Krievijas vēstnieks Jevgēņijs Lukjanovs

Tranzīts, dialogs un ekonomikas izaugsme: Lukjanovs par to, kāpēc nāksies rēķināties ar KF

81
(atjaunots 09:29 24.02.2019)
Krievijas ostas turpina aizsalt, un tas nozīmē, ka Latvija tranzītu nav zaudējusi, paziņoja Krievijas vēstnieks Jevgēņijs Lukjanovs.

RĪGA, 24. februāris – Sputnik, Andrejs Solopenko. Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgēņijs Lukjanovs aizvadīja tikšanos ar Latvijas Sabiedrisko organizāciju padomes pārstāvjiem, kur sniedza vērtējumu Latvijas un Krievijas attiecībām, kā arī apsprieda daudzas citus, globālākus jautājumus.

Latvijas Sabiedrisko organizāciju padome, kurā ietilpst apmēram 80 Krievijas līdztautiešu apvienību, jau sesto gadu pēc kārtas februārī rīko tikšanos ar Krievijas Federācijas vēstnieku Latvijas Republikā, kā arī ar cietiem diplomātiskajiem darbiniekiem un Krievijas vēstniecības darbiniekiem.

Šajās tikšanās reizēs tradicionāli vēstnieks stāsta par to, kādas viņš redz abu valstu attiecības, un kāds bijis aizvadītais gads priekš Krievijas.

Gauss miers – labāks par kārtīgu kautiņu

Esošajam Krievijas vēstniekam Latvijā šī tikšanās kļuvusi par jaut otro. Parasti tā notiek pirms Diplomātiskā darbinieka dienas, un, kā atzīmēja Lukjanovs: "Mums tie ir profesionālie svētki, un mūs aizkustina tā uzmanība, kuru jūs veltāt šim notikumam."

Tiesa, šoreiz tikšanās notika citas piemiņas dienas ietvaros – Tēvzemes aizstāvja diena, par ko vēstnieks arī nepiemirsa atgādināt, nocitējot Aleksandru III: "Krievijai ir tikai divi sabiedrotie – tās armija un flote."

Runājot par Latvijas un Krievijas attiecību stāvokli, Lukjanovs atzīmēja, ka tās "liek vēlēties daudz labākas". Taču, pēc viņa domām, pat šajā konstantā ir pozitīva nots.

"Pat ja attiecības atrodas zemākajā punktā – secinājums viens, tās var kļūt tikai labākas. Jautājums citā, kad tās kļūs labākas? Bet, šis jautājums drīzāk ir vairāk filozofisks, nekā diplomātisks," uzsvēra Krievijas vēstnieks.

Tai pat laikā diplomāts atzīmēja, ka abu valstu attiecībās pastāv arī daudz kas pozitīvs, ko, tiesa, ne vienmēr uztver abu valstu sabiedrība.

"Es daudz dzirdu vērtējumu par to, ka viss ir slikti, slikti, slikti… Jūs ziniet, slikti kļūst tad, kad tas pats notiek. Kad nav spēka. Slikti vienmēr iznāks, bet lai izdotos labi, jāstrādā neraugoties ne uz ko," pateica Lukjanovs.

Pēc viņa sacītā, abām pusēm jāklausās vienai otrā, jāapspriež, jāstrīdas un varbūt pat jālamājas. Tiesa, kā atzīmē vēstnieks, tas jādara delikāti un profesionāli, nenometot to visu nesagatavotai auditorijai.

"Veselais saprāts vienmēr uzvar. Gauss miers – labāks par kārtīgu kautiņu. To saprot visi," uzsvēra diplomāts, liekot saprast, ka dažādas Latvijas rezolūcijas pret Krieviju, protams, pasliktina abpusējās attiecības, taču nekad nemainīs Krievijas politiku.

Darbs vēl nav pabeigts

Tāpat Lukjanovs minēja konkrētus piemērus abu valstu sakārtotajam darbam, kuri nāk par labu gan Latvijai, gan Krievijai. Pēc viņa sacītā, 10 gadu laikā Latvijas un Krievijas iestāžu starpā notikušas pārrunas par valsts robežu, un pērn šis darbs tika veiksmīgi pabeigts.

"Šobrīd mūsu valstu starpā nav nekādu problēmu mūsu valsts līniju demarkācijas nozīmē," norādīja vēstnieks.

Pēc diplomāta domām, tas nozīmē, ka Latvija un Krievija ir civilizēti kaimiņi, kuri apguvuši visu dienestu un iestāžu mijiedarbības mehānismus, kuri ir atbildīgi par nacionālo robežu drošību. Tāpat, pēc vēstnieka sacītā, robežlīgums darīs abpusēju galu nelikumīgai migrācijai un ieroču apgrozījumam, kontrabandai, cilvēku tirdzniecībai un daudziem citiem pārrobežas noziegumiem.

