Naudas izņemšana. Foto no arhīva

"Dod bankām pelnīt": Latvijas iedzīvotāja pret ierobežojumiem skaidras naudas darījumiem

161
(atjaunots 11:52 01.03.2019)
Cīņa ar nelegālās naudas plūsmu un teroristiem notiek uz godīgu iedzīvotāju rēķina, uzskata Latvijas iedzīvotāja, kura iestājas pret virtuālo naudu.

RĪGA, 1. marts – Sputnik. Likuma grozījumi, kuri paredz ievērojamu skaidras naudas darījumu ierobežošanu Latvijā, izskatās, ka arvien vairāk izraisa tautas neapmierinātības vilni.

Sociālo tīklu lietotāji aktīvi dalās kādas Ilzes Vanagas, bijušās Probācijas dienesta darbinieces un Jaunās konservatīvās partijas locekles stāstā, kura uz sava dzīves piemēra ļoti uzskatāmi pastāstīja, kāpēc neuztic naudu finanšu iestādēm.

"Kādēļ es esmu pret virtuālo naudu? Savā, ne pārāk garajā mūžā, tomēr, esmu pārāk bieži saskārusies ar banku "drošumu".

1. 18 gados cēli ar Krājkases grāmatiņu devos izņemt vecāku veidoto uzkrājumu. Banka paziņoja, ka man jāsamaksā 10 lati par konta uzturēšanu un kontā nekā neesot. Labi, noriju. Naudas maiņa un tā, kam negadās... Bet uzkrājuma nebija, bija tikai parāds.

2. Bankā Baltija, paldies dievam maniem vecākiem ieguldījumu nebija, bet redzēju kā cilvēki pazaudēja savu naudu. Var jau teikt alkatība, risks utt. Bet nauda izgaisa.

3. Krājbanka - no rīta attapties, ka ar karti neko nevari samaksāt, un priecāties, ka makā vismaz skaidrā ir palikusi, lai varētu no benzīntanka tikt prom ne zagļa statusā.

4. Parex, AB...

5. Veidot bankā uzkrājumu bērnam, kuru, uznākot krīzei nācās izņemt, bet nauda tikai 3 mēnešus vēlāk tika izsniegta (no pieprasījuma brīža), kā arī banka pacentās iekasēt apkalpošanas maksu, uzkrātos procentus un rezultātā saņemu daudz mazāku summu kā biju iemaksājusi.

6. Banku "veiksmīgi" apsaimniekotie pensiju fondi. Par kādu profesionalitāti un drošību varam runāt, ja nevis peļņa, bet gan zaudējumi gūti?

7. Dzīvojot reģionā, bieži vien nākas saskarties ar situāciju, kad ieejot bodē, pārdevēja jau laicīgi paziņo - termināls nestrādā, jāmaksā skaidrā. Bankomāta tuvumā nav. Ko nu - vai nu paliec neēdis vai meklē skaidro."

Uzskatīja savā Facebook lapā savas neuzticības iemeslus Inga Vanaga. Pēc kā sieviete rezumē, ka visi ierobežojumi skaidras naudas darījumiem nāk par labu tikai bankām, kuras uz tā tik pelna.

"Var jau runāt par cēlajiem mērķiem kontrolēt nelegālās naudas plūsmas, terorismu, utt. Bet ne jau uz godīgo iedzīvotāju rēķina. Kontrolējiet grēkāžus, nevis padariet visus par tādiem un vēl uz masas rēķina dodiet bankām iespēju pelnīt. Ja terorists būs nobriedis savai darbībai, šaubos vai viņu interesēs labs auto, nopirks pa kādu simtiņu krūmu gonku vāģi un priecīgs savu darbu padarīs... Toties Tu nevarēsi manipulēt ar skaidro naudu vai krāt to burkā zem ābeles..." - sūdzas sieviete.

