Naudas izņemšana. Foto no arhīva

"Dod bankām pelnīt": Latvijas iedzīvotāja pret ierobežojumiem skaidras naudas darījumiem

156
(atjaunots 11:52 01.03.2019)
Cīņa ar nelegālās naudas plūsmu un teroristiem notiek uz godīgu iedzīvotāju rēķina, uzskata Latvijas iedzīvotāja, kura iestājas pret virtuālo naudu.

RĪGA, 1. marts – Sputnik. Likuma grozījumi, kuri paredz ievērojamu skaidras naudas darījumu ierobežošanu Latvijā, izskatās, ka arvien vairāk izraisa tautas neapmierinātības vilni.

Sociālo tīklu lietotāji aktīvi dalās kādas Ilzes Vanagas, bijušās Probācijas dienesta darbinieces un Jaunās konservatīvās partijas locekles stāstā, kura uz sava dzīves piemēra ļoti uzskatāmi pastāstīja, kāpēc neuztic naudu finanšu iestādēm.

"Kādēļ es esmu pret virtuālo naudu? Savā, ne pārāk garajā mūžā, tomēr, esmu pārāk bieži saskārusies ar banku "drošumu".

1. 18 gados cēli ar Krājkases grāmatiņu devos izņemt vecāku veidoto uzkrājumu. Banka paziņoja, ka man jāsamaksā 10 lati par konta uzturēšanu un kontā nekā neesot. Labi, noriju. Naudas maiņa un tā, kam negadās... Bet uzkrājuma nebija, bija tikai parāds.

2. Bankā Baltija, paldies dievam maniem vecākiem ieguldījumu nebija, bet redzēju kā cilvēki pazaudēja savu naudu. Var jau teikt alkatība, risks utt. Bet nauda izgaisa.

3. Krājbanka - no rīta attapties, ka ar karti neko nevari samaksāt, un priecāties, ka makā vismaz skaidrā ir palikusi, lai varētu no benzīntanka tikt prom ne zagļa statusā.

4. Parex, AB...

5. Veidot bankā uzkrājumu bērnam, kuru, uznākot krīzei nācās izņemt, bet nauda tikai 3 mēnešus vēlāk tika izsniegta (no pieprasījuma brīža), kā arī banka pacentās iekasēt apkalpošanas maksu, uzkrātos procentus un rezultātā saņemu daudz mazāku summu kā biju iemaksājusi.

6. Banku "veiksmīgi" apsaimniekotie pensiju fondi. Par kādu profesionalitāti un drošību varam runāt, ja nevis peļņa, bet gan zaudējumi gūti?

7. Dzīvojot reģionā, bieži vien nākas saskarties ar situāciju, kad ieejot bodē, pārdevēja jau laicīgi paziņo - termināls nestrādā, jāmaksā skaidrā. Bankomāta tuvumā nav. Ko nu - vai nu paliec neēdis vai meklē skaidro."

Uzskatīja savā Facebook lapā savas neuzticības iemeslus Inga Vanaga. Pēc kā sieviete rezumē, ka visi ierobežojumi skaidras naudas darījumiem nāk par labu tikai bankām, kuras uz tā tik pelna.

"Var jau runāt par cēlajiem mērķiem kontrolēt nelegālās naudas plūsmas, terorismu, utt. Bet ne jau uz godīgo iedzīvotāju rēķina. Kontrolējiet grēkāžus, nevis padariet visus par tādiem un vēl uz masas rēķina dodiet bankām iespēju pelnīt. Ja terorists būs nobriedis savai darbībai, šaubos vai viņu interesēs labs auto, nopirks pa kādu simtiņu krūmu gonku vāģi un priecīgs savu darbu padarīs... Toties Tu nevarēsi manipulēt ar skaidro naudu vai krāt to burkā zem ābeles..." - sūdzas sieviete.

Vien daži centās iebilst Ilzei Vanagai: absolūtais sociālo tīklu lietotāju vairākums atbalstīja Latvijas iedzīvotājas sašutumu.

"Tas jau visiem ir skaidrs, ka te nekādu saistību ar terorisma apkarošanu, tas viss ir, lai parastie mirstīgie būtu zem kontroles uz katra soļa, tie tur augšā laikam domā ka tauta tic šim "bullshitam"," - piekrīt Dins Grants.

"Ar to saskāros, naudas maiņas gaitā visa bērnam domātā naudiņa izčibēja, tiešām labāk krāt zeķē," dalās savā pieredzē Māris Lībeks.

"Precīzi, viņi taisās cīnīties pret godīgajiem. Zagļi viņus vispār neinteresē," - uzskata Jānis Puķīte.

