Ainārs Kadišs protestē pie Ministru kabineta ēkas

Divpadsmit dienas bez ēdiena: Aināra Kadiša cīņa pret sistēmu

169
(atjaunots 08:30 24.02.2019)
Kā sistēma pieteikusi karu pie Ministru Kabineta protestējošajam Aināram Kadišam, turklāt visās frontēs: iesaistīti dažādas policijas un specdienestu apakšvienības, kā arī iesaistīti valsts mediji, kuri savos televīzijas sižetos izkropļo viņa pagātni, savukārt esošo akciju saista sākumā ar politisko marginālu izdarībām, pēc tam ar Krievijas propagandu.

RĪGA, 24. februāris – Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Pēc tam, desmitajā protesta dienā pašvaldības un valsts policijas pārstāvji aizveda Aināru Kadišu uz iecirkni un salauza svešu telti, kurā viņš spēlēja "guļošā politiķa" lomu, viņš badastreiku neapturēja – un, kā pats saka, kļuvis tikai dusmīgāks.

Valsts sevi ietiepīgi aizstāv

Kadišs jau aizvadījis divpadsmit badastreika dienas un dzer tikai siltu ūdeni. Visas dienas viņš atradās līdzšinējā vietā – alejā pie Ministru Kabineta. Aizpagājušo nakti viņš pirmo reizi pavadīja telpās pie kāda sava paziņas, kurš dzīvo netālu. Pēdējais – pasākums badastreiku pieteicējām ir piespiedu kārtā, jo valsts ar Rīgas domes atbalstu pieņēma attiecīgus likumus, kuri izslēdz visdažādākās mierīga protesta formas.

Piemēram, Rīgas robežās naktī atrasties teltī nedrīkst, savukārt gulēšana tajā vispār draud ar administratīvās lietas iesākšanu. Uz krēsla protestēt diennakts režīmā arī nevar. Pirmkārt, "mēbeļu klātbūtne" jāsaskaņo ar varasiestādēm, otrkārt, uz tā drīkst tikai sēdēt, taču pamēģini naktī kaut vai stundiņu pasnaust – uzreiz iesāks lietu. Diennakts režīmā Rīgā nedrīkst protestēt pat uz sola: atkal, ja aizmigsi, – sods.

Citiem vārdiem sakot, gan valsts, gan Rīgas dome nodrošinājušas sevi no vispopulārākajām un izplatītākajām protestu formām demokrātiskās valstīs. Badoties tu jau drīksti kaut vai gadu, taču tik pat daudz tev nav arī jāguļ. Pretējā gadījumā – paņems uz policijas iecirkni un "saliks kopā" lietu.

"Beigās, man tagad nekas neatliek, kā vien naktī kaut vai uz dažām stundām iet uz māju netālu no šejienes, lai nedaudz pasnaustu, un pēc tam atkal atgriežos pie Ministru Kabineta, kur turpinu badoties," pastāstīja Kadišs.

Viņš saka, ka katru dienu badošanās padodas arvien grūtāk, it īpaši ziemā. Sākumā viņš, kā pats atzinās, nedomāja, izturēs pat septiņas badastreika dienas, taču, izrādījās, ka viņa organisms spēj pat vairāk.

"Es lūk šodien no rīta pamodos, atnācu pie Ministru Kabineta, domāju, ka salūzīšu un vairs nespēšu badoties. Taču man uzreiz sāka nākt klāt dažādi cilvēki, atbalstīt, sarunāties. Viņi dāsni dalījās ar mani savā enerģijā, un tagad es saprotu, ka nepārtraukšu savu protesta akciju vēl ilgi," saka Kadišs.

"Vara smīn caur šādiem purniem"

Alejā tagad nav telts, toties nelieli plakāti ar Kadiša aicinājumiem valstij – palikuši. Kopš vakardienas aleju rotā vēl viens plakāts – ar Ģirta Zvirbuļa fotogrāfiju – valsts televīzijas LTV1, galma raidījuma "Panorāma" korespondentu. Šim raidījumam Kadiša desmitajā badastreika dienā tomēr pagadījās ieraudzīt viņu tieši pie Ministru Kabineta, kur LTV1 žurnālisti mēdz būt teju vairākas reizes dienā, un veltīt viņam sižetu.

