Vēja ģeneratori. Foto no arhīva

Latvija ieņem līderpozīcijas ES pēc atjaunojamās enerģijas izmantošanas apkurē

69
(atjaunots 17:02 04.03.2019)
Vien četrās Eiropas Savienības valstīs vairāk nekā puse apkures vai atdzesēšanas enerģijas tiek iegūta no atjaunojamiem avotiem, to vidū ir Latvija un Igaunija.

RĪGA, 4. marts – Sputnik. Vairāk nekā puse enerģijas Latvijā, kura aiziet apkurē vai atdzesēšanā, iegūta no atjaunojamiem resursiem, šādas valstis Eiropas Savienībā ir tikai četras, vēsta Eurostat.

Saskaņā ar aktuālākajiem pieejamajiem datiem, 2017. gadā atjaunojamo resursu enerģijas daļa sastādīja 19,5% no kopējā enerģijas apjoma, kurš ES tiek izmantots apkurē un atdzesēšanā. 2004. gadā šis rādītājs sastādīja vien 10,4%. Pakalpojumu, rūpniecības un privātā sektora izaugsme veicinājusi atjaunojamo resursu enerģijas patēriņa pieaugumu.

Par alternatīvo enerģijas avotu līderi, kuri tiek izmantoti apkurē vai atdzesēšanā, kļuvusi Zviedrija ar 69,1%. Tai seko Somija (54,8%), Latvija (54,6%) un Igaunija (51,6%).

Tieši pretēji, vismazāk apkurei un atdzesēšanai hidrotermālo, ģeotermālo un aerotermālo enerģiju izmanto Nīderlandē (5,9%), Īrijā (6,9%) un Lielbritānijā (7,5%). Lietuvā šis rādītājs sastāda 46,5%.

Latvijā pastāv elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (OIK) – tā ir tā elektrības vērtības daļa, maksu par kuru valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vējdzirnavu parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms sāka darboties Latvijā kopš 2008. gada.

2017. gada beigās izraisījās skandāls ar atļauju izsniegšanu "zaļās" enerģijas ražošanai. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kuri paspēja iesniegt pieteikumus, bija jāpabeidz tā saucamo zaļo elektrostaciju celtniecība. Taču noskaidrojies, ka daudzi uzņēmumi nav pabeiguši projektus, taču licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par daudzkārt lielāku cenu.

Vēl lielāku troksni par OIK izraisīja 2018. gada iestāšanās, kad izmainījās OIK finansēšanas modelis. Līdz 2018. gadam Latvijas iedzīvotāji maksāja par OIK 2,679 eiro par kilovatstundu, taču no 2018. gada 1. janvāra OIK vairs neveido vienādu lielumu visiem patērētājiem, tās apmērs tika likts kopā no pastāvīgās un mainīgās daļas. Pastāvīgo daļu nosaka atkarībā no pieslēguma veida: vienas fāzes vai trīs fāžu pieslēgums ar dažādu strāvu. Mainīgā daļa proporcionāli ir atkarīga no elektroenerģijas patēriņa.

Līdz ar jaunās aprēķināšanas sistēmas ieviešanu, atsevišķos gadījumos patērētāju rēķini palielinājās par 60%, pēc kā valdībā sākās diskusijas attiecībā uz OIK sistēmas atcelšanas iespējām.

Janvāra sākumā Ekonomikas ministrija iesniedza valdības komitejās ziņojumu par "zaļās" enerģijas tālāka atbalsta pasākumiem. Ziņojums paredz OIK atcelšanu no 2022. gada – tā vietā jāstājas "zaļās" enerģijas atbalsta jaunajai sistēmai uz tirgus principu pamata. Tomēr 10. janvārī Saeima aicināja Ekonomikas ministriju izstrādāt tiesiskos aktus OIK atcelšanai jau no 2019. gada 31. marta.

69
Pēc temata
Ministru kandidāts: OIK atcelsim uzreiz, bet par viesstrādnieku ievešanu padomāsim
Tiesāšanās ir dārga, bet ir jāsamazina tarifi: Nemiro negrasās saglabāt OIK
OIK aizvietos ar citu trīs burtu saīsinājuma sistēmu: cik piemaksās Latvijas iedzīvotāji
Lidosta Rīga

Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem

7
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3

Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.

Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.

Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.

7
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Stryker

Trokšņa granātas un militārās tehnikas kolonnas: Rīga pārtop mācību poligonā

15
(atjaunots 18:24 22.09.2020)
Latvijas galvaspilsētā šonedēļ notiks vērienīgas militārās policijas mācības, iedzīvotājus aicina neuztraukties.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Līdz 27. septembrim Rīgā norisināsies manevri mācību "Namejs 2020" ietvaros, kuru laikā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivji apgūs objektu apsargāšanas tehniku, kā arī darbu ar aizturētajiem, raksta ВВ.lv.

Tiek ziņots, ka mācības notiks Šķirotavā, Krustpils un Asotes ielu apkaimē, kā arī Mežaparkā, Ķīšezera un Ezermalas ielas apkaimē.

Latvijas Aizsardzības ministrijā brīdina, ka mācības notiks dienas un nakts stundās, uzdevumu apgūšanas laikā tiks izmantota mācību munīcija un kaujas simulatori, kuri nerada draudus, taču var radīt daudz trokšņu. Mācību rīkotāji iepriekš atvainojas tuvējo māju iedzīvotājiem par iespējamajām neērtībām un palūdza neuztraukties, mācības ir rūpīgi izplānotas.

Tāpat militārās tehnikas virzības uz mācību norises vietu dēļ dažviet var tikt ierobežota civilā autotransporta kustība. NBS lūdz autovadītājus neradīt šķēršļus kolonnu virzībai.

Atgādināsim, ka mācības "Namejs 2020" norisinās visā Latvijā kopš 15. augusta līdz 4. oktobrim. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš nosauca šīs mācības par vēl nebijušām. Pēc NBS komandiera sacītā, tā būs "ļoti liela aktivitāte".

Attiecībā uz NATO kareivju dalību gaidāmajās mācībās, Kalniņš skaidroja, ka militārie manevri Latvijā neiztiek bez ārzemju partneriem, taču vairums karavīru, kuri piedalīsies galvaspilsētas mācībās, tomēr būs no Zemessardzes.

15
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki
Pēc temata
Karavīri lūdz iedzīvotājus neaiztikt nepazīstamus priekšmetus: Latgalē sākušās mācības
Igaunija plāno iegādāties militārās iekārtas un mīnas "Krievijas savaldīšanai"
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju