Ausma Kantāne-Ziedone

Latviešu aktrise: "sirds plīst" nepieciešamības runāt krieviski dēļ

224
Rīgas mērs Nils Ušakovs uzklausīja latviešu aktrises sūdzības par taksistu, kurš nesaprata latviski, taču neko neatbildēja.

RĪGA, 1. marts – Sputnik. Latviešu aktrise Ausma Kantāne-Ziedone, kura bija Saeimas deputāte vienā laikā ar esošo Rīgas mēru Nilu Ušakovu (9. Saeima), piezvanīja viņam personīgi, lai pasūdzētos par taksistu, kurš nesaprata latviski. Ušakovs atbildēja ar klusēšanu, taču, pēc aktrises sacītā, viņai vienalga kļuva vieglāk, kad viņa bija izrunājusies, vēsta rus.tvnet.lv.

Kantāne-Ziedone intervijā žurnālam "Ieva" pastāstīja, ka pērnā gada novembrī bijusi tik sašutusi par taksista uzvedību, ka nolēma piezvanīt Ušakovam, kaut gan kā mērs spētu viņai palīdzēt, viņa nepaskaidroja. Pēc aktrises sacītā, viņa taisījās aizvest veļu uz veļas mazgātavu un izsauca taksi. Taču šoferis slikti saprata latviski, bet galu galā viņiem izdevās izskaidroties, un viņš nogādāja viņu nepieciešamajā vietā.

"Es aizvedu veļu, bet iekšēji vārījos…Rīt manai valstij simtā dzimšanas diena, bet man vēl joprojām jārunā krieviski! Sapratu, ka man kādam jāpiezvana. Citādi sirds plīsīs," pastāstīja Latvijas PSR tautas māksliniece.

Atrodot savā telefonā Ušakova numuru, viņa piezvanīja. Ušakovs pats pacēla klausuli, Kantāne-Ziedone stādījās priekšā, pēc kā viņa pastāstīja viņam, ka "sirds kāpj pa muti ārā" dēļ tā, ka dzimtajā valstī viņu nesaprot latviešu valodā.

"Kā tas ir iespējams? 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā divvalodības dēļ latviešu tauta bija tikpat kā iznīcināta, mēs knapi elpojām. 2012. gadā jūs rīkojāt jaunu referendumu par divvalodību, lai latviešu tauta atkal būtu tādā pašā situācijā," - pastāstīja aktrise par savu sarunu ar Ušakovu, kura pārvērtās monologā, jo mērs, pēc viņas sacītā, klusēja un neko neatbildēja. Tas aktrisi neapturēja, un viņa turpināja paust sašutumu.

"Es turpināju un teicu, ka viņš var arī godīgi atzīt, ja ir tāds pats kā Alfrēds Rubiks, kurš bija pārliecināts komunists un tāds pats arī turpināja būt pēc apcietinājuma (…) Mēs esam ideoloģiski pretinieki. Klusums turpinājās. Beigās pateicos, ka viņš mani ir uzklausījis, un noliku klausuli," - pastāstīja Ausma Kantāne-Ziedone.

Konflikta situācijas saistībā ar latviešu valodas nezināšanu vai nevēlēšanos tajā runāt parādās regulāri un tiek plaši apspriestas. Viens no šādiem gadījumiem saistīts ar Latvijā slaveno operdziedātāju Evitu Zālīti. Māksliniece, kura nebija apmierināta ar Rīgas sētnieka darbu, izteica viņam aizrādījumu, uz kuru viņš atbildēja "tīrā krievu valodā". Dziedātājas publikācija par šo incidentu saņēma daudzus komentārus, neskatoties uz to, ka Zālīte izlaboja to, izslēdzot no tās krievu valodas minēšanu.

224
Pēc temata
Nacionālistu nakts murgi, jeb Diena, kad Latvijā aizliegs runāt latviski
Emigranti par Latviju: visus interesē tikai viens – vai bērns runā latviski
"Nesaproti latviski? Ej prom no Latvijas": Rīgā policija izsaukumu laikā neskaidrojas
Pauls: tikai latviski Latvijā nekad nerunāja un nerunās
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

4
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

4
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Paciente ar gripas simptomiem, foto no arhīva

Latvijā pagaidām nav sākusies gripas epidēmija

3
(atjaunots 18:32 23.11.2020)
Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi palīdz arī pret gripas izplatību – Latvijā ir mazāk saslimušo, nekā parasti šajā laikā.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Latvijā ir reģistrēti vien divi gripas gadījumi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Paziņojumi par diviem gripas gadījumiem vecuma grupās līdz 14 gadiem un no 15 līdz 64 gadiem saņemti no ģimenes ārstiem no Jūrmalas. Medicīnas iestāžu stacionāri par gripas gadījumiem aizvadītajā nedēļā nav ziņojuši.

Pacientu skaits, kuri vērsās pēc ambulatorās medicīniskās palīdzības sakarā ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, pagājušajā nedēļā arī bija mazāks, nekā parasti ap šo laiku. Vidēji tika reģistrēti 895,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ne īpaši pārsniedz pirmās novembra nedēļas rezultātus, kad tika reģistrēti 882,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Kopš gripas sezonas sākuma, kas skaitās nedēļa no 28. septembra līdz 4. oktobrim, netika reģistrēts neviens gripas pacienta nāves gadījums.

Šī gada septembrī eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kirjakidu brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – bīstamību.

Eiropas gripas sezona sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū-decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijas laikā slimo no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku katru gadu, gadā no gripas mirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un riska grupās esošie.

Paredzēts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi – maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas apmēru.

3
Tagi:
SPKC, Latvija, gripa
Pēc temata
Gripas vakcīna Latvijā iepirkta pēc desmit gadus veciem noteikumiem
Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu
Ārsts pastāstīja, kā atšķirt gripu no koronavīrusa
Ārsts: rudenī vērosim gripas un koronavīrusa mijiedarbību