"Šis mehānisms ir garantēts no abām pusēm, un mēs esam izdarījuši nopietnu lietu," atzīmēja Lukjanovs.

Turklāt kopš pērnā gada decembra spēkā stājusies vienošanās, kura atvieglo abu valstu pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējos braucienus. Kā atzīmēja vēstnieks, tagad, šķērsojot robežu, pat zīmogu pasē neliek.

Tāpat spēkā stājusies arī Eiropas Savienības un Krievijas pierobežas sadarbības līgums. Vēstnieks norādīja, ka, neskatoties uz pastāvīgām sankcijām, "pierobežas sadarbību neviens neaiztiek". Un tas parāda reāla dialoga esamību abu pušu starpā.

Tāpat vēstnieks apsprieda arī abpusējo attiecību ekonomisko aspektu, uzsverot, ka, neskatoties uz Krievijas tranzīta samazināšanos, līdz galam tas tomēr netiks pārrauts.

"Jā, mēs neslēpām, ka pārcelsim kravas uz savām ostām, un līdz 2020. gadam šis darbs tiks pabeigts. Taču tas vēl nenozīmē, ka mēs vienkopus tam izmainīsim klimatiskos apstākļus Baltijas jūras reģionā. Mūsu ostas joprojām aizsals, bet oglēm ir jāiet katru dienu, tāpēc tās ies caur Latviju," uzsvēra Lukjanovs.

Pieci gadi sankcijām

Lukjanovs skara arī aizritējušās lietas, uzsverot, ka tieši šajās dienās, pirms pieciem gadiem, sākās notikumi, kuri noteica mūsdienu pasaulē "visnotaļ stingru, manāmu un, diemžēl, spēkā esošu robežu starp Krieviju un tā dēvētajiem kolektīvajiem Rietumiem".

Pēc diplomāta sacītā, pārrunas, kuras notika 2014. gada 20. februārī Kijevā, it kā beidzās labi. "Bet nākamajā dienā – 21. februārī jūs ziniet, kas notika – pretvalstisks apvērsums," atzīmēja diplomāts.

Pieci gadi tomēr ir normāls termiņš, lai saprastu, pie kādām sekām Krievija un citām valstīm novedusi šī situācija. Pēc Lukjanova sacītā, ir skaidrs, ka Krimas atgriešanās dzimtajā krastā ne visiem gājusi pie sirds, taču būtu dīvaini, ja notiktu pretējais.

"Krieviju slavē tikai tad, kad pie mums ir slikti. Lūk, 90. gados slavēja, bet tagad vairs neslavē. Tātad, mēs visu darām pareizi," pateica Lukjanovs.

Krieviju atmest neizdosies

Taču neskatoties uz sankcijām, Krievijas ekonomika acīmredzami nav saplosīta lupatās, un pat pērnā gada beigās parādīja izaugsmi. Un šogad tai jāsastāda 1,3%.

Kā atzīmēja vēstnieks, "liberāļi saka, ka tā ir stagnācija", taču ja atceramies, ka pēc 2008. gada krīzes, Krievijas ekonomika nokrita par 17%, tad esošā izaugsme parāda pozitīvu ainu.

"Ja mēs jau esam izgājuši no pagrīdes, tad 1,3% – tas ir neslikti," atzīmēja Lukjanovs.

Protams, izaugsme varētu būt arī lielāka, un, pēc diplomāta sacītā, sankciju dēļ Krievijas ekonomika pazaudējusi 50 miljardus dolāru, kas sastāda 1% no IKP.

Salīdzinot ar Latvijas ekonomikas izaugsmi par 4,5%, pat Krievijas hipotētiskie 2,3% izskatās smieklīgi. Taču ir vērts atcerēties, ka 3% no šīs izaugsmes veido ES investīcijas, kurām pēc jaunā Eiropas Savienības piecu gadu budžeta pieņemšanas jābūt ievērojami samazinātām. "Paskatīsimies, kas būs tālāk," pateica Lukjanovs.

Pēc vēstnieka sacītā, Ekonomiskās attīstības ministrijas prognoze paredz, ka Krievijas IKP izaugsmei līdz 2021. gadam jāsastāda 3%. Tas viss parāda, ka Krievijas ekonomika, kaut vai lēni, tomēr aug, neskatoties uz pretestību, un tas nozīmē, ka visiem, kuri noskaņojušies uz konfrontāciju ar Krieviju, būs jārēķinās ar to.

