Olas. Foto no arhīva

Sūtījumus no Latvijas nāksies aizmirst: Brexit atstās emigrantus bez ierastās pārtikas

141
(atjaunots 08:40 26.02.2019)
"Cietā" Brexit gadījumā dažām precēm tiks piemērots gan PVN, gan muitas nodeva. Cenu pieaugumu sajutīs arī Latvijas valsts piederīgie Lielbritānijā.

RĪGA, 26. februāris — Sputnik. Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzskata, ka "cietā" Brexit gadījumā iespējama pārslodze Latvijas muitas zonās. VID pagaidām vēl nav izdevies pieņemt darbā papildu 45 muitas darbiniekus, kā bija plānots. Brexit negatīvās sekas sajutīs arī Latvijas valsts piederīgie Lielbritānijā, vēsta Skaties.lv.

VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka pieļāva, ka daļa uzņēmumu, kuri veic komercsūtījumu pārvadājumus, pat atteiksies no Lielbritānijas tirgus, jo pēc Brexit preču ievešana Eiropas Savienībā būs apgrūtinoša.

Kāpostu ražas vākšana
© Sputnik / Константин Чалабов

"Tā kā līdz šim darīja, ka busiņš pa taisno veda uz mājām laimīgajam saņēmējam paciņas, tā vairs nevarēs. Precei ir jābūt atmuitotai, un tikai tad var nodot saņēmējam tieši rokās," – paskaidroja Knoka.

Atmuitošanas procedūras ietvaros prece būs jānogādā VID muitas punktā un jāaizpilda deklarācija par katru sīkpaku. Blēdīšanās ir izslēgta, jo jau pēc Lamanša šauruma šķērsošanas un ierašanās, piemēram, Francijā, tiks sākta muitas procedūra un jāsniedz finansiāls galvojums par visu kravas vērtību. Tranzītprocedūra jānoslēdz Latvijā.

"Gadījumā, ja tā krava līdz mums pati neatnāk, šis galvojums tiek pārskaitīts Eiropas Savienības budžetā. Tiek zaudēts galvojums pilnā apmērā," – atzīmēja Knoka.

Vai pasūtīs mazāk?

Uzņēmums "ebaypiegade.lv", kas no Lielbritānijas uz Latviju ved dažādu internetveikalu preču pasūtījumus, jau sagatavojis rezerves plānu tā sauktajam Brexit bez vienošanās. Abās valstīs atrasti muitas brokeri, kas sagatavos kravas tranzītam. Tāpēc uzņēmums neuzskata, ka pēc Brexit Latvijas iedzīvotāji pārtrauks preču pasūtījumus no Lielbritānijas tāpēc vien, ka saņēmējiem nāksies maksāt Latvijas PVN vai ievedmuitas nodokli.

"Es nedomāju, ka šīs papildus piemaksas ietekmēs pasūtīto apjomu. Cilvēkiem vajadzēs vairāk izvērtēt, ko viņi pērk un kādām summām, bet, es nedomāju, ka tas samazinās kopējo paku plūsmu. Situācija pēc Brexit varētu būt tāda pati, kā jau šobrīd cilvēki saņem sūtījumus no Ķīnas vai Amerikas Savienotajām Valstīm, tāpēc Lielbritānija nebūs izņēmums," – atklāja ebaypiegade.lv vadītājs Dairis Dimants.

VID uzsvēra, ka pēc ES noteikumiem būs jāpievērš uzmanība katras preces vērtībai, un galu gala tās var izmaksāt dārgāk nekā cerēts.

"Maģiskā summa ir 22 eiro, no kuras sāk piemērot nodokļus par komerciāliem sūtījumiem. Vispirms ir pievienotās vērtības nodoklis no 22 līdz 150 eiro. Tālāk – ja preces vērtība pārsniedz 150 eiro, ir jāmaksā gan muitas nodoklis, gan pievienotās vērtības nodoklis," – skaidroja I.Knoka.

Ne olu, ne gaļas

Savukārt, ja Lielbritānija ieviesīs tarifus precēm no ES, sekas izjutīs arī Latvijas valsts piederīgie Lielbritānijā, kuri iepērkas latviešu pārtikas preču veikaliņos Lielbritānijā. Latviešu pārtikas vairumtirdzniecības bāzes "Ambersea" Bostonā vadītājs Aivars Sangelis paskaidroja: ja tautieši Lielbritānijā arī turpmāk vēlēsies ēst Latvijā ražoto pārtiku, nāksies maksāt vairāk.

