiet, viņš atgādināja galveno domu: pats par sevi saprotams, jebkurš krievs Latvijā ir svešs.

Atgādināsim, ka iepriekš nacionālpatrioti pauda neapmierinātību ar atsevišķiem pasākumiem, kas Latvijā iekrita 23. februārī. Piemēram, nacionāli norūpējusies publika pievērsa uzmanību lauku diskotēkai Veclaicenes tautas namā 23. februārī.

Kritikas uguns trāpījusi arī Starptautiskajai sieviešu dienai, kas Latvijā tiek svinēta oficiāli: nesen Latvijas universitātes jurisprudences zinātņu doktore un LPSR VDK pētniece Kristīne Jarinovska atgādināja sievietēm un Saeimai, ka 8. marts esot pazemojošs "okupācijas režīma" mantojums. Taču lielākā daļa sociālo tīklu apmeklētāju Jarinovskas iniciatīvu neatbalstīja un iebilda, ka Starptautiskā sieviešu diena tiek atzīmēta dažādās pasaules valstīs.

113
Pēc temata
"Forša filma": lietotāji Twitter aizstāv "Likteņa ironiju"
"Pārdevējus uz mieta": nacionālpatriotus sadusmojis t-krekls ar Putinu
"Viņi ir pie pilna prāta?": nacionālpatrioti sašutuši par 23. februārim veltītu ballīti
Skūpstu, gredzenu, algas pielikumu: kādu dāvanu gaida latvieši Svētā Valentīna dienā
Autobuss, foto no arhīva

Runājiet saprotamā valodā un nefilmējiet: Rīgas satiksmes kontrolieri sagrāb bezbiļetnieku

24
(atjaunots 17:26 09.07.2020)
"Rīgas satiksmes" darbinieki skarbi sagrāba un piespieda pie zemes bezbiļetnieku, un aizrādīja aculieciniecei, kura centās iejaukties situācijā.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Kādas Facebook lietotājas lapā parādījies video, kurā "Rīgas satiksmes" kontrolieri veic vīrieša aizturēšanu, kurš brauca sabiedriskajā transportā bez biļetes, vēsta Mixnews.lv.

Intervijā portālam Mixnews.lv notikuma aculieciniece Anna, kura arī ir video autore, pastāstīja, ka gāja no darba uz mājām un pieturā ieraudzīja šo vardarbības ainu. Viņa atzīmē, ka situācija viņai šķitusi ārkārtīgi neadekvāta.

Cilvēks, kuru kontrolieri bija sagrābuši, nebija piedzēries, pēc Annas sacītā, nebija nemierīgs, taču viņu sagrāba, nogāza uz zemes un sāka iedvest, ka viņam nav biļetes, ka viņam bija jāiziet no transporta.

Divi vīrieši, kuri bija sagrābuši pasažieri bez biļetes, runāja krieviski, klātesošā sieviete no "Rīgas satiksme" runāja latviski.

Jaunietis, kurš iekļuva nepatikšanās, guļot uz zemes apgalvoja, ka viņu ir izstūmuši no transporta. Sagrābēji savukārt centās viņu pārliecināt, ka viņš ir agresīvs un bīstams. Visa šī saruna ir dzirdama videoierakstā.

Annai kontrolieri sākumā paskaidroja, ka bezbiļetnieks nereaģēja uz viņu lūgumiem pamest sabiedrisko transportu. Bet pēc tam metās skaidrot viņai pašai, ka nevajag filmēt šo ainu, ka policiju viņi jau ir izsaukuši un vispār viņai ir jārunā "saprotamā valsts valodā".

Savukārt Anna uzstāja, ka viņiem nav tiesību šādi sagrābt cilvēku un viņai ir tiesības filmēt šādas pretlikumīgas aizturēšanas ainu.

Uz zemes gulošais cilvēks tikmēr teica, ka viņš ir adekvāts un viņam esot labs darbs.

Radio Baltkom vērsās pēc paskaidrojumiem pie "Rīgas satiksmes".

Tur pateica, ka maz ar to, ka jaunietis, kuru sagrāba, brauca bez biļetes, viņš vēl arī iesita kontrolierim pa seju un krūtīm. Un vispār viņš jau ne pirmo reizi nonāk policijas redzeslokā.

Pēc "Rīgas satiksmes" pārstāves Baibas Bartaševičas sacītā, sakarā ar incidentu jau ir ierosinātas divas administratīvās lietas.

24
Tagi:
sabiedriskais transports, Rīgas Satiksme
Pēc temata
Visiem nāksies maksāt 1,15 eiro: atlaides maršruta autobusiem Rīgā ir atceltas
Sākot ar februāri par zvanu "Rīgas satiksmei" būs jāmaksā
Brauciens par 4 eiro, maksa par dzīvokli – 300: ar ko rīdziniekiem draud "Māršala plāns"
Guļamistaba, foto no arhīva

Ārzemnieki izpirka, bet tagad tiek vaļā: Ogres novadā par 1 eiro pārdod muižu

22
(atjaunots 17:05 09.07.2020)
Uzņēmējs no Polijas par grašiem pārdod zemi 2,5 hektāru platībā un muižas ēku ar 60 istabām, taču būs jāpierāda, ka topošajam īpašniekam ir nauda rekonstrukcijai.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lielu muižu Ogres novada Madlienas pagastā īpašnieks pārdod par 1 eiro, taču šāda simboliska summa ir tikai juridiska formalitāte. Potenciālajam pircējam būs jāpierāda, ka viņam ir nauda vecās ēkas rekonstrukcijas veikšanai, raksta Lsm.lv.

Pašlaik muižas ēka, kuras uzbūvēšanas gads precīzi nav zināms, pieder uzņēmējam, kurš dzīvo Polijā.

" Viens eiro ir juridisks termins, ko izveidoja juristi. Jo bez samaksas tas būtu kā dāvinājums. (…) Idejas var būt jebkādas. Bet pircējam precīzi jāuzrāda, kā viņš to realizēs, kur ņems naudu," paskaidroja īpašnieks, kurš vēlējās palikt anonīms.

Līdz 1972. gadam muižā atradās skola, pēc kuras likvidācijas ēka tika atstāta novārtā, kā arī izlaupīta.

Pagaidām muižai nav atradies neviens pircējs, taču interese pastāv.

Zināms, ka iepriekš Madlienas pagasts bijis muižām bagāts, kopumā bija aptuveni 10 vēsturiskas muižas. Pašlaik daudzas no tām ir bēdīgā stāvoklī. Pēc Madlienas pagasta pārvaldes vadītāja sacītā, problēma ir tajā, ka daudzas no šīm ēkām pieder ārzemniekiem, kuriem nav nedz laika, nedz vēlmes nodarboties ar vēstures pieminekļu rekonstrukciju.

22
Tagi:
nekustamais īpašums, Latvija, ārzemnieki
Pēc temata
''Leģendu nakts'' Latvijas pilīs un muižās