Латвийцы приносят обувь к зданию кабмина

Parādi Ministru Kabinetam, cik pametuši Latviju: Rīgā aizritēja novalkāto apavu zibakcija

240
(atjaunots 08:34 03.03.2019)
Rīgā aizritēja novalkāto kurpju zibakcija: Latvijas iedzīvotājus aicināja nest pie Ministru Kabineta radinieku apavus, kuri aizbraukuši no Latvijas.

RĪGA, 3. marts – Sputnik. Sestdien, 2. martā, no plkst. 13:00 līdz pusnaktij Rīgā, pie Ministru Kabineta ēkas, notika neparasta akcija.

Zibakcija ar devīzi "Atnes savu emigrantu apavus" aicināja Latvijas iedzīvotājus atnākt pie Ministru Kabineta un atstāt pie tās radinieku apavus, kuri aizbraukuši no Latvijas peļņā uz ārzemēm. Tādā veidā organizatori nolēma parādīt valdībai, cik cilvēku pametuši dzimteni.

Латвийцы приносят обувь к зданию кабмина
© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijas iedzīvotāji nes pie Ministru Kabineta ēkas apavus

Aicinājums "nolikt pie Ministru Kabineta aizbraukušo radinieku apavus" parādījās Facebook trešdien, 27. februārī, un līdz sestdienai ar to padalījās vairāk nekā 4500 lietotāju.

Turklāt, cilvēki aktīvi metās komentēt publikāciju: "manus neaizmirstiet", "no manas puses vien ir 9 pāri", "esmu jau aizbraucis no Latvijas, nevarēšu piedalīties".

Viņi neatgriezīsies

Zibakcijas sākumā bija 15 apavu pāri. Dienas vidū, pie Ministru Kabineta stāvēja ap 30 apavu pāriem. Veci, novalkāti.

Nebija ne lozungu, ne plakātu, ne policijas. Pat organizatoru nav. Tikai apavi, reti garāmgājēji, prese un krēsls, uz kura guļ akmens: piemiņai par vientuļo piketu-badastreiku, kurš beidzās ar slimnīcu un ne ar ko.

Sputnik Latvija korespondentam izdevās parunāt ar tiem, kas piedalījās zibakcijā. Sieviete, kura bija izvilkusi no maisa divus kurpju pārus, pastāstīja par to, par kuriem viņa noliek apavus pie Ministru Kabineta šosestdien.

Латвийцы приносят обувь к зданию кабмина
© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijas iedzīvotāji nes pie Ministru Kabineta ēkas apavus

– Sakiet, kas Jums aizbraukuši?

– Ziniet, ja es atnestu pa pārim par katru, kurš aizbraucis, man nāktos aplaupīt apavu veikalu.

– Un tomēr?

– Divi bērni, bērnu ģimenes, klasesbiedri, draugi, kaimiņi, paziņas. Es nevaru visus saskaitīt. Kādi divdesmit cilvēki noteikti.

– Kāpēc viņi aizbrauca?

– Atvainojiet, bet uz muļķīgiem jautājumiem es nevēlos atbildēt. Tāpēc. Tāpēc, ka viņiem šeit nekas nespīd. Viņi šeit nevienam nav vajadzīgi.

– Un tur ir vajadzīgi?

– Tur – ir vajadzīgi. Viņiem tur ir darbs, daudziem tur jau ir ģimene. Viņi neatgriezīsies, saprotiet? Es pazīstu daudzus, kuri mēģināja atgriezties. Viņi atbrauca, mēģināja palikt šeit. Viņiem nekas neiznāca, un viņi brauca atpakaļ. Un noteikti pavisam.

Латвийцы приносят обувь к зданию кабмина
© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijas iedzīvotāji nes pie Ministru Kabineta ēkas apavus

– Bet uz to taču var paskatīties no citas puses?

– No kādas?

– Šie cilvēki, kuri ir aizbraukuši, viņi taču ir laimīgi?

– Nevis laimīgi. Apmierināti. Gandarīti, varbūt. Bet lieta pat nav tajā.

– Kur tad?

– Valstī. Valsts ir laimīga? Mēs pa šiem gadiem esam pazaudējuši vairāk cilvēku, nekā Otrā pasaules kara laikā. Un turpinām zaudēt.

– Jūs nedomājāt aizbraukt.

– Domāju. Neaizbraucu.

– Kāpēc?

– Esmu pārāk patriotiska, laikam.

Dažkārt latvieši atgriežas

Iepriekš vēstīts, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija saskārās ar iedzīvotāju masveida aizplūdumu. Darbspējīgie pilsoņi dodas strādāt uz ekonomiski labvēlīgākām valstīm.

