1. septembris, bērni iet uz skolu. Foto no arhīva

Levits novērtējis skolu reformu: pievērsīs bērnus Latvijai

88
(atjaunots 22:31 27.02.2019)
Pēc reformas skolu sistēmas uzdevums būs pievērst nepilsoņu bērnus Latvijas valstij, paziņoja Egils Levits.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. ES Tiesas tiesnesis Egils Levits, ko aizvien biežāk dēvē par Latvijas prezidenta kandidātu, intervijā rus.tvnet.lv pastāstīja, kāda ir starpība starp latviešu nāciju un Latvijas tautu, kā arī pauda viedokli par pilsonības automātisku piešķiršanu nepilsoņu bērniem.

Latvijas prezidenta vēlēšanas notiks šī gada maija nogalē. Šogad balsojums pirmo reizi būs atklāts. Nacionālā apvienība jau paziņoja, ka ir gatava izvirzīt Egila Levita kandidatūru, visas partijas neoficiāli pauž gatavību atbalstīt viņa kandidatūru.

Latvijas krievvalodīgās sabiedrības acīs Egils Levits ir cilvēks, kurš pielicis roku nepilsoņu statusa tapšanā un Satversmes preambulā panācis latviešu prioritāti pār citām etniskajām grupām Latvijā. Intervijā viņš pastāstīja savas domas par to, kas ir Latvijas tauta un vai nepilsoņu bērniem joprojām jāpiešķir vecāku statuss.

Latviešu nācija vs Latvijas tauta

Pēc Levita domām, Latvijas tauta pārsvarā ir juridisks jēdziens, kas ietver latviešu nāciju, visus latviešus un visus Latvijas pilsoņus.

Taču latviešu nācija – tas ir pirmsvalstisks jēdziens.

"Latviešu nācija ir, varētu teikt, pirmsvalstisks jēdziens, kas pastāv neatkarīgi no valsts, bet uz ko valsts balstās. Tas ir kultūrsocioloģisks jēdziens. Tie ir cilvēki, kuri sevi uzskata par latviešiem, kuri kulturāli ir latvieši, lieto latviešu valodu, vairāk vai mazāk dzīvo latviešu kultūrā, viņu pasaules uzskats ir saistīts ar Latviju," – teica Levits.

Pie tam latviešu nācijā var ieiet arī citu etnosu pārstāvji, galvenais – piederības sajūta un pamata elementi, piemēram, latviešu valodas zināšanas.

"Ir grūtāk iekļauties (sabiedrībā – red.) un uzskatīt sevi par latvieti, ja latviski neproti un nerunā. Ja tu domā citā informācijas telpā," – teica Levits.

Tātad izcelsme ir viens no faktoriem, taču tas nav izšķirošais aspekts.

"Arī cilvēki, kas subjektīvi jūtas kā latvieši, ir šīs latviešu nācijas sastāvdaļa," – apliecināja potenciālais prezidenta kandidāts.

Nepilsoņu bērni

Levits komentēja arī pašreizējā Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu, kurš ierosināja automātiski piešķirt pilsonību nepilsoņu bērniem. Patlaban tas notiek tikai pēc vecāku iesnieguma.

Pēc Levita domām, patlaban tas būtu priekšlaicīgs solis, jo jau tagad nav nekādu šķēršļu bērniem saņemt pilsonību.

"Bet es domāju, ka tas ir jautājums par to, ka šo bērnu vecākiem nav nekādu šķēršļu, lai dabūtu Latvijas pilsonību šiem Latvijas bērniem. Tas ir ārkārtīgi vienkārši. Ja viņi to nedara, tas nozīmē, ka viņiem nav tāda vēlme, lai šie bērni būtu Latvijas pilsoņi. Tas nozīmē, ka viņi nav īpaši noskaņoti par labu Latvijas valstij," – teica Levits.

Pilsonības automātisku piešķiršanu Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem jurists saistīja ar skolu reformu, kuras rezultātā jau pēc dažiem gadiem mācības notiks tikai valsts valodā.

"Skolu sistēmai ir uzdevums tomēr pievērst šos jaunos cilvēkus Latvijas valstij, un tādā gadījumā būtu jēdzīgi, ka šis nepilsoņu statuss viņiem vairs nebūtu no dzimšanas, neraugoties uz to, ka vecākiem ir zināma atsvešinātība pret Latvijas valsti," – skaidroja Levits.

Viņaprāt, ja tamlīdzīga izglītības sistēma pastāvētu jau tagad, "tādā gadījumā būtu tomēr jēdzīgi, ka šiem cilvēkiem arī būtu kopš dzimšanas Latvijas pilsonība".

88
Pēc temata
Emigranti par Latviju: visus interesē tikai viens – vai bērns runā latviski
Vairāk latviskuma – mazāk latviešu: vai Latvija ir glābjama
"Latviskojies vai brauc prom": nacionālpatrioti sajūsmā par Krievijas migrācijas politiku
Pētījums: skolēni runā latviski, taču iekaltām frāzēm
Latvijas policija

Profesionālā darbība vai aplaupīšana? Divas Latvijas skaļās slepkavības versijas

2
(atjaunots 08:44 21.09.2020)
Zvērinātu advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja ar aplaupīšanas mērķi? Vai slepkavība tomēr bija saistīta ar viņa profesionālo darbību? Ja pareiza ir pēdējā versija, tad kāda tieši Rebenoka darbība noveda pie traģēdijas?

