Tukša klase

Bondars apstiprinājis plānus: budžeta izdevumus samazinās uz pedagogu algu rēķina

107
(atjaunots 09:36 26.02.2019)
Budžets 2019. gadam Latvijā ir ar deficītu, jāmeklē iespējas samazināt izdevumus. Šī iemesla dēļ agrākās valdības apstiprinātais pedagogu algu palielināšanas grafiks, domājams, netiks īstenots.

RĪGA, 26. februāris — Sputnik. Valsts budžetā nav lieku 9 miljonu eiro pedagodu algu palielināšanai no 1. septembra, kas bija ieplānota agrākās valdības apstiprinātajā grafikā, intervijā LTV atklāja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

Šonedēļ Saeimas komisijā plānots apspriest 2019 .gada valsts budžetu ar finanšu ministru Jāni Reiru, un, domājams, jau aprīļa sākumā budžets balsojumā gūs Saeimas vairākuma atbalstu, teica Bondars.

Ministru kabineta ēka Rīgā
© Sputnik / Сергей Мелконов

Viņš pauda cerību, ka Saeima, izskatot budžeta projektu, izvairīsies no tā sauktajām deputātu kvotām. Savukārt jautājumā par iespēju palielināt pedagogu algas Bondars izteicās skeptiski: šiem nolūkiem nepieciešamos deviņus miljonus eiro šā gada budžetā diezin vai izdosies atrast.

Valsts budžeta izstrāde ir valdības ziņā, bet Saeima novērtē, vai dokuments izstrādāts atbilstošā kārtībā, norādīja Bondars.

Patlaban politiķiem nekas nav dalāms, uzsvēra M.Bondars. 

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs atgādināja, ka šā gada budžets būs ar deficītu, un tēriņus nāksies samazināt.

Iepriekš Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga pastāstīja, ka arodbiedrības padomes sēdē tās locekļi vienbalsīgi nolēmuši, ka jāaizstāv savas tiesības un jāpanāk grafikā paredzēto noteikumu izpilde. Ja līdz 2019. gada marta sākumam valsts budžetā netiks rasti līdzekļi pedagogu algu palielināšanai, aprīlī tiks rīkota protesta akcija, pēc tās – iespējams, arī streiks. Vanaga piebilda, ka streika laikā skolotāji nepieskatīs skolēnus, kā to darīja 2015. gadā.

Pērnā gada augusta beigās LIZDA izdevās panākt no koalīcijas solījumu izpildi par minimālo algu palielināšanu skolotājiem, un tehniskajā budžetā šāds pieaugums patiešām tika paredzēts. Taču jaunā budžeta apspriešanas laikā valdība atzina, ka naudas algu palielināšanai nav.

107
Pēc temata
Kariņš atbildēja uz IeM lūgumu par 22 miljoniem eiro: nauda kokos neaug
Jūs visu esat pārpratuši: lielākā daļa mediķu nesaņems algas pielikumu 20% apmērā
Meloja vēlētājiem acīs skatīdamies: deputāti nesamazinās ministriju skaitu
Pedagogi gatavi protestam pēc valdības atteikuma nodrošināt algas palielinājumu
Airbaltic

Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700

2
(atjaunots 13:12 03.07.2020)
Atlaistie airBaltic darbinieki sākuši atgriezties savās darbavietās; pagaidām darba attiecības ar lidsabiedrību atjaunojuši 11 cilvēki.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic līdz 1. jūlijam atjaunojusi darba attiecības ar 11 darbiniekiem, kuri iepriekš tika atlaisti Covid-19 krīzes dēļ, raksta BB.lv.

Kompānijas pārstāve Alise Briede pastāstīja, ka pašlaik airBaltic komandā ir "vairāk nekā 1000 profesionāļu, kuru prasmes, zināšanas, uzcītīgais darbs ir bijis ļoti nozīmīgs, lai varētu pakāpeniski atsākt lidojumus ar samazinātu floti, ievērojot drošību un ieviešot virkni efektīvu veselības aizsardzības pasākumu".

Pēc viņa sacītā, ņemot vērā to, ka lidsabiedrības darbības atjaunošana notiek pakāpeniski un mazākā apjomā, nekā iepriekš, arī bijušo un jauno darbinieku pieņemšana darbā notiek lēni un pakāpeniski.

Briede paskaidroja, ka primāri aktuālās vakances tiek piedāvātas kompānijas esošajiem darbiniekiem vai arī bijušajiem kolēģiem, un tikai pēc tam par vakanci tiek ziņots publiski. Līdz 1. jūlijam darba attiecības ar airBaltic atjaunojuši 11 bijušie darbinieki. Saskaņā ar kompānijas prognozēm, šis skaitlis kautru mēnesi pieaugs.