81
Pēc temata
Maskava apkopojusi bilanci: noskaidroti sankciju nodarītie zaudējumi
Krievijas vēstnieks Latvijā pastāstīja, kā noliek uz vietas nedraudzīgos partnerus
Lukjanovs: aizliegums studēt krievu valodā Latvijas augstskolās - dāvana KF budžetam
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

4
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

4
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi
Covid-19 testi, foto no arhīva

Latvijā trīs jauni Covid-19 gadījumi, neviens nav hospitalizēts

3
(atjaunots 11:43 11.08.2020)
Latvijā atklāti trīs jauni Covid-19 gadījumi, taču neviens netika hospitalizēts; testu skaits ievērojami pieaudzis, salīdzinot ar brīvdienām.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Pēdējās diennakts laikā Latvijā ir veikti 2328 koronavīrusa testi, atklāti trīs jauni inficēšanās gadījumi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Saskaņā ar SPKC datiem, divi inficētie kontaktēja ar citiem saslimušajiem, attiecībā uz trešo cilvēku informācija tiek precizēta.

Kopumā Latvijā epidēmijas laikā Covid-19 analīzes ir nodevuši 216 530 cilvēki, 1293 no viņiem ir tests izrādījās pozitīvs, 1078 cilvēki izveseļojās, 32 nomira.

Aizritējušajā diennaktī neviens netika hospitalizēts Covid-19 dēļ. Stacionāros turpina ārstēties seši pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. Pēc ārstēšanās no Covid-19 no slimnīcām ir izrakstīti 195 pacienti.

Iepriekš ziņots, ka 11. augustā Ministru kabineta sēdē var tikt izskatīts jautājums par esošo ar Covid-19 saistīto ierobežojumu atbilstību epidemioloģiskajai situācijai valstī. Premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka, viņaprāt, patlaban nav nepieciešamības pārskatīt spēkā esošos ierobežojumus.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 20,2 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 739 tūkstoši cilvēku nomira un gandrīz 13,2 miljoni izveseļojās.

3
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
SPKC meklē autobusa Rīga-Daugavpils pasažierus: Latvijā 7 jauni Covid-19 gadījumi
Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt
Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī
Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu
Gāzesvada Ziemeļu Straumes 2 būvdarbi, foto no arhīva

Eksperts nosauca pabeigt "Ziemeļu straumi 2" Vācijā un izvairīties no ASV sankcijām

0
(atjaunots 14:00 11.08.2020)
Vācija var ieviest kvotas slānekļa gāzes iegādei vai atteikties no tās pilnībā atbildes kārtā uz ASV spiedienu pret "Ziemeļu straumi 2" – viss ir atkarīgs no tā, cik stipri viņi sadusmosies, paziņoja finanšu analītiķis Dmitrijs Golubovskis.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Trīs ASV senatori vēstulē ostas operatoram Zasnicā draud ieviest sankcijas pret Vācijas ostu gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvniecības dēļ. Bundestāga deputāts no partijas "Savienība 90/Zaļie", bijušais vides aizsardzības ministrs Jurgens Tritins aicināja Vāciju un Eiropas Savienībai skarbi un izlēmīgi reaģēt uz Amerikas draudiem. Atbildes kārtā viņš piedāvāja pasākumus pret Amerikas slānekļa gāzi.

"Problēma ar sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2" jau skar Vāciju, nevis Krieviju – pabeigt šī cauruļvada izbūvi neļauj tieši Vācijas teritoriālajos ūdeņos. Krievija šeit ir bezspēcīga kaut ko izdarīt. Tur, kur Krievija aizstāv savas intereses,  tā var tās aizstāvēt, neraugoties ne uz kādām sankcijām. Amerikāņi to saprot un pret Krievijas kompānijām jau nekādas sankcijas neievieš. Uz Krieviju spiest ir bezjēdzīgi, viņi cenšas spiest uz Vāciju. Bet ja vācieši ir sadusmojušies – tas ir labi. Dod Dievs, lai viņi visu to izdara – gan cauruļu uzbūvē, gan amerikāņu gāzi ierobežo, mums tas ir labi – mēs atgriezīsim sev daļu tirgus, kura šobrīd mums ir zaudēta Eiropā," paziņoja Sputnik Latvija Golubovskis.

Viņš atzīmēja, ka izeja no situācijas ar spiedienu uz vācu biznesu – kompānijas nacionalizācija, kura pabeigs "Ziemeļu straumes 2" būvniecību Vācijas ūdeņos, – pret VFR valdību ASV sankcijas neieviesīs.

0
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
"Fortuna" nomnieks atteicās piedalīties "Ziemeļu straumes 2" izbūves pabeigšanā
Gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbus atļauts turpināt
Polija un Ukraina apvienojušās pret "Ziemeļu straumi 2"