Латвийцы приносят обувь к зданию кабмина

Parādi Ministru Kabinetam, cik pametuši Latviju: Rīgā aizritēja novalkāto apavu zibakcija

250
(atjaunots 08:34 03.03.2019)
Rīgā aizritēja novalkāto kurpju zibakcija: Latvijas iedzīvotājus aicināja nest pie Ministru Kabineta radinieku apavus, kuri aizbraukuši no Latvijas.

RĪGA, 3. marts – Sputnik. Sestdien, 2. martā, no plkst. 13:00 līdz pusnaktij Rīgā, pie Ministru Kabineta ēkas, notika neparasta akcija.

Zibakcija ar devīzi "Atnes savu emigrantu apavus" aicināja Latvijas iedzīvotājus atnākt pie Ministru Kabineta un atstāt pie tās radinieku apavus, kuri aizbraukuši no Latvijas peļņā uz ārzemēm. Tādā veidā organizatori nolēma parādīt valdībai, cik cilvēku pametuši dzimteni.

Латвийцы приносят обувь к зданию кабмина
© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijas iedzīvotāji nes pie Ministru Kabineta ēkas apavus

Aicinājums "nolikt pie Ministru Kabineta aizbraukušo radinieku apavus" parādījās Facebook trešdien, 27. februārī, un līdz sestdienai ar to padalījās vairāk nekā 4500 lietotāju.

Turklāt, cilvēki aktīvi metās komentēt publikāciju: "manus neaizmirstiet", "no manas puses vien ir 9 pāri", "esmu jau aizbraucis no Latvijas, nevarēšu piedalīties".

Viņi neatgriezīsies

Zibakcijas sākumā bija 15 apavu pāri. Dienas vidū, pie Ministru Kabineta stāvēja ap 30 apavu pāriem. Veci, novalkāti.

Nebija ne lozungu, ne plakātu, ne policijas. Pat organizatoru nav. Tikai apavi, reti garāmgājēji, prese un krēsls, uz kura guļ akmens: piemiņai par vientuļo piketu-badastreiku, kurš beidzās ar slimnīcu un ne ar ko.

Sputnik Latvija korespondentam izdevās parunāt ar tiem, kas piedalījās zibakcijā. Sieviete, kura bija izvilkusi no maisa divus kurpju pārus, pastāstīja par to, par kuriem viņa noliek apavus pie Ministru Kabineta šosestdien.

Латвийцы приносят обувь к зданию кабмина
© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijas iedzīvotāji nes pie Ministru Kabineta ēkas apavus

– Sakiet, kas Jums aizbraukuši?

– Ziniet, ja es atnestu pa pārim par katru, kurš aizbraucis, man nāktos aplaupīt apavu veikalu.

– Un tomēr?

– Divi bērni, bērnu ģimenes, klasesbiedri, draugi, kaimiņi, paziņas. Es nevaru visus saskaitīt. Kādi divdesmit cilvēki noteikti.

– Kāpēc viņi aizbrauca?

– Atvainojiet, bet uz muļķīgiem jautājumiem es nevēlos atbildēt. Tāpēc. Tāpēc, ka viņiem šeit nekas nespīd. Viņi šeit nevienam nav vajadzīgi.

– Un tur ir vajadzīgi?

– Tur – ir vajadzīgi. Viņiem tur ir darbs, daudziem tur jau ir ģimene. Viņi neatgriezīsies, saprotiet? Es pazīstu daudzus, kuri mēģināja atgriezties. Viņi atbrauca, mēģināja palikt šeit. Viņiem nekas neiznāca, un viņi brauca atpakaļ. Un noteikti pavisam.

Латвийцы приносят обувь к зданию кабмина
© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijas iedzīvotāji nes pie Ministru Kabineta ēkas apavus

– Bet uz to taču var paskatīties no citas puses?

– No kādas?

– Šie cilvēki, kuri ir aizbraukuši, viņi taču ir laimīgi?

– Nevis laimīgi. Apmierināti. Gandarīti, varbūt. Bet lieta pat nav tajā.

– Kur tad?

– Valstī. Valsts ir laimīga? Mēs pa šiem gadiem esam pazaudējuši vairāk cilvēku, nekā Otrā pasaules kara laikā. Un turpinām zaudēt.

