Klases telpa. Foto no arhīva

Nevēlas iet mācīties par skolotājiem: Latvijas skolas sagaida kadru bads

90
(atjaunots 09:02 23.02.2019)
Aizritējušajā gadā Liepājas Universitāte neizlaida nevienu fizikas skolotāju.

RĪGA, 23. februāris – Sputnik. Liepājas Universitāte gatavo tostarp arī pedagoģijas kadrus, taču mācību priekšmetu skolotāju Liepājā trūkst, vēsta Latvijas Radio 4 raidījumā "Doma laukums".

Šobrīd pedagoģijas kadri Latvijā tiek gatavoti ņemot vērā izglītības reformu, katra no universitātēm atbild par savu jomu. Praksi studenti iziet visās pilsētu skolās.

Tā, piemēram, Liepājas Universitāte – vadošā logopēdijas kadru, pirmsskolas un sākumskolas izglītības pedagogu sagatavošanā; to augstskolas beidzēju vidū ir visvairāk. Pērn universitāte izlaida četrus informātikas un matemātikas skolotājus, kuri drīkst pasniegt arī vidusskolā – viņi visi, kā atzīmēja universitātes rektore Dace Markus, strādā specialitātē, līdzīgi 13 augstskolas beidzējiem, kuri ieguvuši ar tiesībām mācīt bērnus pamatskolā un kādu no priekšmetiem vidusskolā.

Fizikas pasniedzēju, kuru Latvijas skolām trūkst visvairāk, augstskolas beidzēju vidū nebija.

"Varu droši teikt, ka 80% studentu no izglītības jomas iet strādāt savā specialitātē. Apmēram 80%. Daži dati rāda augstāku procentu. Taču, piemēram, jaunās māmiņas neiet strādāt uzreiz. Netiek ņemti vērā arī tie, kas pēc bakalaura grāda iegūšanas dodas maģistratūrā. Man ļoti gribētos, lai datubāzes beidzot tiktu savestas kārtībā," saka Dace Markus.

Pēc viņas sacītā, pedagoģijas kadru trūkums kļūst arvien asāks.

"Skolotājiem pietrūkst budžeta vietu. Trūkst! Vajag vairāk! Taču vai mēs tādā veidā iegūsim vairāk matemātikas, fizikas, ķīmijas skolotāju? Šaubos. Jo skolēni, kuriem patīk fizika, matemātika, ķīmija, viņi iestājas tādās fakultātēs, kur kļūst par fiziķiem, matemātiķiem… Viņi nevēlas iet mācīties par skolotājiem. Diemžēl, izvēli ietekmē skolotāja profesijas prestižs un alga."

Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere apstiprina – pilsētas skolās trūkst skolotāju, taču pagaidām problēmu izdodas risināt.

"Protams, trūkums izjūtams atsevišķos mācību priekšmetos. Skolām trūkst latviešu valodas, angļu valodas skolotāju, bioloģijas, fizikas un ķīmijas skolotāju. Taču tas nenozīmē, ka mācību process nenotiek. Situācija tiek risināta dažādos veidos."

Viens no šādiem veidiem ir savienošana. Skolotāji strādā ar pilnu likmi, par sevi un par trūkstošo kolēģi.

Trūkst priekšmetu skolotāju Liepājas pilsētas Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskolā.

"Situācija katru gadu kļūst arvien grūtāka un grūtāka, šobrīd mums trūkst trīs skolotāju – tā ir matemātika, angļu valoda un latviešu valoda. Un daudzi skolotāji slimo. Mēs kļūstam arvien vecāki, slimības atnāk arvien biežāk, atveseļošanās process ir ļoti ilgs. Šobrīd mums slimo pieci skolotāji," pastāstīja skolas direktore Inta Korņējeva.

Pēc viņas sacītā, ja valsts nesāks domāt par to ļoti nopietni, tad perspektīvas iezīmējas ļoti tumšās krāsās, jo skolotāju vidējais vecums ir ap 50 gadiem.

