Gaisa spēku mācības Madonas novadā. Foto no arhīva

Aizsardzības ministrija trīs gadu laikā iztērēs 720 miljonus bruņojumam

282
(atjaunots 11:39 06.03.2019)
Lielākā daļa līdzekļu tiks veltīti transporta iegādēm, paziņoja ministrijas pārstāvis.

RĪGA, 6. marts - Sputnik. Latvijas Aizsardzības ministrija tuvāko triju gadu laikā plāno iztērēt 720 miljonus eiro transporta, kā arī individuālā un kolektīvā ekipējuma iegādei, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz informāciju, ko ministrija iesniegusi Saeimas Aizsardzības apakškomisijā.

Laikā no 2019. līdz 2021. gadam 40% norādītā finansējuma plānots atvēlēt transporta iegādei, 26% - iepirkumiem sauszemes spēku vajadzībām, 8% - individuālā un kolektīvā ekipējuma iepirkumiem, deputātus informēja Aizsardzības ministrijas pārstāvis.

Sīkāku informāciju AM pārstāvji apakškomisijas sēdē nesniedza, taču apstiprināja, ka plānota virkne lielu iepirkumu, piemēram, helikopteru Black Hawk un bruņutransportieru iegāde.

2018. gadā valsts aizsardzības budžets pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības iegūšanas sasniedza 2% no IKP – 594 miljonus eiro.

Baltijas valstis aktīvi paplašina militāros izdevumus. Iepriekš Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pauda pārliecību, ka tuvāko piecu gadu laikā ģeopolitiskā situācija neuzlabosies, un valsts aizsardzības budžets tuvākajā laikā jāpalielina līdz 2,5% IKP.

Dažu gadu laikā Latvijas Aizsardzības ministrija noslēgusi lielu skaitu līgumu par militārās tehnikas iegādi.

Kopā ar Uzvaras dienu Dziesmu laukā nosvinēja arī Kaitseliit simto gadskārtu
© Sputnik / Вадим Анцупов

NATO budžeta pieaugumu kritiski izvērtē Krievijas Federācija. Valsts bijušais pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško (patlaban viņš ieņem ārlietu ministra vietnieka posteni) iepriekš paziņoja: ja visas NATO valstis izpildīs kritēriju par 2% IKP nonākšanu organizācijas budžetā, Eiropas kopējie izdevumi sasniegs aptuveni 400 miljardus, un šī milzīgā summa varētu tikt atvēlēta cīņai ar tā saucamo lielo pretinieku, nevis ar terorismu. Gruško uzsvēra, ka visas Ziemeļatlantijas alianses darbības austrumu flangā tiek veiktas ar mērķi radīt placdarmu tālākai spēka projicēšanai Krievijas virzienā.

282
Pēc temata
Baltijas sērfings: 2018. gada militārais iznākums
Latvijas Aizsardzības ministrijai neļauj pirkt bruņumašīnas par 200 miljoniem
No Aļaskas līdz kosmosam: kas teikts Pentagona ziņojumā par PRA paplašināšanu
AM: nopirkt ieročus ir viegli, bet uzturēt tos darba kārtībā Latvijā neprot
Татьяна Жданок у памятника Освободителям в Риге в День Победы

Ždanoka: ES ierēdņi ignorē Latvijas nepilsoņu problēmas

5
(atjaunots 11:36 16.01.2021)
Neviena neievēlētie Eiropas ierēdņi ir parādījuši, ka pieņem lēmumus, nepievēršot uzmanību ne EP deputātu viedoklim, ne 1,2 miljonu ES valstu iedzīvotāju pozīcijai.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Rudenī Eiropas Parlamentā notika debates par Eiropas pilsonisko iniciatīvu "Glābšanas pakete minoritātēm". Vienotās Eiropas mazo tautu nacionālo, kultūras un valodas tiesību atbalstam savākti 1,32 miljoni parakstu, un Latvija bija viena no pirmajām valstīm ES, kurā projekts Minority SafePack guva vairāk nekā 10 tūkstošu iedzīvotāju atbalstu.

Vakar Eiropas Komisija paziņoja, ka neuzskata par nepieciešamu ierosināt jaunu likumdošanu šajā jomā, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja Eiropas Parlamenta deputāte, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētāja Tatjana Ždanoka.

"Mēs ar to esam neapmierināti, jo EP rezolūcijā skaidri norādīts, ka tādas likumdošanas pieņemša ir nepieciešama. Kā zināms, iniciatīva ietver vairākus punktus. Viens no tiem paredz veidot aģentūru valodu daudzbveidības jautājumos. Tieši to mēs, starpfrakciju deputātu grupa tradicionālo nacionālo un valodas minoritāšu tiesību jautājumos visvairāk gaidījām no Eiropas Komisijas," paskaidroja Ždanoka.