Martā pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā un starptautiskās gaisa satiksmes apturēšanas airBaltic sāka samazināt darbinieku skaitu. Neraugoties uz arodbiedrību protestiem, kopumā darbu zaudēja aptuveni 700 cilvēku. Tiesa, lidsabiedrība pauda gatavību ar laiku pieņemt atpakaļ darbā savus atlaistos darbiniekus.

Šī gada maijā valdība pieņēma lēmumu ieguldīt airBaltic pamatkapitālā aptuveni 250 miljonus eiro. Tas ir vairāk, nekā saņēmusi ikviena cita kompānija.

Regulāros reisus airBaltic atsāka 18. maijā. Kopš tā brīža lidsabiedrība pastāvīgi pievieno klāt jaunus galamērķus. Piemēram, šonedēļ tika atjaunoti tiešie lidojumi uz Londonu no Rīgas un Tallinas.

2
Tagi:
airBaltic
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Atpūta bez sankcijām: kādos gadījumos Latvijas iedzīvotājiem neliks ievērot pašizolāciju
"Tas izskatās, kā milzīga avantūra." Kā un kāpēc palīdzēs airBaltic
Artis Pabriks

Bet kas būs ar 2% no IKP? Pabriks pārdzīvo, ka krīze nogalēs Latvijas aizsardzības nozari

7
(atjaunots 12:14 03.07.2020)
Eiropas Savienības palīdzības kompleksā Latvijai, kurš sastādīs gandrīz trīs miljardus eiro, neietilpst līdzekļi aizsardzības nozares finansēšanai. Pabriks apvainojās un nolēma iebiedēt.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms Eiropas Savienības palīdzības paketes Latvijai 2,9 miljardu eiro apmērā saņemšanas Aizsardzības ministrijas vadītājs Artis Pabriks nolēma atgādināt par nozari, par kuru viņš atbild, vēsta Rus.lsm.lv.

Pabriks uzsvēra, ka šajā palīdzības paketē nav atradušies līdzekļi Latvijas aizsardzībai. Bet ja Latvija pārstās domāt par savu drošību, tad, iespējams, parādīsies iespēju lauks provokācijām, atzīmēja ministrs.

Kādas provokācijas viņš gaida, Pabriks tiešā veidā neteica, taču deva mājienu: "Kas nebaro savu armiju, baro svešu." Lai gan, spriežot pēc Pabrika raizēm, par šīm provokācijām un "svešo armiju" Latvijā pagaidām pārdzīvo tikai viņš viens.

Pēc aizsardzības ministra domām, pat krīzes periodā ir jāvelta īpaša uzmanība armijai un nedrīkst aizmirst par atbalstu tai. Turklāt, ka tagad, pēc Aizsardzības ministrijas vadītāja domām, krīze, ko izraisījuši ierobežojumi koronavīrusa pandēmijas dēļ, nebūt nav tāda, kāda bija 2008.-2009. gadā.

Tāpat Pabriks atgādināja, ka viņa kontrolētā nozare palīdz arī citām nozarēm. Piemēram, veicina valstī jaunu inovāciju rašanos, sniedz darbavietas, veicina vietējās ražošanas un eksporta attīstību.

Tādēļ, ja Latvijas aizsardzības izdevumi noslīdēs zemāk par 2% no IKP, tas negatīvi ietekmēs visu.

Atgādināsim, ka Latvija 2018. gadā kļuva par līderi aizsardzības izdevumu ziņā, apsteidzot visas pārējās Eiropas valstis un pat pārsniedzot noteiktos 2%. Latvijas ieguldījums aizsardzībā toreiz sastādīja 2,1% no IKP. Par to liecināja Eurostat dati.

Taču izrādās, ka ne tikai uz sava rēķina var palielināt aizsardzības spējas. Pats Pabriks iepriekš paziņoja, ka Latvija gaida, kad uz Vāciju apvainojušies Amerikas karaspēki pārdislocēsies tuvāk tai – uz (ASV kareivjiem) viesmīlīgo Poliju.

Pabriks pauda cerību, ka ASV kareivji, pārvācoties uz Poliju, varēs biežāk apmeklēt Latviju un rīkot šeit mācības.

7
Tagi:
Artis Pabriks
Pēc temata
Latvija kļuvusi par ES līderi valsts parāda pieauguma ziņā
Naudas nav, taču jūs maksājiet: Latvijā strauji samazinās valsts parāda apjoms
Latvijā metālu aizvieto ar spirtu: kā pandēmija ietekmējusi ekonomiku
Latvija paliek parādā: valsts parāds pieaugs līdz 11 miljardiem eiro