Latviešu leģiona Waffen SS veterānu un viņu piekritēju gājiens Rīgā

Antifašists saņems kompensāciju par aizturēšanu SS leģionāru marša laikā

178
(atjaunots 10:02 06.03.2019)
Pēc divus gadus ilgas tiesvedības Administratīvā tiesa atzinusi, ka Valsts policija nepamatoti aizturēja Aleksandru Giļmanu, kurš piedalījās akcijā nacistu un viņu līdzskrējēju upuru piemiņai līdzās SS leģionāru gājienam.

RĪGA, 6. marts — Sputnik. Rīgas apgabaltiesa pieņēmusi lēmumu izmaksāt kompensāciju antifašistam Aleksandram Giļmanam par kaitējumu, ko nodarījusi nepamatota aizturēšana pret SS leģionāru maršu vērstās protesta akcijas laikā 2017. gada 16. martā.

Šajā dienā leģionāru gājena laikā tika aizturēti pieci cilvēki, tostarp arī divi jaunieši, kuri krievu valodā uzsaukuši procesijas dalībniekiem "aizvainojošus lozungus". Pēc SS veterānu un policijas domām, aizvainojoši bija saucieni "Fašisms neies cauri!" un "Kauns Latvijai!". Pārējie, tostarp arī A.Giļmans, tika aizturēti par "gājienu, sapulču un piketu kārtības noteikumu pārkāpumiem".

Leģionāru dienai veltīts pasākums 2017. gada 16. martā
© Sputnik / Sergey Melkonov

Giļmans pastāstīja, ka administratīvo lietu pret viņu policija pārtraukusi tajā pašā gadā. Antifašists iesniedza Valsts policijā prasību kompensēt kaitējumu, ko nodarījuši policisti sakarā ar nepamatotu administratīvo aizturēšanu un procesuālajiem pārkāpumiem – viņš tika turēts ilgāk par likumā paredzētajām četrām stundām. Policija nekādus pārkāpumus nesaskatīja. Tad Giļmans iesniedza sūdzību Apgabaltiesā.

Gandrīz divus gadus pēc leģionāru gājiena, 2019. gada 26. februārī Rīgas apgabaltiesa daļēji apmierināja antifašista prasību: tiesa nesaskatīja administratīvā pārkāpuma pazīmes Giļmana darbībās – piketā pret SS leģionāru gājienu. Tātad policijai nebija pamata viņu aizturēt. Tagad viņš saņems kompensāciju 600 eiro apmērā.

Vienlaikus aizturēto antifašistu Alekseja Šaripova un Eduarda Gončarova prasības vēl tiks izskatītas, taču viņi tika aizturēti līdzīgos apstākļos, tāpēc uzskata, ka tiesa pieņems lēmumu viņiem par labu.

"Mēs ceram, ka tā būs laba mācība kārtību sargājošajām iestādēm un turpmāk tās ievēros konstitucionālās cilvēktiesības.

Saņemtās kompensācijas mēs nodosim Latvijas Cilvēktiesību komitejai juridiskas palīdzības sniegšanai citiem policijas patvaļas upuriem Latvijā: Gapoņenko, Lindermanam, Kozirevam, Aleksejevam un citiem," – uzsvēra Aleksandrs Giļmans.

Pērn gājiena laikā tika aizturēti divi cilvēki, tostarp arī citas valsts pilsonis, kurš turēja plakātu ar fotogrāfiju. Tajā redzami fašisti, kuri nošauj ebrejus, un uzraksts "Brīvības cīnītāji darba vietā". Policisti aizturēja viņu par skaļajiem uzsaucieniem gājiena dalībniekiem.

Šogad SS leģionāru gājiens un pikets nacistu upuru piemiņai no jauna ieplānoti vienlaikus.