Uzrakstā ar korespondenta fotogrāfiju rakstīts: "Viņš apmeloja Aināru Kadišu raidījumā "Panorāma", "Žurnālists, kas kalpo sistēmai" un "Vara smīn caur šādiem purniem".

Sižetā valsts telekanāla žurnālistam izdevās izveidot tādu Kadiša tēlu, ka, liekas, par pēdējo atliek tikai anekdotes stāstīt. Sižetā nav neviena vārda par akcijas idejas sastāvdaļu, bet gan tikai par Kadiša personīgo problēmu: Valsts ieņēmumu dienests, nepabrīdinot viņu, atņēma viņam visu līdz pēdējam centam – sākumā iesaldēja viņa kontu SEB bankā, un pēc tam pārskaitīja valsts budžetā visus viņa ietaupījumus.

Žurnālists pat necentās noprecizēt niansi, ka ar Kadišu vairākas reizes sarunājās divi ministri – IeM vadītājs Sandis Ģirģens un Labklājības ministrijas vadītāja Ramona Petraviča, kā arī daudzi parlamentārieši gan no valdošajām, gan no opozīcijas partijām.

Viņi visi piedāvāja viņam izbeigt badastreiku, novākt telti un iet pie viņiem uz kabinetiem, kur politiķi ar juristiem obligāti palīdzēs "atrast kompromisu ar VID". Taču Kadišs atteica visiem, jo, kā pats saka: ja pieņemtu viņu piedāvājumu, tad nodotu pats savus uzskatus. Un tāpat nodomātu daudzi citi cilvēki, kuri viņam noticēja un atbalsta viņa pozīciju. Īsāk sakot, badastreiku viņš tā arī neizbeidza, un telti arī nebūtu novācis, ja ne policijas "palīdzība".

Kadišs iepriekšējā dzīvē – pirms traģiskā stāsta, kad izšķīrās ar sievu, apglabāja divus dēlus un pārdzīvoja onkoloģisko saslimšanu, – vienmēr bija ļoti aktīvs cilvēks, piemēram, pats apceļoja puspasauli, rakstīja par to gan grāmatās, gan dažādās publikācijās.

Kā publicists un filozofs Kadišs sen ir pazīstams Latvijā gan latviešu, gan krievu vidē. Taču LTV1 žurnālists nepievērsa uzmanību, ka visi Kadiša ceļojumi bija pirms viņa dzīves traģiskā stāsta un VID rīcības. Sižetā korespondents stāsta: kā cilvēks, kurš saka, it kā dzīvojot bez naudas, var apceļot pasauli? Vai valsts žurnālists nejauši apmaldījies laikā? Diez vai.

"Tāds nedrīkst būt īsts latvietis"

Korespondents sižetā tieši saka, ka Kadiša protests kā magnēts "pievelk dažādus politiskos marginālus". Tā viņš, acīmredzot, izsakās par Kadiša biedra Valentīna Jeremejeva nepolitisko sabiedrisko organizāciju "Tautas varas fronte", kura atbalsta Aināru – domubiedru starptautiskā kustībā "dzeltenās vestes".

Un, protams, Latvijas Televīzija nodotu savus principus, ja sižetā korespondents nebūtu atkārtojis slaveno oficiālo Latvijas uzstādījumu: valstī viss ir lieliski, taču to nomelno Kremļa propagandisti. Sižetā Ģirts Zvirbulis saka, ka Krievijas propagandas mediji, piemēram, Sputnik, vēlas ar Kadiša badastreika palīdzību parādīt Latviju negatīvā gaismā. Kā pierādījumu tam "Panorāma" parādīja mūsu kolēģa Alekseja Stetjuhas Sputnik sižeta daļu – par Kadiša akciju.

Raidījuma "Panorāma" sižets, kur Ģirts Zvirbulis pastāstīja dažādus faktus par Kadiša dzīvi tā, kā tas ir nepieciešams šai valstij, kā tas ir nepieciešams sistēmai, guva rezonansi sociālajos tīklos, kur nebūt ne "Kremļa propagandisti", bet gan latviešu iedzīvotāji izteicās par žurnālistu vairāk nekā konkrēti. Piemēram, ka, lai izpatiktu Latvijas režīmam, korespondents speciāli neredz problēmas Latvijā, ka valsts televīzija apzināti aizgriežas no reāli notiekošā republikā, un rezumējumā frāze - "tāds nedrīkst būt īsts latvietis".