Savukārt Baiba Zīle interesējas, kāda ir šīs publikācijas jēga. "Kāda ir raksta jēga? Krāt burkā? Šobrīd ir ok, jo procentu nav," - piekrīt viņa. Taču Ilze Vanaga skaidro, ka viņas "raksta jēga ir tāda, ka tev tiks atņemta kontrole par tavām izvēlēm manipulēt ar savu naudu pēc tavas izvēles, bet ar likumu tiks noteikts veids kā vienīgi tu to drīksti darīt".

"Un neaizmirsti, ka uzkrājot bankā, no taviem uzkrātajiem % tev tiek iekasēts nodoklis, tad vēl atņem inflāciju utt. Rezultāts līdzvērtīgs kā uzkrājot burkā... tikai burkas uzkrājumam tev ir pieeja uzreiz, bez komisijas maksas par izsniegšanu," - skaidro Ilze.

Atgādināsim, ka pirms dažām dienām kļuva zināms, ka Finanšu ministrija piedāvā vēl vairāk ierobežot skaidras naudas lietošanas iespējas, aizliedzot nekustamā īpašuma iegādi par skaidru naudu, darījumus, kuri pārsniedz 3000 eiro (iepriekš šādu darījumu slieksnis sastādīja 7300 eiro), kā arī noteikt ierobežojumus skaidras naudas izmantošanai veicot transportlīdzekļu iegādi (virs 1500 eiro).

Finanšu ministrijas plānos ir vispār minimizēt skaidras naudas darījumus valstī. Iestāde tiecas praktiski pilnībā, cik vien tas ir iespējams, pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem nākotnē. Pēc šo izmaiņu ieviešanas Finanšu ministrija plāno, ka 2019. gada budžeta ienākumi palielināsies par 675 tūkstošiem eiro, savukārt sekojošajos gados – par 900 tūkstošiem eiro.

Ministru Kabinets atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos Nodokļu un nodevu likuma grozījumus, taču iespējamais to stāšanās spēkā laiks ir maijs. Lēmums par tiem vēl ir jāpieņem Saeimai.

156
Pēc temata
Mazgātava slēgta: Kariņš izdzīs no Latvijas visas "netīrās" bankas
Putins bankās kaujas ar Trampu par latviešu sirdīm
Latvijā iecerēts aizliegt pirkumus skaidrā naudā par summu virs 3000 eiro

Zinātnieks brīdina par koronavīrusa sekām organismā

10
(atjaunots 17:35 04.07.2020)
Iepriekš britu ārsti stāstīja par ilgtermiņa veselības problēmām cilvēkiem, kuri bija inficējušies ar vīrusu SARS-CoV-2.

RĪGA, 4. jūnijs – Sputnik. Daļai Covid-19 izslimojušo simptomi nepāriet pat pēc dažiem mēnešiem kopš izveseļošanās brīža, paziņoja RBC Hārvarda Universitātes profesors Tobiass Kurts, vēsta RIA Novosti.

"Ir pacienti, kuriem neparādās nekādi simptomi, taču ir arī tie, kas izjūt problēmas (tostarp ar plaušām). Daži jauni cilvēki nevar nodarboties ar sportu pat pēc dažiem mēnešiem pēc slimības," paskaidroja zinātnieks.

Kurts uzsvēra, ka pagaidām vīruss nav pietiekami detalizēti izpētīts, lai pētnieki spētu ar pārliecības izjūtu pateikt, vai ar to saistītās veselības problēmas kļūs hroniskas vai ar laiku zudīs.

Iepriekš britu ārsti stāstīja par ilgtermiņa veselības problēmām cilvēkiem, kuri bija inficējušies ar vīrusu SARS-CoV-2. Tā, izveseļojušies pacienti visa mūža garumā var ciest no plaušu traucējumiem, hroniska noguruma un psihes un nervu sistēmas traucējumiem.

10
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Profesors: 1% Latvijas iedzīvotāju jau varēja izveidoties imunitāte pret Covid-19
PVO pastāstīja par zinātnisko izrāvienu Covid-19 ārstēšanā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Covid-19 Latvijā ir gandrīz izzudis, taču ārsti gaida otru vilni
VUGD

Latvijas IeM lūdz 10 miljonus eiro jaunas tehnikas iegādei ugunsdzēsējiem

7
(atjaunots 17:34 04.07.2020)
Saskaņā ar IeM ziņojumu, nākotnē, ja VUGD vajadzībām savlaicīgi netiks piešķirta nauda, atsevišķus ugunsdzēsības depo var slēgt.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) ir nepieciešami 10 miljoni eiro autoparka atjaunošanai, savādāk nākotnē nāksies slēgt dažus depo, raksta Bb.lv ar atsauci uz Iekšlietu ministrijas ziņojumu, kas tika iesniegts izskatīšanai valsts sekretāru sēdē.