"Es nezinu, cik tā ievedmuita būs, bet runā, ka kādi 20%. Tas nozīmē, ka gala pircējs varētu beigās maksāt pat par 30% vairāk nekā šobrīd. Neko lētāk tāpat vairāk nedabūs. Tas nozīmē to, ka Anglijai būs baigais vāks! Latviešu pārtikas preču pārdevējiem Lielbritānijā apgrozījums varētu būt mazāks," – pieļāva Sangelis.

Viņš paskaidroja, ka rindu dēļ  muitas kontrolē daudzas Latvijā ražotās preces tautiešiem vispār vairs nebūs iespējams ievest: "Ja muitā būs jāstāv pa trim vai četrām dienām, nebūs jēgas vest produktus ar īsiem termiņiem. Tad Anglijā varēs aizmirst par latviešu olām, par latviešu gaļām, kam termiņš ir līdz mēnesim. Lai tālāk pārdotu citiem veikaliem Lielbritānijā, paliek vairs divas nedēļas. Tik maza plaukta dzīve padara produktus mazāk interesantus," – vērtēja Sangelis.

Uzņēmēji gan cer, ka Lielbritānija neizstāsies no ES bez vienošanās. Cerību uz noregulētu Brexit dāvā fakts, ka mēnesi pirms izstāšanās Lielbritānijas ostās nav sākta fiziska gatavošanās tranzīta muitas ieviešanai.

141
Temats:
Atvadas angļu stilā (130)
Pēc temata
"Nevaram atslābt, ja nu kaut kas noiet greizi": Latvija izstrādājusi Brexit pozīciju
Emigrante: tikai trakais atgrieztos Latvijā no Anglijas
Lielbritānija tuvojas haosam un "cietajam" Brexit: kā Terēza Meja iegājusi vēsturē
Rinkēvičs: Latvijas piederīgo statuss Lielbritānijā netiks mainīts
  Gaisa desanta spēku diena

Latvijas robežsargs apsveicis draugus Desanta dienā. Tagad viņu gaida Ētikas komisija

2
(atjaunots 17:51 07.08.2020)
Valsts robežsardzes darbinieks sociālajos tīklos apsveicis draugus Gaisa desanta spēku dienā. Tagad Ētikas komisija izmeklēs, vai viņš tādējādi nav kaitējis robežsargu reputācijai.

RĪGA, 7. augusts - Sputnik. Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Aizgāršas robežapsardzības nodaļas galvenais inspektors Aleksandrs Rubļovs apsveicis savus draugus Gaisa desanta spēku dienā ar publikāciju savā personīgajā lapā Facebook. Tagad  viņam par to nāksies samaksāt, vēsta Pietiek.com.

2. augustā inspektors publicēja savā lapā fotogrāfiju – desantnieki ierindā ar uzrakstu "Neviens, izņemot mūs!" Publikāciju pavadīja vārdi "Apsveicu svētkos!".

Par inspektora apsveikumu bija sašutuši daži Facebook apmeklētāji, pēc tam pie darba ķērās Ētikas komisija.

"Aleksandra Rubļova Facebook profilā nebija minēta viņa darbavieta, - raksta Pietiek. - Taču ieraksti nepārprotami apliecināja, ka sveicējs specifiskai PSRS iedzīvotāju daļai nozīmīgajā dienā ir tieši robežsardzes inspektors. Kā rāda A.Rubļova amatpersonas deklarācija, PSRS tradīciju cienītājs pērn Latvijas Valsts robežsardzē algā saņēmis 17 095 eiro un vēl arī 487 eiro lielu pabalstu.

