Brāļu kapos Rīgā

Muzeja "Ebreji Latvijā" direktors: Cukuram nav vietas Brāļu kapos

338
(atjaunots 11:27 26.02.2019)
Latvijā joprojām turpinās diskusija par pazīstamā latviešu lidotāja Herberta Cukura pārapbedīšanu: vēsturnieku domas dalās, nacionālpatrioti ir sajūsmā un prasa atzīt, ka Cukurs pat glābis ebrejus. Cukura meita ir pārliecināta – tēvs bijis varonis.

RĪGA, 26. februāris — Sputnik. Kārtējā televīzijas programma Kultūršoks telekanālā LTV1 bija veltīta Herberta Cukura personībai. Tajā savu viedokli pauda ne tikai prokurors un Cukura meita, bet arī vēsturnieki un muzeja "Ebreji Latvijā" direktors.

No Latvijas prokuratūras rīcībā esošajiem dokumentiem neesot iespējams pat precīzi noteikt, kāds bijis Cukura amats Viktora Arāja komandā, sarunā ar žurnālistiem apgalvoja Ģenerālprokuratūras īpaši svarīgu lietu nodaļas prokurors Monvīds Zelčs.

Žurnālisti uzskata, ka Cukura lieta zināmā mērā atgādina lielu skaitu tiesas procesu par sadarbību ar VDK: aģenti attaisnoti nevis tāpēc, ka nav darījuši neko sliktu, bet gan tāpēc, ka trūkst pierādījumu.

Savukārt Cukura meita Antinea Doloresa Cukurs-Risoto Ģenerālprokuraturas lēmumu uzskata par tēva reabilitāciju, tāpēc viņa nolēmusi atsākt cīņu par tiesībām pārapbedīt viņu Brāļu kapos Rīgā. Ar laimes un lepnuma asarām acīs viņa uzsvēra, ka vairs neesot slepkavas meita, par kādu uzskatīta visus šos gadus.

Cukura kāzuss

Taču Latvijas vēsturnieki, šķiet, nesteidz piekrist tādam viedoklim. Lai arī ir juridiski neiespējami pierādīt Cukura līdzdalību cilvēku slepkavībās, vēstures aspektā viņa personība tik un tā ir visai pretrunīga, ņemot vērā viņa neapšaubāmo dalību Holokaustā.

"Ja mēs tagad atzīstam Cukuru par nevainīgu, jo viņš nevienu cilvēku nav nošāvis, vismaz tam nav pierādījumu, tad lielā mērā šis kāzuss var tikt attiecināts arī uz padomju kolaborantiem, kas piedalījās mierīgo civiliedzīvotāju deportācijās, jo viņi jau arī nevienu nenogalināja," – spriež vēsturnieks Kaspars Zellis. 

Latvijas Valsts arhīvā ir kāda šofera Jāņa Bēdeļa liecības par to, ka Cukurs bijis Arāja garāžas priekšnieks. Kāds Leonīds Jansons apliecināja, ka Cukurs bijis ieroču eksperts vai priekšnieks, atbildīgs par ieroču tehnisko stāvokli Arāja komandā.

Taču arhīvā nav tiešu pierādījumu, ka Cukurs būtu piedalījies eksekūcijās. "Šīs liecības ir sekundāras, tie ir bijušie Arāja komandas dalībnieki, kas ir pratināti un snieguši liecības, kā arī cietušie," – skaidroja Latvijas Valsts arhīva eksperts Ainārs Bambals.

"Tas, ka viņš nebija kaut kāds apsēsts antisemīts, par to nav ne mazāko šaubu. To neviens viņam arī nepārmet. Un tur jau ir tā Holokausta stāsta sarežģītība. Ja mēs paskatīsimies, tad diezgan liela daļa to cilvēku, kas piedalījās ebreju slepkavībās Holokausta laikā, nebija kaut kādi apsēsti antisemīti. Situatīvi šie cilvēki bija slepkavas, viņi nesaskatīja problēmu noslepkavot kādu cilvēku, pret kuriem viņiem nebija nekāda personīga naida. Viņi uzskatīja, ka apstākļi ir tādi," – paskaidroja muzeja "Ebreji Latvijā" direktors Iļja Ļenskis.