16. marts Latvijā ir neoficiāla latviešu leģiona Waffen SS piemiņas diena. Ik gadus šajā dienā radikāli noskaņotas organizācijas rīko savus pasākumus. Latvijas policijas dati liecina, ka gājienā 2018. gadā piedalījās aptuveni 1,5 tūkstoši cilvēku.

Latviešu SS leģions

SS latviešu leģionu no divām grenadieru divīzijām izveidoja nacistiskās Vācijas vadība Otrā pasaules kara gados okupētās Latvijas teritorijā. Tā rindās bija aptuveni 150 tūkstoši cilvēku. 1943. gada 24. martā Heinriks Himlers izdeva pavēli, kas precizēja "latviešu leģiona" jēdzienu — latvieši, kuri pilda karadienestu visos Waffen SS latviešu militārajos formējumos, ieskaitot policistu bataljonus.

1944. gada 16. martā leģiona vienības sāka kauju ar Sarkano armiju Veļikajas upes rajonā pie Ostrovas pilsētas Pleskavas apgabalā. Šī iemesla dēļ Leģionāru diena Latvijā tiek atzīmēta 16. martā.

SS, tāpat kā SD, gestapo un nacionālsociālistiskā vācu partija, atzīts par noziedzīgu organizāciju Nirnbergas procesa laikā, kad tika spriesta tiesa pār galvenajiem nacistiskajiem kara noziedzniekiem. Tāpat par noziegumiem pret cilvēci atzīta koncentrācijas nometņu radīšana, kas cita starpā tika organizētas arī ar SS spēkiem.

178
Pēc temata
Jaunie Salaspils varoņi: apkaunojošs nāves nometnes vēstures pārrakstīšanas mēģinājums
Polija noraizējusies par ultralabējo atdzimšanu Latvijā un Ukrainā
Rīga

"Galvaspilsēta Rīga": VARAM piedāvā interesantu papildinājumu Pašvaldību likumā

14
(atjaunots 18:28 12.07.2020)
Atsevišķa nodaļa likumā noteiks Rīgas pašvaldības funkcijas un Rīgas domes pilnvaras, kā arī to vadības veidus.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina iekļaut Pašvaldību likumā atsevišķu nodaļu "Galvaspilsēta Rīga", vēsta Mixnews.lv.

Šāda papildinājuma iekļaušanas iespēju valdība skatīs otrdien, 14. jūlijā.

Šajā normā tiks aprakstītas pašvaldības funkcijas, Rīgas domes pilnvaras, to plānošana un vadība.

Tāpat jaunajā nodaļā jāiekļauj ikgadējā līguma noslēgšana starp Rīgas pašvaldību un valsti. Tajā tiks norādītas valdības subsīdijas un pašvaldības līdzfinansējums.

VARAM skaidro šādu lēmumu ar to, ka Rīgā dzīvo liels cilvēku skaits, un galvaspilsētai ir arī sava specifika.

Turklāt "Galvaspilsēta Rīga" nodaļā aprakstīto normu ievērošanai sekos līdzi speciāli izveidota koordinācijas padome. Šajā padomē jābūt iekļautiem Latvijas valdības un Rīgas pašvaldības pārstāvjiem, savukārt vadīs to Rīgas izpilddirektors.

Atgādināsim, ka 22. jūnijā Latvijas prezidents Egils Levits izsludināja likumu par administratīvi teritoriālo reformu, saskaņā ar kuru no 2021. gada valstī būs 42 pašvaldības esošo 119 vietā.

Saskaņā ar jauno likumu, no nākamā gada 1. jūlija pilsētas statuss tiks piešķirts Koknesei un Iecavai, savukārt no 2022. gada 1. jūlija par pilsētām kļūs Ādaži, Mārupe un Ķekava.

Latvijas pilsētas tiks iedalītas valsts nozīmes pilsētas un novada nozīmes pilsētās. Valsts nozīmes pilsētas statusu piešķirs Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij.