Valsts robežsardze paskaidroja: "Konkrētajā gadījumā Valsts robežsardzes amatpersona ir pārkāpusi Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra ieteikumu Nr. 1 "Valsts pārvaldes vērtības un ētikas pamatprincipi" 13. punkta "Ārpus amata vai darba pienākumu pildīšanas nodarbinātais rīkojas tā, lai nemazinātu valsts pārvaldes reputāciju un uzticēšanos tai" un Valsts robežsardzes 2020. gada 9. marta iekšējo noteikumu Nr. 4 "Valsts robežsardzes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi un darbinieka ētikas kodekss" 12.2. punkta "cienīt un nekaitēt Valsts robežsardzes reputācijai" prasības. Ņemot vērā minēto, Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Aizgāršas robežapsardzības nodaļas galvenā inspektora rīcība tiks vērtēta Valsts robežsardzes ētikas komisijā."

2
Tagi:
Robežsardze
Pēc temata
Kupoli debesīs: Kubaņas desantnieki nodeva sveicienus ASV un Ukrainas mācībām
"Kas cits, ja ne mēs": Krievija formē jaunu gaisa desanta pulku Krimā
Rota, kas aizgāja debesīs. Nemirstīgie Pleskavas desantnieki
Kviešu ražas vākšana, foto no arhīva

"Labība sagūlusi veldrē": zemnieki stāsta par kviešu ražu

4
(atjaunots 13:40 07.08.2020)
Zemnieki Latvijā cerēja, ka šogad gaidāma laba kviešu raža, tomēr atzīst, ka cerības nav īsti attaisnojušās.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Ražas novākšanas sezona rit pilnā sparā. Zemnieki atzīmē, ka brīžiem darbu pārtraukušas tikai lietavas. Tomēr daudzi atzīst, ka cerējuši uz daudz labāku ražu, vēsta Rus.lsm.lv.

Auces novada zemnieku saimniecības "Druvas" saimnieks Vidmants Krapauskis stāsta, ka ražas kulšanas darbi jau rit aktīvi. Saimniecībā kopumā sējumi ir 600 hektāru platībā. Aizvadītajā nedēļā jau novākts rapsis un daļa ziemas kviešu.

Krapauskis piezīmēja, ka cerējis uz lielāku ražu. No rapša sējumiem 106 hehtāru platībā 16 hektārus iznīcinājusi krusa. Rezultātā rapša raža iznāca 2,6 tonnas uz hektāru, bet varēja būt 3,5 tonnas.

Zemnieks uzsvēra, ka tas ir nopietns zaudējums. Tagad saimniecība gaida apdrošināšanas kompensāciju.

Radušās problēmas arī ar kviešiem – graudi ir ļoti sīki. Pagaidām paspējuši novākt 36 hektārus ziemas kviešu - ap piecām tonnas uz hektāru.

Talsu novada saimniecība "Rīgmaļi", kur kopējā sējumu platība ir ap 1000 hektāru, vēl tikai sāk novākt rapšus un kviešus. Graudkopis Māris Bērziņš stāstīja, ka pirmajās trīs dienās nokulti 25% lauku.

Bērziņš atzīmēja, ka sākumā šķitis: šī gada raža būs laba, tomēr lietavas ir darījušas savu - vietām ir veldre, arī jūnija sausums ir atstājis savu iespaidu. Katastrofa, viņaprāt, nav notikusi, tomēr cerības nav attaisnojušās.

Atgādināsim, ka, neskatoties uz ekspertu prognozēm, kuri draudēja, ka Latvija varētu palikt bez ražas kaprīzo laikapstākļu dēļ, šogad valsts pardevusi gandrīz par 70% vairāk augļu nekā šajā periodā pērn.

Lielāko daļu ābolu Latvija pārdevusi Igaunijai – 64% no visa ābolu eksporta apjoma. Arī lielākā daļa bumbieru – 65% kopējā eksporta apjoma – nonākuši Igaunijā.

Pie tam 36% no ābolu eksporta Latvija pārdevusi Lietuvai, tāpat kā 14% no kopējā bumbieru apjoma.

4
Tagi:
lauksaimniecība, Latvija
Pēc temata
Speciālists: ja svelme saglabāsies, Latvija var palikt bez ražas
Kartupeļi dārgi, toties ir savi tomāti: kā veidojas pārtikas cenas Baltijas valstīs
Zemnieku Saeima: lai politiķi paši brauc pie mums vākt ogas
Visu eksportā: Latvija nopelnījusi gandrīz 15 miljonus eiro uz augļu tirdzniecības rēķina