Vecāka gadagājuma pedagogu Liepājā ir attiecīgi nedaudz: bērnudārzos un skolās pirmspensijas un pensijas vecuma skolotāju skaits ir mazāks par 6,5% no kopskaita. Niedre-Lahtere atzīmē, ka vislielākais pedagogu īpatsvars šobrīd ir vecuma grupā no 50 līdz 60 gadiem. Visas cerības tiek liktas uz Liepājas Universitāti.

"Pirms dažiem gadiem Izglītības pārvalde noslēdza sadarbības līgumu ar Liepājas Universitāti, viena no tā sadaļām paredz stundu aizvietošanas mehānismu. Līdz šim tas nebija īpaši pieprasīts un populārs pilsētas mērogā. Un, risinot kadru trūkuma problēmu, mēs pārskatām tieši šo līguma sadaļu, un iekļaujam tajā ne vien brīvprātīgu studentu piesaisti pedagogu aizvietošanas kārtā, bet arī iespēju piesaistīt viņus kā skolotāju palīgus."

Pērnā gada rudenī valdība atļāva skolām pieņemt darbā STEM (zinātne, tehnika, inženierija un matemātika) programmas studentus. Students varēs strādāt vienu gadu skolotāja-uzrauga vadībā, taču, ja viņš pēc tam vēlēsies turpināt darbu skolā, viņam nāksies iegūt pedagoģisko izglītību.

90
Pēc temata
Latvijas skolas mācību gada sākumā trūkst skolotāju
Latvijas skolās strādā psihiski nelīdzsvaroti skolotāji
Bijušais Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš

Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē

0
(atjaunots 11:16 19.09.2020)
Latvijas politiķis Andrejs Elksniņš spriež par to, pie kādām sekām ekonomikā var novest sankcijas pret Baltkrieviju kopā ar jau sabojātajām attiecībām ar Krieviju.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Pirms sešiem gadiem Latvija teju apsteidza visu Eiropu sankciju ieviešanas jautājumā attiecībā pret KF, un šodien bauda sava darba augļus – ostas faktiski ir apstājušās, Krievijas kapitāls lielākajā mērā ir aizgājis, budžets plīst pa šuvēm, un labākas dzīves meklējumos Latviju pametuši vēl pāris desmiti tūkstoši cilvēku. Šodien Latvijai ir iespēja paklusēt vismaz attiecībā uz situāciju Baltkrievijā, uzskata bijušais Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš.

Savā Facebook lapā politiķis izteicies par esošajām Latvijas attiecībām ar tuvākajiem kaimiņiem.

"Kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu tikai pēdējā pusgada laikā vien ir samazinājies gandrīz par 50%. Šī gada garumā Latgalē – Rēzeknē un Daugavpilī – bez darba palikuši gandrīz 300 "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) darbinieku. Vēl pusotrs simts tiks atlaists līdz gada beigām. Visā valstī 2020. gadā LDz izbeigs darba attiecības ar 1500 darbiniekiem, taču lielākā daļa no tiem ir Latgales iedzīvotāji, bet vairums no tiem pirmām kārtām ir daugavpilieši.

Šī brīža kolektīvās atlaišanas dzelzceļā, tranzīta kritums par divām reizēm, atteikšanās no plāniem par Eiropas naudu modernizēt Daugavpils dzelzceļa mezglu, piespiedu pasākumus par vairāk nekā 30 miljonu eiro apmēra nodokļu maksātāju naudas ieplūdināšanu LDz pamatkapitālā – tas viss ir Latvijas "veiksmes stāsta" sekas attiecību veidošanā ar lielāko Latvijas kaimiņu, kurš vienlaikus ir tuvākais un lielākais noieta tirgus, lielākais tranzīta, energonesēju, preču, investīciju un pārējā piegādātājs," uzrakstīja Elksniņš, ar to domājot Krieviju.

Viņš atzīmēja, ka pirms sešiem gadiem Latvijas varasiestādes pasteidzās ieviest pret Krieviju visas iespējamās un neiespējamās sankcijas.