Vien daži centās iebilst Ilzei Vanagai: absolūtais sociālo tīklu lietotāju vairākums atbalstīja Latvijas iedzīvotājas sašutumu.

"Tas jau visiem ir skaidrs, ka te nekādu saistību ar terorisma apkarošanu, tas viss ir, lai parastie mirstīgie būtu zem kontroles uz katra soļa, tie tur augšā laikam domā ka tauta tic šim "bullshitam"," - piekrīt Dins Grants.

"Ar to saskāros, naudas maiņas gaitā visa bērnam domātā naudiņa izčibēja, tiešām labāk krāt zeķē," dalās savā pieredzē Māris Lībeks.

"Precīzi, viņi taisās cīnīties pret godīgajiem. Zagļi viņus vispār neinteresē," - uzskata Jānis Puķīte.

Savukārt Baiba Zīle interesējas, kāda ir šīs publikācijas jēga. "Kāda ir raksta jēga? Krāt burkā? Šobrīd ir ok, jo procentu nav," - piekrīt viņa. Taču Ilze Vanaga skaidro, ka viņas "raksta jēga ir tāda, ka tev tiks atņemta kontrole par tavām izvēlēm manipulēt ar savu naudu pēc tavas izvēles, bet ar likumu tiks noteikts veids kā vienīgi tu to drīksti darīt".

"Un neaizmirsti, ka uzkrājot bankā, no taviem uzkrātajiem % tev tiek iekasēts nodoklis, tad vēl atņem inflāciju utt. Rezultāts līdzvērtīgs kā uzkrājot burkā... tikai burkas uzkrājumam tev ir pieeja uzreiz, bez komisijas maksas par izsniegšanu," - skaidro Ilze.

Atgādināsim, ka pirms dažām dienām kļuva zināms, ka Finanšu ministrija piedāvā vēl vairāk ierobežot skaidras naudas lietošanas iespējas, aizliedzot nekustamā īpašuma iegādi par skaidru naudu, darījumus, kuri pārsniedz 3000 eiro (iepriekš šādu darījumu slieksnis sastādīja 7300 eiro), kā arī noteikt ierobežojumus skaidras naudas izmantošanai veicot transportlīdzekļu iegādi (virs 1500 eiro).

Finanšu ministrijas plānos ir vispār minimizēt skaidras naudas darījumus valstī. Iestāde tiecas praktiski pilnībā, cik vien tas ir iespējams, pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem nākotnē. Pēc šo izmaiņu ieviešanas Finanšu ministrija plāno, ka 2019. gada budžeta ienākumi palielināsies par 675 tūkstošiem eiro, savukārt sekojošajos gados – par 900 tūkstošiem eiro.

Ministru Kabinets atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos Nodokļu un nodevu likuma grozījumus, taču iespējamais to stāšanās spēkā laiks ir maijs. Lēmums par tiem vēl ir jāpieņem Saeimai.

161
Pēc temata
Mazgātava slēgta: Kariņš izdzīs no Latvijas visas "netīrās" bankas
Putins bankās kaujas ar Trampu par latviešu sirdīm
Latvijā iecerēts aizliegt pirkumus skaidrā naudā par summu virs 3000 eiro
Uzņēmēji, foto no arhīva

Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests uzsācis rūpīgu baltkrievu kompāniju pārbaudi

8
(atjaunots 13:32 28.09.2020)
Pēc speciālistu domām, baltkrievu augsti kvalificēto kadru piesaistīšana Latvijā atnesīs ne tikai labumu visai ekonomikai kopumā, bet arī pacels valsts kredītiestāžu līmeni un iespējas.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Iepriekš kļuva zināms, ka Latvija visai nopietni noskaņota virknes baltkrievu kompāniju darbības pārcelšanai savā teritorijā. Latvijas valdība ir gatava piešķirt termiņuzturēšanās atļauju ne tikai augsti kvalificētiem speciālistiem, bet arī visiem viņu ģimenes locekļiem. Septembra vidū jau 12 kompānijas no Baltkrievijas pauda vēlmi izmantot piedāvājumu. Kopumā uz Latviju atbrauks aptuveni 500 cilvēku, pārsvarā vadošie speciālisti un valdes pārstāvji.

