Ārsts P. Stradiņa slimnīcā. Foto no arhīva

Trūkstošo medicīnas personālu piedāvā piesaistīt Latvijā no Ukrainas un Baltkrievijas

29
(atjaunots 13:48 04.03.2019)
Pēc Latvijas Ārstu biedrības vadītājas Ilzes Aizsilnieces domām, medicīnas darbinieki no Ukrainas un Baltkrievijas varētu ātri apgūt valodas pamatus un uzsākt darbu.

RĪGA, 4. marts – Sputnik. Neraugoties uz algu kāpumu, Latvijā joprojām trūkst medicīnas personāla, piemēram, medmāsu lielajās slimnīcās un medicīnas brigāžu darbinieku, apstiprināja Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece intervijā kanālam LNT.

Pēc viņas domām, problēmu iespējams atrisināt, piesaistot darbiniekus no Ukrainas un Baltkrievijas, kuri varētu ātri apgūt valodas pamatus un strādāt.

Kā atzīmē Aizsilniece, ja Latvijas medmāsas brauc prom uz Vāciju un Norvēģiju, Latvija var paskatīties uz kaimiņvalstīm.

Runājot par medicīnas nozares problēmām, Aizsilniece, kura pati ir ģimenes ārste, atkal pauda neapmierinātību par e-veselības sistēmas darbu. Viņa uzskata, ka sistēma pavisam nav darba kārtībā un būtu produktīvāk izveidot jaunu no nulles.

Pēc Ārstu biedrības vadītājas vērtējuma, problēmu e-veselībā joprojām ir ļoti daudz, tāpēc biedē pati doma par to, kas būs, kad šai sistēmai pieslēgs jaunas funkcijas.

"Tur ir jāatrod racionāls risinājums, jo pašreizējā sistēma – viņa vienkārši nestrādā. Ja mēs kaut ko vēl liksim viņai klāt, es domāju, ka būs traki. Es gribu teikt, ka Viņķeles kundze [veselības ministre] pašreiz ir ļoti sarežģītā situācijā ar e-veselību," atzīmēja Aizsilniece.

Runājot par iespējamo divu grožu sistēmas atcelšanu, ārste atzīmēja, ka valdībai un jaunajai veselības ministrei vēl ir pusgads laika, lai saprastu, kā labāk organizēt nozares finansēšanu.

"Faktiski neviens nebija īsti izrēķinājis, kurš tad ir kurā grozā, piemēram, nebija īsti padomāts par cilvēkiem, kuri ir 3. grupas invalīdi. Tie varētu būt pāris tūkstoši cilvēku. Nav arī zināms to cilvēku skaits, kuri ir vērsušies pēc medicīniskās palīdzības dēļ savām mentālajām problēmām," atzīmēja Ārstu biedrības vadītāja.

Mediķe uzsvēra, ka sākumā jāizpēta Latvijas iedzīvotāju struktūra, un "un tad mēs varam sākt domāt par kaut kādiem groziem".

Aizsilniece atzīmēja, ka ārstiem nav jākļūst par nodokļu inspektoriem, tas ir Valsts ieņēmumu dienesta pienākums. Viņa cer, ka tiks izveidota racionālāka veselības nozares finansēšanas sistēma, kur visiem iedzīvotājiem ir pieejami medicīnas pakalpojumi, un par nodokļiem domā VID.

Viņa atkārtoti uzsvēra, ka medicīnas nozares finansējums ir jāpalielina, tostarp lai palielinātu medicīnas personāla algas.

29
Pēc temata
Slimnīca ceļ trauksmi: zāļu pārbaudes sistēma var traucēt ārstu darbam
Piecas dienas bija piesieta pie gultas: 91 gadu vecas pacientes tuvinieki ir šokēti
Parunāja ar kolēģiem: Stradiņa slimnīca uzrakstīja sūdzību par deputātu