"Toreiz vēl klusos biznesmeņu, ekonomistu, atsevišķu valsts un daļēji valsts kompāniju vadītāju brīdinājumus, ka sankcijas pret Krieviju novedīs pie šausmīga ekonomiska krituma Latvijai, nevis vienkārši ignorēja, bet gan praktiski pielīdzināja nacionālo interešu nodevībai, darbam Krievijas specdienestu labā un patriotisma trūkumam.

Piecus gadus mēs lepni nesām faktiski visantikrieviskākās Eiropas valsts karogu, savukārt mūsu "veiksmes" valdības veidotāji saņēma slavas odas no Briseles un pacietīgi gaidīja Ķīnas kravu iekraušanas sākumu, investīcijas no Eiropas Savienības valstīm un bonusa naudu no eirofondiem. Tā vietā no Ķīnas atnāca Covid-19, un jaunajā "vīrusa realitātē" ekonomika sāka nevis vienkārši krist, bet gan taisni ar paātrinājumu nesties lejā. Ostas faktiski ir apstājušās, Krievijas kapitāls pārsvarā ir aizgājis no "veiksmes valsts", tranzīts izsīcis, virkne kompāniju izputēja, budžets plīst pa šuvēm, un labākas dzīves meklējumos Latviju pametuši vēl pāris desmiti tūkstoši cilvēku," stāsta par esošo situāciju Elksniņš.

Politiķis atzīmē, ka šodien Latvijas valdība balansē uz robežas, aiz kuras valsts ekonomika var saņemt "papildu paātrinājumu ceļā uz elli", ar to domājot sankciju ieviešanu pret Baltkrieviju.

"Latvijā vispār jau sen ir jāpierod: kad jums šķiet, ka mēs esam sasnieguši dibenu vienā vai otrā nozarē (vai tas ir tranzīts, medicīna, izglītība, banku sektors vai kaut kas cits), praktiski noteikti mums pieklauvēs no apakšas.

"Šoreiz sankcijām pret Krieviju un "vīrusa krīzei" var pievienoties sankcijas pret Baltkrieviju. Un šodienas Eiropas Parlaments uzstājīgi mums rekomendē ieviest sankcijas pret "Lukašenko režīma" Baltkrieviju.

Taču mums vajag nevis atbalstīt kopējo Briseles toni, bet gan padomāt par savu ekonomiku un turpināt meklēt sadarbības ceļus. Tā pēc 2014. gada izdarīja virkne Eiropas valstu attiecībā uz Krieviju: kamēr Latvija vicināja zobenu un gatavojās karam, Lietuva pamazām izspieda sev Krievijas tranzīta atliekas caur savām ostām, Somija izcīnīja sev tiesības turpināt tirgot "aizliegtos" produktus (ES atteikšanās gadījumā pieprasot kompensācijas par valsts nesaņemto peļņu no tirdzniecības ar Krieviju), savukārt Vācija mierīgi turpināja būvēt "Ziemeļu straumi"," atzīmēja Elksniņš.

Viņš piebilda, ka šodien Latvijai ir unikāla iespēja – paklusēt.

"Daži politiķi, protams, šo iespēju jau ir palaiduši garām. Bet tomēr, ir jāpaklusē un jāpadomā par valsts nākotni un tās iespējām pelnīt sankciju kara apstākļos ar abiem kaimiņiem. Tas viss, protams, ir vareni – justies par daļu Eiropas, piedalīties sēdēs Briselē un teju kā locis iet Eiropas fārvaterā un saņemt pirmos sajūsmināto ar Latvijas apņēmību un klausīšanos eiropiešos aplausus. Taču ir nianse: Eiropas sajūsma netiek monetizēta. Uz maizes to neuzsmērēsi, cilvēkus nepaēdināsi, budžetu nepapildināsi.

