RĪGA, 6. marts - Sputnik. Latvijas Aizsardzības ministrija tuvāko triju gadu laikā plāno iztērēt 720 miljonus eiro transporta, kā arī individuālā un kolektīvā ekipējuma iegādei, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz informāciju, ko ministrija iesniegusi Saeimas Aizsardzības apakškomisijā.

Laikā no 2019. līdz 2021. gadam 40% norādītā finansējuma plānots atvēlēt transporta iegādei, 26% - iepirkumiem sauszemes spēku vajadzībām, 8% - individuālā un kolektīvā ekipējuma iepirkumiem, deputātus informēja Aizsardzības ministrijas pārstāvis.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Latvija plāno 4 gadu laikā ieguldīt 200 milj. eiro militārās infrastruktūras attīstībai

Sīkāku informāciju AM pārstāvji apakškomisijas sēdē nesniedza, taču apstiprināja, ka plānota virkne lielu iepirkumu, piemēram, helikopteru Black Hawk un bruņutransportieru iegāde.

2018. gadā valsts aizsardzības budžets pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības iegūšanas sasniedza 2% no IKP – 594 miljonus eiro.

Baltijas valstis aktīvi paplašina militāros izdevumus. Iepriekš Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pauda pārliecību, ka tuvāko piecu gadu laikā ģeopolitiskā situācija neuzlabosies, un valsts aizsardzības budžets tuvākajā laikā jāpalielina līdz 2,5% IKP.

Dažu gadu laikā Latvijas Aizsardzības ministrija noslēgusi lielu skaitu līgumu par militārās tehnikas iegādi.

© Sputnik / Вадим Анцупов

Igaunija palielina zemessargu Kaitseliit finansējumu

NATO budžeta pieaugumu kritiski izvērtē Krievijas Federācija. Valsts bijušais pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško (patlaban viņš ieņem ārlietu ministra vietnieka posteni) iepriekš paziņoja: ja visas NATO valstis izpildīs kritēriju par 2% IKP nonākšanu organizācijas budžetā, Eiropas kopējie izdevumi sasniegs aptuveni 400 miljardus, un šī milzīgā summa varētu tikt atvēlēta cīņai ar tā saucamo lielo pretinieku, nevis ar terorismu. Gruško uzsvēra, ka visas Ziemeļatlantijas alianses darbības austrumu flangā tiek veiktas ar mērķi radīt placdarmu tālākai spēka projicēšanai Krievijas virzienā.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Aizritējušajā otrdienā, 29. septembrī, Rīgā ar oficiālo vizīti ieradās Francijas prezidents Emanuels Makrons. Pēdējo reizi Francijas prezidents, toreiz tas bija Žaks Širaks, Rīgā ar oficiālo vizīti ieradās 2001. gadā, tādēļ Makrona ierašanās izraisīja lielu publikas uzmanību.

Vakar Makrons veica oficiālās pārrunas ar Latvijas pārstāvjiem Rīgas pilī, kur pēcāk viņam par godu tika sarīkotas svinīgas vakariņas.

​"Klaunāde ar maskām"

Sociālo tīklu lietotāji pievērsa uzmanību tam, ka visi pasākuma dalībnieki bija sejas maskās.

"Ja vēl pirms gada kāds atsūtītu šādu "fotku" no nākotnes, man tiešām uzsprāgtu smadzenes," sarkastiski raksta Karna Eglaina, publicējot galveno personu fotogrāfiju maskās.

"Tas neviltotais prezidenta Makrona un Brižitas pārsteigums, ka maskas jāvalkā uz ielas, bet var novilkt telpās..." ziņo žurnālists Frederiks Ozols.

​"Jautājums ir, vai Kariņš tiekoties ar Makronu vilka masku? Nevaru nekur bildes atrast, tādām noteikti ir jābūt," interesējas lietotāja ar ļoti skanīgu lietotājvārdu Trollfluencers.

"Skatoties Francijas prezidenta sagaidīšanu, šķiet mēs esam palaiduši garām lielisku iespēju Latvijas PR pasaules medijos, tā vietā sarīkojot klaunādi ar maskām, nevis parādot savu veiksmes stāstu pasaulei..." pauž sašutumu Saeimas deputāts Ivars Zariņš.

​"Tur jau aiz tās maskas nemaz nevar saprast, ir vai nav Makrons. Varbūt patiesībā Putins," atbildes kārtā pajokoja Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.

​Joka versiju par to, ka zem maskas varēja slēpties kāds cits atbalstīja arī vēsturnieks Kaspars Zellis.