Ļenskis uzsvēra, ka Cukurs bijis viens no augstajiem komandieriem, priekšnieks ieroču lietās. Tas ir, tieši viņš atbildēja par ieroču izsniegšanu, ar kuru palīdzību tika veiktas slepkavības, kā arī atbildēja par garāžu, tostarp arī par tiem pašiem autobusiem, kuri vadāja Arāja komandu uz slepkavībām.

"Viņš ir brīvprātīgi pieteicies Arāja komandā, saprotot, ar ko viņam būtu jānodarbojas," – uzsvēra I.Ļenskis.

Tikai ne Brāļu kapos

Herberta Cukura nevainību apšauba arī vēsturnieks Uldis Neiburgs.

"Viena no Viktora Arāja palīgiem, Borisa Kingslera parakstītā dokumentā par ieroču atļauju iegūšanu Arāja komandai Herberta Cukura vārds aiz Viktora Arāja ir kāds otrais vai trešais, kas diez vai liecina, ka viņš bijis vienkārši kaut kāds garāžas pārzinis vai vienkārši šoferis. Kamēr citi ir slepkavojuši cilvēkus vai rūpējušies par loģistiku, transportu, ieročiem, viņš būtu pastaigājies pa Rumbulas priedulāju un baudījis dabas skatus," – savu iespaidu žurnālistiem pastāstīja Uldis Neiburgs.

"Ļoti daudz Latvijas brīvības cīnītāju ar daudz tīrākām reputācijām guļ parastos ģimenes kapos, kāpēc Cukuram būtu jāizrāda šī sevišķā pretīmnākšana? Es tam neredzu īpašu pamatojumu," – uzskata vēsturnieks K.Zellis.

Vēl asāku viedokli šajā jautājumā pauda muzeja "Ebreji Latvijā" direktors Iļja Ļenskis.

"Ja mēs uzskatām, ka Brāļu kapi ir Latvijas panteons,(..) viennozīmīgi skaidrs, ka viņam tur nav vietas. Jebkur citur Latvijā, bet ne Brāļu kapos," – ir pārliecināts Ļenskis. 

Ebreju kopiena gatavo pieprasījumu

Atgādināsim, ka jautājums par Herberta Cukura personību un viņa mirstīgo atlieku apbedīšanu Brāļu kapos no jauna saasinājies pēc Ģenerālprokuratūras lēmuma pārtraukt krimināllietu, kas ierosināta pret Herbertu Cukuru jau 2006. gadā. Lidotājs, kurš Otrā pasaules kara laikā brīvprātīgi iestājies Arāja komandā – nacistiskā okupācijas režīma izveidotā latviešu policijas dienesta SD vienībā, tika turēts aizdomās par dalību vismaz 30 tūkstošu ebreju noslepkavošanā Holokausta laikā.

Lieta ierosināta pēc LR Krimināllikuma 71. panta "Genocīds", taču gandrīz 13 gadus vēlāk izrādījusies slēgta nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Izmeklēšanai iesniegtajiem pierādījumiem neesot juridiska spēka, uzskata Latvijas prokuratūra, bet nopratināt lieciniekus nav iespējams, jo nu jau viņu vairs nav starp dzīvajiem.

Vienlaikus nesen Latvijas Ebreju kopiena informēja, ka gatavo iesniegumu Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu nodrošināt piekļuvi lietas materiāliem – pēc iepazīšanās ar tiem tiks pieņemts lēmums par tālākajiem soļiem.

338
Pēc temata
Vēsturnieks atgādināja par Baltijas kolaboracionistu dalību Ļeņingradas blokādē
Vecās pasakas: Nacionālā apvienība atkal attaisno Herbertu Cukuru
Herberts Cukurs: gļēvulis un bende ar lidotāja uzplečiem
Cukura lieta ir slēgta: "latviešu varoni" var apglabāt Brāļu kapos
Kravu vilciens, foto no arhīva

Viņiem nospļauties par tranzītu, te vēl ir kas pārdodams: Lindermans par lielo kļūdu

20
(atjaunots 18:16 29.11.2020)
Latvijas transporta nozares vadības asarainā vēstule diezin vai aizkustinās Krieviju un atdos Latvijai tranzītu? Kāpēc?