Viņa informēja, ka patlaban tiek gatavota vēstule EK priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai un EK viceprezidentei vērtību jautājumos Verai Jurovai. Tās mērķis – paust sašutumu par EK reakciju.

"Diemžēl tāda reakcija demonstrē, ka neviena neievēlēti Eiropas ierēdņi pieņem lēmumus, nepievēršot uzmanību ne deleģētu cilvēku – EP deputātu viedoklim un ignorējot 1,2 miljonu pilsoņu pozīciju no daudzām ES valstīm. Birokrāti ignorē cilcēku prasības, un tā ir antidemokrātiska rīcība. Mūsu starpfrakciju grupa pieprasis uzklausīt iniciatīvu," apsolīja Ždanoka.

Plānots, ka mazākumtautību tiesību uzlabošanās visā ES varētu ietekmēt situāciju, kas saistīta ar lielas Latvijas iedzīvotāju daļas ilggadējo diskrimināciju, kas dara kaunu valstij Eiropas daudzveidības un tolerances fonā.

Жданок: чиновники ЕС закрыли глаза на проблемы национальных меньшинств
5
Tagi:
Tatjana Ždanoka, nepilsoņi, Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Krievijas pastāvīgais pārstāvis EDSO atgādināja par krievu valodas vajāšanu Baltijā
Ždanoka nosaukusi noteikumu nepilsoņu problēmas risināšanai ES līmenī
Krievu aizsardzība apdraud Latviju? EP atkal strīdas Ždanoka un Melbārde
Ždanoka: ES jaunais budžets dāvā iespējas Latvijai, ja visa nauda netiks apēsta
Vladimirs Oļenčenko

Eksperts: obligātais ienākums nomierinātu cilvēkus, tomēr Latvijai nav naudas

5
(atjaunots 11:32 16.01.2021)
Valstij ir jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Savienības valstīs tiek vākti paraksti iniciatīvai ieviest neapstrīdmo bāzes ienākumu. Plānots, ka fiksēto izmaksu apmērs visiem cilvēkiem neatkarīgi no nodarbinātības un ienākumu līmeņa varētu sastādīt līdz 800 eiro.

Diskusija par neapstrīdamo bāzes ienākumu ES ieguvusi "nomierinošu zāļu" formu, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Krievijas zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Oļenčenko.

"Neapstrīdamā bāzes ienākuma teorija dzimusi, atbildot uz augošo ekonomisko un sociālo nevienlīdzību pasaulē. Pie tam ražošanas digitalizācijas un robotizācijas process rada bažas par bezdarba pieaugumu. Tāpēc radusies neapstrīdam bāzes ienākuma ideja," pastāstīja Oļenčenko.

Eksperts atgādināja, ka iniciatīva praktiski izmēģināta Somijā.

"Runa bija par summām līdz 200 eiro apmērā, un mērogs nebija liels. Valdība izraudzījās apmēram 5% iedzīvotāju, kam deviņus mēnešus tika izmaksāts bāzes ienākums. Eksperiments noslēdzās, tomēr varasiestādes tā rezultātus nepublicēja. Tātad mēs nevaram spriest, vai sistēma ir attaisnojusies," paskaidroja Oļenčenko.

Sakarā ar bezdarba būtisko pieaugumu (Baltijas valstīs – virs 10%) palielinās sociālā spriedze, un diskusijai par iespēju ieviest neapstrīdamo bāzes ienākumu vajadzētu darboties nomierinoši, norādīja eksperts.

"Tomēr faktiski ES valstu budžetos tādu punktu nav, un idejas realizācijai būs vajadzīgi brīvi līdzekļi. Varu pieņemt, ka Baltijas valstīm tās būs dotācijas. Tomēr jāsaprot, ka tās veidojas uz donorvalstu rēķina. Ja neapstrīdamā bāzes ienākuma izmaksas iegūs dotāciju režīmu, no kurienes donorvalstis ņems tam naudu? Tām ir pašām savi bezdarbnieki," sprieda Oļenčenko.

Pēc eksperta domām, pagaidām runas par neapstrīdamo bāzes ienākumu ir nevietā. "Valstij  jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu," piezīmēja Oļenčenko.

Оленченко: безусловный доход успокоит людей, но платить не из чего
5
Tagi:
Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Strādā, lai izdzīvotu: finanšu situācija pasliktinājusies pusei Latvijas iedzīvotāju
No pavasara likts lietā sliktākais: ekonomiste par valdības soļiem epidēmijas gadā
Deputāts: uzņēmējiem Latvijā atliek ar skaudību skatīties uz Krieviju un maksāt nodokļus
VID organizēs interneta semināru par izdzīvošanu krīzes apstākļos