"Kā var būt drošs, ka aiz tās maskas slēpjas īstais Makrons?" raksta Twitter Zellis.

​Izkāpa no BMW, nevis no Citroen

Neatstāja nepamanītu komentētāji vēl vienu interesantu faktu – pie Rīgas pils Francijas prezidents Emanuels Makrons piebrauca ar BMW markas automobili, ko daži izvērtēja teju vai valsts nodevību, ņemot vērā Francijas autobūves sasniegumus.

"Vai Francijas valsts galvas vizināšana ar Bavārijas motorrūpnīcā ražotu braucamrīku nevelk uz diplomātiskām nepatikšanām," uzdod jautājumu Varis Vagotiņš-Vagulis.

​"Es nespēju noticēt, Makrons tikko izkāpa no BMW, nevis no Citroen," atzīmē žurnālists Maiks Koljērs.

​Viesmīlīgos komentētājus uztrauca arī esošajā epidemioloģiskajā un ekonomiskajā situācijā aktuāls jautājums par to, kur tad apmetīsies Francijas prezidents ar sievu.

"Kur Makrons paliks pa nakti? Tagad tās tukšās viesnīcas tādas pabaisas un daļa vispār ciet," uztraucas par Francijas vadītāja komfortablo izmitināšanu lietotājs Mahris Zmeycharauski.

​Savukārt žurnāliste Inese Liepiņa nopriecājās par to, kādu dāvanu saņēma Francijas prezidents.

"O, Egils Levits Makronam dāvinās divus Ērenpreiss riteņus, kaut kā pat moderni, nav tev tautasdziesmu grāmata," slavē veiksmīgo izvēli žurnāliste Liepiņa.

​Un lūk, starp citu, arī šo pašu Ērenpreiss velosipēdu fotogrāfija – patiešām neiedomājami stilīga dāvana.

​Tiesa, sociālo tīklu lietotāji rosināja arī nopietnus tematus. Tā, latviešu dzejniece Liāna Langa-Bokša nosodīja tautiešus par dzēlīgajiem komentāriem.

"Makrona un viņa kundzes vizīte LV ir nozīmīgs politisks notikums, par kuru varētu priecāties. Nē, - dzēlīgi komentāri, ieskābis nīgrums - kā jau ierasts pie letiņiem," sūrojas dzejniece Liāna Langa-Bokša.

​"Vakar mēģināju noskatīties tiešraidi no Rīgas pils Francijas līdera sagaidīšanā @ltvzinas. Nācās atkal slēgt ārā, jo komentēja nevis TV komentētājs vai jomas eksperts, bet politiķe. Atkal garām! Kas notiek @ltv?" pauž sašutumu par valsts medijiem mediju nozares eksperte un profesore Sandra Veinberga.

​"Atbrauca un iespļāva dvēselē"

Savukārt Makrona celtais dialoga ar Krieviju temats izraisīja ļoti asu un neviennozīmīgu reakciju. Nacionālpatriotiskā spārna pārstāvji atklāti pauda sašutumu par šādu piedāvājumu no Francijas vadītāja.

"Vispār jau Francijas prezidents, turklāt ar ļoti izteiksmīgu ķermeņa valodu un vārdiem tobrīd, runāja par stratēģisko dialogu ar Krieviju. Bet mēs izceļam tikai Raiņa un Ziedoņa pieminēšanu un to, ka nu ziņa par Latviju aiziet pasaulē. Tas dialoga ar Krieviju temats mums par sīku?" pauda izbrīnu žurnālists Frederiks Ozols.

​"Tā jau es domāju. Latvijā visi, tiekoties ar Makronu, uzvilks padevības uzpurņus. Ikdienā neviens uzpurņus nelieto, bet kā ieradies lielais viesis, kurš nupat Lietuvā visus aicināja "uz dialogu" ar savu draugu Putinu, tā visi no kabatām vel ārā šo lojalitātes apliecinājumu," pauda sašutumu pazīstams latviešu publicists Bens Latkovskis.

​"Kā jau bija gaidāms, tad Makrons atbraucis mācīt mums kā jāuzvedas ar krieviem (Putinu), jo viņš, lūk, nav naivs, bet mēs, kas krievu urku paņēmienus zinām no bērnības, neko taču nesaprotam no "globālās stratēģijas". Pretīgi skatīties to klanīšanos šī Putina šuneļa priekšā," piebilda speciālists "krievu urkās" Bens Latkovskis.