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Par to, kāpēc tranzīts no Krievijas Latvijā vairs neatgriezīsies, kā arī citiem jautājumiem savā iknedēļas notikumu apskatā runāja publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins.

Kāpēc tranzīts neatgriezīsies Latvijā

Latvijas Satiksmes ministrija ielūkojusies bezdibenī, kur iegāzies tranzīts, saķērusi galvu un nosūtījusi vēstuli Krievijas Transporta ministrijai ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjomu lejupslīdi Latvijā.

Izrādās, Latvijas transporta nozares vadība joprojām ar cerību skatās uz Krievijas pusi. Tāpēc Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas un Krievijas transporta grupas līdzpriekšsēdētājs Uldis Reimanis nosūtījis vēstuli savam kolēģim Krievijā Jurijam Petrovam, valsts transporta ministra vietniekam.

"Daudzu gadu garumā Latvijas un Krievijas dzelzceļu auglīgā sadarbība parādīja labu sinerģiju transporta nozarē. Latvijas ostas un termināli sevi pieteica kā uzticami un stabili partneri Krievijas Federācijas kravu pārvadātājiem," norādīts vēstulē, kuras autors atgādina: laiks aktivizēt šo auglīgo sadarbību.

Ir vēl viena dīvaina nianse: vēstuli sankcionējusi Latvijas Ārlietu ministrija.

"Man šķiet, nekā dīvaina nav. Protams, Latvijas valdošās klases absolūtajam vairākumam nospļauties par tranzītu, viņi no tā labumu negūst. Latvijai ir cita likvīda prece – rusofobija. Un viņi šo spriedzi atbalsta, saņemot no tā no eirofondiem pietiekami daudz naudas, lai valdošā klase, visnotaļ plaša Latvijā, dzīvotu normāli. Protams, Latvijā ir arī cilvēki, kas pārdzīvo katastrofu – tā ir gan zināma daļa valdībā, gan ĀM, gan dzelzceļnieki. Galu gala bez tranzīta ne viņiem, ne Latvijas iedzīvotājiem dzīves nav," konstatēja Vladimirs Lindermans.

Tomēr, atzīmēja publicists, asarainām vēstulēm nekāda nozīmīga efekta nebūs, jo tranzīta lejupslīde Latvijā par 50% - tā nav Krievijas atriebība, tās ir valsts stratēģijas sekas.

"Tas, ka Krievija pārvirza tranzītu, ir stratēģija, un tās pamatā nav nodoms nobeigt Latviju vai Igauniju, bet gan fakts, ka šīs valstis ir NATO locekļi un tieši pakļautas ASV. Tāpēc ir sarežģīti un no Krievijas drošības viedokļa bīstami veidot ar tām stabilas attiecības. Nav izdevīgi parakstīt ilgtermiņa līgumus, veidot perspektīvas un attiecības. Kāpēc apgādāt šo tranzīta artēriju, ja tā iesprūdīs, tiklīdz kaut kas atgadīsies. Kāpēc tas būtu vajadzīgs Krievijai? Tātad šis Krievijas kurss uz Ustjlugu un tā tālāk nepārtrūks. Protams, Krievija var pagādāt Latvijai kaut kādu daļu tranzīta, taču tikai gadījumā, ja Latvijas valdība mainīs kursu. Tomēr diezin vai viņi nomainīs kursu," uzsvēra Lindermans.

Publicists atgādināja, ka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apliecinājis: Latvija veidos attiecības ar Krieviju pēc divu pieeju principa – principiālie jautājumi un tie, kuros iespējama zināma sadarbība. Te nav nekādas ķecerības, tā iekārtota jebkuras valsts politika: ir stratēģija, kurā nav kompromisu, un ir taktiskie lēmumi, ko var mainīt.

"Tomēr latviešu politikā ir principiālas pretrunas ar Krievijas politiku. Un Krievijas tranzīta novirzīšana uz savām ostām – tas ir stratēģijas elements, nevis tūlītēja tirdznieciska labuma jautājuma. Protams, vēstule no Latvijas ir uzrakstīta, tomēr diezin vai tā kaut ko dos," secināja Lindermans.