Pašlaik ir uzsākts esošo datu par Baltkrievijas finanšu sektora un uzņēmumu darījumiem pārbaudes process, to iniciējis Finanšu izlūkošanas dienests (FID).

"FID sācis darbu pie dienesta rīcībā esošo datu analīzes saistībā ar Baltkrievijas finanšu sektora un uzņēmumu veiktajiem darījumiem. Ar iegūtajiem secinājumiem tiks iepazīstinātas Latvijas finanšu iestādes un citas kompetentās institūcijas," paziņoja iestādē.

FID atzīmēja, ka fakts, ka baltkrievu kompānijas pārceļas uz Latviju, var nest pozitīvu fiskālo efektu valsts ekonomikai, kā arī parādīt kredītiestāžu iespējas pārvaldīt riskus, kas saistīti ar baltkrievu uzņēmumu apkalpošanu.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvija ir gatava uzņemt augsti kvalificētus darbiniekus no Baltkrievijas, piešķirt viņiem termiņuzturēšanās atļauju, kā arī sniegt atbalstu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns paziņoja, ka aģentūra strādā ciešā sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Robežsardzi un finanšu uzraudzības un citām institūcijām, lai pēc iespējas ātrāk sagatavotu atbilstošu un praksē pārbaudītu ceļa karti tiem uzņēmējiem, kuri lems par labu Latvijas piedāvājumam. Ar tādu pašu paziņojumu uzstājās arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Pēc viņa sacītā, pašlaik tiek izstrādāti risinājumi, lai baltkrievu kompānijām būtu visas iespējas pēc iespējas ātrāk pārcelties uz Latviju.

8
Tagi:
termiņuzturēšanās atļauja, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
Investējis 38 miljonus, bet tagad slēguši kontu: kā biznesam no Krievijas strādāt Latvijā
Bankas neatvērs kontus baltkrieviem: LIAA paziņojumu Lembergs uzskata par propagandu
Dievs, sargi Latviju no debiļiem: kā Krievijas pilsone Latvijā noformēja kontu bankā
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās
Covid-19 eksprestesta veikšana, foto no arhīva

Latvijā atklāts 21 jauns Covid-19 gadījums, stacionēti četri cilvēki

6
(atjaunots 12:47 28.09.2020)
Saskaņā ar SPKC datiem, 13 cilvēki inficējās no iepriekš zināmiem avotiem, četri cilvēki – ārzemēs (Ukrainā un Indijā), par atlikušajiem četriem informācija tiek noskaidrota.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī veikti 1398 koronavīrusa testi, atklāts 21 jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Saskaņā ar SPKC datiem, 13 gadījumos inficēšanās avots ir noteikts, četri cilvēki atbraukuši no ārzemēm (Ukraina, Indija), par atlikušajiem četriem informācija tiek noskaidrota.

Kopumā epidēmijas laikā Latvijā ir veikti 312 230 Covid-19 izmeklējumi, 1697 cilvēkiem diagnoze apstiprinājās, no kuriem 1304 izveseļojās, bet 36 nomira.

Pēdējo 24 stundu laikā stacionēti četri cilvēki ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas 11 pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. Kopumā pēc ārstēšanās no koronavīrusa infekcijas no slimnīcas ir izrakstīti 226 pacienti.

Pārresoru koordinācijas grupa šodien, 28. septembrī, apspriedīs situāciju ar Covid-19 izplatību, paziņoja grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Pēc viņa sacītā, pagaidām netiek apspriesta iespēja pārskatīt epidemioloģiskās drošības pasākumus saslimstības pieauguma Latvijā dēļ.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts vairāk nekā 33,3 miljoni inficēšanās gadījumu, mirušo skaits pārsniedzis miljonu, savukārt izveseļojušies vairāk nekā 24,6 miljoni cilvēku.