14
Tagi:
novadu reforma, VARAM
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu
Saeima apstiprināja Nacionālo attīstības plānu: kāds būs Latvijas kurs jaunajā septiņgadē
Pašvaldības palīdzēs prezidentam izbrāķēt novadu reformu
Covid-19

Latvija uzvarējusi Covid-19? Aizritējušajā diennaktī nav atklāti inficēšanās gadījumi

10
(atjaunots 12:48 12.07.2020)
Pēc pēkšņā Covid-19 uzliesmojuma Latvijā, iestājies klusuma brīdis. Aizritējušajā diennaktī 1467 veiktie testi neatklāja nevienu jaunu koronavīrusa inficēšanās gadījumu.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informāciju, pēdējo 24 stundu laikā valstī tika veikti 1467 Covid-19 testi. Jaunu inficēšanās gadījumu nav.

​Vēl sestdien, 11. jūlijā, tika ziņots par 8 jauniem inficēšanās gadījumiem. SPKC meklēja reisa 7937 autobusa pasažierus, kurš brauca maršrutā Liepāja-Saldus-Rīga, jo tajā brauca cilvēks ar apstiprinātu koronavīrusa diagnozi.

Savukārt Valsts policija solīja pastiprināt pašizolācijā esošo cilvēku kontroli.

Visā epidēmijas laikā Latvijā tika veikti 168 947 Covid-19 izmeklējumi. Kopumā tika atklāti 1173 inficētie, no kuriem 1019 cilvēki izveseļojās un 30 nomira.

Slimnīcās turpina ārstēties trīs cilvēki, no kuriem viens atrodas smagā stāvoklī.

​Atgādināsim, ka piektdien, 10. jūlijā, Ministru kabinets pieņēma lēmumu par sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darba laika saīsināšanu ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību un novērst jaunus saslimšanas uzliesmojumus.

10
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Izsprucis no laboratorijas": Nacionālās apvienības deputāts "atklāja" Covid-19 izcelsmi
Madonas slimnīcas bērnu ārsts inficējies ar Covid-19
Izsekot var tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas: kā Latvijā kontrolē Covid-19
Ieveda un kontaktēja: Latvijā 11 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins pastāstīja par savu attieksmi pret viņam pausto kritiku

0
(atjaunots 18:34 12.07.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka uzskata par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek piedāvāts.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, prātojot par viņam pausto aso kritiku, paziņoja, ka uzskata par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek piedāvāts, taču kritika kritikas labad viņu neinteresē, vēsta RIA Novosti.

"Vienmēr ir cilvēki, kuri domā citādāk, nekā tu, un viņiem liekas, ka viņiem ir labāki risinājumi, nekā tie, kurus piedāvā esošie varas pārstāvji, tai skaitā valsts vadītājs. Es, vispār, lai cik dīvaini tas nešķiet, uzskatu par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek deklarēts, vai tajā, kas tiek piedāvāts – ja kaut kas vispār tiek piedāvāts, izņemot kritiku, jo ja tā ir kritika kritikas labad, tad tas vienkārši nav interesanti, bet ja ir arī konstruktīvi piedāvājumi, tad, protams, ar prieku tajos ieklausos," sacīja viņš intervijā telekanālam "Rossija 1" atbildot uz jautājumu, kā viņš attiecas pret viņam pausto aso kritiku.

Putins atzīmēja, ka tas, ka viņš ieklausās piedāvājumos, nenozīmē, ka viņš "īstenos to, ko ir izdzirdējis". "Taču zināt viedokļu, vērtējumu un piedāvājumu dažādību – tas ir lietderīgi," nobeigumā sacīja viņš.

0
Tagi:
Putins, Krievija
Pēc temata
"Jauns strīdu raunds". National Interest ir pārliecināts par Putina raksta panākumiem
"Nevarēja atspēkot nevienu faktu": Krievijas vēstniecība ar godu atbildēja Latvijas ĀM
Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem Krievija Konstitūcijā