– Jūs nedomājāt aizbraukt.

– Domāju. Neaizbraucu.

– Kāpēc?

– Esmu pārāk patriotiska, laikam.

Dažkārt latvieši atgriežas

Iepriekš vēstīts, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija saskārās ar iedzīvotāju masveida aizplūdumu. Darbspējīgie pilsoņi dodas strādāt uz ekonomiski labvēlīgākām valstīm.

Latvijas valdība meklē iespējas mudināt pilsoņus atgriezties dzimtenē. ĀM izstrādā īpašu likumu latviešu diasporas atbalstam ārzemēs.

norādīja Latvijas universitātes profesors Mihails Hazans konferencē "Demogrāfiskie izaicinājumi: no zināšanām uz rīcību!", Latvija ir kļuvusi par vienu no ES valstīm, kas savus iedzīvotājus zaudē visstraujāk, – gan negatīva dabiskā pieauguma, gan migrācijas negatīvās bilances rezultātā. Sliktāka situācija ir tikai Lietuvā.

2018. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aizsāka reemigrācijas programmu, kuras mērķis ir palīdzēt atgriezties dzimtenē darba emigrantiem. Šiem mērķiem piešķirti 425 tūkstoši eiro.

Projekta koordinatoru uzdevums ir izveidot sakarus ar ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas piederīgajiem, lai noskaidrotu, kādas ir viņu vajadzības un problēmas, kuras traucē atgriezties dzimtenē, un iespēju robežās sniegt atbalstu šiem cilvēkiem.

2019. gada sākumā ministrijā palielījās par saviem sasniegumiem latviešu mājās atgriešanās jomā, jo kopš reemigrācijas projekta sākuma, Latvijā atgriezās 399 cilvēki – 163 ģimenes. Latvijas piederīgie atgriezās no Lielbritānijas, Īrijas un Vācijas, kā arī no Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas un citām valstīm.

250
Pēc temata
Demogrāfs: Latvija izmirst, jo ģimenes nevēlas laist pasaulē otro bērnu
Demogrāfs aprēķinājis, cik iedzīvotāji paliks Latvijā līdz 2030. gadam
No Latvijas aizbraukuši gandrīz 13 tūkstoši skolas vecuma bērnu
Latvijā ar dzīvi apmierināto skaits pārspējis rekordu
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

13
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

13
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Paciente ar gripas simptomiem, foto no arhīva

Latvijā pagaidām nav sākusies gripas epidēmija

9
(atjaunots 18:32 23.11.2020)
Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi palīdz arī pret gripas izplatību – Latvijā ir mazāk saslimušo, nekā parasti šajā laikā.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Latvijā ir reģistrēti vien divi gripas gadījumi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Paziņojumi par diviem gripas gadījumiem vecuma grupās līdz 14 gadiem un no 15 līdz 64 gadiem saņemti no ģimenes ārstiem no Jūrmalas. Medicīnas iestāžu stacionāri par gripas gadījumiem aizvadītajā nedēļā nav ziņojuši.

Pacientu skaits, kuri vērsās pēc ambulatorās medicīniskās palīdzības sakarā ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, pagājušajā nedēļā arī bija mazāks, nekā parasti ap šo laiku. Vidēji tika reģistrēti 895,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ne īpaši pārsniedz pirmās novembra nedēļas rezultātus, kad tika reģistrēti 882,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Kopš gripas sezonas sākuma, kas skaitās nedēļa no 28. septembra līdz 4. oktobrim, netika reģistrēts neviens gripas pacienta nāves gadījums.

Šī gada septembrī eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kirjakidu brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – bīstamību.

Eiropas gripas sezona sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū-decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijas laikā slimo no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku katru gadu, gadā no gripas mirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un riska grupās esošie.

Paredzēts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi – maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas apmēru.

9
Tagi:
SPKC, Latvija, gripa
Pēc temata
Gripas vakcīna Latvijā iepirkta pēc desmit gadus veciem noteikumiem
Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu
Ārsts pastāstīja, kā atšķirt gripu no koronavīrusa
Ārsts: rudenī vērosim gripas un koronavīrusa mijiedarbību