6
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Igaunija vienkāršo iebraukšanas kārtību no Latvijas
Ja ministrs saslims, visi būs apdraudēti: Latvijas valdība turpinās strādāt attālināti
Gandrīz 20% reģistrēto Covid-19 gadījumu bija bez simptomiem
Baltkrievijas AES, foto no arhīva

Lietuva iebiedē pilsoņus ar "avāriju BelAES": Viļņā sāks izdalīt joda tabletes

0
(atjaunots 13:21 28.09.2020)
Situācijas kūdīšana no Lietuvas puses attiecībā uz Baltkrievijas AES ir nonākusi līdz absurdam: Viļņas iedzīvotājiem no oktobra sāks izdalīt joda tabletes vairogdziedzera pasargāšanai "avārijas gadījumam" atomelektrostacijā pie Astravjecas.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Neraugoties uz to, ka Lietuvai septembrī izdevās panākt no Latvijas un Igaunijas saistības veicot elektroenerģijas tirdzniecību pieprasīt no importētājiem garantijas, ka tā nav ražota Baltkrievijā, bezjēdzīgā un cietsirdīgā ažiotāža saistībā ar Baltkrievijas AES, kas tiek būvēta pie Astravjecas, Grodņas apgabalā, nav izbeigta.

Saskaņā ar radio LRT informāciju, no oktobra Viļņas iedzīvotājiem sāks izdalīt kālija jodīda tabletes, vēsta RIA Novosti.

Šādus pasākumus Lietuvā veic it kā drošības nolūkos avārijas gadījumam, kura, kā, acīmredzot uzskata Lietuvas varasiestādes, var notikt BelAES, kas atrodas 50 kilometru attālumā no Viļņas.

Tiesa, tas viss vairāk līdzinās mērķtiecīgai iedzīvotāju iebiedēšanai.

Sākumposmā plānots piešķirt 2,1 miljonu tablešu. Tās nonāks piecos lielākajos Viļņas aptieku tīklos, kur cilvēki varēs tās paņemt ar elektroniskām receptēm.

BelAES notika visas nepieciešamās un papildu pārbaudes no SAEA un citu profila institūtu puses, un objekta drošība netiek apšaubīta. Minska vairākkārt uzsvērusi, ka Baltkrievijas AES tiek būvēta stingrā atbilstībā ar drošības normām un nekādā veidā nedraud kaimiņvalstīm.

Taču Lietuvai tas viss nerūp. Tur sen un aktīvi uzstājas pret stacijas būvniecību, mudinot tuvākos kaimiņus sekot tās piemēram, kā arī periodiski sūdzoties par BelAES spēcīgākiem sabiedrotajiem.

Kaut ko, kā jau tika teikts, Lietuvai izdevies panākt: Baltijas valstis grasās pielietot speciālu elektroenerģijas izcelsmes sertifikācijas sistēmu, lai Baltijas kabeļos nenonāk Baltkrievijas elektrība.

Taču eksperti uzskata, ka Baltijas trīsstūrī joprojām pastāv nopietnas pretrunas šajā sakarā. Pietiek atcerēties, ka vēl augusta vidū Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka politiskas iejaukšanās elektrības tirgū nebūs, jo šo jomu regulē pats tirgus.

0
Tagi:
Viļņa, Baltkrievija, BelAES, Lietuva
Pēc temata
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Lietuvas un Igaunijas prezidenti pastāstīja, kāpēc BelAES vajadzīga Krievijai
Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas
Meževičs: cīņa ap BelAES Baltijā turpināsies līdz pēdējai patronai
Lietuva var izstāties no Nord Pool biržas, lai nodrošinātu BelAES boikotu