Latvijas valdība meklē iespējas mudināt pilsoņus atgriezties dzimtenē. ĀM izstrādā īpašu likumu latviešu diasporas atbalstam ārzemēs.

norādīja Latvijas universitātes profesors Mihails Hazans konferencē "Demogrāfiskie izaicinājumi: no zināšanām uz rīcību!", Latvija ir kļuvusi par vienu no ES valstīm, kas savus iedzīvotājus zaudē visstraujāk, – gan negatīva dabiskā pieauguma, gan migrācijas negatīvās bilances rezultātā. Sliktāka situācija ir tikai Lietuvā.

2018. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aizsāka reemigrācijas programmu, kuras mērķis ir palīdzēt atgriezties dzimtenē darba emigrantiem. Šiem mērķiem piešķirti 425 tūkstoši eiro.

Projekta koordinatoru uzdevums ir izveidot sakarus ar ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas piederīgajiem, lai noskaidrotu, kādas ir viņu vajadzības un problēmas, kuras traucē atgriezties dzimtenē, un iespēju robežās sniegt atbalstu šiem cilvēkiem.

2019. gada sākumā ministrijā palielījās par saviem sasniegumiem latviešu mājās atgriešanās jomā, jo kopš reemigrācijas projekta sākuma, Latvijā atgriezās 399 cilvēki – 163 ģimenes. Latvijas piederīgie atgriezās no Lielbritānijas, Īrijas un Vācijas, kā arī no Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas un citām valstīm.

240
Pēc temata
Demogrāfs: Latvija izmirst, jo ģimenes nevēlas laist pasaulē otro bērnu
Demogrāfs aprēķinājis, cik iedzīvotāji paliks Latvijā līdz 2030. gadam
No Latvijas aizbraukuši gandrīz 13 tūkstoši skolas vecuma bērnu
Latvijā ar dzīvi apmierināto skaits pārspējis rekordu
Latvijas karogs, foto no arhīva

Latvija iet pa iznīcības ceļu, raksta latviešu mediji

26
(atjaunots 14:24 09.08.2020)
Izlauzuši, pārdevuši, nojaukuši, sagrāvuši, uzbūvējuši bankas un supermārketus. Kur tā noticis? Kāpēc Latvijai nekāds karš nebūs vajadzīgs?

Portāla Pietiek.com autors stāsta par kādu valsti. Tās nosaukums gan nekur nav pieminēts. Tomēr, šķiet, vērīgs lasītājs pats novilks dažas paralēles un uzminēs, par kādu valsti ir runa (publicēts saīsinājums).

Lauzt ir vieglāk nekā celt

Ar "Pasaules valdības" un pašmāju kangaru palīdzību tika ievazāta "demokrātijas" sērga – pie varas "likumīgi" nokļuva mazskaitlīgi (pilnīgi pietiek ar 200 indivīdiem) bandītiski mafiozi grupējumi – "partijas", kuras pašu izdoto "likumu" aizsegā uzurpēja varu, nesodīti izlaupīja valsts īpašumus un dabas bagātības, nežēlīgi izmantoja un radīja neciešamus eksistences apstākļus vienkāršajiem iedzīvotājiem.

Jau "demokrātijas" ieviešanas pirmajos mēnešos mākslīgi radīja masveidīgu bezdarbu – apturēja ražošanas objektu darbu, izlaupīja un izdemolēja faktiski visus smagās un vieglās rūpniecības uzņēmumus (izņemot vienu metalurģisko rūpnīcu, kurai bija ieplānots atbildīgs uzdevums – pārkausējot, neatgriezeniski iznīcināt visu likvidēto ražotņu tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojumu).

Tāds pats liktenis piemeklēja praktiski visas fabrikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumus. Iznīcināja arī vairums gaļas un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu, piena kombinātus, lauku pienotavas.

Pēc tam likvidēja vairumu pārtikas un pirmās nepieciešamības preču ražotņu – maizes kombinātus, olu ražošanas fermas, visas sērkociņu un visas cukura fabrikas. Izzāģēja milzīgas mežu platības un koksni par grašiem pārdeva ārzemniekiem. Sagrieza lūžņos kuģus. Izlaupīja un iztirgoja visu kaut cik pieejamo krāsaino un melno metālu krājumus – līdz pat elektrolīniju vadiem un lietus ūdens kolektoru restēm.

Nekavējoties iznīcināja aizsardzības sistēmas rūpnīcas, likvidēja karaklausību un izformēja kaut cik kaujas spējīgu armiju. Sāka pārdot ārzemniekiem katrai tautai pašu dārgāko – zemi.

Mafijas pārziņā

Faktiski visa valsts iedzīvotāju apgāde ar pārtikas un rūpniecības precēm kļuva atkarīga no importa piegādēm, kuras kontrolēja tie paši mafiozie grupējumi. Masveidā tika uzslieti saliekamie karkasa tipa "lielveikali", kuros par dempinga cenām tirgoja importētos, ar veselībai kaitīgām vielām piesātinātos un ģenētiski modificētos pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības, faktiski "vienreizējās lietošanai" paredzētās (pārsvarā plastmasas) rūpniecības preces.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Degvielu, smērvielu un kurināmā piegādi, kā arī to tirdzniecību, nosakot spekulatīvas cenas, kontrolēja mafija.