20
Tagi:
Latvija, tranzīts, Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Velti padzīti Krievijas miljardi un tranzīts: sabiedrotie izved stratēģiskos spēkus
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Skaistumkopšanas jomas pārstāvju protesta akcija pie Ministru kabineta, foto no arhīva

Ļaužu pūļi TC un ballītes Rīgas centrā? Latvijā mazinājies jaunu Covid-19 gadījumu skaits

18
(atjaunots 17:49 29.11.2020)
Sociālie tīkli ir pilni ar fotogrāfijām, kurās rīdzinieki drūzmējas Rīgas tirdzniecības centros un atpūšas ielu ballītēs, tikmēr Latvijā pēdējās diennakts laikā samazinājies jaunu Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Rīgas iedzīvotāji staigā pa tirdzniecības centriem un iet uz ballītēm, aizmirstot par sociālo distanci, taču šosvētdien Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika liecināja, ka pagaidām šī ballēšanās nav izraisījusi Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita kāpumu.

Saskaņā ar Latvijas SPKC datiem, pēdējās diennakts laikā ir veikti 4037 koronavīrusa testi un atklāti 414 jauni inficēšanās gadījumi.

​Tiesa, pozitīvo testu daļa sastādīja 10,3%.

Četri pacienti ar Covid-19 diagnozi nomira. Viens no tiem bija vecuma grupā no 40 līdz 45 gadiem. Vēl viens pacients – vecuma grupā no 45 līdz 50 gadiem. Vēl divi cilvēki, kuriem Covid-19 kļuva par liktenīgu, bija vecumā no 75 līdz 80 un no 80 līdz 85 gadiem.

Kopumā Latvijā kopš pandēmijas sākuma ar Covid-19 inficējušies 16 975 cilvēki, izveseļojušies 1719 cilvēki, 197 cilvēki nomira.

​Sestdien, 28. novembrī, SPKC paziņoja, ka ir atklājis 753 Covid-19 gadījumu, nomira 3 cilvēki.

Atgādināsim, ka iepriekš sociālajos tīklos izcēlās sašutuma vilnis sakarā ar piektdienas ballēšanos Rīgā. Rīdziniekus "pieķēra" karstvīna ballītē galvaspilsētas centrā. Turklāt cilvēki publicēja fotogrāfijas ar daudziem atlaižu cienītājiem, kuri pūļiem devās uz tirdzniecības centriem "melnajā piektdienā".

18
Tagi:
koronavīruss, iedzīvotāji, Rīga
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Ko jūs darāt veikalos?" Melnā piektdiena Rīgā šausmina ar neprātīgiem pūļiem
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
Kāpēc veselības ministre sūdzas par Babra zivju rūpnīcu? Runa nav par šprotēm
Latvijas Valsts policija pastāstīja par "Covid disidentu" atklāšanas reidu rezultātiem

Latvija un Lietuva neuzdrošinājās, Igaunija uzņēmās risku: Ziemassvētku tirdziņš Tallinā

0
(atjaunots 18:26 29.11.2020)
Vienīgais visās Baltijas Ziemassvētku tirdziņš valstīs tika atklāts Tallinā, Latvija un Lietuva nolēma neriskēt, lai nepalielinātu inficēto un Covid-19 pandēmijas upuru skaitu.

No visām Baltijas valstīm tikai Igaunija nolēma šajā grūtajā gadā atvērt Ziemassvētku tirdziņu Rātslaukumā Tallinā. Latvija un Lietuva atturējās Covid-19 pandēmijas dēļ.

Turklāt Igaunijā epidemioloģiskie ierobežojumi ir mīkstāki nekā citās Baltijas valstīs, un svētku pasākumi nav atcelti.

Bet igauņi joprojām nav apmierināti. Viņi pieprasa, lai valdība atceltu prasību visiem valkāt maskas, jo šādi pasākumi sašķel sabiedrību.

Vēlaties uzzināt vairāk? Skatieties video.

0
Tagi:
Igaunija, Ziemassvētki, Baltija