Ne tik daudz "Krievijas propagandisti" redz "ar Kremļa skatienu" Latvijas problēmas, cik – absolūtais vairākums šīs valsts iedzīvotāju. Un šie cilvēki atbalsta Kadiša akciju, viens no pierādījumiem - "tiešo ēteru" ar Aināru skatījumi un komentāri mērāmi jau desmitos tūkstošos.

Taču, oficiālie Latvijas mediji, kuri apkalpo sistēmu, drīzāk ieraudzīs "Kremļa propagandu", nevis reālas Latvijas problēmas.

Un Ainārs par šīm problēmām runās. Cik ilgi – pats nezina. Kamēr ir spēks, viņš negrasās pārtraukt badastreiku.

169
Atslēga

Dzīvoklis kļuvis par šauru: Latvijas iedzīvotāji apsver jauna mājokļa iegādi

13
(atjaunots 17:33 19.04.2021)
Saskaņā ar bankas Luminor veiktās aptaujas datiem, nedaudz vairāk nekā puse Latvijas ģimeņu atzīst, ka tām būtu nepieciešams jauns mājoklis, bet tikai trešajai ir konkrēti plāni saistībā ar tā iegādi.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Taujātas par par tuvāko piecu gadu plāniem sakarā ar jauna mājokļa iegādi 26% ģimeņu norādīja, ka plāno iegādāties jaunu mājokli, no tām 14% - tuvāko divu gadu laikā, bet 12% - tuvākajos trijos vai piecos gados, raksta Bb.lv. Vēl trešdaļa ģimeņu Latvijā, piektā daļa - Lietuvā un ceturtdaļā - Igaunijā norādīja, ka tām ir nepieciešams jauns mājoklis, bet dažādu apstākļu dēļ pagaidām nav plānu to iegādāties.

Savukārt uz jautājumiem par to, kā pandēmija ir ietekmējusi ģimenes vajadzības saistībā ar mājokli, arvien vairāk ģimeņu Baltijas valstīs atbild, ka mājoklī ģimenei vairs nepietiek vietas, lai strādātu un mācītos attālināti. Latvijā plašāks mājoklis nepieciešams 27% aptaujāto ģimeņu, Lietuvā - 23%, bet Igaunijā - 19%. Visās trijās valstīs nepieciešamība iegādāties jauno mājokli pieaug līdz ar bērnu skaitu – ja ģimenēs ar vienu bērnu lielāku mājokli vēlētos ap 18 %, tad trīs un vairāk bērnu ģimenēs jau 36 %.

"Kopumā Latvijā aptaujātās ģimenes biežāk nekā kaimiņvalstīs norādījušas, ka Covid-19 ir ietekmējis to vajadzības saistībā ar mājokli. Arī Luminor izsniegto kredītu apjoms pērn palielinājās par trešdaļu un novērojām, ka iedzīvotājiem līdz ar darbu un mācībām no mājām mainījušās gan vajadzības, gan prasības dzīvesvietas telpai un kvalitātei. Šobrīd vidējās īpašuma izmaksas sastāda 100 000 eiro, un ģimenes ar bērniem Rīgā visbiežāk iegādājas trīs istabu dzīvokli sērijveida mājās otrreizējā tirgū. Liels pieprasījums ir arī pēc īpašumiem Pierīgā – Mārupē, Babītē, Ādažos, Ķekavā, Stopiņos un Jūrmalā, savukārt reģionos – Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā un Daugavpilī," stāsta Kaspars Lukačovs, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Aptaujas rezultāti tāpat rāda, ka patlaban 40% gadījumu Latvijas ģimenes dzīvo ģimenei piederošajā dzīvoklī un par to nav nekādu finansiālu saistību. Tam seko dzīvoklis, par kura iegādi ģimene turpina maksāt (31%), īrēts dzīvoklis (16%) un dzīvoklis, kas pieder vecākiem vai citiem radiniekiem (10%). Arī citās Baltijas valstīs sadalījums ir līdzīgs, taču gan Lietuvas, gan Igaunijas ģimenes retāk nekā Latvijā, dzīvo īrētos dzīvokļos.