Sagrāva izglītības sistēmu un devalvēja skolotāja profesiju. Sagrāva veselības aizsardzības sistēmu, ārstu darba apmaksu nostādīja "ārpus likuma".

Vecākās paaudzes cilvēki, saņemot pensiju zem "iztikas minimuma", palika bez medicīniskās palīdzības – nesamaksājot speciālistu konsultācijām astronomiskas summas. Uz daļēji valsts kompensētām ārstnieciskām manipulācijām bija jāgaida daudzi mēneši, bet uz operācijām – pat vairāki gadi. Tāds pats liktenis piemeklēja arī pārējos iedzīvotājus.

Laukos iznīcināja visas algotās darbavietas, likvidēja daudzas skolas, feldšeru punktus, bibliotēkas, veikalus, banku un pasta nodaļas, tautas namus un citu iedzīvotājiem vitāli nepieciešamo infrastruktūru.

Vairākkārtīgi paaugstinot braukšanas maksu, vienlaicīgi daudzkārt samazināja sabiedriskā transporta reisu skaitu starp rajonu pilsētām un lauku apdzīvotajām vietām.

Daži saglabājušies lauksaimniecības produkcijas un piena pārstrādes uzņēmumi, kuri arī atradās mafijas rokās, noteica tik zemas produktu iepirkuma cenas, ka praktiski visas zemnieku saimniecības pārtrauca ražošanu un izputēja.

Laucinieki masveidā meklēja darbu pilsētās, jaunākie un uzņēmīgākie darba meklējumos devās uz ārzemēm, bet vecākie un nespējīgākie, palikuši praktiski bez eksistences līdzekļiem un medicīniskās aprūpes, apmira turpat uz vietas.

Zēla un plauka "prihvatizācija", kuru visai veikli izmantoja bijušā režīma funkcionāri, tā radot pamatu savam legālajam (un ne tikai) "biznesam". Līdzīgā veidā radās arī "baņķieri" un "miljonāri", kuru izvirtušo dzīvesveidu sīki jo sīki "apgaismoja" un slavēja neskaitāmie "glancētie" žurnāli un televīzija.

Praktiski visi masu informācijas līdzekļi  atradās vai nu pašmāju, vai ārzemju mafijas klanu rīcībā, kas tos izmantoja savu savtīgo mērķu īstenošanai un "demokrātisko" vērtību sludināšanai. Paaudžu paaudzēs glabātās un laika pārbaudi izturējušās nacionālās vērtības – tauta, ģimene, cieņa pret sievieti, bērnu audzināšana, uzvedības normas ģimenē, skolā un sabiedriskās vietās tika izsmietas un nozākātas. Visā informatīvajā sfērā valdīja visatļautības, vardarbības, narkomānijas, izvirtības un nesodāmas noziedzības gaisotne.

"Neatkarīga" valsts

Tātad tika izdarīts viss, lai likvidētu gan tautiskumu, gan "valsts" politisko neatkarību, gan ekonomisko patstāvību. Lai šī "valsts" (pagaidām) varētu pastāvēt tikai no lielvalstīm atvēlētajās robežās.

Tātad šis mākslīgais veidojums (saukts par "neatkarīgu valsti") faktiski bija tikai nolietotu automašīnu, lētas un veselībai bīstamas sintētiskās pārtikas noieta tirgus.

Protams, ka aiz jebkuru ievesto plaša patēriņa preču spilgti krāsainā iepakojuma slēpās štancēts, neremontējams plastmasas daikts ar maksimāli īsu kalpošanas laiku, lai pēc iespējas ātrāk tas atkal būtu jāpērk jauns. Un pats galvenais – šīs „valsts” iedzīvotāji kļuva par ārkārtīgi lēta un bezpalīdzīga darbaspēka avotu (faktiski – balto vergu tirgu).

Sākās masveidīga emigrācija – simtiem tūkstoši jaunākie, stiprākie un uzņēmīgākie, sevis un savas ģimenes iztikas meklējumos, devās svešumā.

Autors raksta, ka visi šie notikumi ir atsevišķas grāmatas vērti. Taču tiks darīts viss iespējamais, lai neviens ne tikai tādu grāmatu neizdotu, bet pat neuzrakstītu! Tie, kuri mēģinās tādu grāmatu uzrakstīt, tiks izsmieti un noķengāti. Kas notiks ar sevišķi ietiepīgajiem? Viņi var neuzmanīgi izkrist pa logu, vai nokļūs zem auto riteņiem… Kam tad patiktu lasīt savu nekrologu?