IeM piedāvā piešķirt papildu budžeta līdzekļus VUGD transportlīdzekļu un speciālās tehnikas iegādei 2021. gadā, un tālāk ik gadu izskatīt jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu budžeta likumprojektu ietvaros.

Ziņojumā IeM norāda, ka VUGD ir nepietiekams transportlīdzekļu nodrošinājums savu funkciju izpildei, liela daļa speciālo automobiļu ir ražoti vairāk nekā pirms 20 gadiem vai ir saņemti 90. gados kā tehniskā palīdzība no Zviedrijas un Vācija.

"Ja tālākā perspektīvā joprojām pastāvēs situācija, ka transportlīdzekli netiks savlaicīgi iegādāti, VUGD būs spiests aizvērt vairākus ugunsdzēsības depo un tas nozīmē, ka faktiskais reaģēšanas laiks uz notikumiem palielināsies četras līdz piecas reizes," tiek uzsvērts ziņojumā.

Katru gadu 10 miljoni eiro VUGD tehnikas iegādei ir nepieciešami tikai, lai saglabātu esošo stāvokli bez attīstības perspektīvām nākotnē, atzīmē IeM.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas VUGD aprēķināja, cik daudz naudas tam ir nepieciešams jaunu ugunsdzēsības mašīnu iegādei.

Saskaņā ar 2019. gada datiem, VUGD autoparkā bija tikai 111 mašīnas, kuras tiek ekspluatētas mazāk nekā 10 gadus. 246 ugunsdzēsības mašīnām beidzies ekspluatācijas termiņš. 107 VUGD automašīnas tika ražotas uz ZIL-130 un ZIL-131 šasiju bāzes. Šajās automašīnās to gabarītu dēļ nav iespējams pārvadāt mūsdienu glābšanas dienesta instrumentus.

Nevar teikt, ka autoparku nav centušies atjaunot. Tostarp laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam tika nopirktas 84 speciālās tehnikas vienības 37 miljonu eiro vērtībā. Taču tā rezultātā ugunsdzēsējiem neparādījās vairāk automobiļu, jo līdz ar jauno iegādi, vecās mašīnas tika norakstītas.

Tagad VUGD uzskata par nepieciešamu iegādāties 421 transportlīdzekli laika periodā līdz 2028. gadam. Un tam visam būšot nepieciešami 86 miljoni eiro.

Turklāt VUGD atzīmē, ka arī ugunsdzēsības depo ir novecojuši: 82 no 92 esošajām ēkām ir sliktā tehniskā stāvoklī.

7
Tagi:
IeM, ugunsdzēsēji
Pēc temata
Iekšējās drošības birojs interesējas par Valsts policijas jaunā formastērpa iepirkumu
IeM vadītājs LFF prezidenta vēlēšanām nodrošinājis futbola zvaigžņu atbalstu
Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu
Eiropas Parlaments

Mediji: pandēmijas laikā tika aplaupīti Eiropas Parlamenta biroji Briselē

0
(atjaunots 17:35 04.07.2020)
Pēc Vācijas deputāta sacītā, notikušais ir "liels skandāls", par kuru nezināma iemesla dēļ visi klusē.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Vismaz pussimts Eiropas Parlamenta deputātu, atgriežoties savos birojos Briselē pēc ilgstošās prombūtnes marta vidū ieviestās karantīnas dēļ, atklāja, ka kāds ir rakņājies viņu kabinetos un papīros, daudziem ir pazuduši datori, planšetes un citas vērtīgas lietas, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz avīzi Politico.

Pēc deputāta no Vācijas Niko Semsrota sacītā, karantīnas laikā no viņa Briseles biroja ir iznesti divi klēpjdatori.

"Tas ir liels skandāls, un es nesaprotu, kādēļ visi par to klusē," paziņoja parlamentārietis, paužot sašutumu par EP drošības dienesta darbu.

"Mēs esam absolūti pārliecināti, ka zagļi mūsu prombūtnes laikā parakņājušies visās mūsu mantās, jo birojos ir liela nekārtība," piebilda viņš.

Politico raksta, ka EP preses dienesta pārstāvji apgalvo, ka ir informējuši parlamentāriešus par zādzību faktiem Briseles birojos jau aprīlī, ēkas iekšpusē un ārpusē tika pastiprināta apsardze, savukārt drošības dienests veic izmeklēšanu sadarbībā ar Beļģijas varasiestādēm.

Izdevums precizē, ka 2020. gadā Eiropas Parlaments plāno iztērēt savu biroju apsardzei vairāk nekā 23 miljonus eiro.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 11,2 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 529 tūkstoši cilvēku ir miruši un vairāk nekā 6,3 miljoni izveseļojās.

0
Tagi:
Eiropas Parlaments