Šķēršļi mājokļa iegādei: nepietiek līdzekļu un ar Covid-19 saistītā nenoteiktība.

Uz jautājumu par galvenajiem šķēršļiem, kuri attur no jauna mājokļa iegādes, Latvijas ģimenes visbiežāk norāda zemus ienākumus (44%), nepietiekamus uzkrājumus pirmajai iemaksai (35%) un nevēlēšanos uzņemties saistības (20%). Vēl aptuveni ceturtdaļa raizējas par nenoteiktību, kas saistīta ar Covid-19, un iespēju saņemt nepieciešamo aizdevuma apmēru. Tāpat Igaunijā un Lietuvā situācija ir līdzīga, bet interesanti ir tas, ka Igaunijas ģimenes kā būtisku šķērsli norāda nevis zemus ienākumus, bet gan līdzekļu nepietiekamību pirmajai iemaksai.

"Lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem ātrāk tikt pie sava mājokļa, jau vairākus gadus izsniedzam aizdevumus mājokļa iegādei ar valsts galvojumu, kas ļauj klientiem samazināt pirmās iemaksas apmēru līdz pat 5 % no saņemtā finansējuma apmēra. Arī aptaujas rezultāti rāda, ka katrai piektajai ģimenei ar bērniem pieejamais valsts atbalsts ir viens no svarīgākajiem faktoriem, domājot par jauna mājokļa iegādi," piebilst Kaspars Lukačovs.

Aptaujā, tika veikta martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, tajā piedalījās vairāk nekā 700 respondentu no Baltijas valstīm - ģimenes ar bērniem vecumā līdz 18 gadiem.

13
Tagi:
dzīvoklis, iedzīvotāji
Pēc temata
Par kādu mājokli sapņo jaunieši Baltijā
Ienākumi, dzīves apstākļi veselība: Latvijā startēja globālā iedzīvotāju aptauja
Rīgas iedzīvotāji saņēma vēstules ar prasību demontēt balkonu stiklojumu
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss samazinājies Covid-19 dēļ
 Suns

"Latvijas Pasts" sūdzas par suņu īpašniekiem: cieš pastnieki!

13
(atjaunots 11:45 19.04.2021)
"Latvijas Pasts" atgādināja, ka pasta pakalpojumu sniedzējam ir tiesības nepiegādāt sūtījumus adresēs, kur pastniekus apdraud bīstami suņi, un to īpašnieki ignorē lūgumus ierobežot suņu brīvību pasta sūtījumu piegādes laikā.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. "Latvijas Pastā" paziņoja, ka 2020. gadā no nepieskatītiem suņiem cietuši desmit pastnieki, bet 2021. gada četros mēnešos šādu incidentu jau ir četri. Šī statistika rada kompānijai bažas, raksta jauns.lv.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka, sākoties pavasara un vasaras sezonai, šī problēma kļūst īpaši aktuāla - ja dzīvnieks agresīvs, pastnieku veselība tiek nopietni apdraudēta. Attiecīgajā adresē dzīvojošās personas var nesaņemt sūtījumus, jo pasta darbiniekiem nav jāriskē ar savu veselību, mēģinot tos piegādāt.

Visbiežāk pieļautās īpašnieku kļūdas ir mājdzīvnieku piesiešana pārāk garā ķēdē, ļaujot aizsniegties līdz pastniekam, kā arī suņa atstāšana pagalmā ar pārāk zemu žogu, kam tas var brīvi tikt pāri, vai arī pastkastītes novietošana tā, ka suns traucē un neļauj tajā ievietot korespondenci. Nereti pastkastītes tiek piestiprinātas žoga iekšpusē, kamēr pagalmā uzturas nikns suns. Maldīgs ir arī suņu īpašnieku uzskats, ka tieši viņa suns ir draudzīgs un nekaitēs pastniekam, bet realitātē, tiklīdz svešinieks vēlas iekļūt tā teritorijā, suns var kļūt ļoti agresīvs.

13
Tagi:
suns, Latvijas Pasts
Pēc temata
Ar Krieviju Latvijai problēmu nav: "Latvijas pasts" pastāstīja par sūtījumu piegādi
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
Viltus banku darbinieki izmāna naudu no Latvijas iedzīvotājiem
"Biksītes 1 gab.": pasta darbinieces prasība samulsinājusi apmeklētāju