26
Tagi:
nabadzība, ekonomika, Latvija
Pēc temata
Eksperts: Bordāns karantīnā noteikti negarlaikojas - jau Latviju padarījis par PSRS donoru
Iznīcinot PSRS pēdas, Latvija aizskārusi biznesu: Lindermans par latvisko
Kur bijušajā PSRS ir laba dzīve: Latvija izceļas pēcpadomju republikās
KF atsvaidzināja Kariņa atmiņu, kurš apsūdzēja PSRS latviešu diskriminēšanā
Bērns pie datora, foto no arhīva

Bērnu aizsardzība no "tālmācībām" un dators uz valsts rēķina: sākta parakstu vākšana

19
(atjaunots 12:02 09.08.2020)
Attālināto mācību situācijā personālais dators kļūst par izglītības infrastruktūras neatņemamu daļu, tātad tas bērniem jāiegādājas uz valsts vai pašvaldības rēķina, uzskata iniciatīvas autori.

RĪGA, 9. augusts — Sputnik. Sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss sākta parakstu vākšana petīcijai "Par izglītības ieguves formu brīvu izvēli", kas ierosina rūpīgāk reglamentēt skolēnu attālināto mācību jautājumu.

Iniciatīvas autori uzskata, ka bērnu tiesības attālināto mācību kontekstā nav pietiekami noteiktas likumdošanā. Viņi atzīmē, ka jaunā koronavīrusa pandēmijas periodā informācijas tehnoloģiju pielietošanas pieaugums skolu izglītībā bija piespiedu pasākums.

"Nenoliedzami, ka digitālās tehnoloģijas paver jaunas iespējas izglītības organizācijā un personalizācijā. Arī turpmāk skolām, pedagogiem, skolēniem un ģimenēm jābūt tiesībām izmantot un eksperimentēt ar jaunām tehnoloģijām mācību procesā. Tomēr jaunas tehnoloģijas nes arī riskus – palielina nevienlīdzību izglītībā un var novest pie noteikta veida zināšanu vai kompetenču neapgūšanu.

Lai nodrošinātu labu izglītību visiem un izglītības sistēmas pielāgošanos mūsdienu izaicinājumiem, tehnoloģijām ir jābūt pieejamām, bet to izmantošanai – brīvprātīgai.

Tiem, kas grib un spēj, ir jānodrošina attālinātu mācību iespējas. Tiem, kas tam nav gatavi, ir jāgarantē tradicionālas izglītības ieguves formas.

Izglītības likumos ir jānodrošina izglītības ieguves formu brīva izvēle!" raksta iniciatīvas autori.

Lai aizsargātu bērnu un pedagogu tiesības, ieteikts izdarīt grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Pirmkārt, nepieciešams precīzāks klātienes izglītības formulējums, paredzot, ka tā ir izglītības ieguves forma, kuras ietvaros zināšanas tiek nododas ar personisku kontaktu, atrodoties vienā telpā. Otrkārt, petīcijas autori iesaka ieviest klātienes-attālinātu izglītības ieguves formu, kuras ietvaros apvienojas mijiedarbība klātienē un tālmācības metodes ar informācijas tehnoloģiju starpniecību.

Tāpat ieteikts piešķirt katram skolēnam tiesības apgūt mācību programmu klātienes formā. Vienlaikus skolēniem un viņu vecākiem ir jābūt tiesībām pāriet uz klātienes-attālinātām mācībām, bet skolām jābūt iespējai piedāvāt tādu formu ar plašu brīvību mācību procesa organizēšanā un adekvāta finansējuma garantijām.

Nav piemirsti arī skolēni, kas pandēmijas laikā nevarēja normāli mācīties attālināti, jo viņiem nebija laba datora. Autori iesaka paredzēt likumā, ka tālmācību situācijā personālais dators pieder pie izglītības pamata infrastruktūras un bērniem tas jāiegādājas uz valsts vai pašvaldības līdzekļu rēķina.

"Iznākumā izglītības sistēma attīstīsies vienmērīgi, ļaujot saglabāt esošās labās lietas un kvalitatīvi ieviest inovācijas. Tad katrs skolēns un katra ģimene varēs atrast sev piemērotu izglītības ieguves formu," teikts petīcijā.

1. septembrī skolas atsāks darbu ierastajā režīmā, tomēr tām jābūt gatavām pāriet pie tālmācībām, ja epidemioloģiskās situācija pasliktināsies.

19
Tagi:
izglītība, attālinātās mācības, Latvija
Pēc temata
Esi gatavs: vecāko klašu audzēkņus varētu sagaidīt attālinātās mācības
Vanaga: ar attālinātajām mācībām visi pagaidām tiek galā
Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas
Vecāki jau ir krituši izmisumā: Šuplinska pastāstīja par attālinātām mācībām