Latvijai šodien vienkārši ir pienākums koncentrēties uz to, kā saglabāt ekonomiskās attiecības ar Baltkrieviju un atjaunot tās ar Krieviju, meklēt kompromisa ceļus ar ES, skaidrojot Briselei, ka režīmi ir režīmi, bet Latvijas iedzīvotājiem ir nepieciešami ienākumi, darbavietas un normālas biznesa attiecības. Pretējā gadījumā, kamēr politiķi mēģinās noskaidrot, kuriem no viņiem ir taisnība un kuriem no viņiem ir vairāk tiesību, parastie cilvēki vienkārši izmirs. Tieša nozīmē. Bada dēļ," nobeigumā uzrakstīja politiķis.

0
Tagi:
sankcijas, Baltkrievija, ekonomika, Latvija, Andrejs Elksniņš
Pēc temata
Latvija bez maksas mācīs baltkrievu jauniešiem polittehnoloģijas pamatus
Radioklausītājs pastāstīja, kāpēc Latvija nedrīkst iejaukties Baltkrievijas lietās
Latvija apstiprinājusi sankcijas pret Baltkrieviju
Latvijas Saeima aicina Baltkrieviju rīkot jaunas vēlēšanas
Skolas tāfele, foto no arhīva

Skolnieka tēvs kļuva par skolotāju: Rīgas skolā ar grūtībām atrada matemātikas skolotāju

1
(atjaunots 21:25 18.09.2020)
Divpadsmit skolas Rīgā joprojām meklē matemātikas skolotājus, viena no tām palīgā nācās saukt kāda skolēna tēvu.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Sakarā ar matemātikas skolotāju trūkumu Rīgas 40. vidusskolas sestās klases skolēniem nenotika neviena mācību stunda šajā priekšmetā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Informātikas stunda skolā, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кряжев

Tiesa, pagaidu risinājums ir atrasts – matemātiku pasniegs kāda skolēna tēvs. Atbilstoša izglītība viņam ir, mācību stundas atsākās jau piektdien.

Skolas direktore Jeļena Vediščeva paskaidroja, ka pedagogu trūkums nav tikai šīs skolas problēma. Rīgā 12 skolas joprojām meklē matemātikas skolotājus, tikpat daudz skolu meklē mūzikas, datorzinību pasniedzējus un citus pedagogus.

"Citi meklē privāto skolotāju, citi matemātikas pulciņu apmeklē. Bet ikvienam ir tiesības uz izglītību, to Satversme nosaka, un bez maksas. Par to nav jācīnās!" uzskata skolēna māte Vita Ozera.

Pedagogu trūkums skolās vērojams jau ilgus gadus. Statistika rāda, ka lielākais kadru trūkums vērojams starp latviešu valodas un svešvalodu, kā arī matemātikas pasniedzējiem. Slodze tiek sadalīta starp esošajiem skolotājiem, kuri rezultātā ir spiesti strādāt daudz vairāk. Īpaši aktuāla šī problēma ir lielpilsētās.

Aleksandrs Ļivčaks
© Photo Из личного архива Александра Ливчака

Situāciju pasliktina arī tas, ka jaunie kadri ne labprāt nāk strādāt izglītībā, jo alga nav liela, savukārt profesijas prestižs pieaug lēni. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) datiem, Latvijas skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi, savukārt vairāk nekā puse skolotāju (51%) ir vecāki par 50 gadiem. Tas nozīmē, ka nākamajā desmitgadē nāksies atjaunot aptuveni pusi skolotāju sastāva.

Pērn Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija izstrādāja jaunu pedagogu piesaistes programmu skolās. Paredzēts, ka skolotāja profesiju vien viena gada laikā varēs apgūt tie, kam jau ir kāda cita augstākā izglītība.

1
Tagi:
skola, skolotāji, Latvija
Pēc temata
Algas nelielas, zems prestižs: Latvijas skolās trūkst vairāki simti skolotāju
Publicēts kārtējais Latvijas skolu reitings
Fizika un matemātika joprojām "pieklibo": kā Latvijas skolēni nokārtojuši eksāmenus
Ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav ātrgaitas interneta