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Pēc Latvijas Valsts policijas pārstāves Gitas Gžibovskas sacītā, pašlaik tiek izskatītas divas zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības versijas, vēsta Mixnews.lv.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu. Valsts policijā jau ziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Taču jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka, viņaprāt, šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu, savukārt par iemeslu kļuva politika – precīzāk, elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Tāpat Krieķis paziņoja, ka šajā lietā ir vēl viens cietušais – Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins. Viņš ir guvis smagas traumas, apgalvo jurists.

Gžibovska paziņoja, ka slepkavības versija saistībā ar Rebenoka profesionālo darbību policijā arī tiek izskatīta. Tiesa, viņa neprecizēja, ar kādu konkrēti darbību šī slepkavība varētu būt saistīta. Rebenoks nodarbojās gan ar advokatūru, gan ar uzņēmējdarbību, gan ar politiku.

Zināms, ka Rebenoks bija Signes Balderes-Sildedzes – "OlainFarm" vadības locekles – oponents. Viņa ieguva kontroli pār uzņēmumu ar aizbildniecības pār nelaiķa Valērija Maligina nepilngadīgo meitu starpniecību.

Tāpat atgādināsim, ka 2019. gada vasarā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) iecēla Rebenoku "Latvenergo" pagaidu padomes vadītāja amatā, taču viņš drīz vien atkāpās no amata "politiskā spiediena" dēļ, precīzāk – premjerministra Krišjāņa Kariņa sašutuma dēļ, un par padomes vadītāja vietas izpildītāju kļuva Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Februāra sākumā Rebenoku ietekmes tirdzniecībā apsūdzēja bijušais KPV LV vadītājs Artuss Kaimiņš, savukārt Eglītis iesniedza atlūgumu un nosūtīja Saeimas Mandātu, Ētikas un iesniegumu komisijai lūgumu izvērtēt Nemiro lēmumus, kurš atkal centās iecelt Rebenoku "Latvenergo" valdē.

Praktiski vienlaikus Internetā parādījās kompromitējoši materiāli pret Rebenoku, kurš, kā tika apgalvots, tika nolīgts, lai palīdzētu dažiem farmaceitiskās firmas "OlainFarm" īpašniekiem iegūt kontroli pār valdi.

"Sajūta, ka 90. gadi atgriežas"

Par Rebenoka slepkavību jau izteicies Latvijas IeM vadītājs Sandis Ģirģens. Viņš paziņoja, ka policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Bijušais Latvijas premjerministrs un bijušais Latvijas Bankas vadītājs Einars Repše, atšķirībā no Ģirģena, jau jūtas kā 90. gados. Šajā sajūtā viņš padalījās ar Facebook lietotājiem.

Repše ievietoja publikāciju, kurā atzīmēja: "Briti spēj pat specdienestu noziegumus ātri atklāt līdz pat vainīgo vārdiem. Vai mūsu dienestiem nebūtu laiks saņemties? Citādi sajūta, ka 90-tie atgriežas."

2
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Baltijas valstis ir Eiropas Savienības līderes pēc tīšu slepkavību skaita
Bijušās prokurores pazušana: policijai ir aizdomas, ka tā ir slepkavība
 Sandis Ģirģens

Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību

4
(atjaunots 08:21 21.09.2020)
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens atgādināja, ka zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība ir jau trešais šāda veida noziegums Latvijā pēdējo dažu gadu laikā, tāpēc policisti pieliks visus spēkus, lai atklātu šo lietu.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Svētdien, 20. septembrī, kļuva zināms, ka zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks, kurš bija viens no farmakoloģiskās kompānijas "OlainFarm" padomes locekļiem, tika noslepkavots savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu.

Valsts policija paziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Autozaglis, foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pauda visdziļāko līdzjūtību nogalinātā radiniekiem un komentēja šo skaļo lietu.

Viņš paziņoja, ka policija strādājusi pastiprinātā režīmā visas nakts garumā, un tagad policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi, paziņoja Latvijas IeM vadītājs.

Tāpat Ģirģens uzsvēra, ka tagad, ekonomiskā kritiena laikā valsts līmenī, kad noziedzība pieaug, ir jāatrod veidi atbalstīt policiju un citas Latvijas iekšlietu iestādes. Šim nolūkam ir nepieciešams atrisināt darbinieku trūkuma problēmu un nostiprināt materiāltehnisko bāzi.

Vērts atzīmēt, ka jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka viņš bijis pie viņa ciemos, pēc kā vēlā naktī aizbrauca mājās, kur arī tika atrasts nogalināts. Un Krieķis uzskata, ka šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu.

Pēc Krieķa domām, šīs slepkavības pamats ir politisks, savukārt pasūtītāji ir saistīti ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK).

Atgādināsim, ka 2018. gada maijā Rīgā, netālu no Brāļu kapiem tika nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šauts tika no autofurgona Volkswagen, kurš vēlāk tika atrasts sadedzināts netālu no nozieguma vietas. Tiek uzskatīts, ka slepkavas bija divi. IeM praktiski uzreiz paziņoja, ka slepkavība, visticamāk, ir veikta pēc pasūtījuma.

2019. gada jūlijā Latvijā, Mārupē, tika nogalināts advokāts, bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš.

4
Tagi:
slepkavība, Sandis Ģirģens
Pēc temata
Autozaglis no Latvijas pārsteidzis Jeruzalemes policiju
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi